Web Analytics
More
    Reklāma

    5 iemesli pāriešanai uz bezspoguļu kameru 2020. gadā

    Jaunākie raksti

    Kopš digitālās fotogrāfijas ēras sākuma, vienmēr ir pastāvējušas principiāli divas kameru sistēmas – spoguļkameras (DSLR) un bezspoguļu (kompaktās jeb vēsturiski kā “ziepjutrauki”). Atšķirība, kā jau no nosaukuma var noprast, ir spoguļa un prizmas esamībā vai neesamībā fotoaparātā. Spoguļu sistēmas turpina to pašu dizainu, ar ko tās aizsākās 1960. gados – foto aparātu ar vienu objektīvu, prizmu un spoguli, kas aizsedz eksponējamā sensora (vai filmas lentes) plakni. Ieguvums šādai sistēmai, atšķirībā no senākās “parastās” skatumeklētāja sistēmas, kur iekadrēt attēlu varēja tikai caur atsevišķu, nelielu, optisku caurumu, līdzīgi kā durvju actiņu, bija tāds, ka 45 grādos sasliets spogulis kopā ar prizmu atļāva fotogrāfam redzēt tieši to, ko redz objektīvs. Trūkums – ar aci vien bija grūti noteikt vajadzīgos ekspozīcijas iestatījumus, un fotografēšanas brīdī, kad spogulis pacēlās, lai eksponētu sensoru, skats cauri actiņai aizsedzās. Šī spoguļsistēma, kas būtībā ir tradicionāls profesionālo kameru koncepts, nav slikta, taču tai ir vēl citi ierobežojumi, kuri ir izteiktāk redzami tieši tagad, kad kopš “ziepjutrauku” ēras bezspoguļu kameras ir stipri attīstījušās.

    Ir spogulis, nav spoguļa

     

    Reklāma

    Salīdzinošs šķērsgriezums – ilustrācija, kas parāda izmēra atšķirību spoguļa un prizmas neesamības dēļ.

    Jau pieminētā bezspoguļa sistēma ir jaunāka, tā eksistē kādus 15 gadus, bet lielāko daļu no sava laika tā ir tikusi izmantota tikai kompaktkamerās, tātad neprofesionālos kabatas fotoaparātos. Bezspoguļa sistēmai starp objektīvu un sensoru nekas neatrodas. Objektīvs fokusē gaismu pa taisno uz sensora, kurš ir konstanti ieslēgts (lai varētu redzēt kadru ekrānā), un saglabā attēlu brīdī, kad tiek uzņemts foto, emulējot iestādītos parametrus kā slēdža laiku un jūtības faktoru (ISO). Līdz pat 2013. gadam bezspoguļu foto aparāti nespēja īsti konkurēt ar DSLR, jo to sensora izmērs bija ierobežots, kamēr DSLR pasaulē pilna kadra (pēc 35mm filmas izmēra ekvivalenta) sensori jau eksistēja sen. Īsāk sakot, profesionālie aparāti vienmēr bija DSLR un mazie, ikdienas, parasto cilvēku foči, vienmēr bija “ziepīši”.

    Karalis ir miris?

    2013.gadā Sony izlaida savu pirmo pilna kadra bezspoguļa sistēmu Alpha kameru sērijā – Alpha 7, kam drīz sekoja dažādi uzlabojumi un paplašinājumi Alpha 7R un 7S variantos. Tie ilgu laiku tirgū eksistēja bez jebkādas konkurences. Tuvākais konkurents tam bija Canon EOS M sistēma, kas gan bija ar mazāku APS-C tipa sensoru. Tikai 2018. gadā Canon, kā pēdējais no lielajiem ražotājiem, ieradās ballītē ar smagu nokavēšanos, un izziņoja savu pirmo pilnā kadra sensora bezspoguļa sistēmu EOS R. Un tikai nupat 2020. gada sākumā paziņots tika arī šīs paaudzes turpinājums EOS R sērijai ar vairāk profesionāļiem domātu produktu EOS R5, kas beidzot varēs sacensties ar Sony A9. Daudz, daudz par vēlu, Canon. Jau iepriekš 2018. gadā Sony anonsēja, ka ir pārspējis Canon pārdoto bezspoguļu kameru apjoma ziņā ASV tirgus teritorijā. Karalis ir miris?

    Klasisks Canon 5Dmk2 DSLR pret jaunāku Sony A7 bezspoguli.

    Kopš pilnā kadra bezspoguļu kameras ir pieejamas tirgū, tās ir piedzīvojušas trendīgu bumu. Ja plānojat iegādāties savu pirmo foto kameru vai nomainīt veco 2020. gadā – te ir neliels ieskats dažās no priekšrocībām, ko var iegūt ar bezspoguļu kameru.

