Kamēr lielie puikas izmēģina dažādus četrriteņu elektriskos braucamos, man pašam bija iespēja notestēt elektrisko skrejriteni Techlife X7, kurš patiesību sakot patīkami pārsteidza. Tā jauda, nobraucamā distance un 60 km/h maksimālais ātrums radīja patiešām pozitīvas emocijas un mobilitāti.

Kas ir Techlife X7?

Techlife elektriskais skrejritenis pie manis atceļoja no uzņēmuma GPSPro, kas ir tā oficiālais izplatītājs Latvijā, un kur ir pieejams ļoti plašs sortiments gan Techlife piedāvāto braucamo, gan citu firmu skūteru, lai apmierinātu katra vajadzības un gaumi. Manās acīs Techlife X7 iekrita ar to, ka tam ir gan priekšējā, gan aizmugurējā amortizācija, kādu mēs noteikti neredzēsim ierastajos nomas servisu skrejriteņos. Tā kā es ikdienā dzīvoju ārpus pilsētas un neliels gabals ir braucams pa grants ceļu, tad testa nolūkos šis modelis bija atbilstošs.

Par pašu ražotāju nav pieejama ļoti plaša informācija, taču pēc visa spriežot tas ir Polijas uzņēmums, kurš jau kādu laiku nodarbojas gan ar elektrisko skrejriteņu, gan ratiņkrēslu un dažādu aksesuāru tirdzniecību. Techlife mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus un elektricificētus produktus, kuri atbilst paša uzņēmuma augstajiem standartiem, kā arī katrs braucamais pirms piegādes tiek kārtīgi pārbaudīts. Un šeit uzreiz gribu atzīmēt, ka uzbūves kvalitāte patiešām ir laba, jo riteņu savienojuma vietas ar korpusu ir veidotas no metāla. Tāpat neslīdošā pamatne ir stingra, plata un abrazīvai, lai uz tās neslīdētu kājas.

Techlife X7 ir elektriskais skrejritenis, kurš aprīkots ar 18Ah bateriju, kas uz papīra tam ļauj nobraukt 60km garu distanci, bet par savu braukšanas pieredzi pastāstīšu tālāk. Tam ir divi elektromotori ar maksimālo jaudu 1600W, kas ļauj sasniegt aptuveni 60 km/h, kas arī pierādījās praksē. Šeit uzreiz gribas teikt, ka šis skrejritenis patiešām ir ļoti jaudīgs un ar labu uzrāvienu, kas braucienu padara aktīvu un atraktīvu, to nevar salīdzināt ar Segway-Ninebot, ar kādu izbraucu servisā Jungo (paldies visiem, kuri izmantojuši manu referral kodu). Bet jāatzīst, ka tas viss nāk kopā ar palielāku svaru, proti, 35kg, ko ikdienas staipīšanai, piemēram, vilcienā, tāpat mašīna, var nebūt tik ērti.

Skūteris ir aprīkots arī ar reģeneratīvo bremzēšanu, kura tās rezultātā ļauj iegūt nedaudz enerģijas atpakaļ baterijā. Braucot lejā no garāka kalna to var redzēt ļoti labi. Tam ir pieejami 3 ātrumi vai tos drīzāk varētu dēvēt par režīmiem, kuri iespējo maksimālo ātrumu. Pirmais, protams, ikdienas braukšanai līdz 25 km/h, otrais jau līdz ~45 km/h, un trešais attiecīgi maksimālie 60 km/h. Papildus tam ir iespējams pārslēgties starp Eco un Turbo režīmiem, kur Eco iespējo maksimālo ātrumu līdz 25 km/h un samazina pašu uzrāvienu, ļaujot ieskrieties mierīgāk. Turbo režīmā viss notiek pilnā jaudā, un tas nodrošina gan lielāko ātrumu, gan spēcīgāko uzrāvienu. Tāpat skrejritenim ir iespējams mainīt pakaļējā riteņa vai visu riteņu piedziņu, kas arī nodrošinās spēcīgo uzrāvienu.

