Nokia 9 PureView dAAAAAudz kameru telefona apskats

Nokia un PureView ir divi nosaukumi, kas nes apjomīgu mantojumu, tādēļ biju ļoti priecīgs, kad manās rokās nonāca daudzu tik ilgi gaidītais un jau teju ar mītiem apaugušais Nokia 9 PureView.

PureView līnijas aizsākumi meklējami pirms septiņiem gadiem, kad sašķeltā Nokia divīzija nolēma pielikt šiku punktu savai ilgi lolotajai, bet konkurētnespējīgajai Symbian platformai. Tieši pēdējais šīs operētājsistēmas tālrunis tika aprīkots ar tam laikam neparasti lielu kameras sensoru un pikseļu jūru, kas konkurentiem vēl ilgi nebija sasniedzama. Windows Phone darbinātās Lumia sērijas laikos Nokia Lumia 1020 tam visam pievienoja optisko attēla stabilizāciju, uz ilgu laiku kronējot sevi par mobilās fotogrāfijas karali. Bet nu nonākam mūsdienās. Šoreiz nav izmantoti lieli sensori, vājprātīga izšķirtspēja, nav pat ierastā optiskā stabilizācija, tā vietā Nokia radījusi tālruni ar vājprātīgu kameru skaitu. 7 tālrunī iestrādātas kameras!!!! Tad nu mēģināšu noskaidrot vai nostalģijas kārts sevi attaisnojusi, vai tomēr kvantitāte paklūp pret kvalitāti.

Jau esmu rakstījis par jaunajām Nokia mājām HMD, kas ar asprātīgu mārketingu piedzīvojusi meteorītisku peļņu. Tiesa gan līdzšinējie centieni ielauzties flagmaņu klasē ar Nokia 8 Sirocco bijuši, maigi sakot, komiski. Tas pagaidām nepaceļ pat ne tuvu Nokia tajos augstumos, ko tā spēja sasniegt agrāk. Cik augstu spēs uzlidot Nokia 9 PureView?

Tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 9 Pie; Android One
• Ekrāns: 5.9 collu P-OLED; 1440 x 2880, ap 538 ppi, ap 79.7% ekrāna un korpusa attiecība, skrambu drošs Corning Gorilla Glass 5 ekrāna pārklājums
• Processors: Qualcomm Snapdragon 845 (10 nm), astoņi kodoli (4x 2.8 GHz Kyro 385 Gold & 4x 1.7 GHz Kyro 385 Silver), Adreno 630 video apakšsistēma
• RAM: 6 GB
• Atmiņa: 128 GB
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac, Wi-Fi Direct, Bluetooth 5.0 (A2DP, LE, aptX HD), 4G, NFC, USB Type-C
• GPS: A-GPS, GLONASS, BDS
• Papildus: pirkstu nospiedumu lasītājs zem ekrāna, kompass, barometrs, IP67 mitruma un putekļu noturība, 24-bit/192kHz audio
• Kameras: aizmugurē: 5 x 12 MP, f/1.8, 28 mm, 1/2.9″, 1.25μm (divas krāsainas, trīs melnbaltas), TOF kamera, Zeiss otika, divu toņu LED zibspuldze, HDR, video: 2160p/1080p@30fps, HDR; Priekšā: 20 MP, 1.0μm, HDR, video: 2160p/1080p@30fps
• Akumulators: Li-Po 3320 mAh, ātrā 18W uzlāde, ātrā 10W Qi bezvadu uzlāde
• Izmērs un svars: 155 x 75 x 8 mm, 172 g
• Cena: 699 eiro pie operatoriem, no 599 internetveikalos