    1. Izmērs un svars

    Bezspoguļu kameras ir mazākas un kompaktākas kā DSLR kameras kaut vai tādēļ, ka to korpusos nav jāievieto apjomīgās spoguļprizmas. Tas atļauj kameru padarīt plānāku un vieglāku. Visi zin, cik apgrūtinoši ir staipīt līdzi smagu tehniku, īpaši tad, ja tas tiek darīts ceļojumos. Arī objektīvu izmērs ir mazāks, jo nav vairs nepieciešams tukšums starp objektīva aizmugures elementu un sensoru tur, kur iepriekš dzīvoja spogulis. Tā kā liela daļa bezspoguļu kameru ir aprīkotas ar actiņu, aiz kuras ir optiski palielināts LCD vai OLED ekrāns, ar tiem joprojām var fotogrāfēt “pa īstam” – izmantojot skatu meklētāju.

    Klasisks DSLR pret kompakto Fuji X100. Sensora izmērs ir vienāds abām kamerām.

    2. Gudrās iespējas un ērtības

    Tā kā optika projicē attēlu uz vienmēr ieslēgta CMOS sensora, tas paver vairākas inovatīvas iespējas – ātrāku un gudrāku autofokusu, kas ar AI palīdzību spēj automātiski attēlā atrast sejas un turēt tās fokusā (īpaši video režīmā), pat ja tās kustas. Atšķirībā no DSLR aparātiem, bezspoguļu kameras ir praktiski klusas, jo tām nav sarežģīta spoguļa mehānisma, ko klikšķināt augšā un lejā – tā ir priekšrocība ielas fotogrāfijā vai situācijās, kur ļoti dzirdams KLAK nav īsti vēlams un ir vēlme saglabēt diskrētumu. Kā bijušais foto reportieris, kam bieži bija jābildē sporta notikumi, es atceros, ka vienīgais veids dabūt labu bildi bija izmantot ātrgaitas slēdža režīmu “burst mode”. Tā bija savā ziņā tāda laimes spēle, tu notēmē objektīvu uz cīņas brīdi un tad turi slēdža pogu. Aparāts izbliež 8-12 kadrus sekundē, un atliek vien cerēt, ka vismaz viens no tiem būs labs. To nekad nevar zināt, jo loģiski, ka bildēšanas brīdī spogulis paceļas 8-12 reizes sekundē, efektīvi aizklājot skatu caur spoguli. Sony flagmanis A9 turpretī ir spējīgs uzņemt 20 kadrus sekundē absolūtā klusumā, ne uz brīdi neaizklājot attēlu. Ja man šobrīd vajadzētu fotografēt sportu, šī kamera būtu mans izvēles ierocis.

    3. Ilgtspēja

    Spoguļa prizmas kustīgā mehānisma neesamība arī nozīmē par vienu tehnisku problēmu mazāk, kas DSLR kamerām var rasties pēc ilgākas to lietošanas. Spoguļa pacelšanas mehānisms tomēr ir kustīga detaļa, un kā jebkurai kustīgai detaļai tai ir savs dzīves ilgums. Spoguļa eņģes ir diezgan trausls mehānisms un, pat ja neskaita šo kā trūkumu, katras DSLR kameras spogulim ir kaut kāds nobraukums, pie kura tam palielinās risks izbeigties. Jo lētāka spoguļkamera, jo mazāks slēdža mūžs. Ar vecajām filmu spoguļkamerām ir piedzīvoti dažādi kuriozi gadījumi. Piemēram, radikāli zemās temperatūrās blīvāka paliek slēdža eņģu eļļa jeb lubrikants un pastāv iespēja, ka slēdzis aukstā laikā var sākt “iestrēgt”, kā rezultātā iestādītais slēdža laiks (shutter speed) vairs nav precīzs jeb lipīgā lubrikanta dēļ ir vienkārši ilgāks nekā iestādīts. Bezspoguļu kamerām šādas problēmas nekad nebūtu, jo vienkārši nav to kustīgo detaļu.

    4. Plašs sortiments

    Kopš bezspoguļu kameru buma, teju katrs lielais ražotājs ir sācis piedāvāt vienu vai vairākus modeļus šajā kategorijā, un to ir vairāk kā DSLR kategorijas produktu. Pilnā kadra sensoru kameru piedāvājums ir mazāks, taču pēdējos 3 gados daudz vairāk ir parādījušās tieši vidējā izmēra (APS-C tipa) sensoru kameras. Sony vien piedāvā kaudzi ar Alpha sērijas modeļiem – iepriekšējās paaudzes A7, A7S, A7R, uzlabotos A7II, A7SII, A7RII un III, tagad arī flagmaņus A9 un A9II, kā arī nedaudz kompaktākus APS-C izmēra produktus – dažādu specifikāciju A6000 modeļus. Canon piedāvā savu pavisam jauno EOS R sēriju, kā arī mazliet vienkāršākus M sērijas aparātus. Panasonic LUMIX sērijas aparāti, kopš savas dzimšanas, arī ir bijuši populāri gan foto, gan video kombinēto kameru sfērā. Nemaz nerunājot par Fujifilm X sēriju, kas ir ļoti interesanta (par to citā rakstā) un piedāvā jaunas iespējas. Jāsaprot tikai, kas ir svarīgāk (dizains vai megapikseļi), kādi objektīvi jau stāv plauktā, cik svarīga ir video funkcija un citi aspekti.

