Rakstu iesākšu ar nesena notikuma pārstāstu. Tiešā darba sakarā ar kolēģi bijām uzaicināti novadīt nodarbību par interaktīviem mācību materiāliem un e-grāmatām topošajiem skolotājiem vienā no Rīgas augstskolām. Studenti – pārsvarā, protams, studentes – ieinteresēti, atsaucīgi, uzdod jautājumus, saruna raisās. Pārejot pie temata par e-grāmatām, mans pirmais jautājums klausītājiem ir šāds: “Kā jums šķiet, vai latviešu valodā ir daudz vai maz e-grāmatu?” Atbilde ir teju vai momentā, un tā ir vienbalsīgs “maz”. Pasmaidu un turpinu tincināšanu ar konkrētu jautājumu: “Cik, jūsuprāt, e-grāmatu piedāvā Zvaigzne ABC?” Auditorijā iestājas neliela pauze, bet drīz vien sāk skanēt atbildes ar skaitļiem no septiņi līdz astoņdesmit trīs. Tad nu nākas studentiem teikt, ka nosauktie ir gana pieticīgi skaitļi un tie ir krietni jāpareizina, jo Zvaigzne ABC piedāvā jau vienu tūkstoti e-grāmatu. Auditorijā jaušams apjukums.

Uzreiz teikšu, ka šī nav neparasta situācija, runājot gan ar jaunāka, gan vecāka gadagājuma ļaudīm ikvienā Latvijas vietā, kur vien sarunās sanācis skart tematu par e-grāmatu pieejamību Latvijā un precīzāk par vietējo izdevēju piedāvātajām e-grāmatām latviešu valodā. Uzsvēršu, ka Zvaigzne ABC nebūt nav vienīgā Latvijas izdevniecība, kas piedāvā e-grāmatas, taču uzdrošināšos apgalvot, ka šis izdevējs piedāvā vienviet lielāko skaitu latviski lasāmo e-grāmatu: visas apgāda mājaslapā pieejamās e-grāmatas ir šīs izdevniecības sagatavotās un izdotās. Vietnē Las.am ikviens interesents var aplūkot e-grāmatas, ko piedāvā tādi izdevēji kā Jānis Roze, Dienas Grāmata, Mansards, The White Book, tostarp te pieejami arī autorizdevumi. SIA Burtlicis arī piedāvā sagatavot e-grāmatas ikvienam izdevējam, un tā vietnē e-gramatas.lv var atrast tādu izdevēju kā The White Books, Jumava, Kontinents, Avots un citu darbus. Savukārt jaunākais spēlētājs šajā kompānijā ir Fastr Books, kas ir lielākais e-grāmatu veikals Latvijā (taču ne visas piedāvātās e-grāmatas ir latviešu valodā!), kura klāstā ir gan Zvaigzne ABC, gan The White Books, Kontinents un citu izdevniecību poligrāfisko darbu e-versijas, turklāt Fastr Books e-grāmatas var gan nopirkt, gan lielu daļu arī izmantot abonēšanas servisā. Savus darbus piedāvā arī mācību grāmatu izdevēji RAKA un Lielvārds. Tādējādi diezgan uzskatāmi varam redzēt, ka tie, kas meklētu e-grāmatas latviešu valodā, atrastu daudzveidīgu piedāvājumu. Turpmāk rakstā mans kā nozares “insaidera” skats uz latviešu e-grāmatu vēsturi, problēmām un iespējamajiem risinājumiem.

Kā tas viss sākās – Zvaigzne ABC stāsts

Apgāds Zvaigzne ABC šajās dienās svin ne tikai 1000 e-grāmatas “dzimšanu”, bet arī 5 gadu jubileju pirmajai savai izdotajai e-grāmatai. Pašā grāmatniecības un vispārējās ekonomikas spelgonī – 2010. gada 8. martā – lasītājiem tika piedāvāta pirmā e-grāmata: Jura Rubeņa un Lorensa Frīmena darbs ar zīmīgo nosaukumu “Krīzes iespējas”. Amazon Kindle bija sākusi savu uzvaras gājienu 2007. gada nogalē, un 2010. gads bija gads, kad Stīvs Džobss pasauli iepazīstināja ar iPad, kas nozīmē arī lasīšanas aplikāciju iBooks. Pasaulē kā viens no tematiem, kas bija gan nozares profesionāļu, gan lasītāju sarunās, bija e-grāmatu straujais uzvaras gājiens. Tādēļ loģisks šķiet Zvaigzne ABC mēģinājums riskēt un arī latviešu valodā lasošajiem piedāvāt savu izdoto darbu e-versijas. Sākotnēji darbi tika piedāvāti ar Adobe DRM aizsardzības sistēmu, pamazām veidojot ePub un PDF failus arī ar Social DRM aizsardzības sistēmu (iešifrētiem pircēja datiem). Zīmīgi, ka pirmā e-grāmata, kas tika piedāvāta Apple ierīču faniem, bija Valtera Aizaksona biogrāfiskais darbs “Stīvs Džobss”, un šī e-grāmata “iznāca” 2012. gada 26. oktobrī – dažas dienas pirms poligrāfiskā izdevuma.