Ziemeļu skaistums

Pirms ķerties klāt Nokia 9 skaistumam, vērts pieminēt iepakojumu un to, kas tajā iekšā. Siltas jūtas rada kastītes dizains uz kura ir ne vien tālruņa atveids, bet arī fotogrāfija ar divām rokām un liels uzraksts “Nokia”. Jauka atsauce uz vecajiem zīmola laikiem. Bet vēl siltākas jūtas raisa dāsnā komplektācija, kur bez SIM kartes atvilktnes atslēgas, pamācības un protams paša tālruņa, ir arī glīts ātrais lādētājs, pāreja uz 3.5 mm austiņu ligzdu un glītas, pieklājīgi skanošas austiņas. Aksesuāru dizaineri šoreiz nav centušies kopēt ābola koncepciju un visi aksesuāri ir glīti, melni. Neizpratni vien rada fakts, ka komplektā iekļautās austiņas ir ar 3.5 mm spraudni, bet tālrunim šādas ligzdas nav, tātad, lai klausītos, jāizmanto austiņas kopā ar pāreju – dīvaini.

Tālruņa dizains ir kategorija ar ko Nokia 9 PureView var pamatīgi lepoties. Stikla priekša, aizmugure un pulēta alumīnija rāmis. Par visu secīgi.

Priekša nebūtu dēvējama par laikmetīgu – nav izmantota neviena šī gada tendence (piem., kameras caurums ekrānā), nav pat pagājušajā gadā aktuālais izgrauzums. Drīzāk priekša vizuāli atgādina LG G6, kas iemieso divus gadus vecas dizaina tendences. Ap ekrānu ir paliels rāmis. 79% ekrāna, korpusa attiecība šī gada flagmanim būtu uzskatāma par mazu. Toties ir dažas priekšrocības: saturam nekas nav izēsts vai nograuzts un to var skatīt tā kā paredzēts; relatīvi lielais zods un piere nozīmē, ka horizontāli turot tālruni, pirksti neaizsegs saturu. Lai gan vairums ražotāju rāmi ap ekrānu cenšas padarīt pēc iespējas mazāku, Nokia 9 tā vietā, to uzsvērusi, izkrāsojot tumši zilu. Tālrunis pieejams tikai vienā krāsā – pusnakts zilā, kas ir gana eleganta un, mainoties gaismai, mainās no melnas uz zilu. Alumīnija rāmja un taustiņu kantītes saņēmušas hromētus akcentus, kas ir mazs, bet jauks nieks dizainā.

Tālruņa aizmugure nes tā galveno atšķirību rotu – piecus kameru objektīvus, TOF (time of flight) kameru un zibspuldzi, kas visi izvietoti tādā kā puķītē. Tieši aizmugure ir tā, kas piesaista visvairāk uzmanību. Vieniem tā izraisa pozitīvu interesi, citiem šķiet tik pat nepareiza, cik ikoniskā Simpsonu trīsacainā zivs. Mēdz gadīties (piedodiet par netaktisko piemēru), ka fotografējamo personu skats šaudās, līdzīgi kā nezinot, kurā acī skatīties šķielējošam cilvēkam, meklējot uz kuru kameras aci skatīties. Par ergonomiku rūpējas krietni noapaļotās aizmugures malas. Nokia 9 PureView ir viens no retajiem tālruņiem, kas iztiek bez kameru izbīdījuma. Korpusa stikls ir vienlaicīgi arī kameru stikls. Tas ļauj tālruni lietot uz galda bez gāzelēšanās. Diemžēl, šādam dizaina sasniegumam ir arī trūkums – ja iedzīvosieties kādā stikla plaisā, tā vienā brīdī var sasniegt arī kameras, jo nav nekas, kas to aizturētu. Šis ir viens no slidenākajiem tālruņiem, kādu esmu lietojis, tādēļ maciņa iegāde būtu teju obligāta. Testa laikā man nebija pieejams bezvadu lādētājs, bet pieļauju, ka no atsevišķiem lādētājiem tālrunis gluži vienkārši varētu noslīdēt. Bloķēšanas un skaļuma taustiņi ir ērti sasniedzami, bet spiežot šķiet nedaudz seklāki kā citiem. Apakša tikusi pie mikrofona, USB Type-C savienojuma un skaļruņa, kura forma jau atkal atgādina LG G6. Patīkami, ka korpuss ticis pie IP67 mitruma un putekļu aizsardzības. Un ja nu tomēr gribas piekasīties skaistajam dizainam, tad, kur tālrunim, kas sevi pozicionē kā kamerfonu, ir divpakāpju kameras slēdzis tālruņa sānā? Visiem PureView tālruņiem tāds vienmēr ir bijis, tas taču ir tik ērti. Šobrīd šo ergonomiski loģisko soli vairs sper vien Sony.