    5. Labāka un jaunāka optika

    Katrs no ražotājiem piedāvā savus optikas variantus kādai no bezspoguļu platformām (Fuji un Sony ir ar īpaši veiksmīgu objektīvu piedāvājumu, jo vienkārši ražo šos produktus ilgāk). Tā kā DSLR optika būtībā nav mainījusies gadiem (10 gadus vecs Canon stikls strādās tik pat labi uz mūsdienīga DSLR), praktiski visa optika, kas tiek izlaista bezspoguļu sistēmām, ir svaiga, nesen izstrādāta. Arī optika izmēros ir mazāka, īpaši jūtams tas ir uz mazliet mazākajām APS-C tipa sensoru kamerām, piemēram, Sony A6xxx sērija un Fuji X-sērija. Daudzi trešo pušu optikas ražotāji, piemērm, Zeiss, Samyang, Sigma, redzot šo sistēmu augošo popularitāti, arī ir sākuši piedāvāt produktus dažādu ražotāju bajonetēm. Laikā, kad es lietoju Sony A7SII kameru, viens no mīļākajiem objektīviem bija Zeiss Loxia 35/f2. Ražots speciāli bezspoguļu kamerām, tas bija mazs, viegls, pilnībā manuāls, neiznīcināmā tērauda korpusā – ideāls fiksētais stikls ikdienas un ielas vajadzībām. Šobrīd es lietoju Fuji X100F kompakto kameru ar 23mm/f2 “pankūku” (aptuvens ekvivalents 35mm objektīvam pilnā sensora gadījumā). Es jau esmu aizmirsis, ka viņam vispār ir tāds objektīvs, un es varu ielikt viņu jakas kabatā.

    Jaunais Canon EOS R5, mazliet vecāks Fuji X-T30 un X-PRO3.

    DSLR noriets

    Spoguļkameras ir jau pa pusei ārā pa durvīm. Patiesībā, visu digitālo fotokameru pārdošanas apjoms ir krities radikāli pēdējās dekādes laikā. Ja 2010.gadā visā pasaulē tika kopā pārdotas 121.5 miljoni iekārtas šajā kategorijā, tad 2019. gadā apjoms sasniedza vien 15,2 miljonus, kas ir 87% kritums. Tajā pat laikā 2019. gada nogalē bezspoguļu fotoaparāti oficiāli apsteidza DSLR pārdoto iekārtu skaitā (šobrīd 51% pret 49%). Taču Canon turpina attīstīt savu DSLR līniju.

    Kā Kursors uzzināja Canon flagmaņa EOS 1Dx mark3 “tanka” prezentācijā, DSLR kā savu darba instrumentu joprojām izvēlās tieši foto ziņu reportieri un sporta fotogrāfi. Kā galveno iemeslu Canon min ~0,1 sekunžu attēla aizturi, kas piemīt bezspoguļu kamerām un sporta fotogrāfijā var būt nozīmīga. Papildus tam, 1Dx mark3 ir aprīkots ar tieši reportieriem aktuālām tīklošanas iespējām. Piemēram, spēju līdz pat 3 redaktoriem attālināti savienoties ar kameru un iegūt no tā attēlus kamēr fotogrāfs turpina bildēt. Un nav tā, ka DSLR ir pavisam aizmirsts – Canon integrē dažādas deep learning un AI iespējas, lai nodrošinātu vēl ātrāku un gudrāku sekojošo autofokusu. No tā var secināt, ka DSLR kā suga pagaidām vēl nav izzudusi, bet koncentrējās uz sporta, dabas un ziņu fotogrāfiju kā nišu, kur tam var būt būtiskas priekšrocības.

    Ciparu kameru pārdošanas apjoms 2010-2019. (c) Statista

    Tas gan nav ietekmējis kopējo kameru pārdošanas apjomu kritumu. Tādēļ nav brīnums, ka ražotāji mēģina izdomāt dažādus jaunus produktus un iespējas (labāks video, soctīklu integrācija), lai piedāvājums nestagnētu. Fujifilm, kā jau iepriekš rakstīju, jau labu laiku attīsta burvīgu “mūsdienu retro” stila produktu sēriju X-100, X-T un X-PRO modeļu līnijās, kas piedāvā mazliet alternatīvu skatījumu uz fotogrāfiju kā tādu, dažādas interesantas Fuji analogo filmu emulācijas, kā arī vecā tipa optiskos skatu meklētājus. Ar domu, lai fotogrāfi vairāk skatītos caur to, nevis pētītu bildes ekrānā. Es pats pavisam nesen pārdevu savu jau labi nokalpojušo “darba zirgu” Sony A7SII un iegādājos mazu, ērtu Fuji X100F, un tagad es vairs nesaprotu, kādēļ iepriekš staipīju līdzi to lielo somu.

