LG Electronics (LG) šodien izstādē CES 2014 iepazīstināja ar savu jaunāko Smart TV platformu. webOS, kas pagājušā gada martā tika iegādāta no Hewlett-Packard, ir pārveidota un tiek piedāvāta kā LG jaunā Smart TV platforma. Jaunā operētājsistēma piedāvā intuitīvu lietotāja saskarni nevainojamai un patīkami nesarežģītai pieredzei, kas balstīta uz webOS komandas vairāku gadu garumā krāto pieredzi. Turklāt jaunā platforma atvieglo izstrādātājiem iespējas veidot aplikācijas un veicina LG Smart TV savienojamību ar citām ierīcēm.
Ērti savienojama, viegli lietojama
webOS platforma, kas 2014.gadā tiks ieviesta vairāk nekā 70% LG Smart TV ierīcēs, būtiski vienkāršo šo televizoru lietošanas pieredzi. Tās vieglā lietošana padara satura meklēšanu un aplūkošanu, savienošanu ar citām ierīcēm un pat sākotnējo uzstādīšanas procesu neiedomājami vienkāršu. Pirmajā reizē, kad lietotājs ieslēdz ar webOS aprīkotu LG Smart TV, uz ekrāna parādās animēts personāžs, lai palīdzētu televizora savienošanas un uzstādīšanas procesā. Viss, kas skatītājam ir jādara, ir jāpakarta Magic Remote tālvadības pults vai jānospiež OK taustiņš, lai saņemtu papildu ieteikumus. webOS var nekavējoties atpazīt, kad un kāda ārējā ierīce ir pievienota televizoram, un tā nodrošina izvēlni, kurā tiek piedāvātas visas saistītās iespējas, no kurām lietotājs var izvēlēties.
Tūlītēja piekļuve un atvieglota satura pārslēgšana
Jaunā Launcher – no kreisās uz labo pusi pāršķirstāma izvēlne, kura izvietota ekrāna apakšējā daļā – ir viena no atpazīstamākajām webOS īpašībām. Launcher nodrošina iespēju pārslēgties starp pārraides televīziju, Smart TV saturu un ārējās ierīcēs glabātiem medijiem bez nepieciešamības atgriezties sākuma ekrānā. Šī funkcija piedāvā skatītājiem iespēju vienlaicīgi skatīties pārraidi, spēlēt spēli vai pārlūkot internetu, kamēr tiek meklēts vai lejupielādēts cits saturs. Turklāt Live Menu, kuru iespējams atvērt televizora skatīšanās laikā, nodrošina vieglu piekļuvi meklēšanas, ieteikumu un kanālu izvēlnēm.
Atvieglota satura izpēte
webOS izstrādes komanda radījusi unikālu Today izvēlni kā satura rekomendāciju pakalpojumu, iesakot populārus televīzijas šovus, programmas, kas palaistas garām, kā arī filmas. Today josla horizontāli izvietota ekrāna centrā, un lietotājs to ar Magic Remote talvadības pults palīdzību var pārlūkot arī no augšas uz apakšu, lai atklātu vēl aizraujošākas skatīšanās opcijas.
LG webOS nodrošina arī piekļuvi LG Store plašai aplikāciju kolekcijai. LG Store piedāvā iespēju pārlūkot visskatītāko un visvairāk lejupielādēto informāciju, kas pieejama visā Smart TV platformā, tostarp pārraides televīzijas programmas un jaunākās spēles. Loģiski organizētās kategorijas, kas ietver 3D saturu, spēles un filmas, aprīkotas ar nelieliem attēliem ātrai un ērtai satura izvēlei.
Dzelzs esot jākaļ, kamēr tā karsta un HTC dara tieši to – nelielais HTC Desire 300 ir ražotāja flagmaņa One kopija, tikai mazāka un lētāka. Tātad izskata ziņā HTC Desire 300 līdzinās arī HTC One mini, kā arī Desire 300 darbina komponentes, ko daudzi uzskatīs par novecojušām. Jāatzīst, ka ieraugot Desire 300 parametrus arī biju skeptisks, bet šoreiz HTC paveikuši labu darbu pieskaņojot Android un lietotāja saskarni viedtālruņa spējām.
Diemžēl var just, ka HTC viedtālruņu hierarhija nospiedusi mazāko brāli Desire 300 pavisam uz ceļiem un tas saņēmis līdzvērtīgas tehnoloģijas kā 2011. gada sākuma flagmaņi, piemēram, Galaxy SII un HTC vēl šur tur pamanās zaudēt šajā sacīkstē. 2011. gada sākums bija tieši trīs pilnus gadus atpakaļ. Apskata laikā mēģināšu noskaidrot, vai HTC Desire 300 spēj nodrošināt vienkāršākās viedtālruņa funkcijas un cik atbilstoša ir Desire 300 cena.
Tehniskā specifikācija:
Android 4.1.2 (Jelly Bean)
Qualcomm MSM8225 Snapdragon S4 Play čipkopa, divkodolu 1 GHz Cortex-A5 procesors, Adreno 203 video apakšsistēma
Izmēri 131.8 x 66.2 x 10.1 mm, svars 120 g
TFT ekrāns, 4.3 collas, 480 x 800 punkti (ap 217 ppi punktu blīvums)
HTC Sense 5.0 saskarne
4 GB iekšējā atmiņa paplašināma ar microSD līdz 32 GB, 512 MB RAM
Savienojumi WLAN Wi-Fi 802.11 b/g/n, Wi-Fi hotspot, Bluetooth 4.0, GPS ar A-GPS
5 MP galvenā kamera, 2592 х 1944 punkti, autofokuss, video WVGA ar 30 kadriem sekundē, priekšā VGA kamera
Pieejams melnā un baltā krāsā, bezmaksas 25 GB vieta Dropbox
Li-Ion 1650 mAh akumulators
Aptuvenā cena interneta veikalos 165 eiro
Izskats un uzbūve
HTC Desire 300 ir īstens plastmasas bruņinieks, kura uzbūve uzreiz pirmajos mirkļos šķiet pārliecinoša un precīza. Pat pārāk! SIM kartes ievietošanai nāksies noņemt aizmugurējo vāciņu, kas pilnībā ieskauj Desire 300 no aizmugures un sāniem. Noņemšanas process ar plikām rokām nemaz nav realizējams un palīgā būs jāņem kāds plastmasas lineāls vai plakans koka izstrādājums. Aizmugures vāciņš pieguļ tik precīzi, ka arī ar papildus instrumentiem darbs nav viegli veicams. SIM karti maina reti, bet microSD izņemšana un nomaiņa „lauka apstākļos” var prasīt zināmas iemaņas. Iespējams, ka ar laiku vāciņš iestrādājas un paļurkājas.
Stingrais un precīzais aizmugures vāks nodrošina tādu pašu Desire 300 sajūtu rokās. Lai arī viedtālrunim ir 4.3 collu ekrāns un vadības pogas apakšā zem tā, kas piedod vēl milimetrus klāt pie garuma, tomēr ekrāna bloķēšanas pogu HTC spītīgi novieto augšā, nevis sānos. Turklāt augšā kreisajā pusē, kas nemaz nav saucams par ērtu risinājumu. Desire 300 labajā sānā atrodas skaļuma regulēšanas pogas. Noteikti jāatzīmē, ka zem ekrāna esošās divas vadības pogas nav izgaismotas.
HTC Desire 300 aizmugurē atrodas tikai neliela atvere skaļrunim, kā arī kameras acs bez LED zibspuldzes. Jūtams, ka tas darīts ar nolūku, lai Desire 300 nekonkurētu ar HTC One mini un Desire 500, kuriem abiem ir zibspuldzes.
Pasūdzējos, tagad pie labajām lietām. Desire 300 ekrāns veidots TFT tehnoloģijā, kas nav tik augstvērtīga kā IPS, Super LCD vai AMOLED, tomēr šis 4.3 collu ekrāns ir pietiekami spilgts un ar labiem skatu leņķiem. 217 ppi punktu blīvums nodrošina ciešamu ekrāna izšķirtspēju, bet burti tekstā un ikonas ir redzami pikseļotas.
165 eiro nav daudz uzņēmumam, kura mārketinga budžetu ar plašu vērienu tērē tādi zilo ekrānu mīluļi kā Roberts Daunijs juniors. Nebūtu tikko savās rokās turējis Moto G (kas maksā tik pat cik Desire 300), teiktu, ka Desire 300 ir labi uzbūvēts un diezgan cienījams viedtālrunis par šādu cenu. Tagad jāatzīst, ka jūtama pamatīga taupības dvaša.
Veiktspēja un programmatūra
HTC izvēlējies Desire 300 aprīkot ar Sense 5.0 saskarni un neiztrūkstošo un nenoņemamo BlinkFeed logrīku (widget). Protams, šāds solis piedod zināmu piederības sajūtu HTC One flagmanim, bet jārēķinās, ka vizuāli efekti un logrīki patērē jau tā skopo 512 MB RAM. Labā ziņa ir tā, ka Desire 300 ar RAM apietas kā ar jēlu olu un tikko atiestatīts viedtālrunis ar visiem jauninājumiem tērē tikai nedaudz vairāk kā 170 MB RAM un pāri paliek 230 MB RAM. Procesu optimizācija ikdienas darbību neietekmē. Protams, jāatceras, ka Facebook un virtuālā klaviatūra SwiftKey aplikācija spēj patērēt 50 MB RAM katra. Viber vai WhatsApp vēl paņems savus 35 MB. Beigās paliekam ar mazāk kā 100 brīviem megabaitiem RAM.
Nedaudz jāplāno arī savi iebūvētās atmiņas tēriņi, jo no esošajiem 4 GB lietotājam paliek vien 1.55 GB. Protams, viedtālruņa atmiņas ietilpību uzlabo microSD kartes pieslēgvieta, bet ne visu saturu var turp pārvietot. Situāciju mēģina glābt Dropbox aplikācija ar uzdāvinātiem 25 GB datu glabāšanai mākoņservisā, bet Dropbox aplikācija arī patērē ievērojamu daudzumu RAM, kas var būt kritiski. Koks ar diviem galiem.
Ikdienas darbību un spēles kā Temple Run 2 HTC Desire 300 spēj nodrošināt. Jārēķinās ar ilgākiem aplikāciju ielādes laikiem, kā arī dažas 3D spēles var nestrādāt – 3D Taxi nebija iespējams palaist.
Pārsteidzoši, ka HTC Desire 300 darbība ir pietiekami plūdena; tā noteikti nav saucama par strauju. Viedtālrunis ir domīgs un lēnīgāks kā ierasts, bet neraustās.
Ražotājs ir pievienojis akumulatora taupības iespēju, kas atslēdz WiFi lietošanu izslēgta ekrāna laikā un veic vēl dažādas enerģiju taupošas optimizācijas. Taupības režīms neietekmē procesora darbību, kas jau tāpat ir uz kritiskās robežas. Tas nedaudz paglābs Li-Ion 1650 mAh akumulatoru no pilnīga fiasko. Desire 300 ar uzlādi spēj darboties apmēram vienu diennakti, prātīgi lietojot un aktivizējot akumulatora taupības režīmu – pat līdz divām diennaktīm. Gaidīšanas režīmā Desire 300 netērē gandrīz nemaz enerģijas, bet ekrāna darbināšana to ar uzviju izsūc no nelielā akumulatoriņa.
HTC Desire 300 sintētiskajos veiktspējas testos ierindojas ļoti zemu un tur cīnās ar 2011. gadā ražotiem viedtālruņiem. Vienīgi Vellamo HTML 5 tests to atzina par lietojamu, bet kopējo iespaidu tas neuzlabo.
Jā, Desire 300 ikdienā būs gana sprigans, bet visu laiku nepamet sajūta, ka nākošā palaistā aplikācija viedtālruņa darbību paralizēs. Dzīvošana uz naža asmens gaidot, kad kādas aplikācijas atjauninājums pārpildīs RAM un viedtālrunis kļūs bremzīgs un nelietojams.
Kameras darbība
Sākšu ar video uzņemšanu – WVGA izšķirtspēja ar 30 kadriem sekundē un zemu bitreitu nozīmē tikai to, ka pat izcilos gaismas apstākļos uzņemtie video būs maigi izsakoties štrunīgi. Ielādei Youtube tie neder un vismaz divas reizes nākas apdomāt to pielietojumu Vine vai Instagram, kur tie pārspēs pašus baisākos nakts melnumā filmētos konkurentus. Un ne jau labākajā nozīmē.
100% crop
5 megapikseļu aizmugures kamera arī ne tuvu nestāv 4 megapikseļu HTC One kamerai ar 1/3” sensoru un 2 µm pikseļu izmēru. Atšķirībā no HTC One un One mini, Desire 300 nav aprīkots ar Zoe vai līdzīgu aplikāciju interesantu foto un video veikumu nodrošināšanai.
Desire 300 ir viena no sliktākajām fotokamerām, kādas esmu redzējis. Vēl drausmīgāka bija tikai Prestigio planšetdatoram. Attēlu kvalitāti var novērtēt katrs pats pievienotajos paraugos.
100% crop
Kameras darbība ir saucama par bezjēdzīgu un es HTC vietā kaunos par šādu risinājumu. Kā jau iepriekš minēju, kameras darbība nav papildināta ar zibspuldzi un sliktākos gaismas apstākļos Desire 300 foto funkcijas būs nelietojamas.
Konkurenti
Viens no lielākajiem Desire 300 konkurentiem varētu būt LG Optimus L7 II viedtālrunis, kas ir nedaudz lētāks, tam ir labāka kamera, 768 MB RAM, IPS ekrāns un ietilpīgs 2460 mAh akumulators. L7 II nevar lepoties ar tik kvalitatīvu korpusu, bet pārējais viss svaru kausos ir par labu LG viedtālrunim.
Cenas ziņā HTC Desire 300 ir identisks ar Moto G 8 GB versiju un tad pat nerodas jautājumi, kuru no viedtālruņiem izvēlēties.
Ja ir vēlme taupīt naudu, tad neticami lēts ir kļuvis Windows Phone 8 pārstāvis Nokia Lumia 520 (sākot no 103 eiro) un Lumia 525 modelis ir teju jau klāt.
Just5 Spacer par zemāku cenu piedāvā četru kodolu procesoru, milzīgu 5 collu ekrānu ar līdzvērtīgu punktu blīvumu un 1 GB RAM.
Secinājumi
HTC izvēlētais ceļš ar Desire 300 būs sarežģīts. Tas ir viens no lēnīgākajiem lielo un pazīstamo ražotāju Android viedtālruņiem, kurus šobrīd varētu saukt par aktuāliem un pietiekami svaigiem modeļiem. Bet Desire 300 nav lētākais, ne tuvu tam.
HTC Desire 300 ir patīkama uzbūve un izmantotie materiāli. Sense 5.0 saskarne piedod nedaudz no tās īpašās HTC flagmaņa piegaršas, ko var izbaudīt One modelī. Patīkami, ka HTC spējis Sense 5.0 pielāgot darbībai ar vājākām viedtālruņa komponentēm, pārāk nezaudējot ātrdarbību. Daudzi ražotāji savos lētākajos viedtālruņos gandrīz vispār nepiedomā pie saskarnes izskata aktualizēšanas.
Kameras darbība ir vienkārši draņķīga un cena ir pietiekami augsta, lai pat jaunieši novērstos no Desire 300 izvēles tieši šī iemesla dēļ. Laikam jau lielākā šī viedtālruņa problēma ir tā, ka nav neviena knifiņa, nevienas odziņas, kas to izceltu konkurentu vidū. Un nepamatoti augstā cena.