Lai gan sākumā dizains šķiet nedaudz vecmodīgs un aizmugure padīvaina, atliek to tikai paņemt rokā, lai novērtētu tā skaistumu un pārdomātību. Nokia 9 PureView izskats gājis somiem tik ļoti raksturīgo piegājienu – nevienas liekas līnijas un nekādu neapdomātu trakulību. Vienkārši un skaisti. To mierīgi var likt vienā svaru kausā ar tādiem izciliem somu dizaina piemēriem kā ikonisko Alto Universitātes arhitektūru vai kādu no ultra modernajām Helsinku sabiedriskajām pirtīm.

Patīkams ekrāns

Nokia 9 tikusi pie tīkama, gandrīz sešu collu ekrāna. 2K izšķirtspēja ļauj ļoti niansēti atainot attēlu, redzamība spilgtā saules gaismā ir lieliska. P-OLED ekrāns liek domāt, ka to veidojis LG, tas nesasniedz Samsung ekrānu kvalitāti skata leņķu ziņā, bet citādi būs gana piesātināts, ass un spilgts. Krāsu kalibrācija gan nav tā precīzākā, tomēr zināmas izmaiņas ļauj veikt programmatūra. Ekrāna trūkumi slēpjas tieši programmatūrā. Neskatoties uz to, ka ekrānam nav noliekto malu (viesbiežāk tieši šādi ekrāni slimo ar šo slimību, taču Samsung kaut kā to izdevies izārstēt), tas visai bieži reģistrē plaukstas apakšas pieskārienus. To vajadzētu izlabot atjauninājumos, bet vai tas notiks, mārutks vien zin. Arī spilgtuma sensors strādā padīvaini, spilgtums tiek piemērots asi un ik pa brīdim ekrāns uzplaiksnī super spilgti, acīm tas nav pārāk patīkami. Nokia tā dēvēto always-on ekrānu pārsaukusi par Glance View, labi, ka šī funkcija iekļauta, jo LED paziņojumu diode tālrunim nav, bet izpildījums, diemžēl, pieklibo. Lai taupītu akumulatora resursus, domāts, ka funkcija tiks aktivizēta, paņemot tālruni rokā, dažreiz tas notiek, bet visbiežāk nē. Tā arī netiku skaidrs, kad varu tikt pie man tik tīkamā vienmēr ieslēgtā ekrāna, un kad nē. Vienīgais, kad tas ir ieslēgts visu laiku, ir lādējot tālruni. Ekrānu var aktivizēt ar dubulto piesitienu, kas ir ērti.

