Ziņots, ka ASV tiesībsargājošās iestādes aizturējušas un izvirzījušas apsūdzības diviem Krievijas pilsoņiem par autortiesību pārkāpumiem saistībā ar pirātisko e-grāmatu bibliotēku “Z-Library”. Tā radīta 2009. gadā un dēvēja sevi par “pasaulē lielāko e-grāmatu bibliotēku”. Taču, atklājot, ka “Z-Library” nodarbojas ar pirātiska satura piedāvāšanu, ASV valdība to novembra sākumā aizvēra.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju, abi blēži – Antons Napoļskis un Valērija Jermakova – tika arestēti pēc ASV valdības lūguma 3. novembrī Argentīnā. Tas noticis neilgi pēc tam, kad rakstnieku biedrība, kas iestājas par autortiesību aizsardzību, 7. oktobrī iesniedza sūdzību ASV Tirdzniecības pārstāvja birojam. Papildus autortiesību pārkāpumiem abiem izvirzītas apsūdzības arī par naudas atmazgāšanu un krāpniecību.
FIB direktora palīgs Maikls Driskols savā paziņojumā informējis, ka apsūdzētie vairāk nekā desmit gadus ir pārvaldījuši šo pirātisko e-grāmatu bibliotēku, kuras galvenais mērķis bija piedāvāt zagtu intelektuālo īpašumu. Zināms, ka “Z-Library” glabājās vairāk nekā 11 miljoni pirātisku e-grāmatu un akadēmisko resursu, ko lietotāji varēja lejupielādēt un lasīt bez maksas. Gadu gaitā šī vietne kļuva ļoti iecienīta ASV studentu vidū, kuri nevarēja atļauties iegādāties mācību grāmatas. Tāpat “Z-Library” bijusi pietiekami populāra arī “TikTok”, kur lietotāji to reklamējuši kā labu vietu, kur iegūt bezmaksas grāmatas. Tikmēr pašiem rakstniekiem, izdevējiem un satura veidotājiem šī vietne radījusi miljoniem dolāru lielus zaudējumus.
Kā, par ko? Krievijā taču nav aizliegts zagt to kas citiem pieder. Nedrīkst zagt tikai no krieviem, visus pārējos drīkst apzagt pilnīgi legāli. :)
Kāds te sakars ar Krieviju, ja Z-Library lasīja un lejuplādēja no visas pasaules. Raksta, ka ap 14 % bija lietotāji no pašas ASV.
Kā, kāds sakars! 2 krievijas pilsoņi! un ZZZZZZZZ…..Library. Ukrainā arī šobrīd viss tiek izzagts un izvest ar ZZZZZZ mašīnām. :)
vietne radījusi miljoniem dolāru lielus zaudējumus….vai tomēr negūtos ieņēmumus?
parastā kopīrastu retorika, jo par naudu nopirktu labi ja pārsimts cilvēku, tāpēc, ka cenā ierēķināta visa barošanās ķēde no autora līdz patērētājam.
Tu šo uzrakstīji tā it kā pats autors to e-grāmatu gatavotu un izplatītu. Protams, ka par savu darbu grib saņemt visi iesaistītie cilvēki/uzņēmumi. Tu taču savu darbu par velti visiem negribi nodrošināt.
viena lieta ir saņemt naudu par ieguldīto darbu. pilnīgi cita ir saņemt naudu štancējot kopijas un saņemot par to būtiski vairāk nekā autors. kāds “bizness”, tāda arī attieksme.
Jā, bet kas tu tāds esi, kas noteiks, kas var un kas nevar saņemt naudu par savu darbu? Galu galā, arī e-grāmatu izdošanas/izplatīšanas aspektus regulē līgumi un autors ir tos parakstījis.
pag, pag. kā tad īsti ir ar teorētiski negūto ieņēmumu pasludināšanu par izfantazētiem zaudējumiem?
https://kursors.lv/2017/10/03/eiropa-piratisms-nerada-zaudejumus-un-ietekmi-uz-pardosanas-apjomiem/
Par šo aprēķinu aspektu man īsti nav viedokļa.
“pirātisma” līmenis strauji samazinās pie sabiedrības labklājības pieauguma (tas vienkāršoti). bet ja Twitch geiminga strīmeriem bano video, par to ka spēles laikā skan spēles audio treks? piemērs, ka likumos kaut kas nopietni nav kārtībā.