Techlife X7 stūres augstums ir 120cm un platums 64cm. Platformas garākā mala ir 53,5cm, bet tieši pa vidu ar savienojumiem tie būs 47,5cm, tās platums 23cm. Augstums no zemes aptuveni 20cm, uzkāpjot aptuveni 85kg cilvēkam tas iesēžas par ~3cm. Paša amortizatora garums ir 13cm, tas tā uzskates materiālam. Riteņu diametrs ir 10 collas (~25cm), salīdzinot ar Xiaomi Mi skūteri, kurš tika izmēģināts pagājušajā gadā, 8,5 collas. Varbūt Techlife skūteris varētu būt aprīkotas ar nedaudz lielākām riepām. Cilvēka maksimālais svars norādīts 120kg, kas noteikti atbilst uzbūves stiprībai.

Kam šāds elektroskūteris var noderēt?

Pēc nedēļas garā testa man gribas teikt, ka Techlife X7 elektriskais skrejritenis ir domāts aktīvai laika pavadīšanai, teiksim, izbraukt pa salīdzinoši līdzenām Siguldas takām vai kaut kur pabraukāt ārpus galvaspilsētas, pieņemot, ka tur nav tik intensīva satiksme. Tāpat šis skūteris var tikt izmantots kā pārvietošanās līdzeklis starp tuvējām pilsētām gan darba, gan ikdienas izbraucienos. Es veicu braucienu no savām mājām Inčukalnā līdz Siguldai, kas man sastādīja ~33 km garu braucienu, pēc kā spriežu, ka salīdzinoši īsām distancēm un pie labiem laikapstākļiem šis var kalpot kā labs ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Hei, mēs taču reiz mēģinājām ar krietni mazāko Xiaomi Mi Electric Scooter aizbraukt no Ādažiem uz Rīgu.

Ar vairākiem šādiem skrejriteņiem noteikti var taisīt nelielus off-road grupu izbraucienus, jo kā jau minēju, tad ātri rodas patīkama sajūta tieši ātrā uzrāvienā un salīdzinoši lielā ātruma dēļ. Techlife X7 varbūt labs papildinājums aktīvai izklaidei. Protams, to varētu izmantot ikdienas braucieniem, piemēram, no viena Rīgas gala līdz otram, taču šeit tomēr teikšu, ka tas ir pie nosacījuma ar labu veloceliņu, jo Vecrīgai un centra ietvēm tieši šis modelis būs par smagu un ne tik mobils. GPSPro piedāvājumā ir arī mazāka izmēra skrejriteņi no Techlife, piemēram, X1, X2 un X5 modeļi, tāpat ir vēl jaudīgāks X9 skūteris. Interesanti gan, ka X7 versijas maksimālais ātrums ir lielāks par to, ko šobrīd nodrošina Skok elektrisko motorolleru nomas serviss, taču te jāņem vērā juridiskie regulējumi, kuri ir nodoti no Satiksmes ministrijas apstiprināšanai Saeimā, bet joprojām nav oficiāli pieņemti.

Cik vienkāršs lietošanā ir Techlife X7?

Es domāju, ka 2020. gadā elektriskie skrejrtieņi vairs vienkārši nevar būt sarežģīti. Labi, negarantēju, ka šis ir tieši 2020. gadā izstrādāts modelis, bet runājot par pēdējo 2 gadu periodu, tās patiešām ir vienkāršas ierīces. Pirms tam ne reizi nebiju braucis ar elektroskūteri, taču uzreiz uzkāpjot uz šī jaudīgā aparāta, man viss bija skaidrs, un pietika vien ar gāzes roktura spiešanu. No lietošanas ērtības acīs uzreiz iekrita tas, ka X7 gāze tika padota momentāmi, un nebija nepieciešams veikt pāris soļu atsperšanos, lai tikai tad elektromotors uzsāktu darbību, ko es novēroju Jungo servisā.

Šādu iespēju, gan var ieslēgt, jo Techlife ļauj veikt plašas regulācijas un jaudas ierobežojumus saviem produktiem. Tātad programmatūras izmaiņas, jo tieši pie smagāka aparāta man gribējās uzreiz kāpt virsū un braukt, nevis vēl atsperties, jo X7 modelis ir pietiekami augsts. Bet šajā kontekstā man tiešām gribas atzīmēt arī šādu iespēju, jo iegādājoties jaudīgu braucamrīku, mēs vēlamies to arī pilnībā izmantot un izbaudīt.