Iespējams, ka HTC Desire 300 savu pircēju atradīs to cilvēku vidū, kuriem viedtālruņa ārējais izskats un nenoliedzami simpātiskā Sense 5.0 saskarne ir būtiskāki par ļoti veiklu darbību un jaunākās paaudzes tehnoloģijām.
Oktobrī Nokia World ietvaros prezentētais pirmais Nokia viedtālrunis ar sešu collu ekrānu – Nokia Lumia 1520 – ir pieejams Latvijas tirgū. To var iegādāties lielākajos mobilo sakaru operatora “LMT” veikalos.
Nokia Lumia 1520 ar jaunāko Windows Phone 8 versiju “Lumia Black” un kameras funkciju inovācijām ir lieliski piemērots kā izklaidei, tā darbam. Viedtālruņa sākuma ekrānā ir jauna, trešā, tiešsaistes elementu kolonna, lai lietotāji uz lielā ekrāna varētu redzēt un paveikt vairāk.
Nokia Lumia 1520 iekļauj jaunāko attēlveidošanas veikumu – 20 megapikseļu PureView kameru ar optisko attēla stabilizāciju (OIS), kas ļauj uzņemt spilgtus attēlus arī tumsā, un objekta fokusa attāluma (zoom) regulēšanas funkciju līdzīgi kā Nokia Lumia 1020. Lumia 1520 kamera uzņem skaidrus video ar stereo skaņu pat visskaļākajos koncertos, pateicoties Nokia Rich Recording funkcijai, kas veic nesalīdzināmi labas kvalitātes skaņas ierakstu ar četriem iebūvētiem stereo mikrofoniem. Nokia Lumia 1520 fotoattēlu uzņemšanas aplikācija Nokia Camera piedāvā arī RAW DNG atbalstu, kas paver plašas uzņemto fotoattēlu pēcapstrādes iespējas.
Viedtālrunis aprīkots ar 6 collu spilgtu 1080p full HD Clear Black displeju, kas ir līdz šim labākais ekrāns, kāds iekļauts Nokia tālrunī. Un, tāpat kā citi augstākās klases Lumia sērijas viedtālruņi, arī šis displejs ir ar īpaši augstu skārienjutību, kas ļaut to lietot, piemēram, ar cimdiem.
Nokia Lumia 1520 pieejamas Microsoft Office lietotnes un Exchange e-pasts, labākais karšu un navigācijas pakalojums viedtālruņu tirgū – HERE –, ātra un droša interneta pārlūkošana ar Internet Explorer 10 pārlūku, visas populārākās sociālo tīklu lietotnes, tajā skaitā arī Instagram, Vine un Waze, un vēl aptuveni 200 tūkstoši citas lietotnes un spēles no Windows Phone Marketplace. Viedtālrunī pieejama arī jauna lietotne Nokia Storyteller, kas sakārto lietotāja uzņemtos fotoattēlus pēc to uzņemšanas laika un vietas, veidojot HERE kartē viegli pārskatāmus ceļojumu un citu spilgtāko dzīves brīžu fotostāstus hronoloģiskā secībā.
Viedtālrunim ir iebūvēta 32 gigabaitu atmiņa, kuru iespējams palielināt vēl ar 64 gigabaitiem, pievienojot atsevišķu microSD atmiņas karti. Tāpat lietotāji var uzglabāt savus failus tiešsaistes failu krātuvē SkyDrive.
Nokia Lumia 1520 pilnā nesubsidētā mazumtirdzniecības cena “LMT” veikalos ir LVL 582. “LMT” klientiem, kuri lieto “LMT” pakalpojumus jau vismaz trīs mēnešus, slēdzot “Mans Komplekts” līgumu uz 24 mēnešiem, Nokia Lumia 1520 bez pirmās iemaksas ir pieejama par LVL 24,25 mēnesī un maksājot izvēlētā tarifa plāna mēneša maksu.
Motorola nebūt nav saucams par Latvijā populāru zīmolu un ražotāja tālruņi drīzāk pazīstami no podziņtelefonu laikiem ar RAZR un ROKR nosaukumiem. Tobrīd tie bija stilīgi viedtālruņi ar futūristisku pogu noformējumu. Tad bija īss Motorola Defy ūdensdrošo viedtālruņu mirklis, bet visi Latvijā pieejamie modeļi būtu jāuzskata par „pelēkiem”, jo Motorola pārstāvju pie mums nav.
Vasaras beigās par dižu ziņu kļuva Motorola augšāmcelšanās ar Moto X modeli, kas īsti nekonkurēja ar citu ražotāju flagmaņiem, bet piedāvāja dažādas pielāgošanas iespējas un Motorola izstrādātas aplikācijas, kā arī gandrīz neaiztiktu Android operētājsistēmu. Tā bija teju divus gadus gaidīta ziņa, kopš Google pievienoja Motorola savam iepirkumu sarakstam. Diemžēl Moto X ir tikai ASV tirgum paredzēts viedtālrunis, kaut gan klīst baumas, ka tas tuvākajos mēnešos atceļos līdz Eiropai.
Stāsta varonis Motorola Moto G ir pavisam jauns ražotāja viedtālruņu modelis, kas savā ziņā ir vēl lielāks pārsteigums par Nexus sēriju, kas top Google sadarbībā ar citiem ražotājiem. Moto G cena ir zema un tieši tādēļ tas ir ļoti interesants mūsu tirgum. Latvijā vēl arvien Motorola netiek pārstāvēta un iegādāties Moto G nāksies Vācijas vai Lielbritānijas interneta veikalos, bet tas ir to vērts. Ar Moto G paspēlējos Ziemassvētku brīvdienu laikā un izstāstīšu gūtās atziņas par šo viedtālruni.
Apskats balstīts uz Android 4.3 Jelly Bean operētājsistēmu, jo šobrīd 4.4.2 KitKat pieejama tikai ASV modeļiem.
Tehniskā specifikācija:
Android 4.3 (Jelly Bean), nākotnē būs 4.4.2 (KitKat)
Qualcomm Snapdragon 400 čipkopa, četru kodolu 1.2 GHz Cortex-A7, Adreno 305 video apakšsistēma
Izmēri un svars 129.9 x 65.9 x 11.6 mm, 143 g
Ekrāns IPS LCD ar 720 x 1280 punktiem, 4.5 collas (326 ppi), Corning Gorilla Glass 3
Atmiņa 8/16 GB, 1 GB RAM
Savienojumi WLAN Wi-Fi 802.11 b/g/n, Wi-Fi hotspot, Bluetooth 4.0 A2DP, LE
Kamera priekšā 5 MP, 2592х1944 punkti, autofokuss, LED zibspuldze, sejas noteikšana, HDR. Priekšā 1.3 MP kamera
Video uzņemšana 720p@30fps, stereo skaņa, HDR
FM radio, GPS ar GLONASS, aktīvais apkārtējo trokšņu slāpētājs
Google Drive ar 50 GB glabātuvi divu gadu garumā
Lietotāja nenomaināms Li-Ion 2070 mAh
Moto G filozofija
Tā drīzāk ir visas Google filozofija, kad nonākam pie fizisku ierīču ražošanas. Google ar reklāmu un aplikāciju naudām atbalsta viedierīču iegādi Nexus gadījumā, bet šķiet, ka vēl lielāku atbalstu saņem Moto G pircēji, jo viedtālrunis ar 8 GB atmiņu izmaksā ap 170 eiro, bet 16 GB versija būs nedaudz dārgāka, ja vien izdosies to veikalos sameklēt. Google gan paziņojusi, ka Motorola finanses ir pašas Motorola ziņā, neviens neko nepabalsta un arī Android jauninājumus Motorola saņem tik pat ātri kā citi ražotāji. Būšu godīgs – neticu.
Par izdoto naudu pircējs iegūst pamatīgu viedtālruni, kura galvenās priekšrocības ir ātra jauninājumu saņemšana, pietiekami jaudīgas komponentes un dažas Motorola aplikācijas, kuras ir pat ļoti patīkami lietojamas. Nevienā citā viedtālrunī Moto aplikācijas nevar uzstādīt.
Motorola neaizraujas ar iepakojumu un kastītē līdzi samestajiem rīkiem – tur atradīsim tikai Moto G viedtālruni un USB vadu, bet nebūs sienas lādētāja un austiņu. Pats iepakojums ir vienkāršs, lēts un kaste ir pārsteidzoši maza.
Izskats un uzbūve
Protams, pirmais jautājums par lētu viedtālruni ir loģisks – vai tas kam der, vai tas kabatā neizjuks un vai ekrānā var kaut ko saskatīt. Moto G nevarētu saukt par slaidu viedtālruni, jo resnākajā vietā ir 11.6 mm biezs, bet tas nav kritiski. Viedtālruņa forma pieskaņota plaukstas formai un tas rokā jūtas daudz drošāk, nekā dažs labs teju divas reizes plānāks viedtālrunis.
Moto G aizmuguri sedz matēti gumijotas plastmasas vāciņš, zem kura slēpjas SIM kartes pieslēgvieta. Aizmugures vāciņi ir lietotāja nomaināmi un pieejami dažādās krāsās cenā ap 11 eiro, kā arī Motorola izveidojusi tā saucamos Flip-cover par apmēram 27 eiro. Oriģinālie vāciņi veidoti no biezas plastmasas un tie ļoti precīzi pieguļ viedtālrunim.
Motorola Moto G labajā sānā izvietotas visas fiziskās pogas ekrāna bloķēšanai un skaļuma regulēšanai, augšpusē ir austiņu pieslēgvieta un apakšā ir microUSB pieslēgvieta. Fiziskās pogas ir jūtami izceltas no kopējām korpusa līnijām, to malas ir diezgan asas, bet tas palīdz pogas lietot vēl ērtāk. Ekrāna vadības pogas veidotas Nexus stilā un tās aizņem ekrāna apakšdaļu, nevis ir izdalītas kā fiziskas vai skārienpogas zem tā.
Neticami labi izstrādāts Moto G 4.5 collu IPS ekrāns un tā izgaismojums. Ekrāna krāsas ir sulīgas un siltas, pat ja to salīdzina ar citu ražotāju flagmaņiem, kas izmanto IPS tehnoloģijas ekrānus. Protams, AMOLED krāsas būs zilganākas un ne tik mierīgas. 4.5 collās ietilpināta 720 x 1280 izšķirtspēja, kas dod 326 ppi punktu blīvumu. Tas ir pietiekams, lai teksts būtu lieliski lasāms un nevarētu bez piepūles saskatīt atsevišķus pikseļus. Patīkami, ka ekrānu klāj Corning Gorilla Glass 3, kas pasargās to no švīkām un skrāpējumiem.
Kopumā Moto G izskats ir ļoti atturīgs, Motorola logo redzams tikai uz viedtālruņa aizmugures vāciņa. Nostrādāts viss ir perfekti precīzi un rodas pamatīgas šaubas, ka kādas cits ražotājs šādu kvalitāti vari iegūt par līdzvērtīgu cenu.
Aplikācijas un ātrdarbība
Kā jau minēju, Motorola uzstādījusi dažas savas aplikācijas, kas ir paredzētas ekskluzīvi tikai un vienīgi Motorola viedtālruņiem. To skaits nav plašs – Migrate, Connect, Moto Care, Assist un Wireless Display. Migrate, protams, palīdzēs pārcelties no vecā Android viedtālruņa, bet šo aplikāciju pamatīgi dublē Google mākoņservisi un citas back-up aplikācijas.
Connect jau ir daudz interesantāka aplikācija, kas nodrošina zvanu un SMS saņemšanu Google Chrome interneta pārlūkā, kuram uzstādīts speciāls paplašinājums. Moto Care vairāk attiecas uz ASV tirgu, Wireless Display nepieciešama Miracast tehnoloģijas izmantošana, kas pieejama dažos Samsung un arī citu ražotāju viedajos televizoros. Miracast tehnoloģija ir vēl diezgan nestabila un internetā atrodama informācija, ka bieži televizori nemaz negrib tik vienkārši sapāroties ar viedierīcēm.
Pati interesantākā ir Assist aplikācija, kas atpazīs lietotāja guļamo laiku, kā arī no kalendāra izķeksēs informāciju par tikšanos un tad nogriezīs Moto G zvana skaļumu. Nakts laikā Moto G īpašnieku varēs sazvanīt tikai ar otro zvanu, jo pirmais zvans tiks tikai parādīts ekrānā. Assist aplikācija atpazīs automašīnu un ļaus lietot brīvroku režīmu. Vēl Motorola pievienojusi nekonfigurējamu akumulatora taupības režīmu, kas pats fonā kaut ko regulē, bet nav īsti skaidrs ko.
Motorola labi veicies ar Moto G ātrdarbības nodrošināšanu. No 1 GB RAM brīva paliek apmēram puse, bet uzinstalējot Facebook, WhatsApp un citas atmiņā sēdošas aplikācijas, tāpat paliek pāri vairāk kā 300 MB, kas nodrošina plūdenu Moto G darbību. 8 GB Moto G versijai būs pieejami apmēram 4.5 GB vietas iebūvētajā atmiņā (atgādinu – Android 4.3 Jelly Bean), bet viedtālrunis nav aprīkots ar microSD pieslēgvietu.
Qualcomm Snapdragon 400 čipkopa ar četru kodolu 1.2 GHz Cortex-A7 nodrošina jaudu, kas līdzinās Cortex-A9, bet tiek patērēts mazāks enerģijas daudzums. Adreno 305 video apakšsistēma nav saucama par ļoti jaudīgu, bet vairumam 3D spēļu pietiks. Te gan ierobežojošais faktors ir iebūvētās atmiņas apjoms un spēļu cienītājiem noteikti jāizvēlas 16 GB versija.
Sintētiskajos veiktspējas testos Moto G uzrāda jaudu, kas līdzinās Samsung Galaxy SIII un LG Nexus 4 spējām. Protams, šur tur Moto G nākas piekāpties šiem pagājušā gada flagmaņiem, bet ikdienas lietošanā tas nebūs manāms, jo Moto G ir viens no plūdenākajiem Android viedtālruņiem, ar ko nācies strādāt. Iespējams, ka janvāra beigās paredzētais KitKat jauninājums dos vēl labākus sintētiskos un faktiskos ikdienas rezultātus.
Moto G ar Android 4.3 Jelly Bean nav saņēmis latviešu valodu saskarnei, kas ir diezgan dīvaini un daudziem varētu būt nepieņemami. Rakstīšanas ievadei gan pieejama latviešu valoda, kā arī patīkami lietojamā Google Keyboard jaunākā versija.
Fotogrāfijas un kameras aplikācija
Moto G kameras aplikācija ir ieturēta minimālisma stilā un konfigurācijai nepakļaujas gandrīz nemaz. Varam uzņemt 5 megapikseļu attēlu vai 720p video, bet neko pašrocīgi šajā ziņā regulēt neizdosies.
100% crop
Pastāv iespēja manuāli iestatīt zibspuldzes lietošanu, HDR lietošanu kā foto, tā arī video uzņemšanas laikā un vēl foto aplikācija papildus piedāvā manuāli regulēt fokusu un ekspozīciju. Šādas iespējas viedtālruņa standarta foto aplikācijā redzu pirmo reizi, diemžēl asuma iestatīšana ir ļoti problemātiska, bet ap ekspozīciju gan dažreiz der padarboties.