Ekrāna atbloķēšanas problēmas

Protams tālrunis ticis pie sejas atpazīšanas un vecajām atbloķēšanas formām, tomēr gribu ķerties uzreiz pie rūpju bērna. Pirkstu nospiedumu lasītāja palikšana zem ekrāna protams būtu uzskatāma par laikmetīgu iezīmi, bet izpildījums pieviļ. Samsung nogaidīja, lai zem displeja varētu novietot krietni uzticamāko un ātrāko ultra skaņas pirkstu nospiedumu lasītāju. Šī lasītāja pluss ir, ka skaņa izveido 3D nospiedumu, kamēr Nokia 9 optiskais lasītājs burtiski nofotogrāfē pirkstu, izveidojot tikai 2D nospiedumu. Izmantotais optiskais lasītājs pirkstu nolasa lēni un neprecīzi. Ar pirmo reizi izdevās atbloķēt tālruni vien četras reizes no desmit. Pārējās pirksts bija jāspiež vismaz trīs reizes. Turklāt pirksts jāiespiež tik stipri, ka reizēm kļūst bail par ekrāna aizsargstiklu. Šāds izpildījums nozīmē, ka ātrāki un uzticamāki lasītāji sastopami krietni lētākos tālruņos, kuros tie nav novietoti zem ekrāna. Sejas atbloķēšana strādā ātri, bet tikai tajos brīžos, kad tālrunis atceras, ka tam ir selfiju kamera (par šo problēmu mazliet vēlāk). Diemžēl, šoreiz flagmaņu klasē jāiztiek ar aizvēsturiskajiem kodiem, parolēm vai rakstiņiem – nožēlojami!

Pagājušā gada veiktspēja

Nokia 9 PureView aprīkots ar Qualcomm Snapdragon 845 un 6GB RAM. Jap, pareizi sapratāt – šī gada flagmanī, pagājušā gada flagmaņu procesors. Nokia skaidro, ka tā darīts tādēļ, ka Snapdragon 855 integrēšana, tālruņa iznākšanu aizkavētu vēl krietni ilgāk. Varbūt pat prātīgi, ka tā, jo tad tālrunis izskatītos vēl bēdīgāk uz pārējo fona. Lieta tāda, ka SDM845 atbalsta vienlaicīgu darbību tikai ar trim kamerām, pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr Nokia, sadarbojoties ar partneri Light, izveidoja un salāgoja ar procesoru komponentes, kas ļautu vienlaicīgi strādāt piecām kamerām. Tas arī nozīmē to, ka jaunākā procesora salāgošana prasītu vēl vairākus mēnešus.

Lai gan pagājušā gada, bet procesors savu darbu padara godam. Idejiski šādu pašu komplektāciju, tikai ar mazāku RAM, piedāvā Pixel 3XL. Un ikdienā darbība ir plūdena, patīkama. 128 GB atmiņa būtu uzskatāma par šī gada normu, tikai tālrunim, kurš tiek pozicionēts kā fotomeistars, ātri ar to var būt par maz. Proti – Nokia 9 draudzība ar Google fotoattēliem ir divkosīga, Google grasās saglabāt neierobežotu daudzumu JPG failu, bet, lai saglabātu RAW failus, kas ir viens no pieckameru jājamzirdziņiem, bet aizņem krietni daudz vietas, nākas piemaksāt. RAW faili ātri vien var piedzīt atmiņu pilnu, žēl, ka atmiņas karšu lasītāja nav.

Vēl kādu vilšanos sagādā apakšā novietotais tālruņa skaļrunis. Diemžēl, tas nestrādā pārī ar zvaniem paredzēto skaļruni un lielā rāmja priekšrocība, ko varētu sniegt stereo skaļruņi, nav izmantota. Apakšējais nav visai skaļš un skaņa izklausās asa, spalga un ne visai baudāma.

Tālruņa akumulatora ietilpība nav iespaidīga nedz uz papīra, nedz realitātē. Ir sajūta, ka akumulatora procentu rādītājs sarūk katru reizi, paņemot rokā tālruni. Vēl skaudrāk iet, izmantojot kameras. Jebkurš kameras izmantojums krietni plucina bateriju. Ja grasāties fotogrāfēt un vidēji lietot sociālos tīklus, Chrome, YouTube, vakaru var arī nesagaidīt. Situāciju daļēji glābj ātrā vada un bezvada uzlāde. Lādētāju iesaku vienmēr nēsāt līdzi.

