Intervija ar Fastr Books līdzdibinātāju Eldaru Loginovu

Intervijas man pašam ir jauns žanrs un paies laiks, kamēr piešaušu roku to radīšanā. Tomēr vēlme vēstīt par Latvijas tehnoloģiju vides aktīvistiem ir tik liela, ka vairs nevarēju atlikt šo rakstu.

Ar Eldaru es pirms dažiem mēnešiem iepazinos Garage48 hakatonā un noskaidroju, ka viņš kopā ar domubiedriem ir radījuši ātrlasīšanas aplikāciju Fastr un šobrīd cenšas to pārveidot Fastr Books e-grāmatu abonēšanas un lasīšanas platformā. Man jau labi sen bija vēlme aprunāties ar veiksmīgu stārtapu radītājiem no Latvijas un censties šo radīšanas dzirksti aiznest arī līdz lasītājiem. Latvija patiešām var!

Par tikšanās vietu apzināti izvēlējos Latvijas tehnoloģiju un stārtapu sirdi TechHub, kur šobrīd burtiski kūsā dzīvība. Tādi paši jaunieši kā Eldars aktīvi strādā pie saviem stārtapiem un es zinu, ka no šejienes mēs šogad dzirdēsim vēl daudz interesantas ziņas. Eldars mani sagaidīja smaidīgs un visas intervijas gaitā nezaudēja aizrautību par stāstāmo. Šajā intervijā es centos labāk iepazīt Eldaru izrunājot viņa iepriekšējo tehnoloģiju pieredzi un centos saprast kā radās un attīstījās viņa radītais Fastr.

Sveiks, Eldar! Lūdzu, pastāsti kuras trīs darbavietas tev ir palikušas labā atmiņā?

Pirmais ar tehnoloģijām saistītais darbs bija uzņēmumā ALGS Group, kur kā mārketinga un pārdošanas direktors nodarbojos ar MP3 mūzikas atskaņotāju mārketingu un tirdzniecību. Toreiz cilvēki Latvijā vēl nevarēja atļauties Apple iPod atskaņotājus, tomēr mūziku klausīties gribēja. Tāpēc uzņēmums no Ķīnas importēja iespēju ziņā līdzvērtīgus vai pat pārākus mūzikas atskaņotājus, ko tirgojām ar pašu veidoto Unity zīmolu. Pirmajā gadā Latvijā tika pārdoti pat 10 000 šādi atskaņotāji un es domāju, ka šis atskaņotājs savā cenu kategorijā bija viens no ejošākajiem modeļiem. Uzņēmums nebija liels, taču dažu gadu laikā iespējām pārdot ļoti daudz.

Kad Latvijā iesākās krīze un sapratu, ka samazinās cilvēku pirktspēja, sāku meklēt nopietnāku darbu ar lielākām izaugsmes iespējām. Visai drīz sāku strādāt uzņēmumā Exigen Services, kur mans uzdevums bija pārdot programmatūru, konkrētāk CRM un ERP risinājumus. Tomēr sākums nebija viegls, jo 2008.-2009. gadā krīze ietekmēja arī uzņēmumu pirktspēju un šādus komplicētus un dārgus risinājumus pārdot bija grūti. Tomēr pat par spīti grūtībām mums izdevās vinnēt vairākos nozīmīgos iepirkumos un iegūt lielus klientus. Tas bija neparasts laiks un bija dienas, kad štatu samazināšanas ietvaros rindā uz atlaišanu stāvēja pat 50-60 cilvēku. Toreiz man paveicās un paliku savā darba vietā, taču ilgi es tur nestrādāju. Šādi gadījumi uzskatāmi parādīja, ka krīze vistiešākajā mērā ietekmē arī tādus lielus uzņēmumus kā Exigen Services un divus gadus pēc pievienošanās šim uzņēmumam, sāku meklēt kādu mazāk birokrātisku un interesantāku darba vietu.

[quote_right]Draugiem.lv vairāk līdzinās lielam stārtapam vai pat sektai[/quote_right]Ņemot vērā manu pieredzi gan ar aparatūras, gan programmatūras tirdzniecību es nonācu Draugiem.lv kolektīvā un salīdzinot ar iepriekšējo darba vietu, tas bija kaut kas jauns un pavisam svaigs. Ja Exigen Services darba vide bija izteikti korporatīva un visas darbības notika lēni un smagnēji, tad Draugiem.lv vairāk līdzinās lielam stārtapam vai pat sektai. Uzņēmums patiešām rūpējas par saviem darbiniekiem un pat ja ne vienmēr spēj ar citiem uzņēmumiem konkurēt darba algas apmērā, vienmēr būs padomāts, lai draugiem.lv darbinieks justos labi un ērti. Darbiniekiem ir pieejamas biļetes uz dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem, vajadzības gadījumā var izmantot darba auto un uzņēmums palīdz sagādāt dzīvesvietu tiem darbiniekiem, kas nedzīvo Rīgā. Tādējādi darbinieki kļūst ļoti lojāli pret uzņēmumu un pat ja draugiem.lv kādu atlaiž, tad meitenes ar asarām acīs nāk atvadīties. No šī laika guvu mācību, ka darbinieka lojalitāti nevar nopirkt tikai ar lielu algu un par darbiniekiem ir jārūpējas arī ikdienā.

