Škoda Kodiaq RS apskats: ātrākais septiņvietīgais SUV Nirburgringā

Es pieļauju, ka ik katra pat vislielākā auto entuziasta dzīvē pienāk brīdis, kad ir jāizvērtē prioritātes un no kaut kā jāatsakās. Tā kā es rakstu par automašīnām, tad, protams, neapskatīšu vīrieša psiholoģiskās problēmas, kaut iecienītais transporta līdzeklis noteikti ir tikpat tehnisks, cik emocionāls jautājums. Ģimenes paplašināšanās ir viens no tādiem notikumiem dzīvē, kad, iespējams, ir jāizvērtē skaļas, zemas, cietas, mazas un sportiskas kupejas nomaiņu pret ko ietilpīgāku, bet ko darīt, ja vēl negribas iestāties Voyager klubā? Iepriekš pārlieku daudz variantu īsti nebija, bet tagad ir un pat ļoti labs. Šodien apskatīsim lielāko Škoda ražoto SUV, kurš ir ieguvis daudz sportisku aprišu. Nu tad ķeramies klāt!

Iepazīšanās rindas

Pats Kodiaq nav nekāds jaunums un pasaule to pirmo reizi ieraudzīja 2016. gada pavasara Ženēvas auto izstādē, un, jā – tas ir pirmais no VW grupas lielajiem septiņvietīgajiem krosoveriem. Ne velti Škoda to nosauca lielākā brūnā lāča vārdā. Ar Kodiaq RS savukārt tikām iepazīstināti stipri vēlāk – 2018. gada rudens Parīzes auto izstādē un šim auto Škoda izšāva visu pulveri – tas bija viņu lielākais un dārgākais auto, ar pašu jaudīgāko dīzeļdzinēju un lielākajiem diskiem. Visu vai neko.

Es praktiski visos savos izmēģinājumos esmu minējis, ka man ļoti nepatīk pagarinātās MQB platformas šasija, jo visiem auto šķietami ir nepareizi izvēlēts amortizatoru un atsperu komplekts un tas brauc briesmīgi. Man nepatika ne kā brauc VW Tiguan Allspace, ne arī Seat Tarraco, bet ar Škoda Kodiaq tā īsti nemaz nebiju ilgstošāk braucis, lai saprastu, ko čehi ir sastrādājuši un vai vispār ir spējuši radīt ko atšķirīgu. Tā kā Kodiaq RS nav tikai vizuālā pakotne, bet tur ir ļoti daudz uzlabojumu, liku lielas cerības, jo vizuāli man šis gigants ļoti patīk.

Tehniskā puse un rūpnīcas aprīkojums

Lielākais RS modelis ir pieejams tikai vienā versijā, proti, tam ir 2.0 TDI 240 Zs (500 Nm) dīzeļdzinējs ar septiņu ātrumu DSG divsajūgu automātisko ātrumkārbu, un, protams, 4×4 piedziņu un tas ir arī pieejams tikai ar viena dizaina 20 collu lietajiem diskiem.

Kā jau minēju savā iepriekšējā VW grupas lielā SUV izmēģinājumā – adaptīvā šasija ir vienīgais veids, kā dot auto komfortu un vadāmību, tāpēc Kodiaq RS jau bāzes komplektācijā iekļauj divas ļoti svarīgas lietas. Viena no tām ir adaptīvā šasija, kas dod cietībā regulējamus amortizatorus un braukšanas režīmu izvēli, un otra ir progresīvā stūres iekārta, kas regulē stūres iekārtas stingrumu un atsaucību.

Standarta aprīkojums ir ļoti bagātīgs un starta cena iekļauj ļoti daudz. Ārpusē redzami ir jau pieminētie 20 collu diski, RS dizaina pakotne, kas ietver sevī citus buferus, sliekšņus, pilnās adaptīvās LED gaismas priekšā, kristāla dizaina LED aizmugures lukturi.

Interjerā ir pamanāmi īpaši RS alcantara/ādas sporta sēdekļi ar RS logo uzšuvumiem, alumīnija pedāļu uzlikas, sporta trīsspieķu multifunkcionālā ādas stūre ar DSG pārnesumu pārslēdzēju, daudz karbona imitācijas materiāli un speciāli pielāgots 10.25 collu digitāls vadītāja informācijas displejs jeb tautā sauktais spidometrs.

Neredzami ir kaudze asistentu un dažādu citu palīgierīču – pat ar kājas žestu elektriski atverams bagāžnieks ir standarta aprīkojumā.

Interjers

Salonā ir kam patikt, bet ir arī kam nepatikt. No labajām lietām ir izskatīgie, sportiskie un ļoti ērtie sēdekļi, ar kuriem Škoda ir nošāvusi arī mazliet garām. Tiem ir lielisks muguras un sānu atbalsts un regulācijas iespējas. Lielisks ir arī izskats, kuru izceļ sarkanās šuves un rūtainais raksts, bet karbona imitācija pa perimetru tur varēja nebūt. Arī aizmugurējie sēdekļi ir tikpat smuki un ar tikpat lieku karbonu. Stūre ir lieliska – labs izmērs un resnums, elpojošais ādas materiāls ir izskatīgs un patīkams pieskārieniem un nav pārspīlēts ar pogu daudzumu – tikai pats nepieciešamais.