Varētu teikt, ka latviešu valodā piedāvātām e-grāmatām “visas durvis bija vaļā”, jo drīz vien e-grāmatas sāka sagatavot arī augstākminētie uzņēmumi.

E-grāmatas ir dzimušas. Ko tālāk?

Pirmās e-grāmatas latviešu valodā bija kā izmēģinājuma trusīši, kā izdevēju “taustīšanās”, lai saprastu, vai Latvijā ir vērojamas tādas pašas tendences, par kādām runāja ārzemju kolēģi, proti, e-grāmatas ir strauji augošo produktu grupā. Tiesa, runājot par e-grāmatu uzvaras gājienu pasaules mērogos, parasti aizmirst piebilst, ka runa ir par angļu valodā izdotajiem darbiem, kuriem jau tā ir gana liela mērķauditorija. Pat šobrīd, 2015. gada sākumā, tikai ASV var lepoties ar samērā stabiliem e-grāmatu pārdošanas apjomiem, kas gan krietni atpaliek no drukāto izdevumu pārdošanas skaita, taču Eiropā e-grāmatām joprojām tiek prognozēta izaugsme.

2010. gadā skaidrs bija viens – ar pāris piedāvātām e-grāmatām nekas neveiksies, tāpēc jāveido gan žanru ziņā daudzveidīgi izdevumi, gan dažādu autoru (vietējo un ārzemju) darbi. Attīstoties tehnoloģijām, arī latviešu valodā piedāvātās e-grāmatas kļuva iespējams lasīt teju vai uz jebkuras ierīces ar ekrānu – datorā, planšetdatorā, mobilajā telefonā, e-grāmatu lasītājā. Tradicionālai izdevējdarbībai tas nozīmēja papildu speciālistu apmācības un cilvēkresursus, platformu uzturēšanas izmaksas, atsevišķu līgumu slēgšanu par e-tiesībām ar ārzemju autorus pārstāvošajām aģentūrām, kā arī vietējo autoru izglītošanu.

Arī 2015. gadā e-formāts visā pasaulē joprojām ir attīstības procesā, turklāt e-grāmatu piedāvātājiem nemitīgi ir jāseko līdzi lasāmierīču tehniskajām specifikācijām. Viena un tā paša darba failu nākas pielāgot dažādām platformām, ņemot vērā tehniskās nianses, tāpēc maldīgs ir priekšstats, ka e-grāmata ir tas pats fails, kas tiek sūtīts drukāšanai uz tipogrāfiju. Daiļliteratūras darbiem populārākais e-grāmatu formāts ir ePub, kas der teju vai visām populārākajām ierīcēm, uz kurām lasām, jo šis ir tā dēvētais “plūstošais” fails, kas pielāgojas konkrētās ierīces ekrānam. PDF formāts tiek izmantots tām e-grāmatām, kurām ir svarīgi saglabāt teksta izcēlumus, tabulas, diagrammas, attēlus, tāpēc tieši mācību literatūra, daudzas bērnu grāmatas, pavārgrāmatas tiek piedāvātas šajā formātā. Amazon Kindle lasītājiem e-grāmatas ir mobi formātā, tāpēc ir nepieciešams izdevniecībai sagatavot šo formātu (Zvaigznē ABC tas notiek pēc lasītāju pieprasījuma, jo statistiski var redzēt, ka Latvijā Kindle lasītāji ir daudz mazāk nekā pārējo iekārtu izmantotāji, tāpēc visus darbus piedāvāt šajā formātā nav izdevīgi, savukārt citi e-grāmatu piedāvātāji bieži vien uzreiz sagatavo arī šo formātu) vai arī pašiem lasītājiem fails ir jākonvertē mobi formātā.

