Cilvēkiem patīk veiksmes stāsti, jo sevišķi, ja tie ir atšķirīgi un atklāj dažādas pieredzes. Viens no tādiem ir arī Cobook, ko 2014. gadā nopirka ASV stārtaps FullContact, kas nu veiksmīgi ir attīstījis birojus gan ASV, gan tepat Latvijā. Līdz ar pārpirkšanu FullContact vārds Latvijas tehnoloģiju pasaulē vairs nav svešs – viņi ir piedalījušies TechHub Riga ikmēneša mītapā un TechChill Baltics 2016 konferencē, kā arī 2015. gada vasarā kopā ar sadarbības partneriem rīkojuši pašu savu FullContact Code Academy, kur mēneša laikā palīdzējuši jaunajiem izstrādātajiem pilnveidot savas programmēšanas iemaņas.
FullContact, kas nule ir paziņojuši par 25 miljonu dolāru jaunām investīcijām, ir kontaktu vadības platforma profesionāļiem un uzņēmumiem, kam nepieciešams efektīvi pārvaldīt kontaktinformāciju un būt lieliskiem saziņā ar cilvēkiem. Sazinos ar Kasparu Danci, kādreizējā Cobook līdzdibinātāju, kas nu pārcēlies uz ASV un ir FullContact izstrādes vadītājs, lai uzzinātu ko vairāk.
No izstrādātājiem līdz kontaktu vadības lietotnei līdz FullContact
‘Cobook radās nejauši,’ Kaspars atklāj, ‘sākotnējā doma nebija veidot stārtapu, drīzāk – radīt rīkus un lietotnes Apple datoriem un iPhone. Kad parādījās ideja par kontaktu lietotni, man pievienojās Jānis Dancis un – kaut produkts vēl nebija gatavs – tās popularizēšanas nolūkos devāmies uz Sanfrancisko, kur tobrīd norisinājās izstāde un konference Macworld/iWorld. Tur mūs ievēroja žurnālisti un uzrakstīja pāris rakstu – visi bija ieintriģēti, kas mēs esam.’
‘Saņēmām investīcijas no HackFwd, kas bija investējuši arī infogr.am,’ viņš turpina. ‘Mūsu priekšrocība bija tā, ka kontaktu vadība Apple bija atstāta novārtā – pēkšņi no izstrādātājiem kļuvām par kontaktu vadības lietotni. Pieņēmām darbā izstrādātājus un sākām darbu.’
Kad jautāju, kā notikusi pāreja uz FullContact, Kaspars atbild, ka resursu ziņā šāda sadarbība esot bijusi izdevīga abām pusēm. ‘FullContact ar mums sazinājās agri, un viena gada laikā sarunas attīstījās – mums trūka pārdošanas pieredzes, kas bija FullContact, un tas bija svarīgi, lai attīstītu biznesu. Viņu pusē savukārt pietrūka pieredzes, lai izstrādātu labas mobilās lietotnes – mums bija izstrādātāji un inženieri, kas to varēja paveikt.’ Pāris mēnešu laikā abas puses esot vienojušās, un 2014. gada sākumā darījums, kas esot iekļāvis gan naudu, gan uzņēmuma daļas, tiek noslēgts.
Odziņa
‘Sākotnēji bija doma, ka komanda varētu pārcelties uz Denveru,’ Kaspars noteic, ‘uzskatījām, ka divus birojus uzturēt būtu sarežģīti, kaut vai ņemot vērā laika zonu starpību. Tomēr sākās grūtības ar vīzu nokārtošanu un brīdī, kad viss beidzot bija kārtībā, bijām jau pieraduši pie diviem birojiem.’ Izrādījās, ka tas strādā, un tika nolemts, lai paliek, kā ir. ‘Turklāt Rīgā ir relatīvi zemāka konkurence uz labiem izstrādātājiem,’ viņš piebilst, ‘un FullContact jau izsenis bija plānojuši par attīstību un gājuši uz to, ka būs biroji arī citās pilsētās. Man pašam savukārt bija personīgi svarīgi pārcelties, lai uzkrātu pieredzi.’