Panelis ir no mīkstas plastmasas, bet pieklibo klasiskās VW grupas zonas – durvju apakšējās daļas un “torpēda”, tās ir pārlieku plastmasīgas. Visvairāk man nepatika centrālā un durvju paneļu apdares plastmasas materiāls ar karbona imitāciju – tas ir ļoti grabulīgs un arī neizskatās labi, tas vienkārši tur varēja nebūt. Sarkanas uzšuves ir praktiski visur, kur redzam – arī ap ātrumkloķi, kurš pats par sevi arī ir ļoti izskatīgs un perfekta izmēra, cik nu automātam izmērs ir svarīgs. Izmērs gan vienmēr ir svarīgs.

Kā jau runājot par kārtīgu SUV, protams, ir jārunā par praktiskumu. Kodiaq ir pieejams kā klasiskajā piecvietīgajā, tā arī septiņvietīgajā versijā un abās versijās, saprotams, ka izmainās bagāžas nodalījuma izmērs. Neatkarīgi no tā, kādu versiju izvēlaties, otrās rindas sēdekļi ir bīdāmi uz priekšu un atpakaļ, iegūstot vai nu lielāku bagāžnieku, kurš piecvietīgā versijā ir ļoti liels, vai vairāk vietas kājām trešajā rindā sēdošajiem. Arī muguras slīpums tiem ir regulējams un pilnībā atgāžams ar attiecību 60:40, ja ir vajadzība vest kaut ko milzīgu. Bagāžas nodalījumu tilpumu litros es neminēšu, jo tas, manuprāt, ir muļķīgs rādījums, kurš nekādu izpratni par reāli pieejamo vietu bagāžai nemaz nesniedz. Gan priekšējo, gan aizmugurējo durvju kabatas ir milzīgas un tur var brīvi noglabāt pusotra litra ūdens pudeles, arī elkoņbalsta tilpums ir pietiekams, vienīgi kafijas krūzīšu turētājs atrodas pārāk tālu uz aizmuguri un netīšām var sanākt šmucīte, krūzi aizķerot un apgāžot.

Braukšanas sajūtas

Adaptīvā šasija, progresīvā stūres iekārta un braukšanas režīmu izvēle izklausās pārliecinoši, bet kā tas strādā dzīvē?

Bet vispirms ir lieta, par kuru noteikti gribu padiskutēt, proti, dinamiskā izplūdes skaņas pastiprināšanas sistēma un šeit pat auto hromētie izpūtēja gali ir īpaši pielāgoti, lai veidotu sportiskāku dzinēja skaņu. Sapratāt taču, ka šis ir dīzelis, vai ne? Kāda vēl sportiska dzinēja skaņa? Bet nē, Škoda izplūdē ir iebūvējusi speciālu sistēmu, kura aktivizējās pie izvēlēta Sporta režīma, un dod dziļu un dobju izpūtēja skaņu un tā nav skaņas imitācija auto skaļruņos. Jāatzīst gan, ka gan tukšgaitā, gan arī paātrinoties, skaņa ir pat ļoti laba un baudāma, bet tā visa savienojums ar pamatīgi dzirdamo dīzeļdzinēja tarkšķi šķiet kaut kā nepareizi.

Šasija ir iestatāma Normal, Comfort, Eco, Sport, Individual vai Snow režīmos un atkarībā no režīma izmainās ļoti daudz parametri – gan stūres iekārta, gan amortizatoru stingrums, gan gāzes pedāļa atsaucība, gan ātrumkārbas pārslēgšanās ātrums un arī, protams, manis pieminētā izplūdes skaņa, kurai ir trīs skaļuma līmeņi un tikai Eco/Comfort režīmos tā ir pilnībā deaktivizēta. Protams, individuālajā režīmā mēs varam pielāgot auto parametrus pilnībā pēc savām vēlmēm – salikt sporta šasiju, kārbu un piekari, bet izplūdes skaņu izslēgt. Ir padomāts arī par konservatīviem cilvēkiem, kuriem patīk stingri un vadāmi auto, bet visas šīs zīmēšanās lietas nav nepieciešamas. Ļoti labi.

Vai Škoda ar savu Kodiaq RS ir izlabojusi pagarinātās MQB platformas šasijas nepilnības? Ir un ar uzviju, jo vairāk es nobraucu ar lielāko RS, jo vairāk man patika piekares darbība. Tā ir stingra, kad nepieciešams, komfortabla, kad esam piekusuši, un klusa. Vairs nav dzirdami spēcīgie sitieni, kad braucam pāri ātruma valnim un dziļākām bedrēm, piekare negrab pa zemes ceļu un ir vienkārši fantastiska. Es divās izmēģinājuma dienās paspēju nobraukt turpat 700 kilometrus pa visdažādākiem ceļa segumiem, un, ja sākumā mani baidīja 20 collu diski, tad pēc tam es pat nodomāju, ka šī šasija “apēstu” 21 un 22 collu diskus nemaz nelaupot komforta līmeni, viss ir tik labi nostrādāts.