Moto G saņēmis arī Google+ Attēli papildinājumu, kas ļauj automātiski izveidot klipiņu no fotogrāfijām un video. Aplikācija piedāvā dažādus salīdzinoši atturīgus filtrus video klipiem, kā arī pietiekami plašu mūzikas stilu izlasi. Ar Google+ Attēli pastāv iespēja izveidot neticami labus klipiņus, kuru garums ir līdz 4 minūtēm. Video apstrāde un renderēšana norisinās viedtālrunī un patērē diezgan daudz enerģijas. Apstrādāt iespējams ne tikai tos video, kas uzņemti ar viedtālruni, bet arī tos video un foto, kas pievienoti Google+ kontam. „Svešos” video nāksies vispirms lejupielādēt viedtālrunī.
100% crop
No fotogrāfijām sākumā neko dižu negaidīju, jo jau bija lasīts par ne pārāk augstvērtīgo 5 megapikseļu kameru. Jāatzīst, ka dienasgaismā uzņemtās fotogrāfijas ir pat lietojamas, fokuss lielākoties ir precīzs un automātiski aktivizējas HDR, lai piekoriģētu pārāk gaišas debesis vai tumšas ēnas. Pie faila nosaukuma viedtālrunis pievieno „HDR”, ja tas izmantot fotogrāfijas uzņemšanas laikā. Sliktākos gaismas apstākļos fotogrāfijas ir jūtami graudainas, bet bieži glābj spējīgā LED zibspuldzīte. 720p video tiek uzņemts ar 30 kadriem sekundē, bet bitreits ir tikai ap 10 Mbps, kas ir maz un detalizācija būs zema.
Vērtēju, ka Moto G foto un video spējas ir labākas, nekā internetā jūs un mūs baida, bet neko dikti labas arī tās nav. Daža laba 8 megapikseļu kamera taisa tikai lielākus failus, bet ne labāku kvalitāti. Zinu, zinu – ne jau pikseļi dod kvalitāti. Te drīzāk runāju par svaigāku tehnoloģiju, ko sev līdzi varētu nest jaunāka matrica.
Kopvērtējums
Motorola ir kārtīgi pastrādājusi, lai izveidotu lielisku ikdienas sabiedroto par ļoti zemu cenu. Ātrdarbības, ekrāna, uzbūves kvalitātes ziņā Moto G „iet garām” visādiem HTC One mini un Galaxy S4 mini, kuri ir vismaz divas reizes dārgāki.
Par tiešu konkurentu varētu uzskatīt nosacīti pašmāju ražojumu Just5 Spacer, kas gan ir lētāks, tomēr arī būs lēnīgāks, tam, visticamāk, KitKat neredzēt nekad. Arī ekrāns Just5 Spacer gadījumā ir jūtami sliktāks gan izšķirtspējas, gan tehnoloģijas, gan aizsardzības ziņā.
Moto G pavisam noteikti ir rekomendējams viedtālrunis, kas idejas un funkciju ziņā ļoti līdzinās Nexus 4. Nexus 4 jauda ātrāk izēdīs akumulatoru un arī ekrāns Nexus 4 viedtālrunī ir jūtami pelēcīgāks un vienkārši ne tik patīkams acij. Moto G pieejams FM radio, ko neatradīsi Nexus 4. 16 GB Nexus 4 cena „no rokām” (jo Play veikalā tie vairs nav pieejami par zemāku cenu) ir līdzvērtīga 16 GB Moto G versijai.
Labus un lieliskus rezultātus uzrādīja Moto G akumulators, kas spēj nodrošināt ar vienu uzlādi apmēram 7.5 stundu interneta lietošanu no vietas, kā arī ap 5 stundām spēlīšu dzenāšanas režīmā. Taupīgi lietojot Moto G, tā akumulators izturēs visas 3 diennaktis.
Kā iepriekš izkristalizējies komentāru sadaļā, tad Moto G tiek nodrošināta garantija Latvijā, kaut arī viedtālrunis iegādāts Vācijā vai Lielbritānijā. Ražotāja garantijas periods gan būs gads, jo pēc Latvijas likumdošanas otro garantijas gadu nodrošina pārdevējs.
Moto G ir tikai divi vērā ņemami klupšanas akmeņi – jāiegādājas 16 GB versija, ja vien neizmanto ikdienā kādas 15 ne pārāk grandiozas aplikācijas. Spēlīšu atturībniekiem pilnīgi pietiks ar 8 GB versiju. Jāatceras tikai ik pa laikam patīrīt atmiņu no foto un video failiem. Otrā problēma būs relatīvi švakā kamera. Tā gan nav neganti vāja, bet par labu Moto G kameru saukt negribētu. Protams, viedtālruņa iegāde Ebay vai Amazone ir saistīta ar zināmu risku.
Just5 Spacer ir būvēts uz MediaTek MT6582M platformas un to darbina 1.3 GHz četrkodolu procesors (Mali-400MP2 grafika) ar 1 GB operatīvo atmiņu. Just5 Spacer ir aprīkots ar 5 collas lielu TFT IPS skārienjutīgo displeju, kas darbojas ar 540 x 960 pikseļu izšķirtspēju. Ierīcei ir tikai 4 GB iebūvētā atmiņa, taču to var palielināt ar microSD atmiņas kartēm (līdz 32 GB). Telefonam ir 8 megapikseļu aizmugurējā (ar autofokusu un zibspuldzi) un 2 megapikseļu priekšējā kamera. Telefonam ir Bluetooth, Wi-Fi, GPS un divu SIM karšu (dual standby) atbalsts. Ierīcei ir 1800 mAh akumulators, kas nodrošina līdz 650 minūtēm sarunu un līdz 200 stundām gaidīšanas režīmā. Just5 Spacer darbina Android 4.2 (Jelly Bean) un komplektā pieejami divi aizmugurējie vāciņi (balts un melns). Īpaši salda ir arī ierīces cena – 99 Ls.
Just5 Spacer
Ir skaidrs, ka Just5 Spacer pa lielam ir tāds pats “ķīnietis” kā neskaitāmi citi vairumā gadījumu neizrunājamu zīmolu aparāti, kas lēnā garā un kārdinot ar savu zemo cenu sāk ieplūst arī Latvijā. Tomēr pēdējo nedēļu laikā esmu novērojis milzu interesi par šo ierīci un to skaidroju ne tikai ar ierīces zemo cenu, bet arī ar Just5 zīmola atpazīstamību Latvijā. Šajā apskatā es centīšos saprast cik kvalitatīvs ir šis telefons, kā arī mēģināšu to salīdzināt ar nesen apskatītajiem Gigabyte GSmart Aku A1 un Gigabyte GSmart Sierra S1. Protams, nevar neņemt vērā arī ļoti zemo ierīces cenu, kas noteikti liks pievērt acis uz dažiem ierīces trūkumiem. Sak, ko var gribēt par tādu naudu. Šādu “ķīniešu” gadījumā ir svarīgs lietotāju atbalsts un garantijas iespējas. Šajā ziņā Just5 sola pastiprināti rūpēties par to, lai Spacer lietotājiem būtu nodrošināts lielisks atbalsts un problēmu gadījumos ātrs un kvalitatīvs garantijas serviss. Ticiet man, tam ir liela nozīme!
Just5 Spacer tehniskie parametri
Ekrāns: 5 collu 540 × 960 pikseļu izšķirtspējas (~220 ppi) IPS Atmiņa: 1 GB RAM, 4 GB iebūvētā atmiņa + microSD (līdz 32 GB) Procesors: 1.3 GHz četrkodolu MediaTek MT6582M Kamera: 8 MP aizmugurējā, 2 MP priekšējā Datu pārraide: 2G/3G, dual SIM (dual standby), Wi-Fi 802.11 b/g/n, Bluetooth 3.0 Operētājsistēma: Android 4.2.2 (Jelly Bean) Baterija: 1800 mAh Izmērs un svars: 144 x 71.5 x 9.4 mm, 160 g Cenu kategorija: 99 Ls
Just5 Spacer komplektācija
Atceros, ka Gigabyte GSmart Aku A1 mani patīkami pārsteidza ar kvalitatīvo ierīces iepakojumu un līdzīgi patīkami pārsteidz arī Just5 Spacer iepakojums. Kastīte ir ne tikai vizuāli pievilcīga (apakšējā daļa pat ir Just5 rozā krāsā), bet arī patiešām kvalitatīvi nostrādāta.
Kastītē atradīsim pašu telefonu, vēl vienu aizmugures vāciņu baltā krāsā, sienas lādētāju, lādēšanai un datu pārraidei paredzēto USB kabeli, vienkāršas brīvroku sistēmas austiņas un īso tālruņa lietošanas rokasgrāmatu (ir arī sadaļa latviešu valodā).
Tā saucamo premium ražotāju produktiem īsti nav iegājusies tendence dot līdzi vēl citus aizmugures vāciņus un man prātā ir palicis tikai dažs labs Samsung budžeta/vidējās klases telefons, kam kastītē ir iekļauts vēl viens vāciņš. Tomēr man šķiet, ka patērētājiem šāds bonuss varētu patikt – galu galā vāciņi ir nomaināmi dažu sekunžu laikā un telefonam iegūstam pavisam citu skatu. Kopumā visi aksesuāri man šķiet kvalitatīvi nostrādāti un pat vienkāršā paskata austiņas balss sakariem derēs. Lai klausītos mūziku gan būs krietni par maz zemo frekvenču, jeb basu. Bet tā īsti nav problēma, jo noteikti saimniecībā jau ir krietni labākas austiņas, kas paredzētas tieši mūzikas baudīšanai. Arī pārējie aksesuāri izskatās kvalitatīvi nostrādāti un tikai laiks rādīs kā tie darbojas. Tiktāl pagaidām Just5 Spacer priecē, bet laiks ķerties pie tā korpusa apskates.
Just5 Spacer dizains, korpusa uzbūve un displejs
Just5 Spacer nevar nosaukt par mazu telefonu. Telefona 144 x 71.5 x 9.4 mm izmērs un 160 g svars ir lielāks nekā ar līdzīga izmēra displejiem aprīkotajiem Samsung Galaxy S4 un HTC One. Ja salīdzinam ar tehniski līdzvērtīgākiem konkurentiem, tad Just5 Spacer ir mazliet mazāks par Gigabyte GSmart Sierra S1, kas man šķita pārlieku smagnējs. Ja apzinamies, ka esam tikuši pie liela telefona, tad varēsim pierast pie Spacer izmēriem un svara. Kopumā telefons ir kantains un pasmags, taču labi “guļ” rokā un tam par labu spēlē noapaļotā aizmugure un viegli matētais korpusa materiāls.
Just5 Spacer
Kopumā man nav kur piesieties telefona dizainam un korpusa materiālu izvēlei. Dizains ir diezgan neuzkrītošs un savā ziņā pat gaumīgs, pie tam varam nomainīt aizmugurējo vāciņu uz sev tīkamāko krāsu. Pats vāciņš labi piestiprinās pie telefona un nav nedz šķirbu, nedz kaut kādu skaņu palokot telefonu, kā tas, piemēram, ir ar plastmasīgo LG G2. Prieks, ka Just5 telefonam pasūtījis tieši matētu nevis glancētu korpusu – ierīce gluži vienkārši labāk izskatās un turas rokā (neslīd laukā).
Vai ar šo telefonu būs prieks klausīties mūziku? Vispār, jā. Ja telefonam pieslēgsim kaut cik sakarīgas austiņas, dabūsim pietiekami skaļu un visnotaļ kvalitatīvu skanējumu. Ārējais skaļrunis ir diezgan skaļš, taču novietots ierīces aizmugurē tuvu pie apakšas un pilnībā tiks nosegts, ja noliksim telefonu ar ekrānu uz augšu uz plakanas virsmas. Rezultātā skanējums kļūs jūtami klusāks. Citiem telefoniem esmu redzējis pie šādi novietota skaļruņa mazas plastmasas “pumpiņas”, kas ierīci mazliet piepaceļ, lai skaņa var tikt laukā. Pamēģināju telefonu pagriezt sāniski, lai pārbaudītu vai skatoties video un spēlējot spēles ar pirkstiem neaizsegsim skaļruni. Personīgi man pirksti novietojās blakus skaļrunim un tādējādi tas netraucēja skanējumam. Ja runājam par balss sakariem, tad dzirdamība ir laba un arī sarunu biedri nesūdzējās, ka mani dzirdētu slikti. Tātad, īsumā, austiņās un zvanot telefons skan labi, bet paša telefona skaļruni vēl ir kur attīstīt.
Tagad parunāsim par Just5 Spacer displeju. Kad pirmo reizi lasīju šī telefona specifikāciju, biju diezgan skeptisks par tā qHD, jeb 540 x 960 pikseļu izšķirtspēju. Pie 5 collu displeja izmēra tas mums rada aptuveni 220 ppi pikseļu blīvumu. Likās, ka tik lielam displejam nepieciešama vismaz 720p izšķirtspēja. Tomēr jāatzīst, ka manas bažas bija veltīgas un tagad zināšu, ka 220 ppi pikseļu blīvums ir pietiekams, lai displejs jau būtu lietojams (šeit vari izrēķināt pikseļu blīvumu savam telefonam). Bilde, protams, ir mazliet graudaina, taču to nekādīgi nevaru uzskatīt par šādas klases un cenas ierīces trūkumu. Patiesībā pie izšķirtspējas varēs piesieties tikai cilvēki, kas nākuši no krietni dārgākiem un spējīgākiem viedtālruņiem.
Tomēr ar izšķirtspēju vēl nebeidzas displeja apraksts. Just5 Spacer izmanto jūtami vienkāršu displeja paneli, kas būtiski maina krāsas, ja skatāmies uz telefonu no sāniem. Tātad, ja telefons stāvēs kādu gabaliņu no mums, skatoties no sāna ekrānā redzēsim ne visu. Cenas dēļ to var pieciest un pie tā var pierast, bet no sākuma bija dīvaini rakstīt tekstu, ja pagriežot telefonu pēkšņi vairs nav saskatāmas taustiņu aprises. Tāpat arī, ja telefons stāv nostāk no mums, tad skatoties uz to no sāna pilnvērtīgi neredzēsim ekrānā notiekošo. Just5 vēsta, ka viņu nākamajiem viedtālruņiem būs labāki displeji. Esmu sagatavojis arī mazu video, kur uzskatāmi redzams kā mainās krāsas, ja pagrozam telefonu.
Displeju nesedz citos viedtālruņos tik pierastais Gorilla Glass aizsargstikls, tāpēc jāuzmanās, lai to nesaskrāpētu vai nesaplēstu. Tīri vizuāli man displejs nešķita neizturīgs, taču es telefonu uz zemes necentos mest. Just5 sola sagatavot displeja aizsargplēvītes un tās noteikti pasargās displeju no skrāpējumiem. Telefonam virs displeja novietots skaļrunis, kameras actiņa un knapi redzami apgaismojuma un attāluma noteikšanas sensori. Tādējādi telefons prot automātiski regulēt displeja apgaismojumu un izslēdz displeju, kad uzsākam sarunu (pieliekam telefonu pie auss). Apgaismojuma līmenis ir pietiekami augsts un automātiskais apgaismojuma režīms darbojas tīri labi. Arī pieskārieni tiek uztverti precīzi. Ak, jā, pats displejs jūtami speķojas. Savelkot visu kopā, gribu teikt, ka Just5 Spacer aprīkots ar tīri labu vidējās klases ierīces cienīgu displeju un vienīgo būtisko vilšanos sagādā krāsu attēlojums. Ja tas ir pirmais viedtālrunis, tad tā īsti nebūs problēma, jo nav ar ko salīdzināt.