Pēc tam speciālajā ekrānā labajā pusē ir iespējams redzēt ātrumu, kopējo nobraukumu, esošā brauciena distanci, kā arī baterijas ietilpību. Tāpat papildus redzams spriegums, kas parastajam ikdienas lietotājam realitāte neko daudz neizteikts, tikai to, ka lādējot ierīci, šie cipari palielinās, bet braucot krītas. Šeit gan piebildīšu, ka uz paša skūtera nav īsti labi redzams uzlādes process, un to iespējams vienīgi redzēt, balstoties uz lādētāja gaismiņu, kura ir sarkana uzlādes laikā, bet pilna akumulatora gadījumā tā degs zaļā krāsā.

Protams, nedrīkst aizmirst atbalsta kājiņu, kura ir novietota platformas kreisajā, aizmugurējā stūrī tuvāk pakaļējam ritenim. Šis ir kristiski svarīgs elements, kurš Techlife X7 gadījumā pildīja savu funkcijum pat pie nelielas iespiešanās mitrā zālē, jo, kā jau minēju, tā svars ir 35kg. Stūres balsts ar priekšējo riteni tiek nofiksēts pateicoties speciālam skavām, kuras atgriež līdzīgi kā riteņa krēslu. Pēc tam stūres balstu iespējams nolaist līdz pakaļējam ritenim, tomēr to nav iespējams precīzi nofiksēt, kas var traucēt nešanas brīdī. Techlife produktiem ir speciāls plastmasas atbalsts virs aizmugurējās atsperes, kas atvieglo nešanu un pozīciju uz skūtera. Jā, skrejritenis ir masīvs un salīdzinoši liels, tāpēc gribas atzīmēt, ka ikdienas ērtību labad tas noderēs tiem, kuriem jāpārvar maz pakāpienu.

Avots: Techlife

Papildinot vēl par tehnisko pusi, tad elektriskais skrejritenis ir aprīkots ar parastajām disku bremzēm, kuras ar noteiktu instrumentu palīdzību būs iespējams nomainīt pašu spēkiem. Līdzīgi kā veikt apkopi ritenim. Tāpat 10 collu riteņi ir pumpējami, tāpēc tos ir iespējams pārdurt, taču šajā situācijā varēsim nomainīt cauro kameru un apvalku, noskrūvējot to nost. Ir baltas priekšējās gaismas un sarkanas aizmugurējās/bremžu gaismas. Tās ir iespējams ieslēgt atsevišķi, taču bremzēšanas gaismas nospiežot bremžu rokturi vienmēr darbosies automātiski un tās mirgos sarkanā krāsā. Varbūt no braucēja viedokļa priekšējās gaismas neizgaismos pārāk lielu gabalu priekšā, bet no autovadītāja puses tās ir ļoti spilgtas un labi redzamas.

Akumulators sniedz aptuveni 60km nobraukumu

Jā, ja salīdzina ar citiem elektroskrejriteņiem, tad Techlife X7 nodrošinās solīdu nobraukumu ar savu 18Ah akumulatoru, kura svars ir jūtams, taču es domāju, ka tas sniedz arī šo papildus stabilitāti un piespiedienu pie zemes, lai uzrāviens ir vēl labāks. Lai to uzlādētu pilnu, ir vajadzīgas tehniskajā specifikācijā norādītās 10 stundas, taču braucot vismaz 40km mierīgā tempā, es domāju, ka nevajadzētu rasties kādam uztraukumam un bailēm par palikšanu uz ceļa.

Savā garākajā testa braucienā es pieveicu aptuveni ~35km, un braucu gan dinamiski ar 40-45 km/h vidējo ātrumu pa šoseju Siguldas virzienā, kur bija labi jūtams pretvējš, kā arī pēc tam neliels aplis pa Siguldu jau mierīgākā režīmā lidz 25 km/h. Mani parametri ir 185cm auguma garums un svars 86kg, tā kā par optimālo nobraukumu es šeit nevēlos piesieties. Krītoties baterijas ietilpībai, nesajutu jaudas samazinājumu, tiesa es Techlife X7 nenokāvu līdz pašam galam, tomēr vēl pie 1 no 5 iedaļām bija iespējams braukt ar maksimālo ātrumu. Lieta, ko piefiksēju biju tā, ka pilnas baterijas gadījumā pat ar pirmo braukšanas režīmu itin viegli varēja sasniegt 35 km/h, jo pie nedaudz nobrauktāka akumulatora tie būtu šie 25 km/h.