Android One

Android One būtu uzskatāma par programmatūras gaišo pusi, jo skaidrs, ka tiks nodrošināti regulāri drošības ielāpi un atjauninājumi uz jaunākām versijām. Tīra Android pieredze ir tiešām baudāma. Taču arī šeit viss nesastāv tikai no taurenīšiem un margrietiņām – tas nozīmē, ka individuālas pielāgošanas iespējas nebūs tik plašas kā citām saskarnēm. Jau atkal jāizbrauc cauri visām atvērtajām aplikācijām, lai tiktu pie taustiņa “notīrīt visu”. Lai gan neatbalstu plaģiātismu, tomēr citu saskarņu, no Apple nozagtā žestu vadība, ir ērtāka un intuitīvāka par Android Pie bīdāmo kapsulu un “atpakaļ” pogu. Turklāt žestu vadība parasti nozīmē, ka tiek atvēlēta lielāka vieta saturam. Bieži taustiņu josla aplikācijās atainota vienkārši kā melna, pabieza svītra.

Ja ar tīro Android viss būtu kā nākas, tad ar to kripatu, par ko tieši atbildīga Nokia, iet kā pa celmiem. Jau sūdzējos par ekrāna spilgtuma piemērošanu, lieku pieskārienu reģistrēšanu un Glance View nekonsekvenci. Vairākas reizes piedzīvoju, kad sistēma nespēja atrast pašiņu kameru, kas nozīmē, ka funkcija nav pieejama nedz kameras aplikācijā, nedz sociālo tīklu vai saziņas aplikācijās, nedz iespējama tālruņa atbloķēšana ar seju. Šo izdevās novērst restartējot tālruni, bet, ko tādu, no flagmaņa nebiju gaidījis. Citu apskatnieku norādītās kameras aplikācijas uzkāršanos, gan nepiedzīvoju.

Visticamāk šis apskats tiks publicēts tad, kad Nokia solījusi apdeitu, kas sakārtos pirkstu nospiedumu lasītāja darbību un paātrinās bilžu pēcapstrādi, tādēļ jau drīz daļa no sūdzībām būs jādala ar divi. Pakomentējiet komentāros, ja novērojat uzlabojumus!

Ziemeļnieku fotorīks

Laikā, kad trīs kameru sistēmas aizvieto pagājušā gada obligāto normu – divas kameras aizmugurē – Nokia 9 PureView izvēlas aizmugurē izbārstīt veselas piecas. Ja pieskaita TOF (Time Of Flight), sanāk visas sešas. Vājprāts! Pateikšu uzreiz šeit nav runa par kvalitāti nezaudējošu tuvinājumu vai šogad aktualizēto ultra platleņķi. Ko tad tās dara?

Kadra uzņemšanā piedalās visas aizmugures kameras. Kameru puķīte sastāv no: divām krāsas uztverošām kamerām, kas vāc krāsu datus; trim melnbaltām kamerām, kas ievāc datus par gaismām, ēnām, kontrastu un detaļām; TOF kameru, kas atbild par izpludinājumu un daļēji auto fokusu. Sistēmas mērķis ir tāds, lai savāktu krietni vairāk datu, kā spēj citi tālruņi. Par revolūciju šo grūti nosaukt, drīzāk par citas revolūcijas evolūciju, jo Huawei P9 bija pirmais tālrunis, kas RGB kameru papildināja ar melnbalto.

Savulaik izšķīstot vecajai Nokia, daļa foto departamenta inženieru izveidoja uzņēmumu Light, kurš piedāvāja ierīci Light L16, kas aprīkota ar 16 objektīviem. Tieši šī firma palīdzējusi panākt vienlaicīgu visu objektīvu darbību. Uzņemot foto uzņēmumu, visas kameras ievāc datus, vēlāk pēcapstrādē, izvēloties labākās daļas no katra kadra, uzņemtās vairākas fotogrāfijas tiek sastiķētas kopā. Tas arī izskaidro, kādēļ kameras aplikācijā nav atsevišķa HDR taustiņa, jo faktiski visas bildes jau izmanto HDR. Nokia sola arī daudz dabiskāku izplūdumu fonā, jo ievāktie dati sadala attēlu aptuveni 1200 slāņos, kamēr citi tālruņi nespēj sasniegt 50 slāņus. Tātad būtiskākā atšķirība no citiem tālruņiem ir datu apjoms, kas tiek iegūts, uzņemot kadru.

