Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) kategoriski iebilst pret praksi, kurā kiberdrošības incidentu rezultātā kriminālatbildība tiek vērsta pret IT administratoriem un programmētājiem, ja nav pierādāms ļaunprātīgs nodoms vai sodāma neuzmanība. Šāda pieeja apdraud ne tikai atsevišķus speciālistus, bet arī Latvijas spēju attīstīties kā digitālai valstij.
Jāatzīst, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozare tikai tagad ir pievērsusi uzmanību absurdiem un līdz galam nenoregulētiem kriminālatbildības piemērošanas apstākļiem, kas ir noteikti Krimināllikuma 245.punktā. Neatkarīgi no nolūka un apstākļiem, ar IT sistēmu drošības pārvaldību saistītas personas var nonākt cietumā, ja tās ir pieļāvušas kļūdu noteikto procedūru ievērošanā. Sekām ir jābūt informācijas nolaupīšanai, iznīcināšanai vai bojāšanai. Diemžēl seku smagums un pārkāpuma ietekme nav vērtējamie apstākļi.
Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcība ir šokējusi gan uzņēmumu vadītājus, gan valsts pārvaldes iestāžu un IKT jomas darbiniekus. Kā šādos apstākļos strādāt, ja ieslodzījuma risks un kriminālatbildība draud no katra stūra – kur pat uzņēmuma, valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības iekšējās darba kārtības noteikumu pārkāpums – nepieliekot atbilstošu ķeksīti informācijas sistēmā, aizmirstot nosūtīt e-pastu, laicīgi nepamanot uzdoto uzdevumu – draud ar cietumu.
Kā šādos apstākļos uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības atradīs kvalificētu personālu darbam ar informācijas sistēmu pārvaldību, kad jau pašreiz ir lielas grūtības kvalificētu speciālistu piesaistē?
Tā vietā, lai ķertu noziedzniekus, stiprinātu tiesībsargājošo iestāžu spējas atklāt kiberuzbrukumus un sodīt kibertelpas noziedzniekus, Valsts policija sāk graut Latvijas valsts ekonomiskos pamatus, kas balstās uz digitāli attīstītu pārvaldi un mūsu IKT industriju augsto tehnoloģiju jomā.
Tādā nelielā valstī kā Latvija, IT nav nozare – tā ir izdzīvošanas instruments
Latvija nav liela rūpniecības vai izejvielu valsts. Mūsu konkurētspēja balstās uz:
- digitālajiem pakalpojumiem,
- eksporta spējīgiem IT risinājumiem,
- augstas pievienotās vērtības intelektuālo darbu.
Mazā valstī ar ierobežotu cilvēkresursu bāzi katrs augstas kvalifikācijas IT speciālists ir stratēģisks resurss. Ja profesionālā vide kļūst juridiski neprognozējama, šie cilvēki, nevis cīnīsies sistēmā, bet izvēlēsies strādāt ārvalstu uzņēmumos attālināti.
IT speciālists var strādāt no Rīgas, Tallinas vai Lisabonas un saņemt vienādu algu. Valsts nevar atļauties radīt vidi, kurā šī izvēle kļūst acīmredzama.
Sistēmiskās sekas un atbildība
Ja šī pieeja nostiprinās, sekas būs ilgtermiņā. IKT industrija kļūs nepievilcīga kvalificētiem speciālistiem.
Iznīcinot savu IKT industriju, mēs palielināsim atkarību no ārvalstu piegādātājiem, jo droša alternatīva būs ārvalstu piegādātāju sniegtie mākoņpakalpojumi, jo šo pakalpojumu sniedzējiem Latvijas Krimināllikumā noteiktā kriminālatbildība par abstraktiem pārkāpumiem nedraud. Tas tieši ietekmēs Latvijas valsts drošību un digitālo suverenitāti.
Paziņojumi par to, ka mūsu paroles ir noplūdušas un vairs nav drošas, tādēļ tās ir jāmaina, telefonu un e-pastu krāpnieki, kas cenšas izvilināt mūsu bankas datus, kļūst par mūsu skaudro ikdienu. Latvijas iedzīvotāji ir jāaizstāv un viņiem ir vajadzīga mūsu tiesībsargājošo iestāžu palīdzība.
IKT industrija ir gatava sniegt atbalstu un palīdzēt likumdevējam un tiesībsargājošām iestādēm stiprināt Latvijas un tās iedzīvotāju drošību, bet mēs stingri iebildīsim jebkādām aktivitātēm, kas graus Latvijas ekonomiku un palielinās mūsu darbinieku neaizsargātību.