Ja kādam izdodas izlobēt likumu, ka pērkot telefonu man jāsamaksā kādam autoru pārstāvim, kas apriori mani uzskata par pirātu, tad kaut kas nav kārtībā ar likumu ražotājiem un arī ar mani, jo es neeju tālāk par papukstēšanu komentāros.
partijas barojas no šiem lobētājiem. Latvijā neskaitās par legālu programmatūra, kurai ir visas legālās programmas pazīmes — kastīte, disks, aktivācijas kods, drošības uzlīme.
Šis konkrētais piemērs ir interesants un parāda tikai to, ka likumdošanas puse parasti netiek līdzi tehnoloģiju radītajām iespējām. Tagad tas laikam jau ir sakārtots jautājums un attiecīgie autortiesību turētāji saņem naudu, kas viņiem pienākas.
vai tu par manu programmatūras piemēru? tur nekas nav mainījies.
Par Twitch piemēru, jā.
es domāju, ka tu par LV likumdošanu. ar Twitch un YT arī nekas nav mainījies, tie izmanto AI algoritmus un tāpat regulāri bano vai demonetizē, vai apklusina.
piemēram, skaties YT video ar priekšnesumu, kur izmantota dažāda mūzika. un vienā fragmentā kapa klusums, jo redz mūsu reģionā ekskluzīvas tiesības pieder citai kompānijai.
Tas nav tehnoloģiju jautājums. Nevar kā pagadās izmantot svešu mūziku, tas tā kā būtu jāsaprot.
autori ir nomaksājuši visus autortiesību nodokļus savā valstī, bet nevar bez cenzūras parādīt savu darbu citiem, ir “jāsaprot”? autortiesību iekasētāji radīja šo shēmošanu un sen izauguši līdz legalizētam reketam, imo.
Šis gan laikam jāprasa juristiem, ko var un ko nevar ar saviem darbiem darīt autori. Es to tik smalki nezinu.
Pats lietoju un labprāt arī turpmāk lietotu. Nu nevaru es atļauties pirkt specifiskas jomās grāmatas, kas maksā vairākus simtus eiro. Un daudzi studenti arī to izmantoja. Pāriesim uz citu resursu, kas cits atliek.
Veikalā pienu arī zodz, ja nevari atļauties nopirkt?
Nekorekts salīdzinājums
Es, kad nozogu pienu veikalam, tad man ir piens, bet veikalam vairs nav. Tie ir tiešie zaudējumi.
Ah, tad tāpēc digitāla satura zādzība ir atbalstāma rīcība?
A nē. Nepareizi saprati. Kā reiz zādzība ir tad, ja paej garām jaunajam tramvajam, uzmet ašu skatienu tam, BET nemaksā par to.
Studentiem ir pieejamas bibliotēkas. Ne vienmēr vajadzīgo grāmatu var dabūt ērtā laikā vai uz sitienu, bet nu cerības uz digitalizāciju.
klasisks personīgais piemērs. atvasei pamatskolā uzdeva obligātajā literatūrā izlasīt daiļdarbu. grāmatnīcās nav, bibliotēkās nav, e-grāmatas nav, ar bērnu literatūras kolekcionēšanu nenodarbojos. tavs nākamais solis?
> atvasei pamatskolā uzdeva obligātajā literatūrā izlasīt daiļdarbu ..
> tavs nākamais solis?
Par to tad informēt skolotāju, skolu. Risinājumu atradīs – vai nu sapratīs cik kur kādas grāmatas ir pieejamas vai sliktākajā gadījumā pamainīs to, kas kādā kārtībā jālasa.
vai atbilde “nopērkat/atrodat paši” derēs? ;) labi, mēs drīz pa tukšo runāsim par IZM.
mana komentāra būtība bija opozīcija, ka “pieejamas bibliotēkas” kā pretstats nesamērīgām prasībām studējošā kabatai. paywall ir diezgan aktuāla problēma.
> vai atbilde “nopērkat/atrodat paši” derēs? ;)
Nederēs.. tādu atbildi pamatskolā neviens nevar/nedrīkst dot.
Var, protams, gadīties dažādi cilvēki/skolotāji, bet maz ticams, ka patiesībā kāds šādi būtu atbildējis.
> mana komentāra būtība bija opozīcija, ka “pieejamas bibliotēkas” kā pretstats nesamērīgām prasībām studējošā kabatai.