Kameras aplikācija nebūtu dēvējama par unikālu, lejā horizontāli ritināms karuselis (ja turat tālruni vertikāli), kur pārslēgties starp režīmiem, augšā zibspuldzes, dziļuma kartējuma (ko iesaku vienmēr atstāt ieslēgtu), Google Lens un citu rīku kontrolieri. Aplikācijas lielākais trūkums – lēndarbība. Pārslēgšanās starp režīmiem notiek tik lēni, ka kaķis, kurš obligāti jāiemūžina jau sen būs aizlaidies, kad kamera sapratīs, ka gribu monohromo režīmu nevis panorāmu.

Jāteic, ka labas gaismas apstākļos patiešām iegūtās bildes ir ar ļoti augstu detalizāciju un izpludinājums izskatās lieliski. Nedrīkst aizmirst mākslinieciskās melnbaltās bildes.

Arī solītā refokusēšana strādā godam.

Iestrādātā dziļuma kartēšana visbiežāk darbu padara labāk kā portreta režīms. Lai gan ar izplūdumu viss ir kārtībā, tomēr izpūruši mati vai briļļu rāmis var pabojāt kadru. Cilvēkiem bez matiem šeit būtu priekšrocība, jo programmatūrai būtu vieglāk izkalkulēt objektu. Un šeit es gribu izvirzīt kādu temperamentā bāzētu sazvērestības teoriju. Ar priekšmetu kalkulēšanu Nokia 9 veicas labāk, jo to projektējuši ziemeļnieki, kas daudz pievērš uzmanību dabas detaļām. Rezultāts – bildes, kuru detaļas piešķir priekšmetiem teju sataustāmu reljefu, bet krāsas atstāj maksimāli pietuvinātas realitātei. Arī portreti, kad izkalkulēti precīzi izkatās kā skandināvu fotomeistaru darbi, kur detalizācija uzsver dabisko skaistumu, nevis sejas nepamatoti noklāj ar tonālā krēma kārtu. Protams dāmām var nepatikt, ka visas poras ir kā uz delnas. Šī kameru sistēma būtu uzskatāma par antiinstagram kameru, jo netiek iets super piesātināto krāsu ceļš, pie kura mūs pieradinājis Samsung un Huawei. Bet, ja nu kāds tomēr skumst pēc AI krāsu piesātināšanas, Google Fotoattēli diezgan uzmācīgi piedāvā “labot apgaismojumu”, vienīgā atšķirība, ka tas netiek darīts pa taisno kameras aplikācijā.

Vēl viena joma, kur piecu kameru sistēma spīd ir RAW failu radīšana. Protams šis nav vienīgais tālrunis, kas spēj uzņemt digitālos negatīvus DNG formātā, bet šis pagaidām ir vienīgais tālrunis, kas vienlaicīgi izmanto piecas kameras foto uzņemšanai, tātad rediģēšanai ir pieejams ļoti liels datu apjoms. Pat uzstādot tālruni tiek ieteikts ielādēt Adobe Lightroom, kas ļauj apstrādāt attēlus pa tiešo telefonā.