Bieži vien no lasītājiem sastopama neizpratne par to, ka ne visu autoru darbi ir pieejami e-formātā, un nereti izdevējs tiek vainots it kā vēlmē popularizēt tikai drukātos darbus, tāpēc līdz ar pirmajām e-grāmatām sākās arī lasītāju izglītošanas process. Ir gan vietējie, gan ārzemju autori, kuri nevēlas dot saviem darbiem e-tiesības, un e-grāmatu pirātisms joprojām ir bieži pārrunāts temats. Jāapzinās arī tas, ka izdevēji jebkurā pasaules valstī ir pakļauti tādiem ārējiem apstākļiem kā, piemēram, likumdošanā noteiktie PVN elektroniskiem produktiem, tehnoloģiju uzņēmumu attīstības vīzijas un pat atsevišķu servisu darbības pārtraukšana.

E-grāmatām neapšaubām ir daudz priekšrocību, piemēram, dāmas savās rokassomiņās var “samest” kaut desmitiem un simtiem e-grāmatu (jāņem tikai vērā pašas ierīces tehniskie parametri), tās var iegādāties ar pāris klikšķiem no jebkuras pasaules malas, kad vien kādu iekārojas (labi, jāņem vērā vien tāda tehniskā nianse kā interneta pieejamība), e-grāmatā var palielināt burtu izmēru, fona spilgtumu, tās neuzkrāj putekļus. Tomēr kā jebkura jauna lieta tā prasa lietotāju, kas pārvalda piedāvātās iespējas, vai atbilstošu klientu atbalsta servisu. Manā personiskajā pieredzē ir gadījumi, kad lasītājiem ir vēlme izmēģināt e-grāmatu lietošanu, ir pat attiecīgas ierīces, taču nav zināšanu, kā veikt tādu šķietami elementāru darbību kā izveidot kontu e-grāmatas iegādei vai pat nav e-pasta adreses, tātad ir jāmāca lietotājam šādas digitālajā laikmetā nepieciešamas pamatprasmes. Tomēr pavisam noteikti varu apgalvot, ka tieši šie lasītāji ir vispriecīgākie par jaunapgūto lasīšanas iespēju.

Līdzīgi kā rāda pasaules tendences, arī latviešu valodā piedāvātās e-grāmatas var uzskatīt par viegli iegūstamu pirkumu. Žanru ziņā populārākie ir dāmu romāni, viegla lasāmviela (īpaši vasaras mēnešos), detektīvromāni, biznesa literatūra un biogrāfijas. Arvien populārākas kļūst mācību e-grāmatas, un atsevišķos brīžos var novērot, ka īpaši pieprasītas ir kādas studentiem nepieciešamās e-grāmatas (iespējams, kāds no kursu docētājiem ir e-grāmatu cienītājs un tās iesaka saviem studentiem).

Ko saka e-grāmatu pretinieki?

Viens no biežāk citētajiem latīņu valodas teicieniem ir “caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, un līdzīgi kā visās nozarēs, arī šajā ne viss ir gludi. Biežākie dzirdētie argumenti pret e-grāmatu lasīšanu ir tehnoloģiju pārāk intensīvā izmantošana ikdienā, veselības problēmu rašanās no lasīšanas dažādās iekārtās (redze, sasprindzinājums muskuļos, miega traucējumi u.c.). Lai gan e-grāmatas teju vai visos gadījumos ir lētākas nekā to poligrāfiskie ekvivalenti, nereti tiek pārmesta to cena, aizmirstot, ka arī no katras pārdotās e-grāmatas autoratlīdzību saņem autors vai tā pārstāvošā aģentūra, turklāt Latvijā, līdzīgi kā tas ir arī citās valstīs, e-grāmatām ir paaugstinātā PVN likme (šobrīd tā ir 21%). Lasītājiem patīk drukāto izdevumu smarža, patīk tiem fiziski pieskarties, grāmatas turēt plauktā kā mākslas vērtības.

Kāda varētu būt latviešu valodā izdoto e-grāmatu nākotne?