Būvēt “pieejamību” un risināt problēmu uz citu rēķina beigsies ar to, ka šādas literatūras nebūs vispār.
> kāds šādi būtu atbildējis
tiešā tekstā jau neviens to neteiks ;) “paņemiet skolas bibliotēkā, ah, tur nav, tad aizejiet uz kādu publisko”.
Drīkst intereses pēc precizēt – kas tas par darbu, kurš ir a) iekļauts “obligātās literatūras sarakstā” (lai gan tādi šobrīd vairs nepastāv); b) tai pat laikā nekur nav pieejams? Grūti iedomāties piemēru.
a) nav centralizēta “ols”, bet tas nenozīmē, ka bērniem uz vasaras brīvlaiku neuzdod obligāti izlasīt vairākas grāmatas. tāpat ir tāda nojausma, ka ieteicamo grāmatu sarakstam ir jābūt apstiprinātam IZM.
b) darbu gan negribētu precizēt, autors nav vainīgs un grāmata laikam nebija slikta (cik pa diagonāli redzēju maketējot “pirātisko” OCRu izdrukai). pie vainas maza tirāža jau vecam izdevumam un izglītības birokrātu stulbums. ja tomēr moka ziņkāre, tad uzsit man PM Kursora forumā, nekā īsti slēpjama jau nav.
a) Piekrītu, ka uzdod lasīt, bet IZM tiešām nav “ols”. Tieši tāpēc man šķiet ka atsevišķos gadījumos konkrēta darba izvēle (tāda darba kurš nav pieejams) liecina par skolotāja sūdīgajām prasmēm veidot apgūstamo vielu vai īpašo personīgo mīlestību pret konkrēto darbu. Jo skolotājam tas būtu jāņem vērā.
b) Man interese bija tīri tādā griezumā – vai ar “e-grāmatas nav” ir jāsaprot, ka viņa nav pieejama pārdošanā kā e-grāmata, jeb tas aptver arī to, ka nav pieejams skolu e-resursos. Tādos kā piemēram letonika.lv (Tildes specializētais skolu abonents, kurš tiek veidots tieši skolām).
https://letonika.lv/article.aspx?id=macibulidzeklis
b) e-grāmata neeksistēja un pamatskola nekādus e-resursus nepiedāvāja. tas bija sen un, visticamāk, situācija mainījusies, bet mans piemērs bija pret “aiziet uz bibliotēku”.
Ja darbs nekur nav pieejams, tad atvase darbu nelasa. Tik vienkārši.
sekas?
A, pilnīgi pie dirsas sekas. Neizpildāmi uzdevumi ir neizpildāmi.
pastāsti to pamatskolniekam. būs trekns mīnuss literatūrā atvasei, kura IZM akceptēto mācību grāmatu un obligātās literatūras sarakstu spēlītes nav pelnījusi.
labs piemērs, kā radīt riebumu pret izglītību.
Ja man kāds savulaik būtu pateicis, ka tā arī var, es būtu ātrāk iemācījies pateikt “nē” un dzīvotu labāku dzīvi) Vēl tagad atceros bezizejas sajūtu, nespējot atrast vajadzīgo grāmatu, kas manā dzīvē pilnīgi neko nenozīmēja ne tad, ne tagad.
Nav jāpilda neizpildāmi un/vai stulbi uzdevumi.
Cik vienkārši tev viss ir bijis. Viss skaidrs. Ir balts un melns.
Kāds uzņēmīgāks cilvēks varētu uztaisīt Latvijas “z-lib”, kas maksātu lielāko daļu cenas un pa tiešo autoriem. Pat 1 euro no cenas nosegtu ebook sagatavošanas darbu.
fabula iz dzīves.
mūziķu domubiedru grupa Latvijā nolēma uzcirst raidstaciju, kurā translētu tikai viņu mūziku (par pārējo saturu vēsture klusē). liels bija viņu izbrīns, kad kaka/lakkas pieteicās uz kopīrastu nodokļu iekasēšanu, lai arī mūziķi par saviem darbiem naudu neprasīja.
vēl jautājumi par tiešiem maksājumiem autoriem?
ik pa laikam redzot ka/lakas bijušā šefa poršu, prātā nāk doma “nevajag strādāt, bet pasniegt sevi par neaizstājamu cilvēku”
Kas tev liek domāt, ka tas viens eiro kaut ko nosegtu? Vai strādā grāmatu izdevniecības jomā un zini, cik maksā šāds darbs un kādas ir citas ar e-grāmatu izdošanu saistītās izmaksas?