Kā pirmais darbinieks sāku strādāt projektā Vendon, kas ir viens no Draugiem.lv grupas uzņēmumiem un nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Toreiz Draugiem.lv paspārnē jau visnotaļ veiksmīgi darbojās idejiski līdzīgs autoparka pārvaldības risinājums Mapon un Draugiem.lv dibinātājam Laurim Libertam bija sajūta, ka nebūs nekas pārlieku sarežģīts strādāt arī ar tirdzniecības automātiem. Pirmais gads bija smags un izrādījās, ka darbs ar tirdzniecības automātiem ir krietni komplicētāks nekā bija iepriekš plānots. Ja Mapon gadījumā ierīces pieslēgšana pie automobiļa ir vienkārša (vajag tikai elektroenerģiju), tad savienošanās ar tirdzniecības automātiem ir krietni sarežģītāka, jo pastāv vairāki saziņas protokoli un toreiz Latvijā nebija cilvēku, kas pārzina kā strādāt ar šādām ierīcēm. Tādējādi Vendon pašos pirmssākumos man kādas 40 reizes nācās ceļot ārpus Latvijas un tikties ar automātu ražotājiem, īpašniekiem un arī tas notika īstenā stārtapu stilā – lidojām ar ekonomisko Ryanair. 2012. gada sākumā riska kapitāla fonds BaltCap Vendon investēja 500 000 eiro un uzņēmuma vadībā notika pārmaiņas. Vienojāmies, ka uzņēmums man samaksā kompensāciju par to, ka eju prom un nepretendēju uz uzņēmuma daļām un es biju atvērts jauniem profesionālajiem izaicinājumiem. Šāda aiziešana no Vendon lika saprast, ka prātīgāk ir uzņēmumu veidot no nulles un jau pašā sākumā atrunāt daļu sadalījumu.

[quote_left]Ar dizainu veidošanu izdevās nopelnīt pat līdz piecām reizēm vairāk nekā strādājot iepriekšējā darba vietā[/quote_left]Tā uzreiz negribēju meklēt jaunu darba vietu un nebija īsti idejas un komandas savam uzņēmumam, tāpēc izlēmu kādu laiku padarboties kā pašnodarbinātais, jeb frīlanseris. Man jau iepriekš bija interese par mobilajām aplikācijām un es pratu veidot dizainus gan mājaslapām, gan mobilajām aplikācijām. Jau no bērnības man patika zīmēt, tomēr (par laimi) pēc skolas beigšanas neaizgāju studēt uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tā vietā izvēlējos uzņēmējdarbības studijas RSEBAA un zīmēšanu atstāju hobija līmenī. Darbs padevās un dizaineriem paredzētajā 99designs.com tīmekļa vietnē guvu labus panākumus. Toreiz veidoju dizainus arī lielu starptautisku uzņēmumu mobilajām aplikācijām, piemēram, Daimler Insurance vai pasaulē labi zināmiem stārtapiem, piemēram, uz atrašanos vietu bāzētajam servisam SocialRadar, ko aizsāka pasaulē populārās izglītības sistēmas Blackboard radītājs miljardieris Maikls Čeisens (Michael Chasen). Darbs bija interesants un toreiz arī labi apmaksāts. Ar dizainu veidošanu izdevās nopelnīt pat līdz piecām reizēm vairāk nekā strādājot iepriekšējā darba vietā. Pēc pusgada gan apnika arī šis darbs, jo arvien biežāk atgadījās situācijas, kad dizainu biju izveidojis, naudu saņēmis, bet Indijā vai Pakistānā nolīgtie programmētāji vai nu sabojāja ieplānoto dizainu, vai vispār nespēja izveidot pašas aplikācijas.

2012. gada pavasarī man radās doma, ka jāveido un jāattīsta pašam savs stārtaps, jo bija skumji noskatīties kā paša veidotais darbs no manis neatkarīgu apstākļu dēļ pazūd nebūtībā. Bija plāns radīt uzņēmumu, kam vērtība līdz ar ieguldīto darbu tikai pieaug. Nenoliegšu, ka bija vēlme arī saņemt atzinību par savu darbu, jo pēc Vendon laikiem bija palicis rūgtums, ka nekur publiski nebija pieminēts mans ieguldītais darbs šī uzņēmuma radīšanā un attīstībā.

Kā tu izdomāji, ka veidosi stārtapu, kas saistīts ar lasīšanu un grāmatām?

[quote_right]Manuprāt, spēles ir antisociāla padarīšana un nekā nesekmē cilvēku attīstību[/quote_right]Jau no paša sākuma es gribēju, lai mans bizness ir saistīts ar mobilajām aplikācijām, jo tajās es saskatīju nākotni. Tomēr negribēju veidot kārtējo spēlīti, jo neesmu par tām īpaši labās domās. Manuprāt, spēles ir antisociāla padarīšana un nekā nesekmē cilvēku attīstību. Tiesa, piekrītu, ka ar spēlēm var nopelnīt. Ar diviem domubiedriem sākām pētīt aplikāciju piedāvājumu un meklēt vēl neaizņemtas nišas. Noskaidrojām, ka relatīvi tukša niša ir ātrlasīšanas aplikāciju jomā, kur bija dažas ne pārāk kvalitatīvas un saistošas aplikācijas. Pie reizes paskatījāmies kāda ir situācija arī lasīšanas aplikāciju nišā un sapratām, ka tur ir daudz spēcīgu konkurentu un tāpēc izlēmām sākt ar ātrlasīšanas aplikācijas izveidi. Plāns bija vienkāršs – izveidot aplikāciju ar ko var nopelnīt. Toreiz pašiem nebija lielas pieredzes stārtapu lietās un tas bija laiks, kad Rīgā tika dibināta TechHub filiāle.