Ražotājs nav minējis neko par ūdens noturību, taču vizuāli novērtējot šo braucamrīku, varu teikt, ka mazām peļķēm un mitrākām vietām ar to var droši doties cauri, jo vadi un troses iespēju robežās ir ielikti apvalkos, kā arī tiek laisti caur stūres balstu, samazinot saskari ar ārējo vidi. Tāpat arī baterija ir ielikta korpusā. Jāpiebilst, ka skrejriteni tomēr nevajadzētu mazgāt ar augstspiediena mazgātāju, bet gan saudzīgi ar rokām un minimālu ūdens strūklu.

Braukšanas kvalitāte

Kā jau minēju iepriekš, tad saņemot tieši šo elektrisko skrejriteni uz testu, man bija doma ar to izbraukt pa grants ceļu gar māju, kā arī veikt garāku braucienu Inčukalns – Sigulda, lai pēc tam pastāstītu par sajūtām. Sīkākas detaļas redzamas manā Strava profilā, jā, diemžēl Techlife nav pieejamas kāda speciālā lietotne, ar kuru iegūtu informāciju pa taisno, līdz ar to jāizlīdzas pašam.

Uzreiz jau bija jūtama amortizācija, kura palīdz ērtāk tikt pāri “pampakiem” un kādam mazākam akmenim, kādi ikdienā mēdz būt uz jau paskalota un pabraukāta grants ceļa. Protams, Techlife X7 negāja kā kuģis pāri un bija drebelēšanās, taču tā noteikti nebija tik liela kā ar cietu elektroskrejriteni pa Vecrīgas bruģi (arī to es izmēģināju). Šeit gribu piezīmēt, ka Techlife atsperes ir iespējams pieregulēt atbilstoši savam komfortam. Amortizācija vislabāk izpaužas ērti braukājot pa ietvēm un celiņiem, kur visu laiku ir šīs līmeņu maiņas un sliekšņi, pār kuriem tas itin labi slīd pāri. Vēl var nedaudz ieliekties ceļos un ar papildus braucēja svaru, tā teikt, iespiest skūtera amortizatorus, lai brauciens būtu plūdenāks.

Stūre ir platāka kā ierasts, tātad 64cm, kas uzlabo šo vadāmību stabilitātes sajūtu, taču kopumā es skrejriteņus nenosauktu par ļoti stabiliem un drošiem, taču man kā iesācējam pat ar šādu “monstru” nebija lielu problēmu. Galvenais ir domāt par savu drošību, lietojot ķiveri, stringri turēties, kā arī piedomāt par apgriešanās gabarītiem. Gribas izcelt ka lielais izmērs tomēr sniedz patīkami stabilu platformu, uz kuras gan blakus, gan vienu aiz otras mierīgi varēju nolitk savas 45. izmēra kājas. Tas sniedz papildus pamata sajūtu zem kājām, līdz ar to iespējams atrast sev ērtāko pozīciju. Mēģināju arī braukt ar vienu roku, taču šāda braukšana gan nelikās ļoti droša un stabila, jo bija manāmi jākoncentrējās, lai skrejriteni vadītu stabili. Neiesaku to darīt, jo drošība patiešām ir pirmajā vietā.

Brauciens pa šoseju izvērtās tīri mierīgs, kurā mani vairāk uztrauca šīs labās malējās joslas kvalitāte un dažādie atkritumi uz ceļa, taču arī tas neradīja tik lielas problēmas, un es stabili ar 40 km/h braucu pa Siguldas šoseju. Jā, pie šāda ātrum jau ir jāturas ļoti stingri, un principā skūteris vienmēr jātur ar abām rokām, un arī bremzēšanai vienmēr izmantoju gan priekšējās, gan pakaļējās bremzes. Ar laiku piešaujoties gan var sākt izmantot to, ka elektroskrejritenis pats bremzējas, lai tādējādi iegūtu atpakaļ elektrisko jaudu no rekuperācijas, tāpēc tādā nesteidzīgākā ritmā var pieslīpēt šādu braukšans stilu.