    Ja runājam par vienu vai otru sistēmu – šobrīd es vienkārši neredzu spoguļkameru izvēlei nekādus būtiskus ieguvumus, ja runājam par parasto lietotāju klasi. Saprotu, ka dažādās sfērās mēdz būt dažādas vajadzības un dažādi fotogrāfi ir katrs ar saviem paradumiem. Bet, ja vien nav kritiski svarīgi redzēt attēlu caur actiņu (nevis sensora ģenerētu attēlu ar 0,1 sek. nobīdi uz lielā ekrāna vai mazā acs OLED) vai, ja plauktā nestāv jau vesela vēsturiski vērtīga kolekcija ar kultūrmantojuma DSLR objektīviem – man ir grūti izdomāt kādu nepārspējamu bonusu DSLR aparātam. Bezspoguļu ierindas kameras ir jau kādu laiku apsteigušas DSLR visās jomās, tā kā, ja tu apsver jaunas kameras iegādi šogad – apsver kādu no bezspoguļu modeļiem! Ja nekas cits, to būs vieglāk nēsāt sev līdzi. Un pat, ja tās nav līdzi, kabatā vienmēr ir telefons kā kārtējais skarbais atgādinājums par jaunas ēras pienākšanu. Kā viens zināms ASV fotogrāfs teica: “Vislabākā kamera ir tā, kas tev šobrīd ir līdzi”.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    46 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Mārtiņš Vanags
    09.03.2020 13:24

    Visu cieņu, bet nu rakstītā tekstā objektīvus saukt par lēcām…
    Kristap, ieinvestē tekstu redaktora pakalpojumos.

    Kursors.lv
    09.03.2020 13:56

    Nē.

    Māris Silinieks
    09.03.2020 16:32

    Vienmēr pastāv šī grūtā izvēle – būt labākajam valodniekam starp fotogrāfiem vai labākajam fotogrāfam starp valodniekiem. :)
    P.S. Paldies, labs raksts.

    Edgars K
    09.03.2020 14:07

    Jū, man arī saukt objektīvus par lēcām vienmēr šķitis slikts stils. Tas ir kā automašīnu saukt par motoru.

    Edgars K
    09.03.2020 19:12

    Kāda starpība, kā ir angļu valodā, tu raksti latviski. :) “Stikls” nez kāpēc šķiet pieņemamāks, varbūt tāpēc, ka stikls nav tik konkrēta objektīva sastāvdaļa kā lēca. Es ieteiktu tomēr atturēties no “lēcas”. Mūsu valoda ir gana bagāta.

    09.03.2020 23:24
    Reply to  Edgars K

    Man šī cepšanās par vārdu “lēca” šķiet bezjēdzīga. Līdzvērtīgas vārdu aizstāšanas citur lietojam regulāri. Mazos 50mm 1.8 kanōnus saucam par plastmasām, benzīntankus par staķikiem, vai galu galā to datoru, kas katram kabatā par telefonu, utml. Nav arī tā, ka objektīvs būtu izteikti latvisks vārds. Tas tā, subjektīvi ;)

    gan jau
    09.03.2020 23:32
    Reply to  Reinis I

    Ta štrunts par anglicismiem) vnk lēca jau apzīmē vienu slīpētu stikliņu. Protams, valoda ir ļoti elastīga un neviens neteiks “Jaunajai lēcai saskrāpēju priekšējo lēcu”….varbūt kāds arī tā teiks – saskrāpēju lēcu, nekonkretizējot kas tieši ar to domāts (un šo +- sapratīs gan tie, gan tie).

    Edgars K
    09.03.2020 23:58
    Reply to  Reinis I

    “Objektīvs”, atšķirībā no lēcas rakstā, ir oficiāls, valodnieciski akceptēts vārds (ja paskatās to pašu veco labo tezaurs.lv). Vai tev neliktos mazliet dumji, ja zināma kopa tautiešu motociklus sauktu par kurbuļiem? Un kāds cits tautietis, kuram būtu gana daudz laika un iedvesmas rakstu darbiem, uzrakstītu motociklu apskatu, kurā valodas dažādošanai rakstītu, ka “šis divcilindru kurbulis ir ļoti jaudīgs”. Protams, muļķīgs piemērs, bet es cenšos paskaidrot, kāpēc dažus cilvēkus kaitina, ja objektīvus sauc par lēcām. Jebkurš, rakstot rakstu publiskā telpā, papildus raksta vēstījumam veido arī lasītāju valodu, tā tomēr ir tāda kā atbildība. Jā, Kristaps šo projektu reklamē kā blogu, kas idejiski pieļauj žargoniskas atkāpes rakstībā, taču Reiņa raksts kopumā ir gramatiski un stilistiski korekts, tādus vārdus kā “ziepītis” viņš pareizi liek pēdiņās, tāpēc “lēcas” lec acīs.