LSM pētījumā 2016. gadā bija 400e 1 grāmatas sagatavošanai, es pieņēmu ka tagat varētu būt 1000e, ja pārdod 1000 e-grāmatas, tad katra sanāk 1e. Tajā ciparā ir arī teksta ievade, ko mūsdienās, jau pats autors būs izdarījis. Ja jau ir digitalizēts un izlabots teksts, tad pati e-grāmatu izdošanas izmaksas ir krietni zem 100e.
Parādi saiti uz pētījumu.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/eksperiments-ar-gramatas-izdosanu-pasizmaksa-izradas-tikai-16-no-veikala-cenas.a205793/
Paldies. Tagad atceros, kas bija šis eksperiments. Autori tik tiešām var izvēlēties grāmatas izdot arī paši un tad tas aprēķins varbūt arī sanāks līdzīgs. Nevajag gan piemirst pierēķināt visā stāstā klāt arī savu laiku, kas veltīts, lai iebrauktu šajā tēmā un atrastu/izganītu sadarbības partnerus. Tāpat tad autoram pašam jādomā par sava darba izplatīšanu un savu tiesību aizstāvību, kas digitālā formātā ir diezgan nepatīkama nodarbe. Kad šo visu saliek kopā, tad nav brīnums, ka vairums autoru tomēr izvēlas, ka grāmatas izdod savas jomas profesionāļi un viņi var vairāk laika veltīt jaunu darbu radīšanai.
Šim lieliskajam eksperimentam mēs nesen redzējām arī rezultātu. Saucās – Eevelīnas Pārkeres pašas izdotā grāmata :D
Ne visos gadījumos ir tāds drūms iznākums. Ir autori, kas arī diezgan veiksmīgi tiek galā ar savu grāmatu izdošanu. Tam ir labi piemēri aŗi Latvijā.
Atliek tikai minēt par iemesliem, kāpēc autori vispār aizdomājas par iespēju pašiem nodarboties ar savas grāmatas izdošanu…minēšu – ne jau tāpēc, ka interesējas par procesu un gribētu pārkvalificēties.
Nezinu, tas ir jāprasa autoriem. Daļā gadījumu tas varbūt ir saistīts ar vēlmi nopelnīt vairāk (kas ne vienmēr sanāks). Citos gadījumos ar izdevēju nevēlēšanos izdot konkrēto darbu.
Kurā brīdī man būtu jāiet pie aka-laa, ja es esmu nopircis fizisku grāmatu grāmatnīcā, to izlasījis un tad to iedodu izlasīt mammai.
Pēc tam to paņēma un izlasīja sieva un iedeva izlasīt arī trim draudzenēm, kuras es, kā pircējs, nemaz īsti nepazīstu :)
Un tagad šāds pats scenārijs ir par e-grāmatu, kur cilvēki sāk spiegt, ka dalīties ar e-grāmatu esot zagšana :) Tā nav mana vaina, ka e-grāmatisti nav spējīgi izdomāt algoritmu, kā šo grāmatu vienlaicīgi var lasīt tikai viens cilvēks :)
> Tā nav mana vaina, ka e-grāmatisti nav spējīgi izdomāt algoritmu, kā šo grāmatu vienlaicīgi var lasīt tikai viens cilvēks :)
Tātad dari visu, lai kādam būtu iemesls to izdomāt?
Cilvēku domu gājiens reizēm ir apbrīnojams .. Ir lietas, ko var nedarīt vienkārši apsvērumu dēļ, nevis tāpēc, ka tas tehniski nav iespējams.
Tātad dari visu, lai kādam būtu iemesls to izdomāt?
————————
Es daru tieši to pašu, ko es daru ar fizisku grāmatu – es ar to padalos ar draugiem (un, manuprāt, tas nav nekas nosodāms). Vienkārši dalīšanās ar e-grāmatu, nez kāpēc, tiek uzskatīta par zagšanu, kamēr dalīšanās ar fizisku grāmatu ir ok.