Zem displeja novietoti trīs skārienjutīgi Android vadības taustiņi, kas darbojas godam un tiek izgaismoti, ja pieskaramies. Starp citu, attēlā augšāk varam redzēt, ka ap displeju apjoztā sānu maliņa ir mazliet piepacelta un tas ir labi, jo noliekot telefonu “uz mutes”, būs mazāka iespējamība saskrāpēt tā displeju.
Ierīces labajā sānā atrodas ekrāna bloķēšanas un telefona ieslēgšanas/izslēgšanas taustiņš, bet labajā – skaļuma regulators. Taustiņi darbojas labi (jūtams piespiediens) un esmu apmierināts ar ekrāna bloķēšanas taustiņa novietojumu. Savukārt skaļuma regulatoru es gribētu mazliet pastumt uz leju. Telefona augšpusē novietota 3.5 mm audio pieslēgvieta un apakšā – labajā sānā atradīsim microUSB pieslēgvietu un mikrofonu.
Just5 Spacer aizmugurējās 8 megapikseļu kameras actiņa novietota ierīces centrā un tuvu pašai augšējai malai. Klāt ir arī vienas diodes zibspuldze. Par kameras spējām runāsim vēlāk, bet šeit gribu piezīmēt, ka kameras novietojums ir tīri labs, taču šad un tad kadrā tika pirksti. Es kameru gribētu pastumt mazulietiņ uz leju, tad šī problēma būtu atrisināta. Ap kameras stikliņu ir paaugstinājums, kas pasargā to no skrāpējumiem. Ļoti pārdomāts sīkums.
Zemāk attēlā varam apskatīt Just5 Spacer ar abiem vāciņiem – balto un “melno”, kas ir drīzāk tumši pelēks. Paši vāciņi noņemami ļoti vienkārši, ar nagu viegli jāparauj labajā apakšējā stūrī.
Tagad mazliet par telefonā iespraužamajām kartēm. Tā kā tas ir dual SIM telefons (darbojas dual standby režīmā), tad tajā var ievietot divas SIM kartes. Tagad svarīgais: “galvenajā” slotā pa kreisi (W/G) var ielikt Mini SIM karti (tādas plaši izmantoja pirms viedtālruņu ēras) un tā darbosies 2G un 3G (HSDPA, HSDPA+) tīklos. Savukārt pa labi ir mazākas Micro SIM kartes slots (tādas šobrīd izmanto vairumā mūsdienīgo viedtālruņu), kas nodrošina balss sakarus, taču tikai “lēno” WCDMA datu pārraidi, kuras spēju nepietiks, lai darbinātu iecienītas aplikācijas, piemēram, Dropbox. Tātad, ja mums ir mazā Micro SIM karte un to ieliksim Just5 Spacer, netiksim pie ātra mobilā interneta un būs jādodas pie mobilo sakaru operatora mainīt atpakaļ uz “lielo” SIM karti vai jāizmanto SIM kartes adapteris. Tas savukārt traucēs fiksi nomainīt telefonu. Ļoti savāds un mūsu reģionam neatbilstošs (es pat teiktu nepieņemams) risinājums. Pa labi atlikušajā slotā ir vieta microSD atmiņas kartei līdz 32 GB.
SIM karšu pārvaldības rīks par sevi liek manīt uzreiz kad esam ievietojuši telefonā SIM kartes slēdzam iekšā telefonu. Lietotājam ir iespēja norādīt kura SIM karte būs galvenā zvaniem, īsziņām un datu pārraidei. Tāpat arī zvanu vēsturē ir atzīmēts ar kuru pieslēgumu veikti un saņemti konkrētie zvani. Dažas dienas (pārsvarā pa Rīgu) palietojot šo telefonu nesaskāros ar balss sakaru problēmām un arī ar signāla uztveramību viss bija kārtībā.
Pagaidām esam sapratuši, ka telefons ir smuki iepakots, tas ir patīkami salikts kopā, taču jau saskaramies ar pirmajiem trūkumiem – ne pārāk kvalitatīvo displeju un neērto SIM kartes slotu. Tagad laiks ķerties pie Just5 Spacer programmatūras, veiktspējas, baterijas un kameras testēšanas.
Just5 Spacer veiktspēja, programmatūra un baterijas darbība
Kāds tad Just5 Spacer ir darbībā? Iesākumā vēlreiz iziesim cauri būtiskākajiem telefona tehniskajiem raksturlielumiem. Ierīces “sirds” ir MediaTek MT6582M čipkopā iestrādātais 1.3 GHz četrkodolu (Cortex A7) procesors ar 1 GB operatīvo atmiņu un Mali-400 MP grafisko paātrinātāju. MediaTek procesori ir izplatīti šādos “ķīniešu” produktos, jo maksā lēti un spēj nodrošināt pienācīgu ierīču darbību. Konkrēti šī MT6582 čipkopa veidota, lai ražotāji varētu piedāvāt lētus četrkodolu viedtālruņus un to savos produktos izmanto arī Lenovo (A850, S930), TCL (J720), ZTE (V969), Huawei, Coolpad, JiaYu, CarPad (T5, T6) u.c. ražotāji. Konkrēti MT6582M modelis ir mazliet “apgraizītāks” un nodrošina tikai qHD izšķirtspēju. MediaTek procesoru galvenā iezīme ir to īpaši zemā cena, taču veiktspējas ziņā tie pārsvarā piekāpjas Qualcomm produktiem, kas darbina vairumu premium zīmolu ierīču. Ja nepieciešama bezkompromisa jauda un iespējas, es ieteiktu iet ar līkumu MediaTek darbinātām ierīcēm, taču labākas cenas meklējumos šādas ierīces būs laba izvēle.
No 1 GB (reāli – 972 MB) operatīvās atmiņas brīva ir aptuveni puse. Mani gan vairāk uztrauc tas, ka telefonam ir tikai 4 GB (reāli 3.6 GB) iebūvētā atmiņa (lietotājam pieejami vien 1.7 GB). To visnotaļ ātri aizpildīsim ar aplikācijām un to datiem, tāpēc būs jācīnās ar mēģinājumiem aplikācijas un datus glabāt uz microSD atmiņas kartes, ko par laimi telefonā var ievietot. Bet atkal, par 99 Ls neko īpaši daudz nesagaidīsi.
Tā kā plikiem specifikāciju aprakstiem mēs vairāk neticam, tad izrausim cauri dažus populārākos veiktspējas testus, lai saprastu kādiem viedtālruņiem Just5 Spacer ir tehniski līdzvērtīgs konkurents. Quadrant (5964), Vellamo (Metal – 557, HTML5 – 1822), Antutu (17167), Geekbench 3 (352/1163), Linpack (228 MFLOPS) un NenaMark2 (50.8 fps) rezultāti rāda, ka Just5 Spacer tehnisko spēju ziņā ir vienā līmenī ar pagājušā gada flagmaņiem – Samsung Galaxy S3, HTC One X un LG Nexus 4. Smīnot var pat teikt, ka ķīnieši pēc gada var iepriekšējā gada flagmaņu veiktspēju piedāvāt par vismaz 5 reizes zemāku cenu. Patiešām iespaidīgi!
Sintētiskie veiktspējas testi parāda tikai ierīces veiktspējas vienu pusi, otra atklājas aparāta ikdienas lietošanā. Dažas dienas padarbojos ar Just5 Spacer un secināju, ka kopumā telefons darbojas labi un naski. Tomēr tā kā tā ir Android darbināta ierīce, tad paredzu, ka pēc ilgāka lietošanas laika telefons varētu palikt lēnāks. Telefonam būs pa spēkam tīmekļa pārlūkošana (pašiem gan būs jāatrisina Adobe Flash spraudņa neesamības problēma), video skatīšanās un pat lielākā daļa spēļu. Ar vienkāršākām spēlēm telefonam nebija nekādu problēmu, bet Asphalt 7: Heat darbība vairs nebija tik plūdena. Spēlēt šo spēli bija iespējams, bet bija jūtama mazliet saraustīta tās darbība. Tātad, ja ir svarīga aktīva prasīgu spēlīšu spēlēšana, šis telefons var nebūt labākā izvēle, bet visādi citādi tas būs jaudīgs ikdienas kompanjons. Šim telefonam ir GPS, signālu tas spēj uztvert pāris minūšu laikā, taču vismaz braukājot par Rīgas centru man tas nešķita pārāk precīzs.
Asphalt 7: Heat nedarbojas pavisam plūdeni
Telefons darbojas ar “tīru” Android 4.2.2 (Jelly Bean) operētājsistēmas versiju un no ražotāja šoreiz tikai klāt nākušas tikai dažas ekrāntapetes, failu pārvaldnieka un radio aplikācijas (ir iespēja ierakstīt radio). Kuplā skaitā ir pārstāvētas arī Google aplikācijas, tāpēc varēsim ērti piekļūt saviem e-pastiem, kalendāram, video u.c. Google servisos uzglabātajiem datiem. Tā kā pašiem radīt savu ierīču dizainu un programmatūru maksā ļoti dārgi, tad vairums ražotāju izvēlas savas ierīces sakomplektēt jau no esošiem elementiem un šādā ziņā Android platforma ir pateicīga. Tas nebūt nav slikti, jo “tīrs” Android tomēr mazāk noslogo telefonu un gluži vienkārši darbojas ātrāk. Šādu “ķīniešu” Android viedtālruņu gadījumā svarīgs ir arī Android atjauninājumu jautājums. Šīs pavisam noteikti nebūs tās ierīces, kas visātrāk tiks pie jaunākajām Android versijām un liela daļa telefonu savu dzīvi aizvadīs ar to versiju, kāda tika ierakstīta rūpnīcā. Daļa šādu ierīču ir aprīkotas ar atsevišķām aplikācijām, kas palīdz tikt pie platformas atjauninājumiem, ja ražotājs ir nolēmis veltīt tam savu laiku un resursus. Just5 pārstāvji norāda, ka Spacer var atjaunināt Just5 veikalā, bet jau drīzumā Android atjauninājumi uz ierīcēm atceļos pa gaisu (OTA).
Zemāk var apskatīties Just5 Spacer lietotāja saskarnes ekrānšāviņus.
Just5 Spacer ir aprīkots ar 1800 mAh akumulatoru, kas mūsdienās vairs nespēj nevienu pārsteigt. Ir skaidrs, ka šis nebūs tas telefons, kas pie kaut cik aktīvas lietošanas spēs darboties divas dienas, taču mana dažu dienu pieredze ar šo telefonu liecina, ka pilnu dienu izvilkt varēsim. Tādējādi baterijas ziņā šis telefons nav nekāds spīdeklis, taču nav arī vietas lieliem pārmetumiem. Pie tam, baterija ir brīvi izņemama un nomaināma ar citu.
Just5 Spacer kameras iespējas
Telefons ir aprīkots ar 2 megapikseļu priekšējo un 8 megapikseļu aizmugurējo kameru ar autofokusu un vienas diodes zibspuldzi. Attēlu maksimālā izšķirtspēja ir 6 megapikseļi, ja vien neveidojam “kantainās” 4:3 bildes. Maksimālā video uzņemšanas izšķirtspēja ir 1080p, jeb Full HD. Kameras aplikācija ir pavisam vienkārša un bez pārsteigumiem. Tomēr ir HDR, kā arī panorāmas režīmi.
Ja runājam par šī telefona kameras darbības kvalitāti, tad jāsaka, ka tā ir viduvēja. Kamera ir diezgan lēnīga, ne vienmēr korekti spēj nofokusēties un bildēm/video jūtami trūkst asuma. Filmējot klusumā tiks ierakstīta arī kameras fokusēšanās skaņa. Šis telefons pavisam noteikti nederēs tiem, kam svarīga kvalitatīva kamera, taču ar telefonu var pa retam uzņemt kādu attēlu vai video, ko izvietot sociālajos tīklos vai pārsūtīt citiem. Bet atkal, telefons maksā tikai 99 Ls.
Ar Just5 Spacer uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Ar Just5 Spacer uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Ar Just5 Spacer uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Zemāk var apskatīt ar Just5 Spacer uzņemto 1080p testa video (vienu brīdi kadrā ticis mans pirksts, sorry):
Uzreiz ir skaidrs, ka Just5 Spacer īsti nav liekams vienā grozā ar Qualcomm komponentēm spēcinātajiem premium zīmolu produktiem un cenas/iespēju dēļ tas ir salīdzināms ar citiem “ķīniešiem”. Tā kā es necenšos sekot pilnīgi visām Āzijas ražotāju aktualitātēm, tad gribu Spacer salīdzināt ar abiem blogā apskatītajiem Gigabyte GSmart telefoniem. Tehniski pārāks būs Gigabyte GSmart Sierra S1, jo tam ir jaudīgāks procesors, labāks displejs ar augstāku izšķirtspēju, labāka aizmugurējā kamera un mazliet lielāka baterija. Taču cenas starpība starp abiem telefoniem šobrīd ir savi 90 Ls un tāpēc Just5 Spacer uzvar. Savukārt Gigabyte GSmart Aku A1 būs ierīce ar mazliet mazāku displeju (pats telefons gan ir diezgan resns), knapāku procesoru un kameru. Tā kā arī Aku A1 maksā ap 100 Ls, tad arī šajā sacīkstē uzvar Just5 Spacer. Patiesībā Just5 Spacer cenas ziņā sakauj faktiski visu konkurentu piedāvājumu.
Modelis
Just5 Spacer
Gigabyte GSmart Sierra S1
Gigabyte GSmart Aku A1
Displejs
5″ (540×960, 220 ppi)
5″ (720×1280, 294 ppi)
4.5″ (480×854, 218 ppi)
Procesors
1.3 GHz četrkodolu MT6582M
1.5 GHz četrkodolu MT6589T
1.2 GHz četrkodolu MT6589M
Operatīvā atmiņa
1 GB
1 GB
1 GB
Iebūvētā atmiņa
4 GB + microSD (līdz 32 GB)
4 GB + microSD (līdz 32 GB)
4 GB
Kameras
8 MP aizmugurējā, 2 MP priekšējā
13 MP aizmugurējā, 2 MP priekšējā
5 MP aizmugurējā, VGA priekšējā
Akumulators
1800 mAh
2000 mAh
2000 mAh
Izmēri un svars
144 x 71.5 x 9.4 mm, 160 g
145.5 x 72.5 x 8.9 mm, 168 g
136 x 67 x 12.4 mm, 147.7 g
Secinājumi
Vienmēr būs cilvēki, kas meklēs vislabāko cenas/iespēju attiecību pilnīgi visos produktos un pakalpojumos. Galējos gadījumos tas robežosies ar vēlmi izšmaukt pavisam pa lēto, kas parasti gan beigsies ar briesmīgu produktu vai pakalpojumu iegādi. Ja runājam par elektroniku, tad no Āzijas var pasūtīt pavisam lētus viedtālruņus un planšetdatorus. Vairums no tiem būs ļoti, ļoti briesmīgas ierīces, kas izlaidīs savu elektronisko garu pirmajos darbības mēnešos un pat ja neizlaidīs, tad būs bremzīgas briesmas. Daļā gadījumu, protams, pietiek ar jebkādas kvalitātes ierīci, tomēr es esmu radis rakstīt par tehnoloģijām, kas spēj sagādāt vairāk pozitīvas nekā negatīvas emocijas. Ar gadiem gan mūsu Āzijas brāļi un māsas saglabājot zemas cenas ir iemācījušies veidot arvien labākus produktus, taču no milzīgās “ķīniešu” gūzmas atlasīt sakarīgākos aparātus kļūst arvien sarežģītāk. Latviešu valodā par šādām ierīcēm vēl ir maz diskusiju, taču tepat kaimiņos, piemēram, tehnoloģiju portālā 4PDA šādus aparātus iztirzā gana smalki.