2012. gada aprīlī ar domubiedriem piedalījāmies Valmierā notiekošajā Garage48 hakatonā, kur mums pievienojās iOS programmētājs un mārketinga speciālists. Pamatīgi pastrādājām un ar savu ātrlasīšanas aplikāciju ieguvām otro vietu. Pirmo vietu toreiz ieguva animēto bildīšu serviss GiveGif, kas toreiz izveidoja kaut ko tādu, ko šobrīd piedāvā Vine un tagad arī Instagram. Tomēr, lai šādu ideju attīstītu globālā līmenī ir jābūt vismaz Twitter dibinātājam. Atpazīstamība ļauj ātri piesaistīt milzīgas investīcijas vai pat veiksmīgi pārdot stārtapu. Jebkurā gadījumā mūsu panākumi pacēla spārnos un motivēja attīstīt veiksmīgi aizsākto ideju.

Cik daudz reāli izdarījāt pirmajā Garāžā? Vai spējāt radīt gatavu prototipu?

[quote_left]Pirmās nedēļas laikā mūsu aplikāciju, kas toreiz maksāja 4.99 ASV dolāri, lejupielādēja aptuveni 1000 reizes[/quote_left]Tā nu gluži nebija. Mums kaut kas strādāja tādā līmenī, lai ir ko parādīt hakatona žūrijai, taču tur bija vēl tālu līdz pabeigtam produktam. Pēc tam mēs ar šo prototipu aizbraucām uz Igauniju, kur piedalījāmies Latitude 59 konferencē. Tur igauņu Startup Wise Guys akseleratora veidotajā stārtapu konkursā arī mums bija savs stends. Šeit mums uzspīdēja veiksmes stariņš. Uz pasākumu bija atbraucis arī The Wall Street Journal tehnoloģiju redaktors Bens Rūnijs (Ben Rooney), kas pamanīja mūsu darbu un pats piedāvāja uzrakstīt par to rakstu, kā arī sagatavot video interviju. Mēs bijām patiešām pārsteigti, jo tas bija vienīgais stārtaps, kam viņš pievērsa uzmanību un pierunāt publicēt The Wall Street Journal viņam neinteresējošu saturu ir gandrīz neiespējami. Tikai vēlāk noskaidrojām, ka viņam ļoti patīk lasīšana un viss ar šo procesu saistītais un tāpēc viņš uzreiz mūs pamanīja. Bens izvirzīja tikai vienu noteikumu – aplikācijai ir jābūt pabeigtai un publicētai App Store aplikāciju veikalā. Tobrīd aplikācija mums bija vēl pavisam jēla, taču nevarējām laist garām šādu reklāmas iespēju un kad nedēļu vēlāk Bens piezvanīja ar jautājumu vai aplikācija pieejama lejuplādei, izlikām to App Store tādā puspabeigtā stadijā. Rezultātā raksts tika publicēts un to izķēra un pārpublicēja pie sevis vēl vismaz simts citi mediji visā pasaulē un ar interviju tikām pat CNN televīzijā. Pirmās nedēļas laikā mūsu aplikāciju, kas toreiz maksāja 4.99 ASV dolāri, lejupielādēja aptuveni 1000 reizes. Mēs bijām nenormāli laimīgi un domājām, ka arī turpmāk mūsu aplikācijas popularitāte tikai augs. Tomēr tā kā aplikācija vēl bija pavisam jēla un pilna ar kļūdām, daudz cilvēku sūdzējās par to un pat bija neizpratnē kāpēc par to raksta tāds nopietns izdevums kā The Wall Street Journal.

Cik liela nozīme bija šai publikācijai?

Nozīme bija ļoti liela un motivēja turpināt iesākto darbu. Pēc šīs publikācijas bija skaidrs, ka klientiem ir interese par šādu produktu un tie sagaida kvalitāti. Pieņēmām lēmumu, ka ir jādibina uzņēmums – jākļūst par pilntiesīgu stārtapu un jāattīsta produkts.

Cik tajā brīdī Fastr bija pilna laika darbinieku?

Toreiz tikai es viens šim projektam pievērsos pilnībā, bet pārējie Garage48 kopā sanākušie komandas biedri pieslēdzās darbiem vakaros un brīvdienās. Pa sestdienām tikāmies TechHub telpās un kopā strādājām pie aplikācijas attīstības. Tomēr darbi uz priekšu negāja nemaz tik raiti, jo līdz pat pagājušā gada rudenim meklējām spējīgu programmētāju, kas var projektam pievērsties pilnībā. Bija nepieciešams vesels gads kamēr es katru komandas biedru pārliecināju, ka Fastr vajag pievērsties kā pamatdarbam nevis tikai hobijam.

