E-grāmatas latviešu valodā – kā tās radās un kāda varētu būt latviešu valodā izdoto e-grāmatu nākotne?

Rakstu iesākšu ar nesena notikuma pārstāstu. Tiešā darba sakarā ar kolēģi bijām uzaicināti novadīt nodarbību par interaktīviem mācību materiāliem un e-grāmatām topošajiem skolotājiem vienā no Rīgas augstskolām. Studenti – pārsvarā, protams, studentes – ieinteresēti, atsaucīgi, uzdod jautājumus, saruna raisās. Pārejot pie temata par e-grāmatām, mans pirmais jautājums klausītājiem ir šāds: “Kā jums šķiet, vai latviešu valodā ir daudz vai maz e-grāmatu?” Atbilde ir teju vai momentā, un tā ir vienbalsīgs “maz”. Pasmaidu un turpinu tincināšanu ar konkrētu jautājumu: “Cik, jūsuprāt, e-grāmatu piedāvā Zvaigzne ABC?” Auditorijā iestājas neliela pauze, bet drīz vien sāk skanēt atbildes ar skaitļiem no septiņi līdz astoņdesmit trīs. Tad nu nākas studentiem teikt, ka nosauktie ir gana pieticīgi skaitļi un tie ir krietni jāpareizina, jo Zvaigzne ABC piedāvā jau vienu tūkstoti e-grāmatu. Auditorijā jaušams apjukums.

Uzreiz teikšu, ka šī nav neparasta situācija, runājot gan ar jaunāka, gan vecāka gadagājuma ļaudīm ikvienā Latvijas vietā, kur vien sarunās sanācis skart tematu par e-grāmatu pieejamību Latvijā un precīzāk par vietējo izdevēju piedāvātajām e-grāmatām latviešu valodā. Uzsvēršu, ka Zvaigzne ABC nebūt nav vienīgā Latvijas izdevniecība, kas piedāvā e-grāmatas, taču uzdrošināšos apgalvot, ka šis izdevējs piedāvā vienviet lielāko skaitu latviski lasāmo e-grāmatu: visas apgāda mājaslapā pieejamās e-grāmatas ir šīs izdevniecības sagatavotās un izdotās. Vietnē Las.am ikviens interesents var aplūkot e-grāmatas, ko piedāvā tādi izdevēji kā Jānis Roze, Dienas Grāmata, Mansards, The White Book, tostarp te pieejami arī autorizdevumi. SIA Burtlicis arī piedāvā sagatavot e-grāmatas ikvienam izdevējam, un tā vietnē e-gramatas.lv var atrast tādu izdevēju kā The White Books, Jumava, Kontinents, Avots un citu darbus. Savukārt jaunākais spēlētājs šajā kompānijā ir Fastr Books, kas ir lielākais e-grāmatu veikals Latvijā (taču ne visas piedāvātās e-grāmatas ir latviešu valodā!), kura klāstā ir gan Zvaigzne ABC, gan The White Books, Kontinents un citu izdevniecību poligrāfisko darbu e-versijas, turklāt Fastr Books e-grāmatas var gan nopirkt, gan lielu daļu arī izmantot abonēšanas servisā. Savus darbus piedāvā arī mācību grāmatu izdevēji RAKA un Lielvārds. Tādējādi diezgan uzskatāmi varam redzēt, ka tie, kas meklētu e-grāmatas latviešu valodā, atrastu daudzveidīgu piedāvājumu. Turpmāk rakstā mans kā nozares “insaidera” skats uz latviešu e-grāmatu vēsturi, problēmām un iespējamajiem risinājumiem.