Pirkt “ķīniešus” var, bet es ieteiktu aizdomāties par garantijas un atbalsta jautājumiem. Tāpēc, ja es blogā rakstu par šādiem telefoniem, tad raugos, lai tiem ir atbalsts Latvijā. Tikai tāpēc es izveidoju divu Gigabyte GSmart viedtālruņu apskatus un tikai tāpēc piekritu rakstīt par Just5 Spacer. Šiem produktiem Latvijā nebūs problēmu ar garantijas servisu un būs konkrēts uzņēmums un cilvēki pie kuriem griezties problēmu vai jautājumu gadījumā. Pēdējā tikšanās reizē Just5 pārstāvji īpaši uzsvēra, ka rūpēsies par to, lai Spacer lietotāji saņemtu lielisku atbalstu. Nenovērtējiet šo aspektu par zemu.
Telefons maksā 99 Ls un tas nav daudz. Tīri tehniski Just5 Spacer ir diezgan spējīgs viedtālrunis, kas spēs tikt galā ne tikai ar filmām, interneta pārlūkošanu, bet darbinās lielāko daļu spēļu. Tas arī izskatās labi un tikai atzinīgus vārdus varu veltīt korpusam – izvēlēti labi materiāli un viss kopā salikts godam. Telefons ir diezgan liels un pasmags, taču rokā to noturēt ērti. Lai arī tas ir dual SIM telefons, tomēr mazu neērtību sagādā fakts, ka primārā SIM karte nepieciešama “lielajā” izmērā. GPS darbojas nepārliecinoši un baterija telefonu pie dzīvības uzturēs tikai dienu. Tagad par lietām, kas mani uztrauc mazliet vairāk. 4 GB iebūvētā atmiņa aizpildīsies ļoti ātri un nāksies krāmēties ar atmiņas kartēm, displejs, lai arī ar 5 collām pietiekamu izšķirtspēju, tomēr nav pārāk kvalitatīvs un jūtami maina krāsas, ja uz to skatās no sāniem. Un visbeidzot telefona kamera spēj uzņemt viduvējas kvalitātes attēlus un video. Tomēr…
Telefons maksā 99 Ls un tas nav daudz. Ja vien nemeklējam pašu zemāko cenu un tās dēļ būtu gatavi pasūtīt no Āzijas visādus brīnumus, Just5 Spacer derēs bērniem/jauniešiem un pieaugušākiem, kam tas, iespējams, būs pirmais viedtālrunis. Varbūt kādam tas būs kā otrais (rezerves) viedtālrunis. Visā visumā tas ir lietojams telefons un tā cena patiešām liek pievērt acis uz visādi citādi viduvējām komponentēm. Pozitīvi, ka šo ierīci var nopirkt kaut šodien vienkārši aizejot uz veikalu vai pasūtot kādā vietējā interneta veikalā un nebaidīties par tā atbalstu. Es šo telefonu varbūt pats sev nepirktu, jo tas netiktu galā ar manām prasībām, taču dažas dienas ar to nostaigāju kā primāro telefonu un nemaz nejutos slikti. Ja meklē vienkāršu, lielu un lētu Android viedtālruni, tad uzskatu, ka ir vērts apsvērt arī Just5 Spacer iegādi. Ikviens interesents to var apskatīt Just5 veikalā Rīgā, Brīvības ielā 40.
Tomēr īstie niķi un stiķi lien laukā pēc ilgstošākas telefona lietošanas, tāpēc priecāšos, ja iekomentēsi par savu pieredzi lietojot šo telefonu. Paldies!
Pozitīvais:
Zema cena
Ierīcei pieejams atbalsts arī Latvijā
Gaumīgs dizains un kvalitatīvs korpuss (divi aizmugures vāciņi)
Faktiski katru reizi izejot no mājām es automātiski pieskaros pie bikšu sānu kabatām pārbaudot vai labajā ir telefons un kreisajā atslēgu saišķis. Tas ir pats mantu minimums ar kurām varu doties savās ikdienas gaitās. Es savām mantām sekoju līdzi diezgan rūpīgi, taču gana daudz esmu dzirdējis, ka cilvēki mēdz kaut kur atstāt vai nozaudēt savus telefonus un atslēgu saišķus. HTC ir izveidojis digitālu aksesuāru, kas palīdzēs nepalikt bez savām mantām arī aizmāršīgākiem cilvēkiem. Mazo auto signalizācijas pults apmēru ierīci sauc par HTC Fetch un esmu to saņēmis uz testu. Dažas dienas padarbojos ar šo verķi un nu man ir ko teikt.
[youtube=www.youtube.com/watch?v=dqo4L2i9Rx8]
Kas lācītim vēderā un kā darbojas HTC Fetch?
HTC Fetch ir 29.35 x 29.35 x 9.3 mm mazs un viegls melnas plastmasas objekts, kam var pielikt klāt gumijas siksniņu, lai to ērtāk piekārtu pie atslēgu saišķa vai kāda cita priekšmeta, ko mēdzam nozaudēt. Zem plāna vāciņa (nav ūdensizturīgs) paslēpusies CR2032 tipa plakanā baterija, kas ierīci pie dzīvības spēj uzturēt pat pusgadu. Vienā sānā atradīsim gaismas diodi, lai saprastu, kad aksesuārs ieslēdzas un kad izslēdzas. HTC Fetch aizmugurē ir ir mazmazītiņš pīkstuļ-skaļruņa caurumiņš un lielāka poga ar ko var ieslēgt ierīci vai likt tai sazināties ar telefonu. Saziņa notiek izmantojot Bluetooth 4.0 bezvadu savienojumu un specifikācijā norādīts līdz 15 m maksimālais savienojuma attālums. Praksē tipiskā guļamrajona dzīvoklī es nespēju panākt situāciju, ka telefons pazaudētu savienojumu ar Fetch. Es pat bez panākumiem mēģināju aksesuāru “paslēpt” kastrolī un to iznesu uz balkona. Tātad – savienojums ir stabils un būs jānoiet gabaliņš līdz ierīces “pazaudēs” viena otru.
Tātad, ko Fetch prot? Šo ierīci var izmantot, lai veiktu meklēšanas darbus. Pie tam meklēt mēs varam no telefona puses pašu Fetch un otrādi – no Fetch telefonu. Kad abas ierīces ir savienojušās un atrodas kaut kur tuvumā, tad piespiežot pogu uz Fetch korpusa, sāks pīkstēt telefons. Līdzīgi, telefonā varam likt pīkstēt Fetch un tādējādi atrast to kopā ar atslēgām vai kādu citu priekšmetu. Tomēr tas nav viss. Lietotājs var ieķeksēt vienu ķeksi un abas ierīces sāks pīkstēt, ja pārtrūks savienojums starp tām. Piemēram, izkāpjam no auto (atstājuši tur telefonu), ejam prom un visai ātri pamanīsim, ka pīkst pie atslēgām pieķibinātais Fetch un auto stikli (un telefons) tiks izglābti no garnadžu smirdīgajiem pirksteļiem. Mēs pat varam Fetch piestiprināt pie mūsu mājdzīvniekiem vai bērniem un pīkstieni liks apķerties, ka tie ir noklīduši pārāk tālu no mums. Starp citu, ieslēdzot kameras aplikāciju telefonā varam bildes uzņemt spiežot pogu uz Fetch. Sanāk tāda kā attālinātā knipsēšana. Ak, jā, noteikti gadās situācijas, kad neveiksmīgā randiņā vai sanāksmē ļoti noderētu iespēja “izstāties no spēles”. Nemanāmi kabatā piespiežam Fetch pogu, telefons sāks pīkstēt un nopietnu seju varēsim sarunu biedram norādīt, ka uz šo zvanu pavisam noteikti ir jāatbils. Vēl mirklis un jau esam gabalā!
Fetch pīkstulis nav pārāk skaļš, taču mierīgos apstākļos to sadzirdēt varēsim. Kopumā dikti feins aksesuārs, ja saimniecībā ir kāds jauns HTC viedtālrunis. Tas noteikti visiem nav vajadzīgs, taču, ja bieži gadās pazaudēt kādas lietas, tad Fetch var lieti noderēt.
Ar ko HTC Fetch var savienoties?
Te nu nonākam līdz vienai svarīgai niansei. Lai arī HTC Fetch izmanto Bluetooth savienojumu, tas spēj sadarboties tikai ar dažiem HTC viedtālruņiem. Mājaslapā norādīts, ka atbalstīti ir HTC One mini, HTC Butterfly s un HTC One max, bet man vēl ziņo, ka Fetch mācēs savienoties arī ar “parasto” HTC One un pat jauno HTC Desire 601. Es testēju šo verķi kopā ar HTC One max un par citiem īsti nav komentāru, taču skatos, ka Google Play ir aplikācijas, kas var palīdzēt Fetch savienot arī ar citiem Android aparātiem. Te gan būs pašiem jāpadarbojas.
Esam veiksmīgi aizvadījuši kārtējo rudeni un ievākuši jauno ābolu ražu. Šoreiz veiksmīgā ābolkompānija mūs ir pārsteigusi nevis ar vienu, bet veseliem diviem iPhone viedtālruņiem. Kā tas bija ierasts iepriekšējos gados, prasīgākajiem ābolu tīkotājiem tiek piedāvāts iepriekšējā iPhone 5 metāliskā dizaina līniju ieturošais jaunais un varenais iPhone 5S, taču šoreiz Apple ir nolēmuši izmēģināt jaunu triku. Proti, uzfrišināt pagājušā gada modeli un piedāvāt to kā pavisam jaunu produktu.
Apple iPhone 5C
Tas pats par sevi nav nekas slikts un vēlos mazliet ieviest skaidrību tiem, kas īpaši neseko līdzi tehnoloģiju aktualitātēm. Līdz šim Apple prezentējot jaunu telefonu vai planšetdatoru, iepriekšējam modelim samazināja cenu un turpināja to tirgot cilvēkiem, kam varētu nepatikt šo ierīču sākotnējā (milzīgā) cena. Tomēr tas nenoliedzami skaitījās “vecais” modelis un nekādu dižo reklāmu ap to neuzbūvēsi. Arī mediji taču neies par to pašu produktu rakstīt pa otram lāgam. Tomēr kopumā šāda pieeja ir ļoti prātīga, jo ilgus gadus ļāva Apple neapturami audzēt iOS ierīču lietotāju skaitu neatkarīgi no aktuālā flagmaņa panākumie (kas gan līdz šim bijuši augsti). Bez tam nebija jārada atsevišķi modeļi, kam būtu jākaro ar citu ražotāju budžeta klases ierīcēm. Kas tad mainījies šogad? Apple ņēma pagājušā gada iPhone 5, tā metāla korpusu nomainīja pret lētāku, bet košāku plastmasas korpusu un tapa pilnīgi jauns produkts – iPhone 5C. Vēl pirms jaunā telefona prezentācijas daudzi baumoja, ka C burts nozīmē ierīces lēto cenu (cheap), taču neko diži lēts šis jaunums nesanāk un pareizāk būtu šo ierīci uztvert kā krāsainu (color).
Tātad, noslēdzot 2013. gadu, Apple piedāvā trīs iPhone – jauno un spēcīgo flagmani iPhone 5S, jauno, taču vienlaikus tehniski nemaz ne tik jauno iPhone 5C un ASV operatoru klientiem par velti met līdzi divas paaudzes veco iPhone 4S. iPhone 5C gājiena galvenais mērķis ir raisīt ažiotāžu ap iPhone vidusslāni, ko līdz šim aizēnojis aktuālais flagmanis. Bez tam, ar koši krāsaino iPhone 5C var uzrunāt tās pircēju klases, kuras iepriekš šķobīja degunus par zolīdā paskata metāla aifoniem. Apple šim “jaunajam” modelim velta milzu uzmanību, tas ir pirmajā vietā uzņēmuma mājaslapā un pamatīgi gozējas reklāmās. Gluži kā pāvs, kas visiem rāda savas košās spalvas.
Iesākumā rekomendēju noskatīties Apple sagatavoto iPhone 5C reklāmas video, kurā uzņēmuma galvenais dizaineris Džonijs Aivs iepazīstina ar jauno produktu un tā tapšanas procesu. Noskatoties šo video uzreiz būs skaidrs kā šo telefonu mēģina pozicionēt Apple. Proti, arī plastmasa var būt feins materiāls no kā veidot telefonu korpusus. Redzēsim vai šīs domas paliks tādas pašas, kad paņemsim rokā pašu telefonu.
[youtube=www.youtube.com/watch?v=utUPth77L_o]
iPhone 5C ir tik vienkārši norakstīt, jo pa lielam tas ir vecais iPhone 5 tikai plastmasas korpusā. Tomēr esmu gatavs pastrādāt un šajā apskatā centīšos noskaidrot vai iPhone 5C rada īsta iPhone sajūtas un vai tam ir izredzes piesaistīt uzmanību šobrīd ar tik lieliskiem konkurentiem pārpildītajā viedtālruņu tirgū.
Apple iPhone 5C tehniskie parametri
Ekrāns: 4 collu 640 × 1136 pikseļu izšķirtspējas (~326 ppi) IPS LCD Atmiņa: 1 GB RAM, 16/32 GB iebūvētā atmiņa Procesors: 1.3 GHz divkodolu Apple A6 Kamera: 8 MP aizmugurējā, 1.2 MP priekšējā Datu pārraide: 2G/3G/4G (LTE), Wi-Fi 802.11 a/b/g/n, Bluetooth 4.0 Operētājsistēma: iOS 7 Baterija: 1510 mAh Izmērs un svars: 124.4 x 59.2 x 9 mm, 132 g Cenu kategorija: ap 400 Ls
Apple iPhone 5C komplektācija
iPhone 5C ir iepakots noapaļotā “kapsulā” ar caurspīdīgu vāku, lai uzreiz var novērtēt jaunā telefona košo krāsu. Līdzīgās kastītēs Apple iepako savus iPod mūzikas atskaņotājus.
Apple iPhone 5C iepakojums
Telefona kastītē atradīsim pašu telefonu, datu un lādēšanas Lightning kabeli, sienas lādētāju EarPods austiņas ar mikrofonu, nano SIM kartes turētāja izbakstīšanai paredzēto adatiņu un mazliet papīrīšu (ir arī klasiskās Apple logo uzlīmes).
Apple iPhone 5C standarta komplektācija
Apple iPhone 5C dizains un korpusa uzbūve
Ja es pirms gada testa nolūkos nebūtu savai māmiņai uzdāvinājis iPhone 3GS, tad būtu jau gandrīz piemirsis, kas savulaik Apple izstrādāja plastmasas iPhone telefonus. Tādi bija iPhone 3G un iPhone 3GS un tikai 2010. gadā ar iPhone 4 aizsākās metāla aifonu ēra. Toreiz korpusam izvēlēto materiālu un uzbūves kvalitātes ziņā iPhone gluži vienkārši nebija konkurentu. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, jo beidzot esam sagaidījuši lieliski nostrādātus metāla viedtālruņus (piemēram, HTC One) un citi ražotāji ir iemācījušies godam nostrādāt savu produktu plastmasas korpusus (piemēram, Nokia vai HTC). Tā pati Nokia arī nekautrējas publiski pazoboties par jauno Apple veikumu.
iPhone 5C korpuss veidots no plastmasas (polikarbonāta), taču tajā stingrības uzlabošanas nolūkos iestrādāts metāla rāmis, kas kalpo arī kā antena. Šāda pieeja ļāvusi radīt patiešām izturīgu korpusu un paņemot rokā iPhone 5C, rodas sajūta, ka objekts ir pilnībā veidots no viena gabala. Pašu korpusu sedz arī pamatīgs caurspīdīgas lakas slānis, kas telefonu padara pagalam slidenu un spīdīgu. Jābūt uzmanīgiem, lai to nenolidinātu uz zemes. Telefons ir pieejams piecās košās krāsās: zaļā, zilā, dzeltenā, rozā un baltā. Interesanti, ka ierīces korpusa krāsai ir pat pieskaņota ekrāntapete.