Arī Siguldas kāpums pirms Kaķīškalna šim divu elektromotoru braucamajam nesagādāja nekādas problēmas. Jā, protams, es kalnā nebraucu ar 40 km/h, taču 20 km/h tika sasniegti, un tas mani pilnībā apmierināja. Es domāju, ka augstums arī ir optimāls, lai tiešām ar šo skrejriteni brauktu aktīvā režīmā un pa nosacītiem bezceļiem, taču tas arī veicina stabiltiātes samazināšanos, jo X7 nav tik tuvu ceļam. Bet atkal atkārtošos, ka šī man bija pirmā pieredze ar elektrisko skrejriteni, un ar šo es jutos ļoti labi, pat braucot ar 60 km/h uz šosejas. Šādā braucienā gan iesaku labāk vilkt kādas brilles, jo acis sāk asarot ļoti ātri, kas traucē redzamību, bet tās noslaucīt un vadīt skrejriteni ar vienu roku jau kļūs pietiekami izaicinoši un bīstami.

Runājot par kopējo pozīciju uz skrejriteņa, tad pēc šī ~35km braucienu varu teikt, ka visu laiku nostāvēt, protams, ir grūti, bet platā virsma ļauj, tā teikt, nedaudz izstaipīt kājas, pamainot šīs pozīcijas pat brauciena laikā. Stūre ir platāka kā ierasti šajā segmentā, kas nodrošina gan sava veida kontroli, gan ērtību, kā arī speciālie rokturi, uz kuriem var atspiest daļu plaukstas, palīdz veidot drošu satvērienu. Kopumā gan roku nogurumu nejutu, kaut arī brīžiem ir kārtīgi jāsasprindzinās un jāturas.

Noslēgumā

Rezumējot manu testa braucienu, patiešām gribas uzsvērt to, ka Techlife X7 ļauj lieliski izvēdināt galvu, jo pēc katra izbrauciena jutos patīkami atslābinājies no ikdienas ritma. Varbūt tas skan nedaudz smieklīgi, taču tieši šādas pozitīvas emocijas man tas radīja, kas nav mazsvarīga un norāda uz elektriskā skrejriteņa jaudu un dinamismu. Tas vienkārši bija foršs izklaides un izbrauciena pasākums katru vakaru.

Man ir arī radies priekšstats, kāpēc mazāka izmēra skrejriteņi var būt kā pārvietošanās līdzeklis pilsētā, taču šeit noteikti jāpievienojas tiem, kuri aizstāv dažāda veida infrastruktūru, kur jādomā arī par pielāgojumu šādiem braucamrīkiem. Bet ārpus pilsētas ar jaudīgū skūteri tā būs gan atrakcija, gan izklaide, gan arī veids kā nokļūt no punkta A līdz punktam B.

Techlife X7 ir iespējams aprīkot gan ar papildus groziņu, gan ar hidrauliskajām disku bremzēm un papildus GPS, uzlabojot tā funkcionalitāti. Taču šeit vēlreiz atgādināšu, ka šādas jaudas un svara skūteris patiešām vairāk derēs ārpus pilsētas vai ikdienas lietošanai, pārāk daudz nebraucot pa piepildītām ietvēm.

Lielākais trūkums gan laikam būs tas, ka Techlife X7 nav iespējams savienot ar speciālu lietotni, lai redzētu baterijas atlikumu, nobraukto distanci un maršrutu, kā arī kontrolētu tā drošību, bet ne visiem tas ir vajadzīgs. Šobrīd drošību nodrošina atslēga, bez kuras nav iespējams ieslēgt elektromotoru un izkustināt riteni.

Techlife X7 cena GPSPro veikalā šobrīd ir 1559 EUR.

Man patika:

  • ātrais uzrāviens un dinamisms;
  • amortizācija;
  • gan priekšējās, gan aizmugurējās bremzes;
  • nobraucamais attālums;
  • uzbūves kvalitāte.