Kā tas viss sākās – Zvaigzne ABC stāsts

Apgāds Zvaigzne ABC šajās dienās svin ne tikai 1000 e-grāmatas “dzimšanu”, bet arī 5 gadu jubileju pirmajai savai izdotajai e-grāmatai. Pašā grāmatniecības un vispārējās ekonomikas spelgonī – 2010. gada 8. martā – lasītājiem tika piedāvāta pirmā e-grāmata: Jura Rubeņa un Lorensa Frīmena darbs ar zīmīgo nosaukumu “Krīzes iespējas”. Amazon Kindle bija sākusi savu uzvaras gājienu 2007. gada nogalē, un 2010. gads bija gads, kad Stīvs Džobss pasauli iepazīstināja ar iPad, kas nozīmē arī lasīšanas aplikāciju iBooks. Pasaulē kā viens no tematiem, kas bija gan nozares profesionāļu, gan lasītāju sarunās, bija e-grāmatu straujais uzvaras gājiens. Tādēļ loģisks šķiet Zvaigzne ABC mēģinājums riskēt un arī latviešu valodā lasošajiem piedāvāt savu izdoto darbu e-versijas. Sākotnēji darbi tika piedāvāti ar Adobe DRM aizsardzības sistēmu, pamazām veidojot ePub un PDF failus arī ar Social DRM aizsardzības sistēmu (iešifrētiem pircēja datiem). Zīmīgi, ka pirmā e-grāmata, kas tika piedāvāta Apple ierīču faniem, bija Valtera Aizaksona biogrāfiskais darbs “Stīvs Džobss”, un šī e-grāmata “iznāca” 2012. gada 26. oktobrī – dažas dienas pirms poligrāfiskā izdevuma.

Varētu teikt, ka latviešu valodā piedāvātām e-grāmatām “visas durvis bija vaļā”, jo drīz vien e-grāmatas sāka sagatavot arī augstākminētie uzņēmumi.

E-grāmatas ir dzimušas. Ko tālāk?

Pirmās e-grāmatas latviešu valodā bija kā izmēģinājuma trusīši, kā izdevēju “taustīšanās”, lai saprastu, vai Latvijā ir vērojamas tādas pašas tendences, par kādām runāja ārzemju kolēģi, proti, e-grāmatas ir strauji augošo produktu grupā. Tiesa, runājot par e-grāmatu uzvaras gājienu pasaules mērogos, parasti aizmirst piebilst, ka runa ir par angļu valodā izdotajiem darbiem, kuriem jau tā ir gana liela mērķauditorija. Pat šobrīd, 2015. gada sākumā, tikai ASV var lepoties ar samērā stabiliem e-grāmatu pārdošanas apjomiem, kas gan krietni atpaliek no drukāto izdevumu pārdošanas skaita, taču Eiropā e-grāmatām joprojām tiek prognozēta izaugsme.

2010. gadā skaidrs bija viens – ar pāris piedāvātām e-grāmatām nekas neveiksies, tāpēc jāveido gan žanru ziņā daudzveidīgi izdevumi, gan dažādu autoru (vietējo un ārzemju) darbi. Attīstoties tehnoloģijām, arī latviešu valodā piedāvātās e-grāmatas kļuva iespējams lasīt teju vai uz jebkuras ierīces ar ekrānu – datorā, planšetdatorā, mobilajā telefonā, e-grāmatu lasītājā. Tradicionālai izdevējdarbībai tas nozīmēja papildu speciālistu apmācības un cilvēkresursus, platformu uzturēšanas izmaksas, atsevišķu līgumu slēgšanu par e-tiesībām ar ārzemju autorus pārstāvošajām aģentūrām, kā arī vietējo autoru izglītošanu.