Apple ir meistari garšīgu video veidošanā un iesaku noskatīties iPhone 5C reklāmas video. Pēc video noskatīšanās telefonu gribas burtiski apēst!
[youtube=www.youtube.com/watch?v=p8IAkbWJNfY]
Lai arī iPhone 5C tehniski ir bāzēts uz pagājušā gada iPhone 5, tomēr savādāka korpusa dēļ jaunais telefons ir mazliet smagāks (132 g pret 112 g) un biezāks (9 mm pret 7.6 mm) par priekšgājēju. Mazs svara palielinājums šoreiz pat nāk par labu, jo pirms gada man nepatika, ka metāla iPhone 5 sver kā tā ierīces plastmasas konkurenti. Bez tam plastmasas korpusa izvēle ļāvusi Apple dizaineriem noapaļot telefona sānus un tādējādi ierīce daudz patīkamāk ieguļas rokā. Pēc dažāda kalibra Android “lāpstu” testēšanas, iPhone 5C šķiet ļoti šaurs telefons. Apple nevēlēšanās ierīcēs iestrādāt par 4 collām lielāku displeju cilvēkos rada arvien lielāku neapmierinātību, jo ar nožēlu jāatzīst, ka nu jau esam pieraduši arī pie lielākām ierīcēm. Vismaz es esmu pieradis un tāpēc iPhone man šķiet par mazu (šauru). Īpaši tas ir jūtams rakstot, jo uz mazā iPhone ekrāna arī tastatūra ir ar pavisam maziem taustiņiem.
Apple iPhone 5C
Lai arī telefona korpuss ir košs, tomēr uz tā var redzēt speķainu pirkstu atstātos šmulējumus un skrāpējumus. Ja pirkstu nospiedumus var noslaucīt tikpat viegli, cik ierīci nošmulēt, tad pret skrāpējumiem labāk cīnīties ar kādu vāciņu. Tādu pilns internets un arī Apple par baisu naudu piedāvā savus. Un es ļoti rekomendēju uzreiz tikt pie vāciņa, jo telefons skrāpējas jūtami.
Kopā ar jaunajiem iPhone 5C telefoniem Apple piedāvā arī krāsainus silikona maciņus. Tie ir sacaurumoti, lai cauri redzētu paša telefona krāsu un pieejami sešās krāsās – baltā, rozā, dzeltenā, zilā, zaļā un melnā. Apple mājaslapā var paspēlēties ar vāciņiem, lai saprastu kurš maciņš patīk vislabāk. Es šos maciņus esmu redzējis tikai uz īsu brīdi veikalā un nevaru teikt, man man dikti patīk kā tie izskatās. Arī 20 Ls (29$) cena šķiet liela.
iPhone 5C silikona maciņi
Parasti es apskatos šķobos par glancētiem plastmasas korpusiem, taču Apple ir iemanījušies telefonu uzbūvēt tā, ka to ir patīkami paņemt rokā. Līdzīgas pamatīgi salikta plastmasas telefona sajūtas man radās savulaik paņemot rokā Nokia Lumia 920. Šie telefoni, lai arī veidoti no plastmasas, nejūtas lēti. Plastmasīgus telefonus ražo arī Samsung un LG, taču šo kompāniju produkti uz tausti ir krietni zemākā kvalitātes līgā. Es pieņemu, ka tas ir saistīts ar izmantotās plastmasas biezumu.
iPhone 5C dizaina ziņā daudz neatšķiras no iPhone 5 – pogas ir tādā pašā skaitā un novietotas tajās pašās vietās. Ierīces ieslēgšanas, izslēgšanas un ekrāna bloķēšanas taustiņš atrodas ierīces augšā un skaļruņa regulators, kā arī klusuma slēdzis turpat kur parasti – telefona kreisajā sānā. Man mājās ir viens iPhone 5 un salīdzinot ar to, iPhone 5C pogas darbībā jūtas praktiski identiski. Acīmredzot Apple inženieri šeit nav izgudrojuši neko jaunu.
iPhone 5C izmanto pilnīgi tādu pašu displeju kā iPhone 5 un iPhone 5S. Tas ir 4 collu liels un darbojas ar 640 x 1136 pikseļu izšķirtspēju (326 ppi), ko Apple jau dažus gadus dēvē par Retina izšķirtspēju. Lai arī konkurenti spēj piedāvāt augstākas izšķirtspējas displejus, tomēr iPhone displeji joprojām ir vieni no pašiem labākajiem gan ekrāna apgaismojuma spilgtuma, gan attēloto krāsu precizitātes un kontrasta ziņā. Īsumā – lielisks displejs, kas ļauj telefonu lietot ar baudu.
Priekšējā kamera arī atrodas pa vidu virs skaļruņa un telefonam ir “parasta” spiežama mājas poga bez pirkstu nospiedumu lasītāja kā tas ir iPhone 5S. 3.5 mm audio pieslēgvieta novietota telefona apakšā un turpat arī ieraudzīsim Apple izstrādāto Lightning pieslēgvietu, kas izmantojama ierīces uzlādei un datu pārraidei. Šādu pieslēgvietas standartu Apple ieviesa līdz ar iPhone 5 un tas aizvieto krietni novecojušo un neērto “lielo” konektoru.
Paklausoties mūziku radās sajūta, ka iPhone 5C ir mazliet skaļāks par iPhone 5, taču ne tik skaļš kā iPhone 5S. Arī ar austiņām telefons skan ļoti labi un man nav kur piesieties. Ja runājam par balss sakariem, tad arī te ar skaņu viss ir kārtībā, sarunu biedrs dzirdams skaļi un skaidri.
Apple iPhone 5C programmatūra
iPhone 5C jau no rūpnīcas nāk apveltīts ar jaunāko iOS 7 versiju. Ja šis ir tavs pirmais iPhone, tad jaunās iOS versijas dizains neizraisīs daudz jautājumus, taču, ja iepriekš ir nācies lietot citas iOS ierīces, tad jaunā versija sākotnēji var šķist pavisam nesaprotama. Dizains ir kļuvis “plakanāks” un “digitālāks”, taču pa lielam viss atrodas vecajās vietās. Vairs nav ādas, diegu un papīra imitācijas un savā ziņā iOS dizaina ziņā virzās Windows Phone virzienā. Starp citu, visi jauno iPhone 5C un iPhone 5S lietotāji bez maksas tiek pie iPhoto, iMovie, Pages, Numbers un Keynote aplikācijas, kas iepriekš kopā maksāja savus 20 Ls. Tiesa, ideāli būtu, ja šīs aplikācijas jau būtu uzstādītas uz telefona.
iOS ir viena no stabilākajām un plūdenākajām mobilo ierīču platformām, taču pēdējo gadu laikā bija jūtami iebremzēta tās attīstība. Līdz ar iOS 7 beidzot esam tikuši pie ērtākas paziņojumu sadaļas (pavelkam no augšas uz leju) un beidzot iOS ierīcēs ir iestrādāta iespēja ātri operēt ar galvenajām ierīces funkcijām (pavelkam no apakšas uz augšu). Tāpat beidzot prātīgāk izveidota pārslēgšanās starp aplikācijām un nevajadzīgo aizvēršana (divreiz nospiežam mājas pogu, lai izsauktu pārslēdzēju un pavelkam aplikācijas ekrānšāviņu, lai aizvērtu to). Pie iOS 7 košuma pierod ātri un ar jaunajām iespējām beidzot jūties kā no pagātnes ierauts mūsdienu pasaulē. Apple inženieri varētu vēl uzmanīgāk papētīt Android un pārnest pie sevis arī citas funkcijas pie reizes nesačakarējot kopējo lietojamību un ātrdarbību. Kopumā man iOS 7 šķiet lietojama, taču vēl nepabeigta.
Zemāk var apskatīties kā jaunā iOS 7 versija izskatās dabā un sadzīvē.
Apple iPhone 5C kameras iespējas
iPhone 5C izmanto to pašu 8 megapikseļu kameru, ko redzējām pagājušā gada iPhone 5. Tātad, tas pats BSI sensors, piecu elementu f/2.4 autofokusa objektīvs ar safīra aizsargstiklu un vienas diodes zibspuldze. Uzlabojumus gan ir piedzīvojusi 1.2 megapikseļu priekšējā kamera, tā tagad ir vienā līmenī ar iPhone 5S. Lai arī ar iOS 7 jaunajam telefonam uzlabojumus ir piedzīvojusi kameras aplikācija (reāllaika filtri, 3x zoom un kvadrāta režīms), tomēr tikai iPhone 5S ticis pie 120 fps 720p palēninātā video uzņemšanas režīma un īpaši ātrā 10 kadru sekundē burst attēlu uzņemšanas režīma. Kopumā ar iPhone 5C bildēt ir ērti un ātri.
Apple iPhone 5C kameras aplikācija
Ar iPhone 5C var uzņemt lieliskas kvalitātes attēlus un video. iPhone vienmēr ir bijuši tie telefoni ar kuriem var uzņemt lieliskus attēlus pilnīgi nepiedomājot pie bildēšanas procesa. Dažam labam konkurentam ar krietni izteiksmīgākiem kameras parametriem būtu ko pamācīties no Apple. Piezīmēšu gan, ka iPhone 5C nebūs gluži labākā kamera slikta apgaismojuma apstākļos un te krietni labāk uzvedas HTC One vai kāda ar PureView tehnoloģijām spēcināta Nokia Lumia sērijas ierīce (Lumia 920, 925 vai 1020). Jaunajā telefonā gan ir uzlabota priekšējās kameras spēja darboties slikta apgaismojuma apstākļos un vismaz pašiņus varēsim uzņemt labākus. Ja runājam par video, tad telefons uzņem 1080p Full HD izšķirtspējas video ar 30 kadru sekundē ātrumu, taču tikai mono skaņu. Video kvalitāte kā tāda ir lieliska, taču jāņem vērā, ka kamera nespēj automātiski mainīt fokusu filmēšanas procesā un to nāksies piekoriģēt manuāli.
Kopumā vērtējot iPhone 5C man nešķiet pats spējīgākais kamerofons (īpaši slikta apgaismojuma apstākļos, kur nepārspējami ir Nokia viedtālruņi), taču nenoliedzami ar to bildēt un filmēt ir krietni ērtāk nekā ar vairumu konkurējošo ierīču.
Zemāk var apskatīt ar iPhone 5C uzņemto attēlu un video piemērus.
Ar Apple iPhone 5C uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Ar Apple iPhone 5C uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Ar Apple iPhone 5C uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Ar Apple iPhone 5C uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Ar Apple iPhone 5C uzņemts attēls (spied virsū, lai redzētu oriģinālu)
Zemāk var apskatīt ar Apple iPhone 5C uzņemto 1080p testa video:
[youtube=www.youtube.com/watch?v=Vr_wrE-nqyY]
Apple iPhone 5C veiktspēja un baterijas darbība
iPhone 5C veidots uz iPhone 5 tehniskās bāzes un izmanto to pašu 1.3 GHz divkodolu Apple A6 procesoru ar 1 GB operatīvo atmiņu. Arī ātrdarbības ziņā atšķirība nav jūtama – abi iPhone darbojas ļoti līdzīgi naski un bez aizturēm, kas tik ļoti raksturīgas Android ierīcēm. Tiesa, veiktspējas testos iPhone 5/5C nu jau piekāpjas ar Qualcomm Snapdragon 800 procesoru spēcinātām ierīcēm (šī gada flagmaņi), piemēram, LG G2, LG Nexus 5 vai Samsung Galaxy Note 3. Ja meklē pēc paša jaudīgākā iPhone, tad pavisam noteikti uzmanība jāvērš uz jauno iPhone 5S, kas izmanto jauno Apple A7 64 bitu procesoru un veiktspējas testos šobrīd pārspēj pilnīgi visu un visus.
Telefons ir pieejams ar 16 GB vai 32 GB iebūvēto atmiņu, ko nav iespējams paplašināt ar atmiņas kartēm. Ierīcei ir 802.11 a/b/g/n (dual band) un Bluetooth 4.0 bezvadu datu pārraides savienojumu atbalsts, kā arī GPS un GLONASS navigācijas sistēmu uztvērēji. iPhone 5C darbojas arī 4G (LTE) tīklos un iPhone 5C ir plašāks frekvenču atbalsts nekā iPhone 5. Jāzina tikai, ka Latvijā derēs tieši A1507 modelis, ko pie mums oficiāli izplata LMT.
iPhone 5C ir apveltīts ar 1510 mAh akumulatoru (iPhone 5 izmanto mazāku 1440 mAh akumualtoru), kas pēc mūsdienu standartiem ir ļoti viduvējs rezultāts. Pat par spīti optimizētajai iOS 7 darbībai, telefons ar vienu uzlādi spēj darboties aptuveni dienu. Tātad, gluži tāpat kā visi aktuālie iPhone. Apple mājaslapā norāda, ka telefons var nodrošināt līdz 10 stundām sarunu 3G tīklā un līdz 250 stundām gaidīšanas režīmā. Internetu varēsim lietot līdz 8 stundām ar 3G mobilo datu pārraidi un līdz 10 stundām 4G (LTE) vai WiFi bezvadu interneta tīklā. Video varēsim skatīties līdz 10 stundām un mūziku klausīties 40 stundas ilgi. Tādējādi iPhone 5C baterijas darbības ziņā ne ar ko nepārsteidz. Ja vajag zvērīgi ietilpīgu bateriju, iesaku vērst uzmanību uz LG G2.
Apple iPhone 5C salīdzinājums ar citiem iPhone
Ja mēģinam iPhone 5C salīdzināt ar citiem produktiem, tad es salīdzinājumu dalītu divās daļās. No sākuma salīdzināsim šo telefonu ar citiem Apple produktiem. Tehniski iPhone 5C ir krietni labāks par aizpagājušā gada iPhone 4S un ļoti līdzīgs pagājušā gada iPhone 5, taču ietērpts košā plastmasas korpusā. Ja patīk metāls un stikls, tad var meklēt rokā iPhone 5. Ja patīk košas krāsas un nav nekas pret labi nostrādātu plastmasas korpusu, tad iPhone 5C būs spējīgs iPhone. Jaudas un premium sajūtu meklētājiem viss ir ļoti vienkārši – jāstiepj roka pēc jaunā iPhone 5S, tas būs galvastiesu pārāks par iPhone 5C.
Krietni vienkāršāk ir iPhone 5C salīdzināt ar Android vai Windows Phone konkurentiem. Jaunais krāsainais iPhone 5C gluži vienkārši tehniski nespēj konkurēt ar vairumu šī gada flagmaņu. Es uzsvaru lieku tieši uz flagmaņiem nevis to atraugām – parazītmodeļiem, kam klāt pieķibināts “mini” apzīmējums. Tas viss cenu politikas dēļ, jo ASV iPhone 5C skaitās 99 dolāru modelis un to salīdzina ar citiem knapākiem telefoniem, taču šeit ierīce maksā visus 400 Ls un tāpēc bez žēlastības liekama pret pilnīgi visiem Android un Windows Phone flagmaņiem. Un te situācija paliek pagalam skumja, jo ne iPhone 5C ir milzīga baterija, ne visspējīgākā kamera, ne plašas tehniskās funkcijas. Ja nav vēlmes tieši pēc Apple produkta vai iOS platformas ierīces, tad par to (lielo) naudu var nopirkt krietni spējīgākas Android vai Windows Phone ierīces. Jā, tas ir tik vienkārši.
Modelis
iPhone 4S
iPhone 5C
iPhone 5S
Displejs
3.5″ (640×960, 326 ppi)
4″ (640×1136, 326 ppi)
4″ (640×1136, 326 ppi)
Procesors
Apple A5
Apple A6
Apple A7 + M7 kustību procesors
Operatīvā atmiņa
512 MB
1 GB
1 GB
Iebūvētā atmiņa
8/16/32/64 GB
16/32 GB
16/32/64 GB
Kameras
8 MP aizmugurējā, VGA priekšējā
8 MP aizmugurējā, 1.2 MP priekšējā
8 MP aizmugurējā, 1.2 MP priekšējā
Akumulators
1432 mAh
1510 mAh
1560 mAh
Izmēri un svars
115.2 x 58.6 x 9.3 mm 140 g
124.4 x 59.2 x 9 mm, 132 g
123.8 x 58.6 x 7.6 mm, 112 g
Secinājumi
Uz iPhone 5C pleciem gulstas milzu nozīme un šoreiz nav runa tikai par pašu telefonu. Šoruden Apple arī iPhone jomā izdarīja to pašu, ko jau iepriekš izdarījusi ar Mac datoriem vai iPad planšetdatoriem – sadalīja produktu vairākās produktu līnijās. Gluži tāpat kā ir MacBook Pro un MacBook Air vai iPad Air un iPad mini, tā arī iPhone tagad ir sadalīti divās atšķirīgās klasēs. S sērijas ierīces būs pašas jaudīgākās un funkcijām bagātākās, bet C reprezentēs uz masām vērstu ierīču pieeju. Tieši tāpēc šī gada iPhone 5C nav īsti jāuztver kā atsevišķs produkts, tas ir vecais labais iPhone 5 ar krietnu devu Apple mārketinga burvju putekļu. Principā tas ir tāds pats “mini” pavadoņ-parazīt-modelis, kādu saviem flagmaņiem taisa Android ierīču ražotāji.
Ja tomēr runājam par pašu telefonu, tad, manuprāt, atgriešanās pie plastmasas korpusa ir veiksmīga. Telefons ir ne tikai stilīgi košs, bet rokā jūtas ērts un stingri uzbūvēts. Kamera ir laba, baterija dienu izvilks un iOS platformai joprojām ir visplašākais vislabāk nostrādāto aplikāciju klāsts. Bez tam, tā arī jaunajā iOS 7 versijā joprojām darbojas plūdeni un bez bremzēm. iPhone joprojām ir visvienkāršāk lietojamais telefons.
Ir diezgan skaidrs, ka iPhone 5C neizvēlēsies tie cilvēki, kas šobrīd lieto iPhone 5, jo ieguvums ir tikai košas krāsas un plastmasas korpuss. Mazliet savādāka situācija ir ar vecāku iPhone 4 vai iPhone 4S lietotājiem, kas vēlas smuku krāsainu iPhone un nealkst zvērīgās iPhone 5S jaudas. Ja ierīces lielā cena apmierina, tad iPhone 5C būs laba izvēle. Ak, jā, parunāsim par telefona cenu.
16 GB versija slēdzot divu gadu līgumu ar operatoru ASV maksā 99$, savukārt 32 GB modelis šādā veidā maksā 199$. Tas ir lēti un tieši uz šo mērķauditoriju Apple cešas spēlēt maksimāli spēcīgi. Operatoram nepiesaistītu telefonu cenas ir 549$/599€ par 16 GB modeli un 649$/699€ par lielāko 32 GB modeli. Tātad, nekāds lētais šis telefons vairs nesanāk. Latvijā pie LMT iPhone 5C (16 GB) maksā 20 Ls mēnesī slēdzot līgumu uz 2 gadiem (iPhone 5S mēneša maksa – 26 Ls). Arī operatoram nepiesaistīts iPhone 5C uzticamā veikalā maksās virs 400 Ls, kas nekādi nav maza summa. iPhone 5S pagaidām maksā savus 100 – 200 Ls dārgāk.
Vai es lietotu iPhone 5C? Jā, kāpēc ne – tā ir pietiekami spējīga ierīce, kas labi darbina manu iecienītāko platformu. Vai es pirktu iPhone 5C? Nē, tas Latvijā maksā neadekvāti daudz. Ja es gribētu pirkt šo telefonu, tad vai nu ņemtu uz nomaksu pie operatora, vai censtos sagādāt no ASV. Tomēr kopumā, ja runājam par iPhone, tad es pieliktu vēl klāt sauju dālderu un tīkotu pēc iPhone 5S, kas ir ne tikai būtiski jaudīgāks un aprīkots ar labāku kameru, bet gluži vienkārši labāk izskatās un jūtas rokā.
Pozitīvais:
Korpuss ir smuki košs un ļoti stingrs
Kopumā ļoti laba kamera (problēmas sākas slikta apgaismojuma apstākļos)
iOS – stabila un ērta platforma ar ļoti plašu aplikāciju klāstu
Negatīvais:
Mūsu pusē maksā pārāk dārgi
Displejs labs, bet mazs salīdzinot ar konkurentiem
LG G Pad 8.3 nav gluži pirmais LG planšetdators, bet kādreiz sen, sen redzētais LG Optimus Pad V900 bija šaušalīgs mēģinājums ieviest 3D tehnoloģijas mūsu ikdienā, kā arī V900 bija nepiedodami smags un pat tam brīdim ar zemu izšķirtspēju.
LG G Pad 8.3 nav ne tuvu saucams par vāju un novecojušu. Tas ir saņēmis ļoti neierastu ekrāna diagonāles garumu 8.3 collas, visticamāk, lai nebūtu jāsacenšas ar 7 collu Android planšetdatoriem un 7.9 collu iPad mini, tajā pat laikā saglabājot pietiekami kompaktus izmērus. G Pad 8.3 ekrāna malu attiecību ir 16:10, kas to padara vizuāli pievilcīgāku ikdienas lietošanai.
LG pamatīgi piestrādājuši pie G Pad 8.3 ārējā izskata, kā arī lietotāja saskarne ir burtiski pārpildīta ar vizuāliem un funkcionāliem knifiņiem, kas ir arī izmantojami, ne tikai kalpo par kārtējo reklāmas pieturas punktu.
Tehniskā specifikācija
Android 4.2.2 (Jelly Bean)
Qualcomm APQ8064 Pro Snapdragon 600 čipkopa, Quad-core 1.7 GHz Krait 300, Adreno 320 video apakšsistēma
Ekrāns 1200 x 1920 punkti, IPS tehnoloģija, 8.3 collas (~273 ppi)
Iekšējā atmiņa 16 GB, palielināma ar microSD līdz 64 GB, 2 GB RAM
Savienojumi WLAN Wi-Fi 802.11 a/b/g/n, dual-band, Wi-Fi hotspot, MHL, infrasarkanais raidītājs, Bluetooth 4.0 LE.
GPS ar A-GPS un GLONASS
Kamera 5 megapikseļi, 2592х1944 punkti, video uzņemšana 1080p ar 30 kadriem sekundē, 1.3 megapikseļu priekšas kamera.
Izmēri 216.8 x 126.5 x 8.3 mm, svars 338 g
Pieejams melnā vai baltā krāsā
Lietotāja nenomaināms Li-Ion 4600 mAh akumulators
Izskats un uzbūve
LG G Pad 8.3 ir saņēmis 8.3 collu ekrānu un planšetdatoram netipiski šauras apmales sānos, kas nodrošina salīdzinoši nelielus kopējos izmērus. LG G Pad 8.3 formas atgādina nedaudz kantaināku un izmēros palielinātu LG G2 viedtālruni. Šādi noapaļoti stūri un pārējās dimensijas nodrošina iespēju ievietot G Pad 8.3 bikšu priekšējā kabatā, protams, daudz kas atkarīgs no biksēm.
Planšetdatora kreisais sāns atstāts pilnīgi tukšs, kamēr labajā izvietota ekrāna bloķēšanas poga un skaļuma regulēšanas pogas. G Pad 8.3 augšgalā ir 3.5 mm austiņu pieslēgvieta, zem vāciņa noslēpta vieta microSD kartei, kā arī infrasarkano staru raidītājs. Apakšgalā ir tikai microUSB pieslēgvieta. Planšetdatora aizmugurē ir novietota galvenā 5 megapikseļu kamera, kā arī divas atveres skaļruņiem. Priekšpusē atradīsim tikai 1.3 megapikseļu kameru, jo vadības pogas izvietotas ekrāna apakšdaļā un „nozog” nelielu ekrāna laukumu.
LG G Pad 8.3 ir viens no retajiem planšetdatoriem, kas savā noformējumā var lepoties ar metāla aizmugures daļu. Alumīnijs gan pilnībā nesedz visu planšetdatora aizmuguri un tā galos ir pieskaņotas plastmasas ielaidumi. Pieļauju, ka plastmasas detaļas sedz WiFi antenu un citus bezvadu savienojumus, lai metāls nenomāktu signālu.
Jāatzīst, ka metāla aizmugurējais vāks atstāj negatīvu iespaidu uz planšetdatora skaņu bez pievienotām austiņām, rodas sajūta, ka mūzika skan no tukšas mucas un tas nav patīkami. Otra alumīnija aizmugures problēma ir pirkstu nospiedumi, kurus pret biksēm nenotīrīsi un talkā jāņem tehnikai paredzētās spirta salvetes, lai pilnībā notīrītu planšetdatora aizmuguri.
Kopumā LG G Pad 8.3 uzbūve un forma rada patīkamu iespaidu, tas ir tikai 8.3 mm biezs, veidots no labiem materiāliem un noapaļotās malas to padara ērti lietojamu un pārnēsājamu. Daudzi spēs novērtēt ekrāna malu attiecību 16:10, ko tikai nesen vairums planšetdatoru ražotāju sākuši izmantot savās ierīcēs, bet tas vairs nav nekāds retums. Ekrāns ir apveltīts ar ļoti patīkamu punktu blīvumu, tas attēlo spilgtas un pareizas krāsas, kā arī teicami un plūdeni darbojas automātiskais izgaismojuma regulētājs. Diemžēl LG G Pad 8.3 nav saņēmis 3G vai LTE versiju, kas neliela izmēra planšetdatora lietotājiem varētu būt ļoti aktuāli.
Programmatūra un veiktspēja
Kā jau sākumā minēju, LG ir piestrādājis pie lietotāja saskarnes apgādāšanas ar daudzām papildu iespējām un tās gandrīz visas ir ikdienā lietojamas un nekaitinās planšetdatora īpašnieku. Ja kaut kas šķiet par daudz, to var iestatījumos atslēgt. Ražotājs mājas lapā uzskaitījis veselu gūzmu ar pievienotajām iespējām un katrai ir dots savs vārds. Apskatīšu dažas nozīmīgākās pievienotās iespējas.
LG gājis platu soli pretī vairāku aplikāciju vienlaicīgai darbināšanai un Slide Aside™ ļauj ar trīs pirkstiem pieskaroties ekrānam, novilkt aplikāciju malā, lai tā nerādās ekrānā. Šādi aizvākt un pēc tam iegūt atpakaļ var trīs paralēli strādājošas aplikācijas. QSlide Function™ nodrošina iespēju pārsegt vienu aplikāciju pār citu, virsējā aplikācija būs caurspīdīga. Tādējādi vari turpināt skatīties video, kamēr atbildi uz īsziņu.
Clip Tray™ un Capture Plus™ palīdzēs tik galā ar ekrānšāviņu veidošana kaut vai visai atvērtai interneta lapai, kas neietilpst ekrānā, kā arī būs ērtāk uzņemtos attēlus glabāt, šķirot, atlasīt un pievienot citās aplikācijās.
Kopumā LG mājaslapā atrodamas desmit pievienotās saskarnes funkcijas, kas atvieglos planšetdatora lietošanu. Ar šīm lietotāja saskarnes funkcijām var iepazīties katras LG G Pad 8.3 lietotājs pats, jo planšetdatora vienu mājas ekrānu aizņem logrīks, kas izrādīs visas jaunās iespējas ar YouTube video palīdzību. Logrīku var pēc izpētes noņemt no sākuma ekrāna.
No LG G2 viedtālruņa pārņemta ekrāna atbloķēšanas un aizbloķēšanas iespēja ar divkāršu pirksta uzsišanu uz ekrāna. Atbloķēšana ideāli piemērota, ja planšetdators guļ uz galda vai ievietots kādā dokstacijā, jo nav jāmeklē pēc fiziskās pogas un atbloķēšana ērti paveicama ar vienu roku. Negatīvais piesitiena atbloķēšanas aspekts ir tāds, ka bieži ekrāns atbloķējas nelaikā. It īpaši, ja planšetdatoru ar izslēgtu ekrānu nes vienā rokā sev pie sāna. Ekrānam pieskaras vairāki pirksti vai plauksta un tas mēdz atbloķēties. Šī funkcija ir atslēdzama.
LG veidotā Optimus UI saskarne piedzīvojusi pārvērtības un tā tagad daļēji atgādina Android KitKat 4.4 saskarni, ko redzam Nexus 5 viedtālrunī ar puscaurspīdīgu virtuālo vadības pogu joslu. Aplikāciju krātuves sadaļā varam pat atinstalēt aplikācijas un redzēt cik katra aplikācija patērē vietu atmiņā un RAM.
No Samsung TouchWiz saskarnes „aizņemta” iespēja liegt ekrānam aizmigt, kamēr lietotājs tajā skatās. LG pamatīgi piestrādājis pie klaviatūras uzlabošanas un tagad tajā varam sastapt daudzus SwiftKey aplikācijas elementus – klaviatūra ļoti akurāti izšķir latviešu vārdus, tos iesaka un klaviatūras izkārtojums pat ir pārskaldāms uz pusēm, lai būtu ērtāk rakstīt ainavas skatā. Pirmo reizi nebija vēlmes pāriet uz kādu citu virtuālo klaviatūru.
LG G Pad 8.3 ir aprīkots ar Qualcomm APQ8064 Pro Snapdragon 600 čipkopu, Quad-core 1.7 GHz Krait 300 procesoru un Adreno 320 video apakšsistēmu. Planšetdatoram ir 2 GB RAM un pēc sistēmas atstatīšanas, visu jauninājumu uzlikšanas planšetdators „noēd” apmēram 770 – 850 MB RAM, kas ir salīdzinoši daudz. Tā vairs gluži nav pati jaudīgākā komplektācija, bet planšetdators darbojas ļoti ātri un tikai pats izlepušākais lietotājs varētu sūdzēties par jaudas trūkumu. Nevienā spēlē nevarēja novērot aizķeršanos un viss ielādējās ļoti ātri. Sintētiskajos veiktspējas testos LG G Pad 8.3 stājas plecu pie pleca ar citiem šī gada flagmaņiem gan no viedtālruņu puses, gan planšetdatoriem.
Vērtēju, ka LG G Pad 8.3 viennozīmīgi ir viens no jaudīgākajiem planšetdatoriem. Grūti ir novērtēt planšetdatora akumulatora darbību, jo to tomēr nelieto kā tipisku viedtālruni un vai nu planšetdators ir gaidīšanas režīmā ar izslēgtu ekrānu, vai arī tas tiek pilnībā noslogots. Jā, atzīšos, drusku aizrāvos ar vienu vai divām spēlēm un filmu baudīšanu FullHD ekrānā. Jebkurā gadījumā akumulators spēs nodrošināt daudzas stundas nositot cilvēkam tik maz atvēlēto laiku.