Man nepatika:

  • Gāzes un bremžu rokturis ir salīdzinoši tuvu un tos var nevajadzīgi sajaukt;
  • pietiekami ilgais uzlādes laiks;
  • svars ikdienas nešanai.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
27 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Gints

Kā īsti ir ar šo aparātu reģistrāciju? Ir jāreģistrē, nav jāreģistrē? Teorētiski šis pēc jaudas ietilpst mopēda kategorijā un būtu jāreģistrē, līdz ar to tam vajadzētu pat reģistrācijas numuru. Tik pat labi vai kāds zin vai tie paši noteikumi attiecas uz skrituļdēļiem? Sen jau ir nopērkami 1kw+ skrituļdēļi, bet ja to pieņem kā mopēdu, kur ir ideja reģistrācijas numuru stiprināt? :D

Nelabojams

Vismaz Vācijā katram nomas skrejritenim ir mazītiņa numura plāksnīte, tāda ap 4×8 cm aizmugurē. Pērnruden biju Štutgartē un tur labprāt lietoju šos braucamos – kas man, cita starpā, bija pirmā pieredze ar tiem.
Princpā ļoti interesē aprakstītais daikts, bet padārgs gan tas ir. Ja būtu kas vienkāršāks (un, attiecīgi, lētāks), saglabājot caurgājību, labprāt iegādātos tādu. Man tuvākais asfalts ir 1,5 km pa labas kvalitātes granteni. Pietiktu ar 30 – 40 km nobraukumu, lai varētu izbraukāt tos vietējos mērķus, kas man aktuāli.

Edgars

Henrij lūdzu uztici scooteru apskatus kādam kas ar tiem brauc ikdienā.

Reģistrēt īsti nevar nav arī vajadzības. Jo pat ja pieregistretu apdrošināšanu nedabutu.

Pašlaik vienīgais variants kā dabūt apdrošināšanu ir pērkot pie tet izmantojot papildpakalpojumu apdrošināšana.

digitalk

reģistrācija nav domāta apdrošināšanai, bet lai apkarotu uz ielām locekļus, kuri sadomāsies dzenāt 30+ km/h pa ietvi apdraudot citus.

Gints

Šī tēma varētu būt laba atsevišķam rakstam, varbūt .. jo ir dažādi elektriskie braucamie un vai visi tiek likti vienā laivā tikai pēc jaudas vai tomēr ir arī kaut kādas sadalījums, utt. Es tikko pasūtīju 1kw skrituļdēli un rodas 1000 jautājumi.

Krotow

Nomas skrejriteņi patiesībā ir diezgan izturīgi. Vakardienas lietū braucu garām 3 pilngadīgiem “darba tautas” jauniešiem uz 1 “zilā” nomas skrejriteņa. “Jauno izmēģinātāju” transportlīdzeklis gāja uz priekšu pat diezgan ātri.

TopStar

Vēl mīnuss ir dizains un nevīžīgie vadi. Un cena.

Edgars

Gpspro ir noobu kantoris kas nemāk ne scooterus tirgot ne arī izstāstīt ideju. Viņi paši nespēj nodrošināt servisu tādēļ kamēr citas kompānijas to dara efektīvāk.

Last edited 3 months ago by Edgars Rozentals
Edgars

Fantastiski ir nosaukt šo aparātu par “izklaides” un “izvēdināšanās” aparātu, nenorādot uz risku kas pie norādītā maksimālā ātruma to neievieto vairs pat mopēdu kategorijā ( līdz 45km/h). Nedaudz žēl, ka raksta autoram trūkst kaut tik daudz atbildība par nenobriedušiem lasītājiem, lai norādītu, ka šo te aparātu lietojot, ir jau nopietni jādomā par savu, un vēl jo vairāk jau par citu cilvēku drošību.

Nevis vēl vairāk popularizēt attieksmi – šis jau tikai izklaidei, ņem, gāzē un mauc. Nedomājot!

Kristaps Skutelis

Tas ir tā kā pašsaprotami.

Edgars

Lai arī mūsu platuma grādos situācija ir salīdzinoši laba, tomēr starp skrejriteņu lietotājiem ir grūti novērot to, ka drošība būtu pašsaprotama. Papildus tam man radās jautājums par šī te sporta inventāra lietošanu uz koplietošanas ceļiem. Šajā gadījumā šķiet, ka tiek popularizēta nereģistrētu (un visdrīzāk pat nereģistrējamu un attiecīgi satiksmē neatļautu) aparātu lietošana satiksmē, kur atrasties nedrīkst. Un pēc rakstā radītās noskaņas, šāda pieeja ir pat apjūsmota. Jo diez vai aparātu, kas pārsniedz mopēdiem atļauto maksimālo ātrumu var reģistrēt un drīkst lietot uz koplietošanas ceļiem.