240 Zs un galvenais 500 Nm jaudas parametri nav zinātniskā fantastika un tie noteikti nav cipari, kas sagriež galvu, it īpaši auto ar 1900 kg pašmasu, bet dzinējs auto līdz 100 kilometriem stundā iekustina 6.9 sekundēs un tas nav slikti. Šim auto ir arī starta kontrole, kas gan vairāk ir smieklīga, kā noderīga fīča, bet dažreiz jau arī senči var pamuļķoties. Man par dzinēja darbību pat īsti nav ko pieminēt – auto ir pietiekami dinamisks un vidējais degvielas patēriņš man bija ap 9 litriem, kas arī ir ļoti labs rādītājs šāda izmēra auto. Ok, ražotājs sola 6.2 kombinēto patēriņu, kas ir jūtami mazāk, bet es nesūdzos arī par 9 litriem, jo tas ir absolūti adekvāts cipars.

Progresīvā stūres iekārta ir ļoti laba un precīza, nesagaidiet Octavia RS vai pat nesen izmēģinātās Škoda Scala precizitāti, bet noteikti ir daudz labāk par lielāko daļu SUV un ja vēl sportiskāko amortizatoru iestatījumu ieslēdzu retāk, tad stūres iekārta vienmēr atradās sporta režīmā, kad tā ir visstingrākā un manuprāt visērtākā tieši tad.

Būsim godīgi – Kodiaq RS nav īsti paredzēts bezceļam, tāpēc arī neizmēģinājām to šādos apstākļos un arī sniegu noķert vairs nesanāca, bet starp Eco/Normal un Sport režīmiem ir jūtama atšķirība, tātad katrs varēs atrast tieši sev vispatīkamāko režīmu.

Sēdpozīcija ir laba un sportiskie sēdekļi ir novietoti pietiekami zemu, lai pastiprinātu RSīgās sajūtas, bet dēļ tā elkoņbalsts un durvju rokas balsts ir mazliet neērtākā pozīcijā.

Cenas

Kā jau varat noprast – Škoda Kodiaq RS nebūs ļoti lēta, bet standarta komplektācija piedāvā ļoti daudz. Sākuma cena ir 43 800 EUR un izmēģinājuma auto cena ir 47 500 tūkstoši EUR, jo tas ir ieguvis ļoti daudz kā papildus – Amundsen 8 collu navigācijas sistēmu, kas atbalsta Android Auto/Apple Carplay un MirrorLink, un bezvadu telefona uzlādi, Canton audio sistēmu, joslu un aklās zonas asistentus, 360 grādu stāvvietā novietošanas sistēmu un daudz ko citu. Ražotājs nodrošina 4 gadu un 120 tūkstošu kilometru garantiju un ir iespēja par nepilniem 600 EUR iegādāties 5 gadu un 150 tūkstošu kilometru garantiju.

Secinājumi

Es pilnīgi aplaudēju, pirms sāku rakstīt šo rindiņu – beidzot ir kāds liels SUV, kas nemaksā absolūtu kosmosu un ir gan smuks, gan dinamisks, gan arī brauc labi.

Jā, man nepatika pāris interjera apdares nianses, karbona elementi ir absolūti lieki, jo tie ir neīsti, un motortelpas skaņas izolācija varēja būt nostrādātāka, jo dīzeļa tarkšķis ir pārlieku labi dzirdams, bet tās faktiski ir vienīgās lietas, pie kā es varu piesieties.

Cena ap 50 tūkstošiem ir tieši pa vidu starp pieejamās cenas septiņvietīgiem krosoveriem un lielajiem, dārgajiem eksemplāriem. RS ir tāds salds vidusceļš. Jā, protams, teiksiet, ka nav vērts maksāt tik lielu summu par sportiska paskata džipu ar lieliem diskiem, bet to es varu diezgan viegli atspēkot – RS nav tikai vizuālās nianses, inženieri ir diezgan daudz laika veltījuši šasijas izstrādē, lai tā būtu gana sportiska un komfortabla, sēdekļi ir fantastiski, dzinējs ir lielisks un tas viss nav pieejams standarta modelī. Ne velti Kodiaq RS ir ātrākais septiņvietīgais SUV Nirburgringā, tātad ne jau smuka kleita ir tas, ko nopirksiet. Ja Kodiaq RS būtu pieejams arī ar VW grupā pieejamo divlitrīgo benzīna turbo dzinēju ar 300 Zs, tad es pavisam noteikti auto varētu to nosaukt par kārtīgu RS, kaut arī tagad RS zīmi nav kauns izcelt visās iespējamajās vietās.