Arī 2015. gadā e-formāts visā pasaulē joprojām ir attīstības procesā, turklāt e-grāmatu piedāvātājiem nemitīgi ir jāseko līdzi lasāmierīču tehniskajām specifikācijām. Viena un tā paša darba failu nākas pielāgot dažādām platformām, ņemot vērā tehniskās nianses, tāpēc maldīgs ir priekšstats, ka e-grāmata ir tas pats fails, kas tiek sūtīts drukāšanai uz tipogrāfiju. Daiļliteratūras darbiem populārākais e-grāmatu formāts ir ePub, kas der teju vai visām populārākajām ierīcēm, uz kurām lasām, jo šis ir tā dēvētais “plūstošais” fails, kas pielāgojas konkrētās ierīces ekrānam. PDF formāts tiek izmantots tām e-grāmatām, kurām ir svarīgi saglabāt teksta izcēlumus, tabulas, diagrammas, attēlus, tāpēc tieši mācību literatūra, daudzas bērnu grāmatas, pavārgrāmatas tiek piedāvātas šajā formātā. Amazon Kindle lasītājiem e-grāmatas ir mobi formātā, tāpēc ir nepieciešams izdevniecībai sagatavot šo formātu (Zvaigznē ABC tas notiek pēc lasītāju pieprasījuma, jo statistiski var redzēt, ka Latvijā Kindle lasītāji ir daudz mazāk nekā pārējo iekārtu izmantotāji, tāpēc visus darbus piedāvāt šajā formātā nav izdevīgi, savukārt citi e-grāmatu piedāvātāji bieži vien uzreiz sagatavo arī šo formātu) vai arī pašiem lasītājiem fails ir jākonvertē mobi formātā.

Bieži vien no lasītājiem sastopama neizpratne par to, ka ne visu autoru darbi ir pieejami e-formātā, un nereti izdevējs tiek vainots it kā vēlmē popularizēt tikai drukātos darbus, tāpēc līdz ar pirmajām e-grāmatām sākās arī lasītāju izglītošanas process. Ir gan vietējie, gan ārzemju autori, kuri nevēlas dot saviem darbiem e-tiesības, un e-grāmatu pirātisms joprojām ir bieži pārrunāts temats. Jāapzinās arī tas, ka izdevēji jebkurā pasaules valstī ir pakļauti tādiem ārējiem apstākļiem kā, piemēram, likumdošanā noteiktie PVN elektroniskiem produktiem, tehnoloģiju uzņēmumu attīstības vīzijas un pat atsevišķu servisu darbības pārtraukšana.

E-grāmatām neapšaubām ir daudz priekšrocību, piemēram, dāmas savās rokassomiņās var “samest” kaut desmitiem un simtiem e-grāmatu (jāņem tikai vērā pašas ierīces tehniskie parametri), tās var iegādāties ar pāris klikšķiem no jebkuras pasaules malas, kad vien kādu iekārojas (labi, jāņem vērā vien tāda tehniskā nianse kā interneta pieejamība), e-grāmatā var palielināt burtu izmēru, fona spilgtumu, tās neuzkrāj putekļus. Tomēr kā jebkura jauna lieta tā prasa lietotāju, kas pārvalda piedāvātās iespējas, vai atbilstošu klientu atbalsta servisu. Manā personiskajā pieredzē ir gadījumi, kad lasītājiem ir vēlme izmēģināt e-grāmatu lietošanu, ir pat attiecīgas ierīces, taču nav zināšanu, kā veikt tādu šķietami elementāru darbību kā izveidot kontu e-grāmatas iegādei vai pat nav e-pasta adreses, tātad ir jāmāca lietotājam šādas digitālajā laikmetā nepieciešamas pamatprasmes. Tomēr pavisam noteikti varu apgalvot, ka tieši šie lasītāji ir vispriecīgākie par jaunapgūto lasīšanas iespēju.

Līdzīgi kā rāda pasaules tendences, arī latviešu valodā piedāvātās e-grāmatas var uzskatīt par viegli iegūstamu pirkumu. Žanru ziņā populārākie ir dāmu romāni, viegla lasāmviela (īpaši vasaras mēnešos), detektīvromāni, biznesa literatūra un biogrāfijas. Arvien populārākas kļūst mācību e-grāmatas, un atsevišķos brīžos var novērot, ka īpaši pieprasītas ir kādas studentiem nepieciešamās e-grāmatas (iespējams, kāds no kursu docētājiem ir e-grāmatu cienītājs un tās iesaka saviem studentiem).