Pavisam noteikti skaidrs ir viens: latviešu valodā piedāvātās e-grāmatas ir ienākušas uz palikšanu. E-grāmatām ir savs cienītāju loks, un nereti nākas saņemt lasītāju jautājumus, kad konkrētajam drukātajam darbam būs pieejama e-versija, jo tāda tiek ļoti gaidīta. Inguna Bauere, Dace Judina, Arno Jundze, Jū Nesbē, Lūsinda Railija vai Nīls Geimens – ikviens no šiem un citiem desmitiem autoru tiek mīlēti arī kā e-grāmatu autori. E-grāmatu lasītāju skaits pieaug, tātad varētu teikt, ka arvien vairāk cilvēku sadzird ziņu, ka arī latviešu valodā ir gana plašs elektroniski lasāmo darbu skaits, tomēr nekas neliecina par to, ka Latvijā e-grāmatu lasīšana drīzā nākotnē varētu izskaust drukāto darbu lasīšanu. Tam, manuprāt, ir vairāki iemesli, un kā galveno es minētu mūsu kultūrā dominējošos lasīšanas paradumus un drukātās grāmatas kā vērtības statusu. E-grāmatas gūs arvien lielāku piekrišanu to lasītāju lokā, kas lasa ļoti ātri un ļoti daudz darbu, tādējādi nevēloties uzkrāt fiziskos izdevumus, taču lasītāji joprojām pirks darbus, kurus vēlēsies saglabāt dzīvojamās istabas grāmatplauktā. Iespējams, ka vēl pieaugs latviešu valodā izdoto e-grāmatu skaits, kas “aizceļos” pie lasītājiem ārzemēs. Demogrāfijas tendences Latvijā liecina par to, ka samazinās latviešu valodā lasošo skaits, savukārt novecojošā populācija var izraisīt arī e-grāmatu lielāku popularitāti (jau minētā iespēja palielināt burtu izmēru e-grāmatā, vieglāk noturēt elektronisku izdevumu nekā tā drukāto ekvivalentu).

Taču šobrīd es saku “Daudz laimes dzimšanas dienā 1000. Zvaigzne ABC e-grāmatai!” un vēlu, lai ikviena grāmata – drukātā un elektroniskā – atrod savu īsto lasītāju! Abi lasīšanas veidi neizslēdz viens otru, bet dod mums iespēju izvēlēties konkrētai situācijai piemērotāko, un lasīšana, kā zināms, paplašina mūsu redzesloku, bagātina fantāziju un ļauj izdzīvot citas dzīves.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
20 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Mārtiņš

Esmu atsācis aktīvu lasīšanu, kad sāku abonēt Fastr Books. Vienīgā vilšanās ir, ka nevaru lietot kādu elektroniskās grāmatas lasītāju (vislabāk tādu kā Kindle Paperwhite).
Ļoti labprāt sagaidītu, kad elektroniski kļūtu pieejamas jau sen izdotas grāmatas, piemēram Dimā romāni.

Kristaps Skutelis

Tā, stop, norādes uz konkrētām pirātiska satura vietnēm tiks dzēstas. Tas nav cool!

Mikus Karlsons

Šefs mums ir tikumības, morāles un likumības garants. :D Bet principā,
lai kaza dzīva un vāveres paēdušas, meklē netā frāzi – grāmatas
elektroniski. ;) Un viss notiks.

Kristaps Skutelis

Katram personīgi var būt sava attieksme pret pirātismu un arī mēs Kursorā mēdzam rakstīt par šīm tēmām (kaut vai ziņas par The Pirate Bay), tomēr kopējā Kursora politika ir tāda, ka cenšamies nepublicēt saites uz konkrētām vietnmēr, kas pārkāpj likumus un aicina to darīt citiem. Tas nav pareizi.

Osvalds

Sorry Kristap.
Gribēju kā labāk, bet iznāca kā…..
Ok , paldies Mikum.

Kristaps Skutelis

Viss kārtībā. Turpmāk jāiemācās runāt caur puķēm :)

Artis Abols

Vai tad 70 gadus pēc autora nāves grāmatas neskaitās publikas īpašums – brīvas no autortiesībām? Dimā jau 19. gs. beigās laikam ir miris.

Mikus Karlsons

Tas jau nenosaka to, ka izdevējs nebrēks, ka viņš tur ieguldījis “baiso darbu”, marketinga naudas, maketēšanas izdevumus, utt., utjp., ko noteikti gribēs dabūt atpakaļ. Un kāpēc gan nepelnīt, ja var.

Sintija

Pag, bet autoram arī ir mantinieki :) Arī manu darbu tiesības paliks manai saimei.

Mikus Karlsons

Tur bija kaut kā viltīgi, ar tām autortiesibām, publiskajām tiesībām, izmantošanas tiesībām utt. Mantinieki nevar kačāt naudu mūžīgi. Ir robeža gados. Vai bija 70 vai vairāk nepateikšu. Tā kaut kā. Bet patiesībā man kā e-grāmatu lietotājam gribētos vienu normālu servisu, kurš nav tikai planšetoņiem paredzēts. Negribu es pirkt planšeti, ja man ir lasītājs. Tas ir daudz foršāks, ērtāks, vieglāks, retāk jālādē utt. Bet to jau normālā veidā šajā valstī laikam nesagaidīt. Nopirkt jau var šo un to no grāmatām, un atrast arī. Tā ka ir vēl kur augt ar e-grāmatām un servisiem.