Ir, protams, arī otrs risinājums – nečīkstēt un pieņemt, ka šāda dalīšanās notiek, bet mani nepamet sajūta, ka autori galīgi nav mierā ar šādu risinājumu :)
P.S. Kuras lietas Tu uzskati, ka var nedarīt? Vai Tu uzskati, ka grāmatas var nepirkt un šādas problēmas izzudīs pašas no sevis? :) Vai Tu uzskati, ka dalīšanās ar kaut ko (darbarīki, ēdiens, mašīna, utt utjpr) ir kaut kas nosodāms, no kā civilizētai pasaulei ir jāizvairās? :)
> Vienkārši dalīšanās ar e-grāmatu, nez kāpēc, tiek uzskatīta par zagšanu
Nevajag pārspīlēt .. ir starpība starp “trim draudzenēm” un miljons anonīmiem interneta lietotājiem. Jebšu to sauc par “fair use”.
> Kuras lietas Tu uzskati, ka var nedarīt?
Tas bija vispārīgs apgalvojums un par ko citu.
Ir sabiedrības/kultūras, kur uz ielas var tirgot lietas atstājot stikla burciņu, kurā pircējs atstāj samaksu par paņemto preci un ir tādas, kur pat govs ķēdi pārkniebs, lai nofenderētu riteni..
Bet ja tāds Z-lib pastāvēja, vai tiešām nav labāk izdarīt kā bija ar mūziku, ka tomēr ir spotify, tu maksā mēneša maksu un tad lasi visas grāmatas, kas interesē. Protams, ja tā grāmata nevienam neinteresēs, tad paywall neko nedos un autors neko nenopelnīs, un tur nāk arī klāt mārketings, kā pats vari savu produktu pārdot.
Jo skatoties Latvijas tirgu, Račko izdod grāmatu, grāmatas maksa 25-30 eiro, īsti nezinu, draudzene pērk viņu lietotu lētāk, respektīvi viņa ir izlasījusi visas Račko grāmatas neiztērējot ne centa un atkal nav starpība vai tas ir 1 cilvēks, kas to saturu nodod tālāk vai miljons. Respektīvi 1000 cilvēki var izlasīt Račko grāmatu, un viņa no tā dabūs tikai varbūt 15 eiro, jo visi grāmatu būs pirkuši lietotu. Un tad te nāk paywall, ka samaksā kaut vai to 1 eiro, izlasi un aizmirsti un autors nopelna vairāk.
> Bet ja tāds Z-lib pastāvēja, vai tiešām nav labāk izdarīt kā bija ar mūziku, ka tomēr ir spotify, tu maksā mēneša maksu un tad lasi visas grāmatas, kas interesē.
Protams..
Tikai šo jautājumu vajadzēja(-tu) uzdot “diviem krievijas pilsoņiem”, jo nu Spotify nav vienkārši savācis mp3, kurus tāpat vienkārši kādam par mēnešmaksu notirgo piekļuvi.
p.s. es neesmu e-grāmatu lietotājs, bet pieņemu, ka šādi servisi eksistē (audio grāmatām noteikti). Cits jautājums, protams, cik ļoti konkrēts pakalpojums(-i) spēj piesaistīt autorus/izdevējus un cik tas ir izdevīgs visām iesaistītajām pusēm.
Ir bijuši mēģinājumi (arī Latvijā – Fastr Books) veidot šādus grāmatu lasīšanas abonentservisus, tomēr tie nav bijuši dzīvotspējīgi. Tur nav biznesa.
Var izdomāt (agresīvāki DRM risinājumi) un pat Latvijā tie agrāk ir tikuši pielietoti, taču tad cilvēki atkal čīkst, ka grāmatas ir sarežģīti lietojamas, jo jāveic ierindas cilvēkam pārāk nepaceļamas tehniskas dabas darbības.
Gaidi lasīšanas reižu ierobežojumu….pavei, drukātās grāmatas taču arī nodilst….uztaisīs ka vispirms pazudīs pa burtam, pa vārdam, tad “izkritīs” kāda lapa….grāmata salūzīs divos failos, viens pazudīs…un nāksies vien pirkt jaunu eksemplāru)
Jau tagad Latvijā eksistē projekti, kur e-grāmatu licencēšana tiek tarificēta pēc “lasījumu” skaita. Tas nav nekas jauns.
Publiskajā lietošanā tam ir racionāls pamatojums. Es runāju par privāto lietošanu.
Nu privāti Tu to grāmatu vari iedot izlasīt arī savai mammai un māsai. Nekas traks nenotiks.
Da nu … tiešām???
Sēdētu Krievijas Federācijā, nebūtu nekādu problēmu.