Reklāma

Aizturēti divi Krievijas pilsoņi, kuri pārvaldījuši pasaulē lielāko pirātisko e-grāmatu bibliotēku

Jaunākie raksti

Foxconn haoss Apple varētu izmaksāt 6 miljonus nesaražotu iPhone 14

Jau iepriekš rakstījām, ka Foxconn ražotnē, kura uzskatāma par lielāko iPhone rūpnīcu Ķīnā, izcēlušies masveida nemieri. Šī rūpnīca saliek...

“Meta” saņem 265 miljonu eiro sodu par pusmiljarda “Facebook” lietotāju datu noplūdi

Īrijas Datu aizsardzības komisija nākusi klajā ar paziņojumu, ka tehnoloģiju gigantam "Meta" nolēmusi piespriest 265 miljonu eiro lielu naudassodu...

Vēl vairāk jaudas: Audi RS 6 Avant performance un RS 7 Sportback performance

Jaudīgāki un ātrāki par visiem līdzšinējiem RS 6 un RS 7: jaunie Audi RS 6 Avant performance un RS...

Aizvadīts hakatons “Skola skolēnam”

Aizvadītās nedēļas izskaņā norisinājās hakatons “Skola skolēnam”, kurā skolēni no visas Latvijas risināja aktuālus skolu izaicinājumus un radīja idejas...

Go3 viedtelevīzija plāno sasniegt pusmiljonu klientu

Uzsākot darbību Baltijā, nākamās paaudzes televīzijas Go3 klientu auditorija gada laikā no 65 000 palielinājās uz 200 000. Savukārt...

Ziņots, ka ASV tiesībsargājošās iestādes aizturējušas un izvirzījušas apsūdzības diviem Krievijas pilsoņiem par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar pirātisko e-grāmatu bibliotēku “Z-Library”. Tā radīta 2009. gadā un dēvēja sevi par “pasaulē lielāko e-grāmatu bibliotēku”. Taču, atklājot, ka “Z-Library” nodarbojas ar pirātiska satura piedāvāšanu, ASV valdība to novembra sākumā aizvēra.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, abi blēži – Antons Napoļskis un Valērija Jermakova – tika arestēti pēc ASV valdības lūguma 3. novembrī Argentīnā. Tas noticis neilgi pēc tam, kad rakstnieku biedrība, kas iestājas par autortiesību aizsardzību, 7. oktobrī iesniedza sūdzību ASV Tirdzniecības pārstāvja birojam. Papildus autortiesību pārkāpumiem abiem izvirzītas apsūdzības arī par naudas atmazgāšanu un krāpniecību.

FIB direktora palīgs Maikls Driskols savā paziņojumā informējis, ka apsūdzētie vairāk nekā desmit gadus ir pārvaldījuši šo pirātisko e-grāmatu bibliotēku, kuras galvenais mērķis bija piedāvāt zagtu intelektuālo īpašumu. Zināms, ka “Z-Library” glabājās vairāk nekā 11 miljoni pirātisku e-grāmatu un akadēmisko resursu, ko lietotāji varēja lejupielādēt un lasīt bez maksas. Gadu gaitā šī vietne kļuva ļoti iecienīta ASV studentu vidū, kuri nevarēja atļauties iegādāties mācību grāmatas. Tāpat “Z-Library” bijusi pietiekami populāra arī “TikTok”, kur lietotāji to reklamējuši kā labu vietu, kur iegūt bezmaksas grāmatas. Tikmēr pašiem rakstniekiem, izdevējiem un satura veidotājiem šī vietne radījusi miljoniem dolāru lielus zaudējumus.

69 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
69 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Skābene
22.11.2022 11:02

Kā, par ko? Krievijā taču nav aizliegts zagt to kas citiem pieder. Nedrīkst zagt tikai no krieviem, visus pārējos drīkst apzagt pilnīgi legāli. :)

Munins
22.11.2022 11:32
Reply to  Skābene

Kāds te sakars ar Krieviju, ja Z-Library lasīja un lejuplādēja no visas pasaules. Raksta, ka ap 14 % bija lietotāji no pašas ASV.

Skābene
22.11.2022 13:31
Reply to  Munins

Kā, kāds sakars! 2 krievijas pilsoņi! un ZZZZZZZZ…..Library. Ukrainā arī šobrīd viss tiek izzagts un izvest ar ZZZZZZ mašīnām. :)

Biteme
22.11.2022 11:08

vietne radījusi miljoniem dolāru lielus zaudējumus….vai tomēr negūtos ieņēmumus?

digitalk
22.11.2022 17:50
Reply to  Biteme

parastā kopīrastu retorika, jo par naudu nopirktu labi ja pārsimts cilvēku, tāpēc, ka cenā ierēķināta visa barošanās ķēde no autora līdz patērētājam.

Kursors.lv
22.11.2022 19:14
Reply to  digitalk

Tu šo uzrakstīji tā it kā pats autors to e-grāmatu gatavotu un izplatītu. Protams, ka par savu darbu grib saņemt visi iesaistītie cilvēki/uzņēmumi. Tu taču savu darbu par velti visiem negribi nodrošināt.

digitalk
22.11.2022 23:43

viena lieta ir saņemt naudu par ieguldīto darbu. pilnīgi cita ir saņemt naudu štancējot kopijas un saņemot par to būtiski vairāk nekā autors. kāds “bizness”, tāda arī attieksme.

Kursors.lv
23.11.2022 07:01
Reply to  digitalk

Jā, bet kas tu tāds esi, kas noteiks, kas var un kas nevar saņemt naudu par savu darbu? Galu galā, arī e-grāmatu izdošanas/izplatīšanas aspektus regulē līgumi un autors ir tos parakstījis.

digitalk
23.11.2022 07:11

pag, pag. kā tad īsti ir ar teorētiski negūto ieņēmumu pasludināšanu par izfantazētiem zaudējumiem?

https://kursors.lv/2017/10/03/eiropa-piratisms-nerada-zaudejumus-un-ietekmi-uz-pardosanas-apjomiem/

Kursors.lv
23.11.2022 07:16
Reply to  digitalk

Par šo aprēķinu aspektu man īsti nav viedokļa.

digitalk
23.11.2022 07:48

“pirātisma” līmenis strauji samazinās pie sabiedrības labklājības pieauguma (tas vienkāršoti). bet ja Twitch geiminga strīmeriem bano video, par to ka spēles laikā skan spēles audio treks? piemērs, ka likumos kaut kas nopietni nav kārtībā.

Biteme
23.11.2022 09:02
Reply to  digitalk

Ja kādam izdodas izlobēt likumu, ka pērkot telefonu man jāsamaksā kādam autoru pārstāvim, kas apriori mani uzskata par pirātu, tad kaut kas nav kārtībā ar likumu ražotājiem un arī ar mani, jo es neeju tālāk par papukstēšanu komentāros.

digitalk
23.11.2022 09:13
Reply to  Biteme

partijas barojas no šiem lobētājiem. Latvijā neskaitās par legālu programmatūra, kurai ir visas legālās programmas pazīmes — kastīte, disks, aktivācijas kods, drošības uzlīme.

Kursors.lv
23.11.2022 10:19
Reply to  digitalk

Šis konkrētais piemērs ir interesants un parāda tikai to, ka likumdošanas puse parasti netiek līdzi tehnoloģiju radītajām iespējām. Tagad tas laikam jau ir sakārtots jautājums un attiecīgie autortiesību turētāji saņem naudu, kas viņiem pienākas.

digitalk
23.11.2022 18:05

vai tu par manu programmatūras piemēru? tur nekas nav mainījies.

Kursors.lv
23.11.2022 18:17
Reply to  digitalk

Par Twitch piemēru, jā.

digitalk
23.11.2022 19:22

es domāju, ka tu par LV likumdošanu. ar Twitch un YT arī nekas nav mainījies, tie izmanto AI algoritmus un tāpat regulāri bano vai demonetizē, vai apklusina.

piemēram, skaties YT video ar priekšnesumu, kur izmantota dažāda mūzika. un vienā fragmentā kapa klusums, jo redz mūsu reģionā ekskluzīvas tiesības pieder citai kompānijai.

Kursors.lv
23.11.2022 20:05
Reply to  digitalk

Tas nav tehnoloģiju jautājums. Nevar kā pagadās izmantot svešu mūziku, tas tā kā būtu jāsaprot.

digitalk
23.11.2022 20:42

autori ir nomaksājuši visus autortiesību nodokļus savā valstī, bet nevar bez cenzūras parādīt savu darbu citiem, ir “jāsaprot”? autortiesību iekasētāji radīja šo shēmošanu un sen izauguši līdz legalizētam reketam, imo.

Kursors.lv
23.11.2022 20:54
Reply to  digitalk

Šis gan laikam jāprasa juristiem, ko var un ko nevar ar saviem darbiem darīt autori. Es to tik smalki nezinu.

Janis
22.11.2022 19:07

Pats lietoju un labprāt arī turpmāk lietotu. Nu nevaru es atļauties pirkt specifiskas jomās grāmatas, kas maksā vairākus simtus eiro. Un daudzi studenti arī to izmantoja. Pāriesim uz citu resursu, kas cits atliek.

Kursors.lv
22.11.2022 19:09
Reply to  Janis

Veikalā pienu arī zodz, ja nevari atļauties nopirkt?

Karlis
23.11.2022 23:48

Nekorekts salīdzinājums

Karlis
23.11.2022 23:49

Es, kad nozogu pienu veikalam, tad man ir piens, bet veikalam vairs nav. Tie ir tiešie zaudējumi.

Kursors.lv
24.11.2022 07:00
Reply to  Karlis

Ah, tad tāpēc digitāla satura zādzība ir atbalstāma rīcība?

Karlis
24.11.2022 07:28

A nē. Nepareizi saprati. Kā reiz zādzība ir tad, ja paej garām jaunajam tramvajam, uzmet ašu skatienu tam, BET nemaksā par to.

Biteme
22.11.2022 19:14
Reply to  Janis

Studentiem ir pieejamas bibliotēkas. Ne vienmēr vajadzīgo grāmatu var dabūt ērtā laikā vai uz sitienu, bet nu cerības uz digitalizāciju.

digitalk
22.11.2022 23:54
Reply to  Biteme

klasisks personīgais piemērs. atvasei pamatskolā uzdeva obligātajā literatūrā izlasīt daiļdarbu. grāmatnīcās nav, bibliotēkās nav, e-grāmatas nav, ar bērnu literatūras kolekcionēšanu nenodarbojos. tavs nākamais solis?

Reinis Rozitis
23.11.2022 01:56
Reply to  digitalk

> atvasei pamatskolā uzdeva obligātajā literatūrā izlasīt daiļdarbu ..
> tavs nākamais solis?

Par to tad informēt skolotāju, skolu. Risinājumu atradīs – vai nu sapratīs cik kur kādas grāmatas ir pieejamas vai sliktākajā gadījumā pamainīs to, kas kādā kārtībā jālasa.

digitalk
23.11.2022 05:13
Reply to  Reinis Rozitis

vai atbilde “nopērkat/atrodat paši” derēs? ;) labi, mēs drīz pa tukšo runāsim par IZM.

mana komentāra būtība bija opozīcija, ka “pieejamas bibliotēkas” kā pretstats nesamērīgām prasībām studējošā kabatai. paywall ir diezgan aktuāla problēma.

Reinis Rozitis
23.11.2022 09:47
Reply to  digitalk

> vai atbilde “nopērkat/atrodat paši” derēs? ;)

Nederēs.. tādu atbildi pamatskolā neviens nevar/nedrīkst dot.

Var, protams, gadīties dažādi cilvēki/skolotāji, bet maz ticams, ka patiesībā kāds šādi būtu atbildējis.

> mana komentāra būtība bija opozīcija, ka “pieejamas bibliotēkas” kā pretstats nesamērīgām prasībām studējošā kabatai.

Būvēt “pieejamību” un risināt problēmu uz citu rēķina beigsies ar to, ka šādas literatūras nebūs vispār.

digitalk
23.11.2022 18:58
Reply to  Reinis Rozitis

> kāds šādi būtu atbildējis

tiešā tekstā jau neviens to neteiks ;) “paņemiet skolas bibliotēkā, ah, tur nav, tad aizejiet uz kādu publisko”.

Imants
23.11.2022 12:00
Reply to  digitalk

Drīkst intereses pēc precizēt – kas tas par darbu, kurš ir a) iekļauts “obligātās literatūras sarakstā” (lai gan tādi šobrīd vairs nepastāv); b) tai pat laikā nekur nav pieejams? Grūti iedomāties piemēru.

digitalk
23.11.2022 18:49
Reply to  Imants

a) nav centralizēta “ols”, bet tas nenozīmē, ka bērniem uz vasaras brīvlaiku neuzdod obligāti izlasīt vairākas grāmatas. tāpat ir tāda nojausma, ka ieteicamo grāmatu sarakstam ir jābūt apstiprinātam IZM.

b) darbu gan negribētu precizēt, autors nav vainīgs un grāmata laikam nebija slikta (cik pa diagonāli redzēju maketējot “pirātisko” OCRu izdrukai). pie vainas maza tirāža jau vecam izdevumam un izglītības birokrātu stulbums. ja tomēr moka ziņkāre, tad uzsit man PM Kursora forumā, nekā īsti slēpjama jau nav.