Sintija

Bet e-grāmatas taču var lasīt arī e-lasītājā! Tajā pašā Pocketbook, piemēram. Un pasaulē nav neviena izdevniecība, kurai 100 % visas drukātās grāmatas būtu e-formātā. Ja pagājušajā gadā Frankfurtes grāmatizstādē pat lielie grandi lepojās ar savām 1000 e-grāmatām, tad kāpēc to nedarīt tādas mazas valodas kā latviešu e-grāmatu izdevējiem? Tas retorisks jautājums.

Mikus Karlsons

Es jau par to arī runāju. Man kā reize ir Pocketbook. Esmu apmierināt ar šamo bezgala. Man vnk gribētos tādu Fastr tipa nomas servisu, bet šādām iekārtām. Tur tas joks. Citādi – planšetes, andri, āboli, utt. Nu neredzu iemeslu pirkt planšeti, ja ir Pocketbook. Vnk gribās tā, lai nav jāpērk no katra atsevišķi. To jau mēs mākam. ;)

arvix

Ir taču Einki arī uz androida.. uz sitienu nevienu nenosaukšu bet toč tādus esmu redzējis. varūt Kristaps varētu pat kādu notestēt, jau kādu laiku par tādu domāju tikai kā krievi teiktu “ruki nedohodat” :)

Mikus Karlsons

Atkārtojos – man nah nevajag planšeti un vēl jo mazāk Androidu. Man ir e-grāmatu lasītājs. Šauri specializēts cirvis, kuru izmanto konkrētiem uzdevumiem. T.i. grāmatu lasīšanai. Un es sagaidu, kad Latvijā būs vienots serviss ar iespēju abonēt grāmatas tieši e-grāmatu lasītājam, nevis planšetei.

arvix

un es tev saku ka cirvi var dabūt arī ar andrīti un tas nebūs nekas vairāk par cirvi , tikai daudz vairāk piemērots dažādu egrāmatu servisu lasīšanai. diezgan debīli būtu Eink ekrānu lietot kautkam citam kā grāmatu lasīšanai.
Un 100% varu tev garantēt ka Latvijā, kur nu Latvijā pat pasaulē, tuvāko 10 gadu laikā nebūs vienota servisa, jo katra izdevniecība centīsies deķi vilt uz savu pusi…

Guest

test

Peace Duck

Atvainojiet bet man liekas ka tas LAs.am ir galīgi garām. Iemesls 1-nav populārs formāts fb2. Labi to var atrisināt pārkonvertējot no epub. Iemesls 2 un pats galvenais – pat bezmaksas grāmatas nevar lejuplādēt bez obligāta Las.am konta izveides. Ja par epastu vēl ir skaidrs, kam viņš vajadzīgs( lai pēc tam piesūtītu reklāmas spamu) , tad pavisam nav skaidrs kam viņiem vajadzīgs vārds un uzvārds un kā uz to skatās DVI.

Peace Duck

Palasot https://las.am/lv/e-veikala-lietosanas-noteikumi
*Tā kā e-grāmata ir digitāls produkts, kas nonāk pie Tevis līdz ar lejupielādes beigām, par apmaksātām un lejupielādētām e-grāmatām nauda netiek atgriezta.

radās nevitota interese kā šis punkts sasaucas ar patērētāju tiesībām un distances pirkumu līgumiem. Kaut kā neatceros ka uz digitāliem produktiem būtu kādi īpaši nosacījumi. Palabojiet ja kļūdos

arvix

ir ir .. :) Ja puses nav vienojušās citādi, patērētājs nevar izmantot atteikuma tiesības, ja: 15.1. līgumu par pakalpojuma sniegšanu sāk pildīt ar patērētāja piekrišanu pirms šo noteikumu9.punktā minētā atteikuma tiesību izmantošanas termiņa beigām un pakalpojumu sniedzējs jau pirms līguma noslēgšanas ir informējis patērētāju par atteikuma tiesību izmantošanas neiespējamību; 15.2. preču vai pakalpojumu cena ir atkarīga no finansu tirgus svārstībām, kuras pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs nevar kontrolēt, un pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs jau pirms līguma noslēgšanas ir informējis patērētāju par atteikuma tiesību izmantošanas neiespējamību; 15.3. preces tiek izgatavotas pēc patērētāja norādījumiem vai ir neatvietojamas lietas, vai preces pēc to rakstura… Read more »