web analytics

Pasniegtas LATA balvas par ieguldījumu atvērtu IKT risinājumu izstrādē

Jaunākie raksti

“Coinbase” stūrē publiskas kompānijas virzienā

Kriptovalūtu tirdzniecības uzņēmums "Coinbase" nolēmis kļūt par publisku kompāniju. Uzņēmums ceturtdien, 25. februārī, ASV Vērtspapīru un biržu komisijā iesniedza...

Gandrīz puse pārdoto viedtālruņu Japānā pagājušajā gadā bijuši iPhone

Šī gada pirmajos mēnešos ienāk arvien jauna un jauna informācija par dažādiem 2020. gada finanšu un pārdošanas datiem, tāpēc...

Zoom sāks piedāvāt automātiskos subtitrus arī bezmaksas versijas lietotājiem

Videokonferenču rīks Zoom līdz 2021. rudenim plāno piedāvāt automātisko subtitru veidošanu arī bezmaksas lietotājiem, tiesa, šobrīd šai iespējai nepieciešams...

“Mercedes” nevēlas sasteigt atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem

Vācu autoražotājs "Mercedes" iepriekš iepazīstinājis ar dažādiem plāniem, kā uzņēmums plāno pārstrukturizēt savu biznesu nākotnes elektroauto tirgum. Autoražotājs pamazām...

HP atpērk HyperX no Kingston

HP Inc. ar Kingston noslēguši vienošanos par HyperX pārdošanu HP. Darījuma summa ir 425 miljoni dolāru par HyperX datorspēļu...

Šonedēļ, 4. februārī aizvadīta ikgadējā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference “Kā palikt atvērtiem jaunajā laikmetā” par atvērtības principu ievērošanu pandēmijas laikā valsts pārvaldē, privātajā sektorā un sabiedrībā kopumā. Konferences laikā pasniegtas LATA gada balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā – tās saņēmuši SIA “Zabix” un Latvijas Universitātes docente Anastasija Ņikiforova.

LATA konferences laikā tika godināti LATA gada balvas laureāti par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un  popularizēšanā.

Kategorijā “Atvērtākais risinājums” balvu saņēmusi SIA “Zabbix” par atvērtā pirmkoda IKT infrastruktūras uzraudzības risinājuma izstrādi, kas plaši tiek lietots pasaulē, un par sabiedrības izglītošanu par atvērtā pirmkoda programmatūru.

Kategorijā “Personība, kas veicinājusi atvērtību” apbalvota Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes pētniece un docente Anastasija Ņikiforova par aktīvu atvērto datu popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu un zinātnisko darbību atvērto datu tematikā.

Edmunds Beļskis, LVRTC valdes priekšsēdētājs: “Izstrādājot risinājumus, IKT nozarei  ir ne tikai jāparedz potenciālie riski, bet arī jāuzņemas iepriekš nepieredzēts sociālās atbildības līmenis. Pasaulē IKT ekspertu aprindās 2020. gads tiek saukts par digitālās identitātes gadu, bet 2021. gadā globāli jārisina uzticēšanās jautājumi jaunajām e-komercijas un pārrobežu sadarbības formām.”

“Kā palikt atvērtiem jaunajā laikmetā” lektoru vidū bija vairāk nekā desmit pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri dienas gaitā iepazīstināja ar tādām tēmām kā digitālā identitāte un tās lietošanas iespējas mūsdienās, ģeotelpisko datu atvēršana Latvijā, interneta vēlēšanas, atvērtības principu ieviešanas pieredze valsts pārvaldē, uzņēmuma tēla veidošanā un citās jomās.

Konferences atvērtajās diskusiju istabās norisinājās darbsemināri – “Atvērtie ģeotelpiskie dati: kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai veicinātu ģeotelpisko datu atvēršanu”, “Interneta vēlēšanas: tehnoloģiju iespējas un riski brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā”, “LATA vērtības: kāpēc ir vērts būt LATA biedram –  priekšrocības, iespējas un ieguvumi”, “Atvērtā programmatūra: atvērtais pirmkods valsts pārvaldē, izglītībā, privātajā sektorā; atvērtās saskarnes; tālmācības/tāldarba tehnoloģijas” un “ATEA tehnoloģiju istaba”, kur tika pārrunāta vienotas un atvērtas IT infrastruktūras resursa izveide uzņēmumā.