Imants
24.11.2022 13:35
Reply to  digitalk

a) Piekrītu, ka uzdod lasīt, bet IZM tiešām nav “ols”. Tieši tāpēc man šķiet ka atsevišķos gadījumos konkrēta darba izvēle (tāda darba kurš nav pieejams) liecina par skolotāja sūdīgajām prasmēm veidot apgūstamo vielu vai īpašo personīgo mīlestību pret konkrēto darbu. Jo skolotājam tas būtu jāņem vērā.
b) Man interese bija tīri tādā griezumā – vai ar “e-grāmatas nav” ir jāsaprot, ka viņa nav pieejama pārdošanā kā e-grāmata, jeb tas aptver arī to, ka nav pieejams skolu e-resursos. Tādos kā piemēram letonika.lv (Tildes specializētais skolu abonents, kurš tiek veidots tieši skolām).
https://letonika.lv/article.aspx?id=macibulidzeklis

digitalk
25.11.2022 11:59
Reply to  Imants

b) e-grāmata neeksistēja un pamatskola nekādus e-resursus nepiedāvāja. tas bija sen un, visticamāk, situācija mainījusies, bet mans piemērs bija pret “aiziet uz bibliotēku”.

Kursors.lv
23.11.2022 07:01
Reply to  digitalk

Ja darbs nekur nav pieejams, tad atvase darbu nelasa. Tik vienkārši.

digitalk
23.11.2022 07:04

sekas?

Kursors.lv
23.11.2022 07:14
Reply to  digitalk

A, pilnīgi pie dirsas sekas. Neizpildāmi uzdevumi ir neizpildāmi.

digitalk
23.11.2022 07:30

pastāsti to pamatskolniekam. būs trekns mīnuss literatūrā atvasei, kura IZM akceptēto mācību grāmatu un obligātās literatūras sarakstu spēlītes nav pelnījusi.

labs piemērs, kā radīt riebumu pret izglītību.

Biteme
23.11.2022 08:59
Reply to  digitalk

Ja man kāds savulaik būtu pateicis, ka tā arī var, es būtu ātrāk iemācījies pateikt “nē” un dzīvotu labāku dzīvi) Vēl tagad atceros bezizejas sajūtu, nespējot atrast vajadzīgo grāmatu, kas manā dzīvē pilnīgi neko nenozīmēja ne tad, ne tagad.

Kursors.lv
23.11.2022 10:17
Reply to  digitalk

Nav jāpilda neizpildāmi un/vai stulbi uzdevumi.

Karlis
24.11.2022 07:30

Cik vienkārši tev viss ir bijis. Viss skaidrs. Ir balts un melns.

nedarata
23.11.2022 09:12

Kāds uzņēmīgāks cilvēks varētu uztaisīt Latvijas “z-lib”, kas maksātu lielāko daļu cenas un pa tiešo autoriem. Pat 1 euro no cenas nosegtu ebook sagatavošanas darbu.

digitalk
23.11.2022 09:35
Reply to  nedarata

fabula iz dzīves.

mūziķu domubiedru grupa Latvijā nolēma uzcirst raidstaciju, kurā translētu tikai viņu mūziku (par pārējo saturu vēsture klusē). liels bija viņu izbrīns, kad kaka/lakkas pieteicās uz kopīrastu nodokļu iekasēšanu, lai arī mūziķi par saviem darbiem naudu neprasīja.

vēl jautājumi par tiešiem maksājumiem autoriem?

Biteme
23.11.2022 10:19
Reply to  digitalk

ik pa laikam redzot ka/lakas bijušā šefa poršu, prātā nāk doma “nevajag strādāt, bet pasniegt sevi par neaizstājamu cilvēku”

Kursors.lv
23.11.2022 10:20
Reply to  nedarata

Kas tev liek domāt, ka tas viens eiro kaut ko nosegtu? Vai strādā grāmatu izdevniecības jomā un zini, cik maksā šāds darbs un kādas ir citas ar e-grāmatu izdošanu saistītās izmaksas?

nedarata
23.11.2022 11:05

LSM pētījumā 2016. gadā bija 400e 1 grāmatas sagatavošanai, es pieņēmu ka tagat varētu būt 1000e, ja pārdod 1000 e-grāmatas, tad katra sanāk 1e. Tajā ciparā ir arī teksta ievade, ko mūsdienās, jau pats autors būs izdarījis. Ja jau ir digitalizēts un izlabots teksts, tad pati e-grāmatu izdošanas izmaksas ir krietni zem 100e.

Kursors.lv
23.11.2022 11:26
Reply to  nedarata

Parādi saiti uz pētījumu.

Kursors.lv
23.11.2022 11:58
Reply to  nedarata

Paldies. Tagad atceros, kas bija šis eksperiments. Autori tik tiešām var izvēlēties grāmatas izdot arī paši un tad tas aprēķins varbūt arī sanāks līdzīgs. Nevajag gan piemirst pierēķināt visā stāstā klāt arī savu laiku, kas veltīts, lai iebrauktu šajā tēmā un atrastu/izganītu sadarbības partnerus. Tāpat tad autoram pašam jādomā par sava darba izplatīšanu un savu tiesību aizstāvību, kas digitālā formātā ir diezgan nepatīkama nodarbe. Kad šo visu saliek kopā, tad nav brīnums, ka vairums autoru tomēr izvēlas, ka grāmatas izdod savas jomas profesionāļi un viņi var vairāk laika veltīt jaunu darbu radīšanai.

Imants
23.11.2022 12:07

Šim lieliskajam eksperimentam mēs nesen redzējām arī rezultātu. Saucās – Eevelīnas Pārkeres pašas izdotā grāmata :D

Kursors.lv
23.11.2022 12:18
Reply to  Imants

Ne visos gadījumos ir tāds drūms iznākums. Ir autori, kas arī diezgan veiksmīgi tiek galā ar savu grāmatu izdošanu. Tam ir labi piemēri aŗi Latvijā.

Biteme
23.11.2022 12:31

Atliek tikai minēt par iemesliem, kāpēc autori vispār aizdomājas par iespēju pašiem nodarboties ar savas grāmatas izdošanu…minēšu – ne jau tāpēc, ka interesējas par procesu un gribētu pārkvalificēties.

Kursors.lv
23.11.2022 12:36
Reply to  Biteme

Nezinu, tas ir jāprasa autoriem. Daļā gadījumu tas varbūt ir saistīts ar vēlmi nopelnīt vairāk (kas ne vienmēr sanāks). Citos gadījumos ar izdevēju nevēlēšanos izdot konkrēto darbu.

Ivars
23.11.2022 09:56

Kurā brīdī man būtu jāiet pie aka-laa, ja es esmu nopircis fizisku grāmatu grāmatnīcā, to izlasījis un tad to iedodu izlasīt mammai.
Pēc tam to paņēma un izlasīja sieva un iedeva izlasīt arī trim draudzenēm, kuras es, kā pircējs, nemaz īsti nepazīstu :)
Un tagad šāds pats scenārijs ir par e-grāmatu, kur cilvēki sāk spiegt, ka dalīties ar e-grāmatu esot zagšana :) Tā nav mana vaina, ka e-grāmatisti nav spējīgi izdomāt algoritmu, kā šo grāmatu vienlaicīgi var lasīt tikai viens cilvēks :)

Reinis Rozitis
23.11.2022 10:08
Reply to  Ivars

> Tā nav mana vaina, ka e-grāmatisti nav spējīgi izdomāt algoritmu, kā šo grāmatu vienlaicīgi var lasīt tikai viens cilvēks :)

Tātad dari visu, lai kādam būtu iemesls to izdomāt?

Cilvēku domu gājiens reizēm ir apbrīnojams .. Ir lietas, ko var nedarīt vienkārši apsvērumu dēļ, nevis tāpēc, ka tas tehniski nav iespējams.

Ivars
23.11.2022 10:37
Reply to  Reinis Rozitis

Tātad dari visu, lai kādam būtu iemesls to izdomāt? ———————— Es daru tieši to pašu, ko es daru ar fizisku grāmatu – es ar to padalos ar draugiem (un, manuprāt, tas nav nekas nosodāms). Vienkārši dalīšanās ar e-grāmatu, nez kāpēc, tiek uzskatīta par zagšanu, kamēr dalīšanās ar fizisku grāmatu ir ok. Ir, protams, arī otrs risinājums – nečīkstēt un pieņemt, ka šāda dalīšanās notiek, bet mani nepamet sajūta, ka autori galīgi nav mierā ar šādu risinājumu :) P.S. Kuras lietas Tu uzskati, ka var nedarīt? Vai Tu uzskati, ka grāmatas var nepirkt un šādas problēmas izzudīs pašas no sevis? :)… Read more »

Reinis Rozitis
23.11.2022 10:45
Reply to  Ivars

> Vienkārši dalīšanās ar e-grāmatu, nez kāpēc, tiek uzskatīta par zagšanu

Nevajag pārspīlēt .. ir starpība starp “trim draudzenēm” un miljons anonīmiem interneta lietotājiem. Jebšu to sauc par “fair use”.