Kāpēc tas bija tik sarežģīti?

[quote_right]Cilvēki baidās no neskaidrības, ko līdzi nes darbošanās stārtapos[/quote_right]Cilvēki baidās no neskaidrības, ko līdzi nes darbošanās stārtapos un viņiem bija stabili un labi apmaksāti darbi. Viens no Fastr dibinātājiem, kas ir arī iOS izstrādātājs, piemēram, iepriekš četrus gadus strādāja Accenture. Jebkuram stārtapam vispār ir svarīgs jautājums par to kā tā dalībnieki aizies no saviem darbiem un cik ātri spēs pilnībā pievērsties stārtapa darbu veikšanai. Sākums gan nav rožains un kamēr nav piesaistītas investīcijas, nākotne ir visnotaļ miglā tīta. Bet no otras puses raugoties, ja darbojies tikai hobija līmenī, tad nekad nebūs iespējams sasniegt to kvalitātes līmeni, kas nepieciešams, lai spētu sacenties un pārspēt konkurentus, kas nesnauž.

Komanda bija savākta un bija pēdējais laiks domāt par pelnīšanu?

[quote_left]Pirmā investora piesaiste bija negaidīta apstākļu sakritība[/quote_left]Tieši tā, cilvēki bija pametuši savus iepriekšējos darbus, pilnībā pievērsušies Fastr, taču arī šeit viņiem gribējās ēst un bija jādomā kā nopelnīt naudu algām un produkta uzturēšanai. Bija nepieciešamas investīcijas un sākām braukāt apkārt pa konferencēm un dažādiem pasākumiem, kur stāstījām par savu produktu un centāmies ar to ieinteresēt potenciālos investorus. Bijām aizbraukuši uz Horvātiju, kur piedalījāmies Seedcamp pasākumā. Tur mums nekas nesanāca. Pēc tam tepat Rīgā apmeklējām Seed Forum pasākumu, kur izdevās ieinteresēt mūsu pirmo investoru Andrē Demarestu (André V. Demarest). Tajā brīdī lietotnes lejupielāžu skaits bija sasniedzis desmit tūkstošus, savukārt App Store Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Latvijā izglītības aplikāciju sadaļā tā ierindojas pirmajā vietā pēc lejupielāžu skaita, bet ASV, Ķīnā un vēl 25 valstīs Fastr bija starp desmit visvairāk lejuplādētajām lietotnēm. Patiesībā arī pirmā investora piesaiste bija negaidīta apstākļu sakritība, jo Andrē iepriekšējās darba vietas nosaukums bija Fast un viņš uzskatīja, ka liktenis lēmis sadarboties ar kompāniju Fastr. Pēc mūsu prezentācijas viņš burtiski noķēra mani aiz rokas un aicināja doties apspriest investīcijas apjomu un noteikumus.

Vai šajā brīdī tev bija skaidrs kā strādāt ar investoriem?

Nē, toreiz man nebija gandrīz nekādas izpratnes par to kā tās lietas notiek. Šo to es biju dzirdējis pirms gada, kad manā iepriekšējā darba vietā Vendon notika pārrunas ar investoriem no BaltCap, bet visādi citādi tas man bija kas pavisam jauns. Lielā mērā procesu vadīja pats Andrē, kam tā nebija pirmā investīcija, taču savus padomus sniedza arī komandas biedrs Dāvids Štēbelis, kam ar šiem jautājumiem iepriekš bija saskaršanās. Pārrunas un pārbaudes ilga aptuveni divus mēnešus un pirms noslēdzām līgumu bija jāsagatavo turpmākās darbības plāns un jānosprauž mērķi.

Tātad, var uzskatīt, ka šis moments palīdzēja pašiem saprast savu attīstību un izplānot turpmākos darbus?

No vienas puses, jā, bet no otras puses raugoties realitāte bija pavisam citādāka nekā bijām iedomājušies. Visi kaut ko plāno, bet dzīvē tāpat viss sanāk savādāk.

Cik daudz Andrē investēja?

Bija paredzēts, ka kopējās investīcijas apjoms ir 20 000 eiro, taču līgums bija sastādīts tā, ka nauda tiek maksāta pa daļām. Pilnībā gan visu investīciju summu mēs nesaņēmām, jo atradām citu investīciju avotu, kurā mūsu uzņēmums bija augstāk novērtēts. Andrē investīcijas gadījumā mūsu uzņēmums bija novērtēts 100 000 eiro vērtībā un par 7.5% uzņēmuma daļu saņēmām 7 500 eiro. Atskatoties uz to laiku, jāatzīst, ka pirmais novērtējums bija ļoti konservatīvs.

Kā vispār notiek šādu stārtapu novērtēšana?

Bieži vien pirmais novērtējums ir diezgan mākoņos pagrābts. Proti, summa kādu stārtapa autori spēj pamatot investoriem. Pastāv vēl arī tā saucamais tirgus novērtējums un bieži vien akseleratori jaunus stārtapus novērtē uz 100 000 eiro un par 10% daļu dod 10 000 eiro. Savukārt HackFwd par 30% deva 200 000 eiro, taču konkrētajam akseleratoram šāds bizness nebija pārāk veiksmīgs un tagad HackFwd jaunos stārtapos neinvestē.

Tātad 7 500 eiro bija pirmā investīciju nauda, ko saņēmāt? Kā tas ietekmēja Fastr?

Lai arī summa nav liela, tomēr tas tīri psiholoģiski bija svarīgi, ka kāds mūsu darbā noticēja. Ļoti daudzi stārtapi netiek pat līdz pirmajām privātajām investīcijām un beidz savu darbību. Arī investori īpaši neskrien investēt jaunos stārtapos pirmie, īpaši, ja to veidotājiem nav liela iepriekšējā pieredze.

Ko jūs darījāt ar šo pirmo investīciju naudu?

Mēs atjauninājām mūsu aplikāciju un uzlabojumi lietotājiem patika. Tika veiktas arvien vairāk lejupielādes un mēs nolēmām paeksperimentēt ar tā saucamo freemium modeli, kad uz brīdi aplikācija tika piedāvāta par velti. To darījām, jo sapratām, kas bez reklāmas nebūs iespējams noturēties populārāko aplikāciju sarakstā un diemžēl reklāmām naudas mums nebija. Palaidām aplikāciju par brīvu uz vienu dienu un par mums uzrakstīja dažādi portāli, kas to vien dara kā apskata maksas aplikācijas, kas tiek piedāvātas par velti. Izrādījās, ka tādu servisu ir ne mazums un mēs arī paši aktīvi ar viņiem komunicējām. Pirmajā reizē tas mums dažu dienu laikā ļāva panākt aptuveni 40 000 lejupielādes. Pēc tam mēs vēl pāris reizes izmantojām šo “triku” un īsā laikā ieguvām attiecīgi 70 000 un vairāk nekā 100 000 lejupielādes. Interesanti, ka arī atgriežoties pie aplikācijas maksas, uz brīdi pieaug maksas pircēju skaits, jo aplikācija gozējas topa virsotnē un ir vieglāk pamanāma. Tādējādi īsā laika posmā un bez dārgām mārketinga kampaņām guvām iespēju nopelnīt.

Skaidrs, ka šādai šauras nišas aplikācijai nekāda dižā nākotne nav paredzama. Kā jūs mēģinājāt izvērst savu darbību?

[quote_right]Tipisks grāmatu lasītājs ir 20-40 gadus veca sieviete un šādi lasītāji sastāda 80% no visiem lasītājiem[/quote_right]Tieši tā, tāpēc 2013. gada pavasarī mēs sākām aktīvi meklēt veidus kā mūsu aplikāciju apvienot ar saturu. Bija doma atrast kādu satura partneri un nokļūt satura tirdzniecības biznesā. Tāpēc devāmies uz ASV, kur bijām plānojuši meklēt sadarbības partnerus izglītības sektorā. Šķita, ka mūsu ātrlasīšanas risinājums var noderēt izglītības iestādēm. Piedalījāmies Lasīšanas asociācijas konferencē/izstādē Baltimorā un tur mums diezgan ātri kļuva skaidrs, ka šis tirgus tur ir ļoti konservatīvs, vecs un sadalīts. Tur jau ir līdzīgi risinājumi, daži no tiem arī ar saturu un maksā tie milzīgu naudu. Konferencē redzējām pat uzņēmumus, kas šajā jomā darbojas jau 80 gadus.

Ātri sapratām, ka pa lielam tas tur ir iepirkumu bizness, kur nav vietas tādai jaunai kompānijai kā mums. Arī investori mums sāka norādīt, ka mūsu izvēlētais biznesa modelis nav diezko spīdošs. Mūsu aplikācijas lietotāji to lieto kādu brīdi un pēc tam tā vairs nav aktuāla un mums vairs nenes peļņu un neceļ uzņēmuma vērtību.

Tipisks grāmatu lasītājs ir 20-40 gadus veca sieviete un šādi lasītāji sastāda 80% no visiem lasītājiem. Atlikušie lasītāji ir vīrieši. Tomēr ir vēl viena problēma – sievietēm nekādā formātā un veidā neinteresē ātrlasīšana. Viņas mīl lasīt baudot un nesteidzoties.

Bez tam, liela daļa tīmekļa ātrlasīšanas servisu un aplikāciju ir krāpnieku veidotas un reāli nepalīdz iemācīties ātrāk lasīt. Tādējādi šādas krāpnieku darbības šo nišu padara riskantu arī no investoru viedokļa.

Ko izlēmāt darīt, lai lietotājiem radītu pievienoto vērtību?

Atgriežoties no ASV bija skaidrs, ka jāiet satura tirdzniecības vai abonēšanas biznesā un sākām meklēt jaunas idejas šajā virzienā. Pateicoties Infogr.am autora Ulda Leiterta ieteikumam nonācām Somijā bāzētajā Startup Sauna akseleratorā. Tur mentoriem stāstījām par paveikto, par nākotnes plāniem un uzzinājām par oysterbooks.com, kas darot līdzīgu darbu ASV bija paspējuši kļūt ļoti populāri. Šis serviss darbojas līdzīgi mūzikas servisam Spotify, kur par noteiktu mēneša maksu lietotājs var piekļūt pilnīgi visām servisā izvietotajām e-grāmatām. Šajā pasākumā mūs motivēja kāpt laukā no mazās nišas, domāt plaši un iet uz lielajiem tirgiem. Startup Sauna organizatoriem patika mūsu vīzija un mēs bijām starp dažiem uzņēmumiem, kuri tika pie investīciju iespējas. Piekrītot 40 000 eiro investīcijas piedāvājumam bija jādibina uzņēmums Somijā un jānodod investoriem 3% jaunā uzņēmuma daļu. Pie tam tie 40 000 eiro dalās 30 000 eiro Eiropas granta naudā, kas nav jāatdod un 10 000 eiro investīciju līdzekļos. Startup Sauna pārstāvji palīdzēja dibināt uzņēmumu un viss process aizņēma nepilnu nedēļu. Tagad tieši šis Somijas uzņēmums Fastr biznesa struktūrā ir galvenais. Tas bija pozitīvs pārsteigums un prieks, ka nevajadzēja veidot uzņēmumu, piemēram, Londonā, kur pēc citu cilvēku nostāstiem šis process var aizņemt pat vairākus mēnešus.

Ko Startup Sauna investori no jums sagaidīja pēc šīs 50 000 eiro investīcijas?

Viņi sagaidīja, ka mēs spēsim piesaistīt vēl vismaz 100 000 eiro investīcijas un būtiski bija, lai turpinam darboties Somijā un maksājam nodokļus šajā valstī. To mēs arī turpinam darīt. Nekādas citas būtiskas prasības investori neizvirzīja.

Labi, tagad jums parādījās reāla nauda un kāds bija jaunās aplikācijas izstrādes progress?

[quote_left]Tā bija summa, ko mēs nevarējām atļauties, tāpēc izlēmām veidot paši savu aizsardzības mehānismu[/quote_left]2013. gada jūnijā sākām darbu pie jaunās aplikācijas izstrādes un faktiski visu sākām darīt no nulles. Aptuveni bija skaidrs ko pieprasa satura piedāvātāji un aktuāls kļuva satura aizsardzības jautājums. Tas radīja ne mazums galvassāpju, jo tirgū faktiski pastāv viens visu atzīts risinājums – Adobe DRM (Digital Rights Management). Taču bija problēma – šī risinājuma izmantošana ir dārgs prieks. Adobe prasa 70 000 ASV dolāru par risinājuma ieviešanu un pēc tam 20 centus par katru lietotāju un vēl 20 centus par katru lietotāja pirkumu. Tā bija summa, ko mēs nevarējām atļauties, tāpēc izlēmām veidot paši savu aizsardzības mehānismu. To var uzskatīt par vienu no liktenīgajiem lēmumiem Fastr pastāvēšanas vēsturē un citi konkurējošie stārtapi tomēr izvēlējās maksāt par Adobe DRM.

Šāds solis noteikti apgrūtināja tikt pie satura. Kā uz šo lēmumu skatījās izdevēji?

Ar nožēlu jāatzīst, ka tā ir problēma ar ko šobrīd aktīvi cīnamies. Interesanti, ka Adobe DRM nav perfekta sistēma un tā ir relatīvi vienkārši apejama, tomēr tā joprojām ir industrijas standarts, ko izmanto vairums izdevēju un digitālā satura izplatītāju. Pa lielam tikai Amazon un Apple ir spējuši sastādīt konkurenci Adobe DRM.

Tad jau sanāk, ka izvēlējāties iet tādu pašu ceļu kā tādi milži kā Amazon un Apple. Kādi pagaidām ir panākumi?

[quote_right]Startup Sauna pasākuma laikā mūsu aplikācijai bija jau ap 200 000 lejupielādes un ap 50 000 aktīviem lietotājiem[/quote_right]Kad sākām veidot Fastr ātrlasīšanas aplikāciju, mēs apzināti izvairījāmies no vienkāršas lasīšanas aplikācijas izveides, jo nebija vēlmes konkurēt ar tobrīd jau populārajiem lasīšanas aplikāciju konkurentiem. Bija sajūta, ka mūs vienkārši izsmērēs pa zemi. Startup Sauna pasākuma laikā mūsu aplikācijai bija jau ap 200 000 lejupielādes un ap 50 000 aktīviem lietotājiem. Respektīvi jutāmies jau krietni brīvāk un arī Startup Sauna mentoru iedrošināti nolēmām darboties plašāk. Arī Oysterbooks un Scribd veiksmes stāsti parādīja, ka virziens ir perspektīvs. Izlēmām iet grāmatu tirdzniecības un abonēšanas biznesā.

Kas īsti skaitās e-grāmatu abonēšana?

Iesākumā gribu norādīt uz to, ka e-grāmatu pirkšana kā tāda ne vienmēr ir saprotams un vienkāršs process. Tu it kā samaksā par grāmatu, taču nevari to pārdot vai padalīties ar draugiem. Cerībā noskaidrot kas tad ir e-grāmatu pirkšana es pat izlasīju Amazon un Apple kontraktus un tur rakstīts, ka patiesībā tu samaksā par iespēju lasīt un izmantot savām vajadzībām šo grāmatu. Pie tam e-grāmatu cena bieži vien ir vienā līmenī ar papīra grāmatu cenām. Tādējādi cilvēki nevar saprast kāpēc maksāt par digitālu grāmatu cenu, kas vienlīdzīga papīra grāmatām.

