Šķiet, pienācis brīdis, kad vēlos nedaudz apkopot dažus sastaptos mītus no savas personiskās pieredzes, kas valda daudzu lietotāju priekšstatos attiecībā pret atvērtā pirmkoda un brīvo programmatūru. Jau sākumā vēlos atvainoties speciālistiem par izklāsta stilu – raksta mērķis nav iedziļināties juridiskajos un lingvistiskajos aspektos, bet mēģināt izskaidrot būtību vienkāršiem vārdiem.

Lietotājam, kam dators ir tikai darba instruments konkrētu mērķu sasniegšanai, bieži vien neinteresē, kas tās par programmām, kas datorā darbojas. Galvenais, lai tās būtu ērti lietojamas, “nekārtos” un ļautu realizēt ieplānotos nodomus. Varu to droši apgalvot, jo pašam nācies gan apmācīt kāda uzņēmuma pusmūža darbiniekus darbam ar noteikta veida programmām, gan pieņemt lēmumus – lietot to vai citu programmatūru uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Secinājums – vairumam lietotāju programmatūras nomaiņa problēmas nerada, it īpaši, ja vizuālais izskats krasi neatšķiras (savulaik nebija lielu problēmu “pārsēdināt” lietotājus no Windows XP uz Linux bāzētu operētājsistēmu ar KDE darba vidi, to nedaudz pielāgojot). Turpmākais stāsts vairāk veltīts vienkāršiem lietotājiem, kas vēlas uzzināt kaut ko vairāk.

Bet pirms turpinām šo stāstu, saprotamā valodā – kas tad ir atvērtā pirmkoda programmatūra? Par atvērtā pirmkoda programmatūru uzskatāma tāda programmatūra, kuras kods publiskots saskaņā ar dažādu licenču nosacījumiem. Pazīstamākā no šādām licencēm ir GPL jeb GNU Vispārējā publiskā licence. Protams, var būt gadījumi, kad programmatūras autors vienkārši publisko kaut kādas programmas kodu, nebalstoties ne uz kādām licencēm, taču šādos gadījumos programmatūras lietotāji nebūs jurisdiski pasargāti pret dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem no izstrādātāja puses (programmas koda slēgšana un tml.). Ir gan arī virkne gadījumu, kad izstrādātājs, kas iepriekš programmatūras kodu publiskojis, balstoties uz kādu no licencēm, sajutis naudas smaržu, pēkšņi izdomā kodu aizvērt, taču šādos gadījumos jau iznākušo programmas versiju kods paliek atvērts.

Jau pieminētā GPL licence nodrošina programmatūras lietotājam šādas tiesības:

  • Brīvība izmantot programmu jebkādiem mērķiem;
  • Brīvība izpētīt programmas darbības principu un brīvība to modificēt, uzlabot;
  • Brīvība izplatīt programmas kopijas;
  • Brīvība izmantot programmu citu programmu izveidei (ar noteikumu, ka tā jāizplata ar tādiem pašiem noteikumiem).

Bet atgriezīsimies pie mītiem…

  • Visa atvērtā pirmkoda vai brīvā programmatūra ir pieejama bez maksas. Varbūt skan paradoksāli, bet mūsu aplūkotās tēmas kontekstā nevar likt vienādības zīmi starp terminiem “brīvs” un “bezmaksas”. Kā viens no interesantiem piemēriem ir kompānijas CodeWeavers izstrādādātais Crossover Office Mac un Linux operētājsistēmām. Programmatūras pamatā izmantots atvērtā pirmkoda produkts Wine, kura izstrādē piedalās gan pati kompānija, gan brīvprātīgo izstrādātāju kopiena. Šai programmatūrai kompānijas CodeWeavers izstrādātāji pievieno savus labojumus un ielāpus, kā arī grafisko saskarni ērtākai lietošanai un galaproduktu piedāvā par maksu, vienlaikus gan neaizmirstot publiskot sākumkodu. Otrs interesants piemērs ir kompānija RedHat, kas savulaik izveidoja RedHat Linux. Laika gaitā tas transformējies divos produktos – RedHat Enterprise Linux (maksas produkts ar oficiālu tehnisko atbalstu no RedHat puses) un Fedora (bezmaksas produkts bez kompānijas tehniskā atbalsta, kura izstrādē piedalās gan kompānija RedHat, gan brīvprātīgo izstrādātāju kopiena; Fedora uzskata par tādu kā testēšanas poligonu jaunievedumiem, kas vēlāk tiek iekļauti RedHat Enterprise Linux).
  • Atvērtā pirmkoda vai brīvā programmatūra pieejama tikai Linux operētājsistēmā. Esmu saskāries ar viedokli, ka atvērtā pirmkoda programmatūra pieejama tikai gīkiem, kas izmanto GNU/Linux distribūcijas (sarunvalodā parasti saka, piemēram, “izmanto Linux”, taču tas nav īsti korekti – Linux ir tikai sistēmas kodols, pārējās programmas – grafiskās darba vides, programmas attēlu apstrādei – nav Linux, tāpēc parasti arī saka – “distribūcija”, “GNU/Linux” vai tml. – sistēmas kodols+papildus programmatūra. Daudzas no atvērtā pirmkoda programmām ir vairākplatformu programmatūra, proti – tām ir versijas, kas izmantojamas dažādās operētājsistēmās – Linux, Windows, MAC – piemēram, grafiskais redaktors GIMP, vektorgrafikas redaktors Inkscape, biroja programmatūra LibreOffice un tml.
  • Vienu no populārākajiem atvērtā pirmkoda produktiem – Linux distribūcijas, normāli var izmantot tikai cilvēki ar padziļinātām zināšanām. Pieļauju, šis ir viens no izplatītākajiem mītiem, jo daudziem, izdzirdot nosaukumu “Linux”, nezin kāpēc uzreiz ir asociācija ar komandrindu. Starp citu, parunāsim par komandrindu. Darbs komandrindā iespējams arī Windows un MAC operētājsistēmās un daudziem, nezin kāpēc, tas sliktas emocijas neraisa :) Vēl jo vairāk, Microsoft pat centies uzlabot lietotāja iespējas darboties komandrindā, papildus jau esošajai konsole ieviešot programmu PowerShell. Ja jau komandrinda uzskatāma par atavismu un nekam nederīgu produktu, kāpēc censties to ieviest populārā operētājsistēmā? Starp citu, komandrinda nav nekas neparasts arī globālajā biznesā. Kā piemēru var minēt rezervācijas sistēmu Amadeus. Tur viss notiek, izmantojot komandas. Kad nākamreiz “iečekosies” lidojumam lidostā “Rīga”, paskaties, kādā sistēmā strādā smukā meitene aiz barjeras, kas nu nemaz neizskatās pēc gīka. Būsi pārsteigts! :) Kā cilvēks, kas vairāk nekā 10 gadus darbojies ar dažādām Linux distribūcijām, varu teikt, ka daudzu problēmu cēlonis ir draiveru neesamība ierīcēm vai arī esošo ierīču draiveru nepietiekoša kvalitāte (jāņem vērā tas, ka daudzi no draiveriem top reversās inženierijas ceļā, jo ne vienmēr ieroču ražotājs vēlas publiskot t.s. “ierīces specifikācijas” – dokumentāciju, kurā aprakstīti ierīces darbības principi).Papildus draiveru problēmām varētu minēt faktu, ka daudzi projekti top uz entuziasma bāzes – cilvēki vēlas realizēt kādas idejas, taču ne vienmēr pietiek zināšanu aizsākto novest līdz kvalitatīvam rezultātam. Tas nav nekas unikāls arī slēgtā programmkoda pasaulē, tikai daudzas lietas mums paliek slēptas tieši šī iemesla dēļ – zinātāji netiek klāt programmas kodam. Atgriežoties pie mīta par Linux – pasaulē tagad ir, šķiet, simtiem Linux distribūciju un iesācējam ir grūti noorientēties šajā mudžeklī. Iesaku izvēlēties Linux distribūcijas, kas ir vēsturiski vecākās, bet kuras joprojām tiek aktīvi attīstītas – Debian GNU/Linux, Slackware Linux, Fedora, OpenSUSE.
  • Maksa par produktu garantē produkta kvalitāti un mērķa sasniegšanu. Neapšaubāmi – nauda mūsdienu pasaulē ir viens no dzinējspēkiem, taču ne vienmēr produkta cena liecina par produkta kvalitāti. Bieži vien entuziastu darbs ir labāks nekā algotņu, jo tajā ir ielikts kaut kas vairāk – ideja, pārliecība, vēlme kaut ko mainīt šajā pasaulē. Pašam ir gadījies vilties atsevišķos maksas produktos – sak, “samaksāju naudu, bet jēgas nekādas”. Tāpat mēs bieži pārvērtējam savas vajadzības. Bieži vien mērķus varam sasniegt, izmantojot bezmaksas produktus. Kā vienu no man nesaprotamām lietām varu minēt Adobe Photoshop programmatūras esamību dažu lietotāju datoros, lai gan netiek veikti profesionāli darbi ar to, proti, – labākajā gadījumā programma tiek izmantota attēlu izmēra un kontrasta maiņai. Ar to es gribu pateikt, ka ne vienmēr maksas slēgtā koda programmatūra ir labākā un vajadzīgākā izvēle.

Varbūt pirmajai reizei pietiks :) Šajā rakstā jau gana vielas pārdomām un diskusijām. Varbūt ir vērts šo tēmu turpināt pēc kāda laiciņa, taču viens ir skaidrs – atvērtā pirmkoda izstrādes modelis ir sevi pierādījis gadu gaitā. Ja sākotnēji tas varbūt tikai vairāk izmantots studentu, zinātnieku un gīku vidē, pēdējā laikā arvien vairāk kompāniju to sāk izmantot (arī tādas kompānijas, kas sākotnēji uz to skatījās kā uz kaut ko biznesa videi kaitīgu – Microsoft, Apple).

8
Leave a Reply

avatar
4 Comment threads
4 Thread replies
0 Followers
 
Most reacted comment
Hottest comment thread
5 Comment authors
gatonsEs PatsEmilslvGatis KalniņšP. Recent comment authors
  Subscribe  
newest oldest most voted
Notify of
P.
Guest
P.

Nākamajā rakstā var uzrakstīt:
1) Lietotājam parastajam pilnīgi pietiek ar esošo atvērtā koda programmnodrošinājumu
2) Atvērtā koda programmas un latviešu valodas interfeiss, klaviatūra.
3) Populārākās atvērtā koda lietojumprogrammas (LibreOffice, Mozilla Firefox, Gimp, u.c.)

Uldis M.
Guest
Uldis M.

Gimp attēla apstrādes programma ir mans favorīts no atvērtā koda softiem. Jau vismaz gadus 5 to lietoju un daudzās jomās šķiet pat ērtāks par Adobe Photoshop, sevišķi darbojoties ar slāņiem.
Nesen izmēģināju arī šeit par kursors.lv pieminēto Elementary OS – jāteic ka pēc iepriekšējās pieredzes ar Ubuntu un KDE vidi esmu patīkami pārsteigts par vienkāršību, askētiskumu un kvalitāti :)

Emilslv
Guest
Emilslv

Piekrītu par to ka useris normalis pietiek ar jau to kas ir iekšā standarta instalā. Pārliecinājos par to pats.
Runājot par pašiem mītiem, tās ir tikai atrunas. Vnk pieraduši pie Windows un par neko citu negrib dzirdēt.

Es Pats
Guest
Es Pats

Pēdējiem divim “mītiem” tā pašvaki ar to realitātes aprakstu pēc tam. :)
Gribējās pārliecinošāk. Īsti nevar saprats kam ir raksts – uzņēmumam, kam domāt kā organizēt darbinieku darbu, vai mājas lietotājam, lai uzdrīkstētos pamēģināt atvērto kodu.

gatons
Guest
gatons

Komentārs vietā. Pēc publicēšanas pats pārlasīju un sapratu, ka vajadzēja kaut ko vairāk :) Bet nekas – mēs visi mācāmies. Centīšos turpmāk būt precīzāks.