> Kuras lietas Tu uzskati, ka var nedarīt?

Tas bija vispārīgs apgalvojums un par ko citu.

Ir sabiedrības/kultūras, kur uz ielas var tirgot lietas atstājot stikla burciņu, kurā pircējs atstāj samaksu par paņemto preci un ir tādas, kur pat govs ķēdi pārkniebs, lai nofenderētu riteni..

Dāvis
24.11.2022 12:33
Reply to  Reinis Rozitis

Bet ja tāds Z-lib pastāvēja, vai tiešām nav labāk izdarīt kā bija ar mūziku, ka tomēr ir spotify, tu maksā mēneša maksu un tad lasi visas grāmatas, kas interesē. Protams, ja tā grāmata nevienam neinteresēs, tad paywall neko nedos un autors neko nenopelnīs, un tur nāk arī klāt mārketings, kā pats vari savu produktu pārdot. Jo skatoties Latvijas tirgu, Račko izdod grāmatu, grāmatas maksa 25-30 eiro, īsti nezinu, draudzene pērk viņu lietotu lētāk, respektīvi viņa ir izlasījusi visas Račko grāmatas neiztērējot ne centa un atkal nav starpība vai tas ir 1 cilvēks, kas to saturu nodod tālāk vai miljons. Respektīvi… Read more »

Reinis Rozitis
24.11.2022 15:16
Reply to  Dāvis

> Bet ja tāds Z-lib pastāvēja, vai tiešām nav labāk izdarīt kā bija ar mūziku, ka tomēr ir spotify, tu maksā mēneša maksu un tad lasi visas grāmatas, kas interesē.

Protams..

Tikai šo jautājumu vajadzēja(-tu) uzdot “diviem krievijas pilsoņiem”, jo nu Spotify nav vienkārši savācis mp3, kurus tāpat vienkārši kādam par mēnešmaksu notirgo piekļuvi.

p.s. es neesmu e-grāmatu lietotājs, bet pieņemu, ka šādi servisi eksistē (audio grāmatām noteikti). Cits jautājums, protams, cik ļoti konkrēts pakalpojums(-i) spēj piesaistīt autorus/izdevējus un cik tas ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm.

Kursors.lv
25.11.2022 12:34
Reply to  Dāvis

Ir bijuši mēģinājumi (arī Latvijā – Fastr Books) veidot šādus grāmatu lasīšanas abonentservisus, tomēr tie nav bijuši dzīvotspējīgi. Tur nav biznesa.

Kursors.lv
23.11.2022 10:22
Reply to  Ivars

Var izdomāt (agresīvāki DRM risinājumi) un pat Latvijā tie agrāk ir tikuši pielietoti, taču tad cilvēki atkal čīkst, ka grāmatas ir sarežģīti lietojamas, jo jāveic ierindas cilvēkam pārāk nepaceļamas tehniskas dabas darbības.

Biteme
23.11.2022 10:22
Reply to  Ivars

Gaidi lasīšanas reižu ierobežojumu….pavei, drukātās grāmatas taču arī nodilst….uztaisīs ka vispirms pazudīs pa burtam, pa vārdam, tad “izkritīs” kāda lapa….grāmata salūzīs divos failos, viens pazudīs…un nāksies vien pirkt jaunu eksemplāru)

Kursors.lv
23.11.2022 10:26
Reply to  Biteme

Jau tagad Latvijā eksistē projekti, kur e-grāmatu licencēšana tiek tarificēta pēc “lasījumu” skaita. Tas nav nekas jauns.

Biteme
23.11.2022 12:32

Publiskajā lietošanā tam ir racionāls pamatojums. Es runāju par privāto lietošanu.

Kursors.lv
23.11.2022 12:37
Reply to  Biteme

Nu privāti Tu to grāmatu vari iedot izlasīt arī savai mammai un māsai. Nekas traks nenotiks.

Karlis
23.11.2022 23:54

Da nu … tiešām???

HIGH-Zen
24.11.2022 12:47

Sēdētu Krievijas Federācijā, nebūtu nekādu problēmu.

Reklāma