Diemžēl, Nokia 9 PureView kronēt par nākamo fotokarali nevar. Daudz datu prasa iespaidīgu pēcapstrādi, kas aizņem pārāk daudz laika. Tas nozīmē, ka bildes gala rezultātu nevarēs saprast uzreiz skatu meklētājā un pat ne  uzreiz galerijā. Lai apskatītu bildi tādu, kā Nokia 9 to iedomājas, paiet no piecām līdz desmit sekundēm. Tas ir kaitinoši. Jau pieminētā refokusēšana izdodas vien tad, kad tālrunis pienācīgi uzņem bildes. Nekonstantā bilžu kvalitāte būtu skaidrojama ar programmatūras nepieciešamību pēc smilšpapīra. Sniegums sliktas gaismas apstākļos nav flagmaņa cienīgs, pat RAW failos pieejamā informācija nav pietiekama, lai nakts bildes kļūtu cienīgas stāvēt blakus Huawei un Google Pixel nakts sniegumiem. Optiskās stabilizācijas trūkums situāciju neuzlabo. Kameras aplikācijā piedāvātais 2x un 5x palielinājums ir tikai digitāls un kvalitāte tiek būtiski zaudēta.

Alternatīvas

Prasītā sākumcena 699 eiro ir maķenīt par augstu, lai tik nenopulētu telefonu novietotu konkurētspējīgā situācijā. Par modernākiem konkurentiem var uzskatīt gan Samsung Galaxy S10e, gan Huawei P30. Lai gan nav pieejams pie mums, līdzvērtīgā cenā, bet ar interesantākām iespējām ir LG G8 Thinq. Pavisam drīz mūs aplaimos Xiaomi Mi9, kas piedāvās iespaidīgāku veiktspēju par krietni zemāku cenu.

Nobeigumā

Nokia nostalģijas kārts strādā, bet tas neatbrīvo no atbildības, ka flagmanim tomēr jābūt flagmaņcienīgam. Es varu sadzīvot ar pagājušā gada procesoru, bet viduvēju bateriju, ļoti slikti īstenotu pirkstu nospiedumu lasītāju, nenopulētu programmatūru – diez vai. Kameru risinājums ir interesants. Uzslavas vērts ir fakts, ka Nokia ar super detalizāciju un reālistisku krāsu attēlojumu gājusi ziemeļniekiem raksturīgu ceļu, nevis ierasto aziātiem piesātināto krāsu, super gludo ādu ceļu. Beidzot kāds koncepts piedāvā manai mentalitātei, ko tuvu. Tomēr nenoslīpētā programmatūra, kas rezultējas ar kameras darbības nekonsekvenci, nespēja tikt ar sliktas gaismas apstākļiem galā, nevar novietot Nokia 9 PureView blakus Samsung vai Huawei flagmaņiem. Šķiet, ka katrs elements strādā atsevišķi, ne viena koncepta vārdā. Tālrunis spēj radīt datietilpīgus RAW failus, bet ar iebūvēto atmiņu var būt par maz. Datu apstrāde ir ne vien laikietilpīga, bet ēd arī akumulatoru, kas nav gana ietilpīgs. Situāciju glābj skaistais dizains, kam, diemžēl, pietrūkst šī gada tendences. Vai es šādu tālruni gribētu sev? Tajās reizēs, kad kameras rada izcilas bildes, tad jā. Ja, man kāds šo tālruni uzdāvinātu, tad jā. Ja man jāmaksā sava nauda, tad nē. Visu laiku nepamet sajūta, ka rokās turu kaut kādu nepabeigtu beta versiju. No flagmaņa un, jo īpaši, no Nokia tik negatavu produktu nebiju gaidījis.

Patika

• Skaists, IP67 izturīgs dizains
• Lielisks ekrāns
• Android One
• Prieks, ka Nokia uzdrīkstas iet ziemeļniekiem saprotamu ceļu fotogrāfijās
• RAW failiem pieejami daudz dati, ko apstrādāt
• Komplektā iekļautie aksesuāri ir melni

Nepatika

• Pirkstu nospiedumu lasītāja sniegums
• Bilžu pēcapstrādes ilgums
• Kameras darbība nav konstanta
• Nav stereo skaļruņu, radio, microSD slots, kas ļautu saglabāt daudz vairāk bilžu
• Akumulatora darbība
• Programmatūru vajag krietni noslīpēt