Interesējos, kas ir FullContact odziņa, kas ļāvusi uzņēmumam attīstīties un piesaistīt arvien jaunus klientus, darbiniekus un investīcijas. ‘Tā ir daudzu lietu kombinācija,’ Kaspars saka, akcentējot trīs. ‘Pirmā lieta, kā jau teicu, ir spēcīga pārdošanas vadība. Ne tikai spēcīga tehnoloģija, bet arī prasme to pārdot. Otrā lieta, par ko Cobook laikos daudz nedomājām – biznesa attīstība un ienākumi. Tas kopumā raksturīgs lielai daļai pašreizējo stārtapu, kas aug ātri ar kopīgu lietu – apzināti iet uz ienākumiem. Trešā lieta ir lielais uzsvars uz kultūru. FullContact jau no pašiem pamatiem domā, kāda ir uzņēmuma kultūra, kas to veido un kā to stiprināt. Uzņēmumam ir svarīgi, kādi cilvēki tur strādā un vai viņi būs daļa no komandas.’
Iekarot Ameriku
Uzņēmējiem ASV allaž ir kārdinošs tirgus, taču to iekarot nav viegli. Kaspars saka, ka ‘vislabākā lieta, kas var notikt, ir piesaistīt ASV investīcijas. Ja sanāk, tas ir labs pamats, lai izvērstos. Turklāt labi investori vienmēr palīdzēs’.
Citkārt gadījumos, ja ir doma par ASV tirgu, ir jāatceras, ka vien retu reizi tas izdodas, neatrodoties tur uz vietas. Kaspars iesaka kādam no dibinātājiem uz brīdi pārvākties uz ASV un pierast pie notiekošā, it sevišķi, ja tiek plānots biznesu ASV attīstīt ilgtermiņā. Ir jāapzinās kultūras atšķirības un komunikācijas balanss. ‘Piemēram, amerikāņiem patīk tiešums, taču ir trausla līnija, kad to sāk uztvert par necieņu. Ir jābūt uzmanīgam! Man pagāja gads, kamēr es pieradu pie Amerikas vides’.
Padoms jaunajiem uzņēmējiem
‘No investora puses tu esi veiksmīgs tad, ja problēma, ko tu risini, tev pašam ir bijusi ilgu laiku. Personīgi es sekotu šādai filozofijai. Ir jāatceras, ka ir jāiegulda daudz darba, lai būtu kas paliekošs. Jaunajiem ir jājautā, kas ir tas, ko es varētu strādāt 10 gadus un man neapniktu,’ Kaspars skaidro. Tagad ir stilīgi būt stārtapam, taču ir jābūt pietiekami kritiskam un jāuzdod jautājumi, kāpēc kaut ko vajadzētu darīt tieši tā. ‘Atvērtais prāts – tas, manuprāt, ir svarīgākais, veidojot tehnoloģiju stārtapu.’
Kaspars noteic, ka tostarp ir jābūt disciplinētam, lai neatkāptos no uzsāktā darba, jāveido kultūra, kas motivēs gan vadītājus, gan darbiniekus, un jādomā par naudu un to, kā sākt pelnīt no pirmā lietotāja – ‘ja ir uzņēmums, kas pelna naudu, tas vienmēr dos attīstības iespējas’.
FullContact Rīgā
‘FullContact augs, un Rīgas plāns ir būt labākajai vietai, kur strādāt un būt,’ Kaspars ir tiešs. Līdz ar to vakanču uzņēmumā būs pietiekami, pagaidām galvenokārt tehniskajiem cilvēkiem. Uzzinu gan, ka nākotnes plānā varot parādīties arī mārketinga un pārdošanas pozīcijas, kas nozīmē to, ka jo plašāks Rīgas birojs paliks, jo tam būs lielāka atbildība.
Beigās prasu, uz ko tad jābūt gataviem nākotnes tehnoloģiju speciālistiem, lai viņi būtu konkurētspējīgi darba tirgū, un saņemu atbildi, ka būs nepieciešama izpratne par to, kas ir programmēšana. Mākslīgā intelekta joma attīstīsies, aizvien vairāk darbību kontrolēs dators, un būs mazāk primitīvu darbu – programmēšana plašākā mērogā kļūs nozīmīgāka. ‘Līdz ar to ir jāiemācās darīt lietas un eksperimentēt, nevis gaidīt, kad universitāte visu ieliks mutē ar karoti. Es iemācījos programmēt 10 gados un nepabeidzu universitāti – veiksmīgākie iet un ņem, viņi ir nepārtraukti izsalkuši pēc jaunām zināšanām un vēlmes sevi pierādīt un pilnveidot,’ tā Kaspars.