    Rūdolfs Putniņš
    09.03.2020 13:27

    Vai nav tā, ka spogulenei ir labāks noskrējiens no viena akumulatora? A9 laikam bija ņiprāki aķi, bet tam pašam X100V šķiet, ka vajadzētu extra aķi staipīt līdzi.

    Man pašam bezspoguļa galvenais solījums bija maza optika. Ja atceries, tad filmu tālmēriem bija platie fiksi, kam lielākā daļa optisko elementu bija iebīdīti iekšā un uz āru bija tikai neliela pankūka, lai varētu fokusēties. Izrādās, ka šāds nummurs ar digitālo neiet cauri, jo šiem objektīviem pakaļējais elements sēž tuvu sensoram un attēlu kadra malās projecē pārāk slīpi pret fotosaitiem. Un pilnajam kadram gaišie objektīvi nav neko mazāki kā spogulim…

    Tas tā pārdomas no Fuji X-T3 lietotāja.

    Tutu
    09.03.2020 15:54

    Man šķiet, ka nav pareizi salīdzināt A9 un x100v. Divas dažādas kategorijas kameras.
    Tas tā. Komentārs no xt1 lietotāja. :D

    Agris K
    10.03.2020 11:00

    Ikdienā lielas neērtības šī problēma nesagādā. Viena rezerves akumulatora vietā, vajag 2, bet parasti gan esmu izticis ar vienu rezerves akumulatoru gan bezspoguļa Fuji, gan Canon 1D, kuram akumulatora pietiek 2k+ bildēm. Turklāt mazie Fuji akumulatori ir lādējami ar USB lādētājiem, bet Canon vajag 240V.

    Un par objektīviem nav taisnība. Bezspoguļu kamerām objektīvus var uztaisīt fiziski mazākus dēļ tā, ka nav spoguļa. Un kvalitāte no tā nepasliktinās. Tam pašam Fuji GF sērijas objektīvi ir relatīvi nelieli un tādu attēla kvalitāti kadra malās, kāda, piemēram, ar Canon spoguļkameru objektīviem nav iegūstama.

    Tas, ka Canon atstāja spoguli 1Dx III kamerā, sarūgtināja. Faktiski priekš fotografēšanas nav īpaši nekāda reālu ieguvumu starp pirmo 1Dx un jaunāko, lai gan starp tiem ir 6+ gadi.,

    KKTK
    09.03.2020 13:48

    Nu ja “DSLR kā suga pagaidām vēl nav izzudusi, bet koncentrējās uz sporta, dabas un ziņu fotogrāfiju kā nišu” tad es gribētu redzēt, piemēram, dažus resnus degunus portretos, kas uzņemti ar tiem 23mm :D
    Par bateriju, kas atkal jālādē katru vakaru arī ne miņas. Par to ka skatu meklētājs palīdz uzņemt mazāk izplūdūšas bildes arī ne miņas (3 atbalsta punkti). Ergonomika pogām? Ātrums, kā pārslēgties starp režīmiem var jau būt, ka ir uztrennējams. Citādi jau taisnība ir, ja dēļ mazāka svara/izmēra biežāk ņemsi līdzi, tad tā beigās būs labāka kamera :)

    KKTK
    09.03.2020 15:53

    Nu cik esmu skatījies, tad baterijas DSLR ir ne mazāk ne vairāk kā 2x vairāk kadrus spējošas. Tātad uz vīkendu lādētāju var neņamt līdzi. Ergonomika – pietiek ar bērnu ballīti, kad konstatē, ka knapi spēj saregulēt mainīgos apstākļus un noķert visur skrejošos “zvērus” ;)
    Par ISO piekrītu, tas daudz ko ir atrisinājis mūsdienās.

    Bet kā ir ar bezspoguļa autofokusu tumsā, kad esi jau saregulējis, ka bildi vajag tumšu. Diafragma tak ir ciet!

    gan jau
    10.03.2020 09:07
    Reply to  KKTK

    Kāpēc lai tumsā diafragma būtu ciet? Pat ja aizgriez to maksimāli ciet, gaisma vienalga nonāk uz sensora – pie nosacījuma, ka ir jelkāda gaisma. Atkarībā no ražotāja, kameras izmanto AF gaismu redzamajā vai neredzamajā spektrā, lai palīdzētu sev fokusēties. Un vai gaismas mērīšana un fokusēšana notiek ar vaļēju diafragmu vai uzstādīto, atkarīgs vai izmanto Live view vai nē.

    KKTK
    10.03.2020 14:16
    Reply to  gan jau

    Nu DSLR ieslēdzot video vai Live view režīmu momentāni jūtams, kā autofokus strādā daudz sliktāk.

    Rūdolfs Putniņš
    09.03.2020 15:19
    Reply to  KKTK

    Viena lieta, ko īsti neminēja – bezspoguļa skatu meklētājā tu redzi to, ko dabūsi. Gan visus krāsu filtriņus, ko esi uzkrāmējis, gan arī ekspozīcijas rezultātu var labi redzēt. Var jaut teikt, ka īsts fotogrāfs kadru redz ar prāta aci, bet tāpat – patīkami!