Aicinām arī par kiberdrošības politiku atbildīgo Aizsardzības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Ministru kabinetu un Saeimu novērst trūkumus Krimināllikumā, kas šobrīd nenosaka skaidru atbildības līmeni un apstākļus kriminālatbildības piemērošanai informācijas sistēmas drošības noteikumu pārkāpšanā.
Latvijas digitālā nākotne balstās uz uzticēšanos starp valsti un tehnoloģiju kopienu. Ja šī uzticēšanās tiek aizstāta ar bailēm, zaudētāja būs visa valsts.


Nu kā opcija – lai ierēdņi paši ar saviem datoriem tiek galā, viņu gudrībai un kompetencei tak nav robežu.
Nav spiesta lieta strādāt LV un piedevām valsts/pašvaldības iestādē. Jo ātrāk šī valsts sasniegs dibenu jo ātrāk varēs sākt peldēt augšup.
te nav runa par valsts pārvaldi.
Nu šis jau gadiem ir stulbums. Liela daļa to noteikumu tikai izveidoti lai cīnītos pret žurnālistiem (visas slēptās kameras utt)
Bet tajā sarakstā pie speciāliem/aizliegtiem līdzekļiem ir arī USB ar tajā uzlikti Kali Linux, kas liekas smieklīgi.
Atliek tikai tas, ka tūlīt policija dauzisies pie durvīm visiem kuriem CEH vai comptia security+ sertifikāts LinkedIn ierakstīts ir, jo kā ne kā sabiedrībai un valdībai bīstami indivīdi.
Es kā ne-eksperts – vai šai bēdu dziesmai ir kādas atsauces uz gadījumiem kad neuzmanīgie un aizmāršīgie IT darbinieki nonākuši gandrīz aiz restēm?
Jā, atsauce ir uz šo “ZZ Dats” datu noplūdi, kur beigās prokuratūra uzrādījusi apsūdzību kādam šī uzņēmuma darbiniekam – datorsistēmu administratoram: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.02.2026-lieta-par-pasvaldibu-datu-nopludi-prokuratura-uzradijusi-apsudzibu-zz-dats-darbiniekam.a635485/
ZZdac ir klaunu kantoris.
Man pirms 20+ gadiem bij uzdevums izpētīt un “auditēt” viņu “projektu”. Nakc laikā tiku galā. Paprasiju pasūtītājam kaukādus 10Ls, nopirku alu un gāju gulēt. ZZdac to projektu pakāsa un uzprogrammēja pašas valsts iestādes programmētāji.
Oi, cik tu kruc :D
Pirms 20 gadiem viss Latvijas IT bija šodienas pamatskolas līmenī. Ja zināji HTML/JS tad jau biji spečuks. Ahujennais auditors te atradies…
Tavs infantīlisms neietekmē realitāti.
Speci bija un ir, tikai šlipseļi un sekretutkas visur mēģina iebāzt savus radiniekus.
Un jā, es esmu auditors. Un sistēmu arhitekts. A tu sūc no budžeta.
Pasūkšu vēl, paldies, ka maksā nodokļus :)
Kāds nenosūtīts e pasts?
Kāpēc komentārus dzēšat?
Tikai tos, kuros ir rupjības.
Šis ir par zzdats data leak, par exigen, par mediaparks caurumainajām sistēmām, vai par to čali kurš atklāja CSDD sistēmas caurumu?
Atbildīgam jābūt uzņēmumam un tā juridiskajām personām (lai vienkārši nereģistrē jaunus uzņēmumus). Vadītāji ir tie kas pieņēma attiecīgo personu darbā, kas ietaupīja uz risinājumu un kas savāca peļņu. Skaidrs ka developerim arī jābūt atbildīgam, bet samērīgi – tādēļ arī uzņēmumā parasti notiek peer review un kompetents vadītājs. Ja tas ir izlaists izmaksu optimizācijas dēļ, lai varētu piedalīties konkursos, tad atbildiga ir vadība, sevišķi tādā dēļu uzņēmumā kā zzdats
Mums jau vispār nau vadlīnijas tajā jomā.
Par adminu pieņem 2 brālēna 3. izmetni (savādāk pa Līgo svētkiem laukos var nerādīties) un tad vaino ļaunos hackerus.
Mazie uzņēmumi vispār neprot salīdzināt izdevumus gada/5gades šķērsgriezumā. Pērk tik visādu huiņu un kauko nīd par nodokļiem (un valdību).