“Atvērtie ģeotelpiskie dati: kas mums kā sabiedrībai būtu jādara, lai veicinātu ģeotelpisko datu atvēršanu” darbseminārs pulcēja plašu interesentu loku, kas diskutēja, vai visiem ģeotelpiskajiem datiem jābūt atvērtiem un cik labs vai slikts datu veids ir bezmaksas dati ar reģistrētu piekļuvi. Apspriežot ekonomiskos ieguvumus no atvērtajiem ģeotelpiskajiem datiem, eksperti secināja, ka atvērti dati rada interesi, zināšanas, kam seko darbība produktu radīšanā, kas nes finansiālo ieguvumu. Atvērto datu portāls no sabiedrības sagaida datu atkalizmantošanas piemērus, veiksmes stāstus un pozitīvu pieredzi. Ģeotelpisko datu zinātāju kopiena ir gatava iesaistīties dažādu jautājumu apspriešanā un risināšanā, tāpēc darbseminārā tika ierosināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai šogad rīkot regulāras atvērto datu domnīcas.

Darbseminārā “Interneta vēlēšanas: tehnoloģiju iespējas un riski brīvu, aizklātu, drošu un demokrātisku vēlēšanu un referendumu norisei Latvijā” eksperti pārrunāja vēlēšanu procesu, kas nav salīdzināms ar internetbankām vai citiem ierastiem procesiem, secinot, ka absolūti droša sistēma pasaulē nav uzbūvēta. Diskusijas dalībnieki aicina atbildīgās iestādes izveidot starpdisciplināru eksperta darba grupu, iesaistot tehniskos ekspertus, juristus, vēlēšanu procesa ekspertus, lai sagatavotu nacionāla līmeņa viedokli, kā Latvijai turpmāk būtu jāizmanto digitālās transformācijas iespējas vēlēšanu procesa uzlabošanai. Arī LATA ir gatava atbalstīt šādu darba grupu un iesaistīties tās darbībā.

Paužot gandarījumu par atvērtā pirmkoda programmatūras lietojumu aktuālākajos IKT projektos, darbistabas “Atvērtā programmatūra: atvērtais pirmkods valsts pārvaldē, izglītībā, privātajā sektorā; atvērtās saskarnes; tālmācības/tāldarba tehnoloģijas” eksperti uzsver Eiropas Savienībā plaši lietoto principu “atvērts pēc noklusējuma”, kas tiks iestrādāts arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 764. Tādejādi tiks noteikts, ka atvērtā pirmkoda programmatūra būs primārā izvēle valsts informācijas sistēmu veidošanā nākotnē. Tas neizslēgs no iepirkumiem un konkurences programmatūras ražotājus, kas piedāvā slēgta tipa licences, tomēr iepirkumos valsts iestādēm būs jāpamato šāda izvēle.

Savukārt “ATEA tehnoloģiju istabas” apmeklētāji uzsver mākoņpārvaldības priekšrocības, kam nav nepieciešama komplicēta IKT inženierija un tīklu pārvaldība, kas ļauj datiem palīdzēt ikdienā. Piemēram, novērtējot cilvēku plūsmu, identificējot pieprasītākās preces veikalā un nodrošinot drošību kopējā tīklā. Ir skaidrs, ka mūsdienu tehnoloģiju risinājumi mazina plaisu starp biznesa prasībām un IKT un, lai palielinātu inovācijas biznesā, nepieciešams optimizēt procesus un palielināt spēju mainīties un pielāgoties, ko nodrošina mākoņpakalpojumi.

Jānis Tupulis, LATA valdes priekšsēdētājs: “LATA vārdā pateicos visiem organizētājiem, lektoriem, dalībniekiem un īpaši atbalstītājiem par ieguldīto naudu, laiku un darbu! Mums bija iespēja pārliecināties, ka atvērtās tehnoloģijas – pirmkods, standarti un dati – ir dabisks veids, kā cilvēce var brīvi radīt nepieciešamo un ne tikai nepieciešamo. Arī atvērtu licencēšanas veidu izmantošana ir būtisks priekšnosacījumus radošās domas dzīvotspējai. Interese par atvērtajām tehnoloģijām arvien pieaug gan biznesa vidē un valsts pārvaldē, gan indivīdu līmenī, un tās ir aizvien būtiskāka sabiedrības atvērtības daļa.”

​LATA konference notika jau četrpadsmito gadu, tās video ieraksts ikvienam interesentam turpmāk pieejams saitē: https://www.lata.org.lv/konference-2021.

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: