Silīcija ielejas uzņēmums Arevo, kurš specializējas kompozītmateriālu ražošanā un 3D printēšanā, ir izveidojis jaunu brendu Superstrata, ar kuru cilvēkiem piedāvās iegādāties pirmo ar 3D printeri veidoto elektrovelosipēdu.
Superstrata piedāvās divus velosipēdu modeļus, no kuriem viens būs mehāniskais modelis Terra, bet ar elektromotoru aprīkoto sauks par Ion. To plānots piedāvāt ar 250W motoru un 252Wh ietilpības bateriju, kas ļaus nobraukt ~96km ar vienu uzlādi. Speciāli printēto rāmju svari ir robežās no 1,3 līdz 1,7kg, bet tas atkarīgs no pasūtītāja parametriem, jo kompānija sola radīt katram īpaši pielāgota izmēra rāmi. Kopējais Ion svars nieka 11kg, kas salīdzinot ar citiem elektroriteņu konkurentiem var būt pat divas reizes mazāk.
Velosipēda rāmis ir speciāli printēts vienā gabalā no oglekļa škiedras, tāpēc tam nav nekādu savienojuma un kausējuma vietu, kā arī ir izņemts posms no centra ass līdz sēdeklim, taču uzņēmums tāpat uzsver, ka tieši vienlaidu rāmis nodrošinās lielu izturību. Katra rāmja izveidošana aizņem aptuveni 10 stundas, kas noteikti nav lielas ražotnes cienīgi ātrumi. Ion modeli var salīdzināt ar vēl vienu dizainisko elekrisko velosipēdu Gogoro Eeyo 1.
Gan Terra, gan Ion modeļus iespējams iegādāties Indiegogo platformā, kas norāda uz to, ka kompānijai šis ir vairāk kā izmēģinājumā produkts, balstoties uz cilvēku interesi par produktu un speciāli printēto rāmi. Ja atsaucība būs pietiekama un sniegs pozitīvus finanšu rādītājus, tad velosipēdu ražošanu varētu paplašināt, bet tāpat pastāv iespējamība, ka projekts vienkārši tiks pārtraukts.
Parastā Terra modeļa cena ir 1138 EUR, bet Ion 1576 EUR, un tas ir piemērojot 55% atlaidi Indiegogo platformā.
Tradicionāli ražotie karbona rāmji sver ~1200g, šeit nav saprotams vai drukātais svērts tikai rāmis, vai kopā ar dakšu (1700?). Nekāda svara ieguvuma nav, tikai iespēja izdrukāt vajadzīgā izmēra rāmi – kas gan iespējams tikai cilvēkiem, kas zin sev piemērotos izmērus un tie jau māk nopirkt arī gatavu rāmi savam augumam (un kompaktie rāmji samazina lielas kļūdas iespēju). Kur izdevīgums drukāšanai? Varbūt izdrukāt ir ātrāk kā izgatavot tradicionāli, ar formām un roku darbu? Karbona rāmja tradic. ražošana ir ļoti laikietilpīgs process – 24-45st. atkarībā no ražotāja, tur ir daudz roku darba ar attiecīgajām sekām (t.sk. defekti). Varbūt drukāšana ļaus samazināt ražošanas izmaksas? Spriežot pēc cenas – diez ko nē, vismaz ne pagaidām (pilnā cena pēc atlaides beigām ir turpat, kur pārējiem, nezinot komponentes arī nevar salīdzināt). Ā, nu šeit arī drukātie rati, cik var saprast (tiem gan izmērs nemainīsies) .
Ja ražošanas process ļaus samazināt defektu skaitu, vienlaicīgi samazinot arī cenu par ~15% – tehnoloģija varētu aiziet masās. Ja ieguvums būs tikai neparasts izskats – paliks nišas produkts (un ar tiem ir kā paveicās).
Visticamāk drukā lai defektu skaitu padarītu paredzamu. Pieņemot ka drukāšanas process visiem rāmjiem notiek +/- vienādi, uzlabojot modeli, arī labojamie defekti automātiski izzudīs visiem no jauna drukātajiem rāmjiem.
Tiem kam nav skaidrs, kāpēc izmanto karbona rāmi (dārgi) – lielas ietilpības baterija ir smaga, tāpēc kaut kur citur konstrukcijas svars jāsamazina.
Paredzamība un droši vien, mērķis pārbaudīt drukāšanas tehnoloģiju. Kvalitatīvs, prātīgi uztaisīts alumīnija vai tērauda rāmis ir tikai mazliet smagāks par karbona, bet titāna – karbona svarā, bet darbs maksā naudu, īpaši titāna cauruļu apstrāde un metināšana nav lēta. Ja izdotos rāmi izpļeckāt no šķidras masas, turklāt robotizēti – tad jārunā par drukāšanas iekārtu un apkalpes izmaksām, lai varētu saprast, cik tas ir lētāk vai dārgāk.
Es tik nesaprotu to karbona drukšānu – manuāli karbona šķiedras tiek liktas viena otrai pāri, veidojot struktūru kas darbojas kā daudzslāņu materiāls, bet drukājot taču izmanto šķidru masu un kā tad tur tiek nodrošināta izturība, ja nav slāņu…? Jāseko ziņām.
Nav jau īsti svrīgi, bet _sportam_ šosejas velo rāmji jau sen sver ap kilogramu ;)
Nu, bet šis jau nav _sporta_ velo…
sportam ir uzbūvēti velo, kas ir vieglāki par UCI noteikto minimālo svaru (aha, izrādās – 6.8kg) un tāpēc netiek atļauti izmantošanai startos)
Smieklīgi – sporta ritenis ar elektrisko motoru. Tad ko tu gribi – sportot, vai tālu aizbraukt?
Neredzēju norādes uz “sporta”. Šāda stūre nenozīmē sporta velo) Turklāt beņķis un stūre vienā līmenī, tātad, pavisam ikdienišķais braukšanai. Atzīmēsim, ka rāmja konstrukcijas dēļ sēdekļa caurules garums ir ierobežots, attiecīgi to augstumā var regulēt pavisam nedaudz.
Ai beidz. Piknika ritenis tas arī nav.
Piekrītu. Piknika ritenim pirms dropbāra ir grils. t.i. platais bagāžnieks uz kura uzlikt sešpaku un desas.
https://shopee.ph/The-Project-Front-Rack-V2-i.39841506.1808037433
Tik milzīgi iebildumi pret bagāžnieku, uz kura var vest vairāk, nekā komfortable nest rokās? Pfffff……
Izmantot futūristiska izskata vellim tradicionālo transmisiju un ātrumpārslēgu – tā gan manā izpratnē ir mega kļūda (jo viss šajā velo ir par izskatu)…..
Gan jau ka iedomājās gadījumu kad baterija tukša, bet projām jātiek.
Biju domājis, ka ir gana risinājumu ar taisno ķēdi/siksnu un bez pārslēga, kas laiž ķēdi tuvu zemei (un tā vieglāk kļūst netīra). Taisnā ķēde, ko neloka starp pr. un pak. zobratiem, arī kalpo ilgāk, pie tam maksā mazāk.
kas ir “posms no centra ass līdz sēdeklim”, kurš esot izņemts?
no pedāļu centra (laikam tā latviski to sauc) uz augšu, jeb rāmja trīsstūru (priekšējā un aizmugurējā) kopīgā līnija