Ko saka e-grāmatu pretinieki?

Viens no biežāk citētajiem latīņu valodas teicieniem ir “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, un līdzīgi kā visās nozarēs, arī šajā ne viss ir gludi. Biežākie dzirdētie argumenti pret e-grāmatu lasīšanu ir tehnoloģiju pārāk intensīvā izmantošana ikdienā, veselības problēmu rašanās no lasīšanas dažādās iekārtās (redze, sasprindzinājums muskuļos, miega traucējumi u.c.). Lai gan e-grāmatas teju vai visos gadījumos ir lētākas nekā to poligrāfiskie ekvivalenti, nereti tiek pārmesta to cena, aizmirstot, ka arī no katras pārdotās e-grāmatas autoratlīdzību saņem autors vai tā pārstāvošā aģentūra, turklāt Latvijā, līdzīgi kā tas ir arī citās valstīs, e-grāmatām ir paaugstinātā PVN likme (šobrīd tā ir 21%). Lasītājiem patīk drukāto izdevumu smarža, patīk tiem fiziski pieskarties, grāmatas turēt plauktā kā mākslas vērtības.

Kāda varētu būt latviešu valodā izdoto e-grāmatu nākotne?

Pavisam noteikti skaidrs ir viens: latviešu valodā piedāvātās e-grāmatas ir ienākušas uz palikšanu. E-grāmatām ir savs cienītāju loks, un nereti nākas saņemt lasītāju jautājumus, kad konkrētajam drukātajam darbam būs pieejama e-versija, jo tāda tiek ļoti gaidīta. Inguna Bauere, Dace Judina, Arno Jundze, Jū Nesbē, Lūsinda Railija vai Nīls Geimens – ikviens no šiem un citiem desmitiem autoru tiek mīlēti arī kā e-grāmatu autori. E-grāmatu lasītāju skaits pieaug, tātad varētu teikt, ka arvien vairāk cilvēku sadzird ziņu, ka arī latviešu valodā ir gana plašs elektroniski lasāmo darbu skaits, tomēr nekas neliecina par to, ka Latvijā e-grāmatu lasīšana drīzā nākotnē varētu izskaust drukāto darbu lasīšanu. Tam, manuprāt, ir vairāki iemesli, un kā galveno es minētu mūsu kultūrā dominējošos lasīšanas paradumus un drukātās grāmatas kā vērtības statusu. E-grāmatas gūs arvien lielāku piekrišanu to lasītāju lokā, kas lasa ļoti ātri un ļoti daudz darbu, tādējādi nevēloties uzkrāt fiziskos izdevumus, taču lasītāji joprojām pirks darbus, kurus vēlēsies saglabāt dzīvojamās istabas grāmatplauktā. Iespējams, ka vēl pieaugs latviešu valodā izdoto e-grāmatu skaits, kas “aizceļos” pie lasītājiem ārzemēs. Demogrāfijas tendences Latvijā liecina par to, ka samazinās latviešu valodā lasošo skaits, savukārt novecojošā populācija var izraisīt arī e-grāmatu lielāku popularitāti (jau minētā iespēja palielināt burtu izmēru e-grāmatā, vieglāk noturēt elektronisku izdevumu nekā tā drukāto ekvivalentu).

Taču šobrīd es saku “Daudz laimes dzimšanas dienā 1000. Zvaigzne ABC e-grāmatai!” un vēlu, lai ikviena grāmata – drukātā un elektroniskā – atrod savu īsto lasītāju! Abi lasīšanas veidi neizslēdz viens otru, bet dod mums iespēju izvēlēties konkrētai situācijai piemērotāko, un lasīšana, kā zināms, paplašina mūsu redzesloku, bagātina fantāziju un ļauj izdzīvot citas dzīves.