Ja interneta resursu gadījumā var pelnīt no reklāmām, tad e-grāmatu gadījumā ir grūti izdomāt kādu citu peļņas mehānismu. Manuprāt, grāmatas un reklāmas neiet kopā un no e-grāmatām var nopelnīt tikai tās tirgojot vai piedāvājot abonēšanas servisus.

Ja ASV grāmatu abonēšanā šobrīd jau ir vairāki spēcīgi konkurenti, tad Eiropā šī niša pagaidām ir relatīvi tukša, e-grāmatu izplatība niecīga un mēs to saskatām kā potenciālu biznesa iespēju. Tiesa, Eiropā izdevējus ir ļoti grūti pārliecināt, ka saturu var abonēt. Un pagaidām labākais, ko esam spējuši sarunāt ir iespēja tirgot e-grāmatas. Izdevēji baidās, ka abonēšana piebeigs grāmatu pirkšanas biznesu. Es gan uzskatu, ka nav svarīgi kā cilvēki maksā, galvenais, lai maksā – nav svarīgi vai par papīra grāmatu vai grāmatu abonēšanas servisu. Svarīgi, lai nozare attīstās un pircējiem ir plaša izvēle. Realitāte gan ir tāda, ka cilvēki nevēlas maksāt un sagaida, kad e-grāmatas būs par brīvu vai mazu cenu, bet izdevēji gaida, kad pircēji sāks maksāt. Tāpēc pagaidām plānojam palaist miksēto modeli, kad pircējs grāmatas var gan pirkt, gan abonēt.

Cik izdevējus jau ir izdevies pierunāt iesaistīties un cik grāmatas šobrīd ir pieejamas jūsu platformā?

[quote_left]Šobrīd kopumā ir pieejamas 1400 grāmatas un aptuveni 500 no tām ir maksas grāmatas[/quote_left]Esam uzrunājuši 20-30 izdevējus, taču vairums no viņiem sagaida, kad ar šādiem piedāvājumiem viņus uzrunās platforma jau ar miljonu aktīvo lietotāju. Taču ir pagrūti tikt pie tāda skaita aktīvo lietotāju, ja nav satura, ko tiem piedāvāt. Ir risinājums iet pie satura agregatoriem, taču tie pārsvarā izmanto Adobe DRM un tāpēc mums diemžēl nav aktuāli. Sanāk tāds kā strupceļš. Par laimi Eiropā ir arī izdevēji, kas nestrādā ar Adobe DRM un tagad galvenais uzdevums ir pārliecināt viņus nākt pulkā un piedāvāt savu saturu mūsu platformā.

Šobrīd kopumā ir pieejamas 1400 grāmatas un aptuveni 500 no tām ir maksas grāmatas. Ap 100 grāmatām tiek pievienotas katru dienu, taču tas nav tik ātrs process kā gribētos. Tāpat ar Fastr Books aplikācijā cilvēki var lasīt arī savas e-grāmatas.

Vai esat uzrunājuši arī Latvijas grāmatu izdevējus?

Jā, šogad jau esam paspējuši uzrunāt vairākus Latvijas izdevējus un pagaidām situācija izskatās cerīga. Šobrīd sadarbojamies, piemēram, ar Jumava. Latvijas izdevējus tik ļoti neuztrauc mūsu veidotā drošības risinājuma izmantošana, jo tie paši nav pārāk apmierināti ar summām, ko jāmaksā Adobe. Ideālā gadījumā gribam pamēģināt iedzīvināt e-grāmatu abonēšanas pieeju, lai cilvēkiem ir vieglāk pārslēgties no grāmatas uz grāmatu un šāda satura patērēšana kļūst par pašsaprotamu lietu. Līdzīgi darbojas mūzikas serviss Spotify. Šobrīd Fastr Books servisā ir pieejamas aptuveni 50 grāmatas latviešu valodā, taču plānojam būtiski palielināt šo skaitu.

Kas ir jūsu platformas potenciālā mērķauditorija?

Esam novērojuši, ka papīra grāmatu lasītāji ir kūtri uz e-grāmatu izmantošanu, taču tās ir interesantas cilvēkiem, kas ikdienā vairāk iegūst informāciju internetā. Tā ir atsevišķa cilvēku kategorija, kas vairs tik daudz nelasa papīra grāmatas. Latvijā mēs gribam pamēģināt apvienot papīra grāmatas ar e-grāmatām. Proti, pērkot papīra grāmatu, vai nu ar atlaidēm, vai par velti piedāvāsim šīs grāmatas digitālo versiju. Pat ja to nelasīs papīra grāmatas pircējs, varbūt tā būs interesanta pircēja jaunākam radiniekam vai paziņam, kas savu ikdienu pavada ar tehnoloģijām. Latvijā ir cilvēku kategorija, kas e-grāmatas lasa no dažādiem e-lasītājiem (piemēram, Pocketbook), tomēr diez vai viņiem būs saprotama Fastr darbība, jo viņi nav nemaz tik naski uz jaunu tehnoloģiju (aplikāciju) apgūšanu un viņi bieži vien grāmatas iegūst pirātiskā ceļā. Tātad, mums vislielākā interese ir par tiem cilvēkiem, kas aktīvi darbojas ar mobilajām ierīcēm un kam nav nekas svešs garākus tekstus lasīt viedtālruņa vai planšetdatora ekrānā. Ārzemēs šādu cilvēku jau ir daudz.