0959

Pag, tehnojūsmiņu portāls nevar darīt administratīvo darbu – regulēt satiksmi un tās drošību. Nesavienojamas lietas, tā teikt. Lai kursors dara savu un deputāti un VP dara savu darbu.

Negribu būt cinisks, bet viss ļoti raiti sāks regulēties, kad onkulis, kas pa ietvi joņo uz elektrobraucamā ar > 50km/st ātrumu, nositīs kādu citu gājēju vai braucēju. Kamēr kaķi baro, tas peles neķr.

Kristaps Skutelis

Man pie katra mūsu auto apskata ielikt lieliem burtiem paziņojumu par to, ka ar tiem nevajadzētu pārkāpt CSN? Lai ar to nodarbojas citas iestādes, mēs šeit rakstām par tehnoloģijām un interesantiem gadžetiem.

Edgars

Nē, bet rakstā tomēr būtu nepieciešams pieminēt, ka braucamais, kurš tiek apskatīts nav atļauts ceļu satiksmē, jo principā ir pieskaitāms nereģistrējamam elektro motociklam. Tas gan tā kā atbilstu žurnalistikai. Tāpat apjūsmot CSN pārkāpumu, to popularizējot kā pumpainam tīnim arī nevajadzētu. Vēl uzsverot, paša sasniegtos 60km/h uz ceļa, kur atrasties nemaz nedrīkst ar šo rīku, kuram nav ne atbilstošu apgaismes ierīču (bremžu signāls, pagrieziena rādītāji, un jā, pie tiem ātrumiem tā ir obligāta nepieciešamība paša un citu drošībai), ne atbilstošas reģistrācijas, un nav pat noskaidrots vai to maz var reģistrēt – lielisks žurnalistikas paraugs. “Analoģija” ar mašīnu šeit ir galīgi nevietā,… Read more »

Kristaps Skutelis

Traki, pavisam traki.

digitalk

rakstīt varat, bet lietot uz koplietošanas ceļiem nē.

Jurčiks

Lai arī tagad šķiet ka policija ir vienalga par skrejamriteņiem, atliek vien notikt avārijai ar līķiem, piemēram, parkā kāds kretīns ar skrejamriteni, nesoties uz 60km/h, nobrauc bērnu, lai valdība/policija pamostos un sāktu šos kontrolēt (un papildinātu valsts budžetu sabiedrības drošības vārdā).

Kā alternatīva ikdienas transportam šie neder, vienrīt vari pamosties un saprast ka tagad ar savu pelēkajā zonā esošo skrejamriteni vari iet ieskrieties, nevis braukt uz darbu/skolu.

1012

p.s. Vakar vairākas reizes apstājos, lai pamesto skūteri no veloceliņa novietotu zālienā. Stūre aizņem papildus vietu platumā un tāpēc no skata nevainīgais skūteris aizņem gana platu gabalu no veloceliņa.

p.p.s. Nu arī velobraucēji sastopas ar automobīlistu problēmu – noparkotie auto efektīvi sašaurina brauktuves platumu. Labi, ka skūteris var viegli pārvietot. Godīgi sakot, es neatbalstu to mešanu kanālos, bet spēju saprast cilvēkus, kas to dara….

Jurčiks

Braukšanas kultūra ar viņiem kā pie ragu lopiem.
Ļoti reti nākās redzēt pieaugušu cilvēku ar skrejamriteni, kurš vismaz atpazītu luksafora signālus, līnijas, un vismaz censtos savus manevrus izpildīt tā, lai netraucētu citiem.

1012

Ir milzu progress – pēdējā mēneša laikā esmu redzējis divus skūteristus no daudziem desmitiem, kas lieto ķiveri. Brauc viņi ātrāk, kā es minos. Droši vien tikai cilvēks, kas ir kritis, saprot kā tieši palīdz cimdi un ķivere. Es zinu par teoriju, ka braukt bez ķiveres ir drošāk….bet ne vienmēr prakse piekrīt teorijai.

Jurčiks

“gatera drošības tehnikas noteikumus pārzinu kā savus trīs kreisās un divus labās rokas pirkstus!”