    Rūdolfs Putniņš
    09.03.2020 16:09

    Var, bet ne skata meklētājā!

    gan jau
    09.03.2020 13:55

    Piekrītu iebildumam par lēcām, neskatoties ka angliski lens nozīmē visu objektīvu. Latviski lēca ir atsevišķa optiskā elementa apzīmējums. Pēc gadiem 20, kad visi profi zinās ka lēca ir viss objektīvs, varēsim nekasīties)

    Manuprāt, galvenais jautājums – laikos, kad cilvēki telefonu uztver kā do-it-all verķi, ir jābūt sasodīti labam iemeslam, lai pirktu $1K++ sistēmu, kas ir gan laba, gan kompakta, gan citādi uh – bet vajadzīga pāris %% cilvēku. Tāda nu ir tā realitāte – mūsdienās vairumam cilvēku pietiek ar telefona mazo bildīti, mazliet ambiciozāks bildētājs gribēs arī uzrakstu zeiss vai leica uz aizmugures vāka papildus neprātīgam pikseļu skaitam. Atliek fotogrāfi, amatieri un profi, kas vispār saprot kas ir foto sistēma un kāpēc nepietiek ar trīskrāsu diodi kā galveno un vienīgo zibspuldzi. Un es nesaku, ka tas ir kas ļoti noslēpumains un mistisks – ir daudz cilvēku, kas tam pašam blogam uztaisa labas bildes ar vairākām gaismām, jo saprot kā tās strādā un kā mainās attēls atkarībā no apgaismojuma un tā veida.

    Ingus
    09.03.2020 15:13

    Par trešo punktu – mehānisko ilgtspēju.

    Ir gan bezspoguļu kamerām kustīgās detaļas. Tas ir “mechanical shutter” – aizkars, kas tāpat katra kadra uzņemšanai noskrien pāri sensoram.
    Te video ar Fujifilm X-T3 https://www.youtube.com/watch?v=IUtQJtlrabc

    Nekas nekustās tikai “electronic shutter” variantā. Tas tiešām ir bez skaņas (un tāpat saglabājās skaņa no objektīva autofokusa motora, ja gadījies kāds skaļāks modelis). Bet tam ir arī trūkumi, sevišķi uzņemot ātru kustību.

    Neviens tikai īsti nav runājis par šo mehānismu ilgmūžību. Beidzot vienīgi Fuji ar X-T4 ir pateicis, ka tie ir 300 tūkstoši.

    Vai ir kādam pieredze ar to DSLR eļļas sabiezēšanu? Tur aukstumā un mitrumā drīzāk elektronika atmetīsies, bet spogulis vēl klapēs.

    Jānis
    09.03.2020 15:54

    Ar HSS pat 15 gadīga spoguļkamera var sinhronizēt 1/8000 (vai nu cik tai vispār ir maksimālais slēdža ātrums)

    gan jau
    09.03.2020 16:13

    Īsie laiki ar zubspuldzi ir OK ar centrālo (aka leaf) slēdzi (kā fuji bezspoguļiem), kas atveras no centra uz ārpusi un arī tur pielietojums ir nice to have, bet praktiski – kāds? Bildēt ar maks. diafragmu un fill-in zibspuldzi? OK.

    Ar aizkara (fokālo) slēdzi kā DSLR īsākiem laikiem par 1/250 sāk redzēt melnu svītru, iemesls ir slēdža uzbūve un kā notiek ekspozīcija ar slīdošo atvērumu. Svētīgi būtu dot piemērus no savas fotogrāfa prakses par gadījumiem, kad šis ierobežojums ir traucējis uzņemt kadru, lai cilvēkiem būtu saprotams, cik neliels ir šo gadījumu skaits, ja viņi izvēlētos kameru tikai pēc šī parametra.

    Gastons Gašpuitis
    09.03.2020 16:03
    Reply to  Ingus

    https://www.youtube.com/watch?v=B19xo7B1KHU&t=1404s
    Reku džeks sāsta kā bildeja ar dslr vs mirrorless pie -40 grādiem.
    Īsuma: dslr beidza darboties pie -32C, kamer mirrorless darbojās vēl pie -41C.

    Maris
    09.03.2020 16:10

    Nu tas ir ļoti subjektīvi un atkarīgs no daudzām lietām, kas saistīts ar pašu tehniko vienību un apstākļu sakritībām.
    Es kāpju kalnos un ar savu Nikon D850 esmu divas diennaktis uzturējies 6000 m augstumā un -35 grādu salā, un viss strādājis absolūti perfekti.
    Es tieši otrādi, ne cik neuzticos mirrorless ja runa iet par ekstrēmiem apstākļiem, jo savu dalr esmu kārtīgi pārbaudījis visdažādākajos hardcore apstākļos.

    Edgars K
    09.03.2020 19:14
    Reply to  Maris

    Ir kāds objektīvs iemesls neuzticēties mirrorless ekstrēmos apstākļos?

    Maris
    10.03.2020 08:08
    Reply to  Edgars K

    Objektīvs viedoklis nav gan.
    Man ir bijuši specifiski apstākļi, ka sākot bildēt pamatīgi līst + slapjš sniegs, kas loģiski kāpjot augstāk kalnā pārvēršas sniegā un salā. Lietū fotoaparāts izmirka, tad salā viss sasala. Man darbojās tikai shutter poga. Visas citas pogas atteica un monitors atteica. Bet tā kā dslr skatu meklētājs ir optisks, tad es varēru turpināt kadrēt un bildēt. Visas bildes sanāca, jo bildēju A mode, līdz ar to man neko nevajadzēja mainīt. Kad nokāpu atpakaļ siltumā, pogas atsala vaļā un viss turpināja strādāt kā pirms tam. Long story short – pēc manas pieredzes un domām, ja mirorrlesam atsaka ekrāns un vēl, piemēram, elektroniskais skata meklētājs, tad vairs nevar iekadrēties, tikai uz dullo, kamēr dslr skatu meklētājs nav elektronisks un viss turpinās, pat ja atsaka ekrāns un lielājā daļa pogu.

    Bet es labi saprotu, ka elektronika ir elektronika, un jebkura fototehnika var atteikies ekstrēmos apstākļos.
    Es gaidu nākamo Nikon mirrorless paaudzi, un tad jau notestēšu to augstu kalnos :)

    Agris K
    10.03.2020 10:47
    Reply to  Maris

    Par ekstrēmiem apstākļiem un DSLR pret bezspoguļa kameru var paklausīties, piemēram, šeit https://www.youtube.com/watch?v=B19xo7B1KHU&t=2524s Lielā salā Nikon spoguļkamera pārstāja strādāt daudz pirms Z6 bezspoguļa radās problēmas

    Maris
    10.03.2020 12:10
    Reply to  Agris K

    Jā, bet tā jau ir tā fotogrāfa pieredze ar viņa tehniku. Man, kā jau minēju pirmīt, kāpjod Andu kalnos 6000m augstumā un -35 salā ko radīja līdz 80km/h liels vējš (šis viss kopā), nebija ne mazāko problēmu ar manu Nikon D850 un optiku, kas man bija līdzi. Mani nagi nosala ātrāk kā kamera. Vienīgā problēma bija kad viss samirka un pēc tam sasala, bet tas bija Elbrusā un pavisam citi apstākļi. Ar savu DSLR D8xx sēriju, esmu bijis gan tuksnesī, gan spēcīgā ilgstošā lietū, gan uzkāpis vairākas reizes 4000 – 6000m augstumā pie lieliem vējiem vai saliem, un fatāli sistēmas errori man ne reizes nav bijuši. Man nav pieredze ar Mirrorless sistēmām. Mana pieredze saka, ka ticēt youtube nevar. Visu izšķir klimata apstākļi un tas vai tehniskā vienība ko esi nopircis ir perfekti uzbūvēta, vai tomēr rūpnīcā ir pieļauts kāds mikro errors un vai pats esi visu darījis atbilstoši laika apstākļiem. Es gribētu pamēģināt kādu no savām ekspedīcijām sabildēt ar mirrorless, bet noteikti līdzi ņemtu arī DSLR, jo tas mani ne reizes nav pievīlis. Otrs, man nedaudz baida tas mazais mirrorless bodijs un gana mazās pogas, jo augstu kalnos kāpju ar gana bieziem cimdiem, kur DSLR pogas esmu piešāvies izmantot,… Read more »

    modano
    09.03.2020 17:50

    Šie nu gan ir marketinga meli “Arī objektīvu izmērs ir mazāks, jo nav vairs nepieciešams tukšums starp objektīva aizmugures elementu un sensoru tur, kur iepriekš dzīvoja spogulis.” Elemtāra fizika saka, ka pie 35mm sensora izmēra attālums starp pēdējo lecu un sensoru ir vienāds. Praksē tas nozīme, ka tas tukšums ir pārnests uz objektīvu un tie ir par attiecīgo garumu ir lielāki nevis mazāki.

    gan jau
    10.03.2020 08:47
    Reply to  modano

    Flange distance (att. no pēdējās lēcas līdz sensoram) bezspoguļos ir MAZĀKS kā DSLR, kas atsaucas uz kameras biezumu. Praksē tas nozīmē, ka lai attēla aplis pilnībā pārklātu sensoru, var izmantot vienkāršākus, mazākus un vieglākus objektīvus jo nevajag izmantot retrofokusa objektīvus (kas ir jāizmanto pie lielākas FD). Palielināt FD ar adapteriem vajag, ja uz bezspoguļa mēs gribam izmantot SLR objektīvus.

    JURIS EGLITIS
    09.03.2020 21:49

    Par Nikon rakstā ne vārda….

    JURIS EGLĪTIS
    10.03.2020 10:43

    Paldies par Nikon atbildes komentāru, kopumā tam piekrītu, vienīgi z7 un z6 man šķiet vairāk interesantākii (ja neiet runa par pašreiz pieejamajiem objektīviem), salīdzinājumā ar R un RP
    (tas Nikon man ir iesēdies – vēl joprojām)

    Pēteris Rūcis
    09.03.2020 22:10

    Paldies, interesanti lasīt.
    Ar nepacietību gaidu atsevišķo Fuji rakstu! :)

    Braucu ar bmw motocikli
    10.03.2020 12:37

    .. noteikti ir vērts arī pieminēt SONY RX100 sēriju.

    gan jau
    10.03.2020 12:44

    Ir arī citi neslikti kompakti, raksts tomēr par sistēmu kamerām. Uz rx100 var pāriet no telefona, ja nav īstas laimes, bet no spogulenes? Arī var, ja vajag tieši kompaktkameru (izmērs, cena, svars) un nevajag neko vairāk (vairāk objektīvu, lielāks sensors, standarta ārējā zibspuldze).

    Ingus
    10.03.2020 13:31

    Pārlasīju rakstu vēlreiz. Kā redzams, tēma aktuāla, komentāru cīņas spraigas. Ir viens aspekts, kas parādījās gan komentāros, gan arī pašā rakstā. Kas ir DSLR (spoguļkamera) apmēram visiem ir skaidrs. (Liels, melns klucis, kas taisa klak klak) Kas ir bezspoguļu kamera? Raksta pirmajā teikumā jau šis aiziet greizi. Raksts pēc būtības ir par MILC (Mirrorless Interchangeable Lens Camera). (drusku mazāks klucis, taisa mazāku klak vai vispār netaisa, kad baterija beidzas pusceļā). Bet vieno DSLR un MILC fakts, ka abiem var mainīt objektīvus. Rakstā minētā un titulbildē ieliktā Fuji X100 sērija arī nav īsti MILC, bet gan principā “ziepis” ar pielīmētu 23mm “pankūku”, kas citos modeļos būtu noņemama. Tad tehniski jebkurš kompakts, jebkurš telefons ir bezspoguļu kamera, jo spoguļa un pentaprizmas taču tur nav. Kursoru lasa tehnoloģijās ļoti zinoši cilvēki, tāpēc ieteikums tomēr nejaukt un tik ļoti nevispārināt terminus. Un par to kameru izmēru. MILC nebūt nav jābūt mazam neērtam pļundukam, ar moderni glāstāmiem ekrāniņiem un citiem ergonomiskiem defektiem. Sony A7, Nikon Z6 un Z7, Fuji X-H1 un kas tik vēl ne. Tās ir liela izmēra kameras ar kārtīgu rokturi. Viss tur ir tikpat parocīgs kā DSLR kamerām. Fuji nopietnajā galā ir gājis vēl tālāk, un iznesis visus galvenos uzstādījumus uz fiziski… Read more »

    Ingus
    10.03.2020 15:52

    Reini, lūdzu nepadomā, ka tas bija domāts kā uzbrauciens no sērijas “tēma sūds, autors …” Man ļoti patīk jaunas vēsmas par tēmām te, moču raksts arī ļoti patika, un tā tik turpināt! Fuji rakstu arī gaidu ar nepacietību. :)

    Kategoriskais redzējums te aizgāja vairāk par lēca vs. objektīvs tēmu. Tur vēl var klaviatūru padeldēt, bet starpība nav principiāla. Acī dur, bet domu tāpat var saprast. Ar kamerām un to tipiem gan nav tik vienkārši.

    Ko mūsdienu terminoloģijā saprot ar bezspoguļu kameru? Manuprāt, tas tomēr ir MILC. Jo digitālās kameras bez spoguļiem mums ir jau pāris desmitgades. Viss sākot no “ziepīšiem”, “wannabe DSLR lookalike” lielajiem zoomiem bez maināmajiem stikliem, telefoniem utt. Nu nevienam nav spoguļa. Visi uzņem bildes. Termins “mirrorless” ir atnācis relatīvi nesen, un tomēr pārsvarā tiek attiecināts uz kamerām ar maināmiem objektīviem.

    Ja Tu vēlies pastāstīt lasītājiem, kādas vispār ir izvēles iespējas mūsdienu kamerām, tad priekš kam nostādīt DSLR vs. citi? Raksts tā kā ir par pāriešanu no DSLR uz ko citu. Un ja Tev ir DSLR, tad vienīgā alternatīva ir MILC. Nevis ziepis. :) Vismaz tāds man radās iespaids.

    Kaspars Balamovskis
    14.03.2020 20:15

    Kad pārej no spugulenes uz bezspoguleni, atpakaļceļa nav. Jāmin, ka būtiska sony bezspogulenes silent shutter problēma ir gļuki ar ekrāniem fonā/led gaismām. Besīgi koncertu bildēšanā, kur silent shutter ir must have.

    Reklāma