Esmu ievērojis, ka Fastr Books aplikācijā ir iebūvēti socializēšanās mehānismi. Kā tie darbojas?

Ja godīgi, bijām gaidījuši, ka cilvēki aktīvāk socializēsies. Cilvēki sūta aicinājumus draugiem, lai tie pievienojas aplikācijai un pēc tam sekojot viens otram aplikācijā var redzēt kādas grāmatas lasa viņu draugi. Un man, piemēram, ir interesanti, ko lasa mani draugi. Tādējādi es ērti varu šo pašu grāmatu atvērt aplikācijā un arī lasīt. Tomēr tas nav viss, jo esam ieplānojuši papildus sociālos pasākumus, lai cilvēkiem būtu lielāka interese par lasīšanas procesu. Proti, Fastr Books plānojam iestrādāt spēļošanas (gamification) elementus. Šobrīd Latvijā ir aizsācies Lielās lasīšanas šovs un būtu grēks neizmantot šo iespēju.

Ko vēlaties ar Fastr Books sasniegt 2014. gadā?

Mēs plānojam uzlabot esošo iPhone aplikāciju, radīt arī iPad un Android aplikāciju versijas. Patiesībā Android versija jau top un šobrīd tiek aktīvi testēta. Jāatzīst, ka aplikāciju izstrāde uz Android nav tik ērta kā uz iOS, jo dažādu ražotāju dažādām ierīcēm viena un tā paša aplikācija darbojas pavisam savādāk. Dažkārt pat vispār nedarbojas. Šogad plāns platformā iekļaut vairāk nekā 100 000 grāmatas, pie tam vismaz 80 000 būtu jābūt aktuālām grāmatām un pārējie ap 20 000 publiskā domēna bezmaksas grāmatas. Šobrīd grāmatas var tikai pirkt, taču pēc iespējas ātrāk vēlamies palaist arī grāmatu abonēšanas servisu.

Ko tev pa šo neilgo, bet iespaidiem bagāto laiku ir devusi darbošanās Fastr?

Šis ir labs jautājums! Fastr pagaidām ir iemācījis, ka izdzīvo tie, kas negrib padoties. Ir aktīvi jāstrādā un tikai tā var tuvoties saviem sapņiem un dzīvot piepildītu dzīvi. Otra lieta, ko esmu sapratis – jābūt labai komandai. Tas ir viens no svarīgākajiem aspektiem ikvienam stārtapam.

Kāds ir tavs ieteikums jaunajiem censoņiem?

Man ieteikums būtu netērēt laiku strādājot citu kompāniju labā, īpaši lielās korporācijās, kur bieži vien galvenā ir tikai finansiāla rakstura motivācija. Nav jābaidās no grūtībām un kamēr vēl nav saistības (ģimene, kredīti), jāriskē. Jo tikai tā var tikt pie lieliem panākumiem. Es uzskatu, ka Latvijā stārtapu ir par maz. Šobrīd industrijā ir daudz naudas un investori sūdzas, ka nav sakarīgu ideju un komandu, kurās investēt. Iesaku apgūt programmēšanu un piedalīties šobrīd tik populārajos hakatonos. Tajos var sajust stārtapu garšu un ļoti iespējams, ka dalība šādā pasākumā mainīs attieksmi pret dzīvi. Man daudzi cilvēki ir teikuši, ka esmu pārāk gatavs uz risku, tāpēc es brīnos par tiem jauniešiem, kam īsti nav ar ko riskēt, taču tik un tā viņi izvēlas vienkāršo ceļu un aizvada pagalam garlaicīgas dzīves un tā arī nerada neko paliekošu. Es gan domāju, ka situācija mainīsies līdzko kāds no veiksmīgi nopārdotajiem stārtapiem atklāti pateiks, ka nopelnīja tik un tik miljonus. Tad šajā jomā būs milzu pieplūdums ar cilvēkiem arī Latvijā. Nesen Vācijā es satiku puisi, kas savu stārtapu pārdeva par 89 miljoniem eiro un rezultātā nopelnīja kaudzi naudas. Un tas ir tepat Eiropā.

Vai tu pārdotu Fastr?

Jā, kad pienāks laiks. Par adekvātu cenu esmu gatavs pārdot šo stārtapu un turpināt to vadīt. Ideja ir izaudzēt un pārdot, lai būtu brīvas rokas darīt jaunus darbus.

Klau, bet tev taču pašam ir ģimene. Kā tu apvieno to ar aktīvu darbu Fastr?

Jā, patiesībā man ir gan ģimene, gan hipotekārais kredīts. Tieši tāpēc es gribu aicināt aktīvāk darboties tos, kam vēl nav ne pirmā, ne otrā. Ar sievu mēģinam sadalīt laiku, lai visu var paspēt un svētdienās es nestrādāju. Izmantoju laiku, lai savam bērnam mācītu lasīt. Svarīgi, lai ir atbalsts no ģimenes un tad jau viss būs labi.

Paldies par interesanto interviju un lai izdodas viss iecerētais!