Kameras darbība
LG G Pad 8.3 saņēmis tikai 5 megapikseļu kameru ar 2592х1944 punktu maksimālo izšķirtspēju. Internetā kameras spējas nosauktas par vājām, bet tam īsti nevēlos piekrist, jo šis tomēr ir planšetdators un tajos pārsvarā uzstāda pat ne pagājušā gada aktualitātes. Kameras saskarne ir vienkārša, tajā atradīsim dažas papildu iespējas, piemēram, HDR uzņemšanu un VR Panorama, kas faktiski ir kārtējais ne pārāk smuki strādājošais Photo Sphere atgremojums.
Video uzņemšana ir 1080p ar 30 kadriem sekundē, bet tajā gan biju vīlies, jo nezināmu iemeslu dēļ video sākuma sekundēs netiek ierakstīta vai raustās skaņa. Attēls tiek veidots pat lietojams un lieliski derēs augšupielādei internetā. Video uzņemšanas laikā nav iespējams uzņemt arī fotogrāfijas, kā tas ir LG G2.
Vērtēju, ka kameras darbība ir atbilstoša planšetdatoru spējām un LG G Pad 8.3 aizmugures kamera pat būs nedaudz pārāka par citām iepriekš redzētajām planšetdatoru kamerām.
Konkurenti
Neierasto izmēru dēļ LG G Pad 8.3 nav daudz tiešu konkurentu. 8 collu ekrāna milzu viedtālrunis Samsung Galaxy Note 8.0 tālu atpaliek ekrāna izšķirtspējas ziņā, jo tam ir tikai 800 x 1280 punkti, kas 8 collu ekrānā dod niecīgu 189 ppi punktu blīvumu. Par labu Galaxy Note 8.0 runā balss zvanu un līdz ar to arī mobilā interneta iespēja. Note 8.0 arī saņēmis četru kodolu procesoru un 2 GB RAM. Galaxy Note 8.0 un G Pad 8.3 ir līdzīgi izmēri un identisks svars.
Lai arī iPad mini 2 ar Retina tipa ekrānu ir „pavisam cita opera”, tomēr to nevar neminēt kā konkurentu. iPad mini 2 cenas ziņā būs apmēram 110 latus dārgāks 16 GB versijā un tam nav microSD karšu slota. iPad mini 2 piedāvā nedaudz mazāku ekrānu ar lielāku izšķirtspēju un attiecīgi iespaidīgāku punktu blīvumu. iPad mini 2 par mobilā interneta iespēju nāksies piemaksāt vismaz 70 latus.
Secinājumi
Grūti novērtēt LG G Pad 8.3, nezinot tā cenu Latvijā. Pieļauju, ka cena varētu sākties ar apmēram 240 latiem, kas nav maz par 8.3 collu ekrānu un mobilā interneta trūkumu. Pasaulē LG G Pad 8.3 cena tiek saukta par pārspīlēti augstu un tā būtu attaisnojama, ja planšetdators saņemtu Snapdragon 800.
Manuprāt, LG G Pad 8.3 ir tīri jauks planšetdators, kuram ir ārkārtīgi plaši saskarnes papildinājumi, papildinājumi ir ikdienā lietojami un tie nebremzē kopējo ātrdarbību un plūdenumu. Ja kas nepatīk – atslēdz. Patīkama ir G Pad 8.3 uzbūve un izvēlētie materiāli. Ekrāns ir spilgts, kontrastains un viens no patīkamākajiem, kādu esmu planšetdatorā redzējis.
Milzīgs pluss ir G Pad 8.3 ekrāna malu attiecība 16:10, kas noder lasīšanai un interneta pārskatīšanai, bet filmām paliks melna un neizmantota augša un apakšdaļa, kas gan nav liels mīnuss. Noapaļotie planšetdatora stūri to padara ērti ievietojamu pat bikšu kabatā.
Nepārliecinoši darbojās iebūvētie stereo skaļruņi, kas, visticamāk, metāla aizmugures daļas dēļ radīja nepatīkamu skanējumu. Daudziem trūks iespējas izmantot mobilo internetu, kas šāda izmēra planšetdatoram būtu tikai pašsaprotams – ja jau izmēri un noapaļotās malas to padara ērti pārnēsājamu, kāpēc neaprīkot ar 3G…
Parasti testa ierīces neizraisa tādu sajūsmu, bet LG G Pad 8.3 pie sevis gribās paturēt iespējami ilgāk, jo pilnībā apmierina tā ātrdarbība, ekrāns un izmēri. Sasodīti labs planšetdators.
Vairāku gadu garumā aprakstot dažādas mobilās ierīces esmu ievērojis tendenci, ka veikalu plauktos nonāk arvien vairāk produkti, kam lietotāji paši nevar nomainīt baterijas un paplašināt iebūvēto atmiņu ar lētām microSD atmiņas kartēm. Līdz šim abas pieejas esmu uzskatījis par ierīču trūkumiem, taču tagad esmu palasījis vairāk par šo tēmu un turpmākos apskatos nomaināmas baterijas un atmiņas karšu slota neesamība tiks pieminēta, bet netiks uzskatīta par būtisku ierīces trūkumu.
Pirms kāda laiciņa par atmiņas kartēm telefonos rakstīja Kaspars un šorīt par šo tēmu izlasīju lielisku apkopojošo rakstu lieliskajā tehnoloģiju portālā AnandTech. Plašas diskusijas par šo tēmu lasāmas arī AnandTech forumā. Īsumā – nomaināmas baterijas un atmiņas kartes nav nekas slikts un daļai lietotāju tas ir obligāts priekšnoteikums, lai izlemtu par labu konkrētās ierīces iegādei. Tomēr ražotāji cenšas optimizēt ierīču ražošanu un piedāvāt tās tikai tādās konfigurācijās, kas ir aktuālākas pēc iespējas lielākam lietotāju kopumam. Ja nomaināmas baterijas novērtē tikai daži desmiti lietotāju, tad visdrīzāk būs no tām jātiek vaļā, jo to radīšana rada nevajadzīgus apgrūtinājumus.
Es vēlos īsumā pastāstīt par galvenajiem iemesliem kāpēc mobilajās ierīcēs “izmirst” nomaināmas baterijas un atmiņas kartes un aicinu izteikt savas domas par šo tēmu. Šī nu ir tā tēma, kam ir potenciāls raisīt plašas diskusijas.
Labāk, lai ir lielāka kaut nenomaināma baterija
Ar baterijām viss ir diezgan vienkārši un var vilkt paralēles ar portatīvajiem datoriem. Savulaik praktiski visiem portatīvajiem datoriem bija noņemami un nomaināmi akumulatori, taču mūsdienās, īpaši ultrabuku kategorijā, nomaināmi akumulatori ir retums. Ja ražotājam produktā ir jāiestrādā iespēja nomainīt akumulatoru, tas nozīmē būtiskus apgrūtinājumus dizaina, svara un akumulatora tilpuma frontēs. Kaut kur taču tas akumulators jānovieto un jādomā arī par atvēršanas mehānismiem. No otras puses, viengabala (unibody) korpusos nav jādomā par tādām lietām un gluži vienkārši ir iespējams iebūvēt ietilpīgākus akumulatorus pie reizes pašu ierīci nepadarot lielāku un jūtami smagāku. Zemāk attēlā var redzēt Apple MacBook Air ultrabuka akumulatoru izvietojumu. Tiek optimāli izmantota visa pieejamā vieta un akumulators sadalīts četrās daļās (iekrāsoti ar sarkanu), lai aizpildītu visu korpusu. Bez tam, viengabala korpusi vairumā gadījumu ir labāk izsvaroti un ērtāk lietojami, jo nav smagas baterijas, kas datoru gāž riņķī.
Apple MacBook Air akumulatori
Līdzīga situācija ir arī mobilo ierīču jomā. Parādās arvien vairāk viedtālruņi, kuriem nav lietotāja spēkiem nomaināmi akumulatori un daļā gadījumu tas tiek darīts, lai ierīcēs bez izmēru palielināšanas varētu iestrādāt ietilpīgākus akumulatorus. Ražotājam vairs nav jādomā par to kā izstrādāt droši nomaināmas baterijas un nav tik ļoti jārūpējas par diezgan sarežģīto bateriju aizsardzības mehānismu pret “viltojumiem”. Tāpat var izpausties ar dažādiem inovatīviem bateriju dizainiem un man uzreiz nāk prātā Android flagmanis LG G2, kura patiešām ietilpīgais akumulators optimāli aizpilda visu pieejamo korpusa telpu. Esmu par šādiem risinājumiem!
LG G2 akumulators
Protams, pilnībā nomaināmi akumulatori vēl kādu laiku neizzudīs, jo tie joprojām labi izskatās mārketinga materiālos un ļauj atšķirties no konkurentiem. Kaut kāds procents (es pieņemu, ļoti, ļoti mazs) lietotāju novērtē šādu iespēju un staigā apkārt ar pilnu somu bateriju. Es pats pēdējo akumulatoru mainīju Nokia 3310 telefonam un tas bija vairāk nekā 10 gadus atpakaļ. Nevienam pašam viedtālrunim es pat neesmu aizdomājies par bateriju maiņu. Un ja ir jāizvēlas starp ietilpīgāku nenomaināmu akumulatoru un mazāku nomaināmu, es nedomājot balsotu par pirmo. Kas ir svarīgāk tev?
Google ir pret atmiņas kartēm Android telefonos
Ar atmiņas kartēm mūsdienīgos viedtālruņos situācija pašā saknē ir diezgan līdzīga, taču to ir potenciāls izvērst krietni tehniskāku. Ja ražotājs izlemj kādā savā produktā iekļaut atmiņas karšu atbalstu, tad rada sev veselu gūzmu dažādu papildus problēmu. Atmiņas kartes slots ir kaut kur jānovieto un te noteikti būs teikšana arī dizaineriem. Lai arī ir redzēti viengabala korpusa (unibody) produkti, kam kaut kur sānā tomēr ir atmiņas kartes “atvilknīte”, tomēr atmiņas karšu atbalsts arī ir izzūdoša parādība.
Google oficiālā nostāja ir tāda, ka atmiņas kartes ir nevēlamas, jo tās samazina kopējo ierīces drošību un padara sarežģītāku ierīces lietošanu. Ja runājam par drošību, tad atmiņas kartes parasti tiek formatētas ar FAT failu sistēmu un tur no drošības ne čiku ne grabu. Īpaši aktuāli tas kļuva līdz ar Android 4.2 (Jelly Bean), kurā tika ieviests vairāklietotāju režīms. Piekritīsiet taču, ka nav forši, ja sveši lietotāji var piekļūt mūsu datiem. Risinājums būtu atmiņas karti formatēt ar drošāku failu sistēmu, kas atbalsta nepieciešamo drošību, taču tad zūd jēga iespējai izņemt karti no telefona, jo visdrīzāk tai nespēsim piekļūt citā ierīcē. Apple un Google veidojot mobilās platformas vēlas atvieglot to lietošanu un nekāpt uz tiem grābekļiem uz kuriem ar smaidu sejā savulaik uzleca Windows. Proti, telefonā vairums negribēs redzēt “C” un “D” diskus, lai pēc tam zīlētu kurā vietā nolikti vajadzīgie dati. Īpaši liels bardaks rodas brīdī, ja ierīcei automātiski jāsaglabā dati iebūvētajā un ārējā atmiņā. Visdrīzāk samazināsies ātrdarbība un būtiski paaugstinās datu zaudēšanas risks. microSD atmiņas kartes tāpat ir vairāk piemērotas ne pārāk biežai liela izmēra failu izmantošanai (piemēram, filmām vai mūzikai).
Tāpat arī nevar noliegt to, ka aizvācot atmiņas papildināšanas iespēju, ražotājs var būtiski vairāk nopelnīt sadalot produktu pēc tā atmiņas apjoma. Nesen izlasīju interesantu rakstu, kurā bija stāstīts par to, ka ierīču ražotāji ļoti labi nopelna no produktiem ar lielāku iebūvēto atmiņu. Atmiņa nav tā dārgākā komponente, un, piemēram, Apple 16 GB atmiņas čips izmaksā aptuveni 5 Ls, taču gala produktā palielinājums par 16 GB lietotājam izmaksās tuvu pie 70 Ls. Te, protams, var argumentēt, ka dārgākie produkti subsidē lētākos produktus, taču jebkurā gadījumā interesanta situācija.
Ir jāsaprot, ka ražotāji par visām varītēm cenšas piedāvāt viņiem lētāko risinājumu cenšoties maksimāli pietuvoties tai bīstamajai robežai, kad lietotāji sāk aktīvi izteikt savu neapmierinātību ar ierīces darbību. Tādējādi iegūstam ierīci ar lētu (lēnu) iebūvēto atmiņu un skaļi nomārketētu atmiņas kartes iespēju. Rezultāts – nepārliecinošs kopējais sniegums. Es gribētu mobilajās ierīcēs redzēt ātru un kvalitatīvi realizētu iekšējo atmiņu, jo tāpat vairums datu mūsdienās atrodas dažādos mākoņservisos. Es pieņemu, ka atmiņas karšu neiekļaušana mobilajās ierīcēs kļūs par normālu parādību tad, kad vairums (virs budžeta klases) produktu tiks piedāvāti ar 64 GB iebūvēto atmiņu. Piemēram, Apple iPhone atmiņas kartes nav bijušas nevienā modelī, bet Samsung (Android) produktos tās ir teju visos modeļos un iespējams tas ir palīdzējis šim uzņēmumam nonākt tur, kur tas ir šobrīd.
Pērkot jaunu ierīci ir jāsaprot kā tā tiks izmantota. Būs cilvēki, kas uzreiz zinās, ka planšetdatorā gribēs uzglabāt pilnīgi visu savu foto arhīvu, tāpēc uzreiz jāizvēlas ierīce ar lielu iebūvēto atmiņu. Vairumam pilnībā pietiks ar 16 GB vai 32 GB iebūvēto atmiņu un papildus datus droši var saglabāt mākoņservisos, kur tiem var ērti piekļūt arī no citām ierīcēm.
Nomaināmas baterijas un atmiņas kartes paliks nišas produktos
Ceru, ka šajā rakstā spēju pietiekami saprotami izskaidrot kāpēc ražotāji iet prom no nomaināmām baterijām un atmiņas karšu atbalsta likvidēšanas savos produktos. Tā ir izdevīgāk pašiem ražotājiem un tikai maza daļa lietotāju reāli maina baterijas vai izmanto atmiņas kartes. Tomēr abu iestrādāšana ierīcēs rada papildus sarežģījumus un padara ierīces lielākas, smagākas un dārgākas.
Tā kā baterijas telefoniem neesmu mainījis un pēc papildus enerģijas avotiem esmu ilgojies tikai tālākos ceļojumos (tad nāk talkā ārējās baterijas) un arī atmiņas kartes neizmantoju iztiekot ar 16 GB iebūvēto atmiņu, tad man personīgi nav lielu pretenziju pret kopējo industrijas virzību. Esmu par pārdomātākiem dizaina/korpusa risinājumiem, lielākiem iebūvētajiem akumulatoriem un ātrāku/kvalitatīvāku iebūvēto atmiņu. Tomēr es saprotu, ka tas ir tikai mans personiskais viedoklis, ko nekādā vērā nedrīkstu attiecināt uz citiem lietotājiem un kopējo situāciju. Tāpat arī ierīču apskatos šīs abas lietas centīšos aprakstīt pēc iespējas neitrāli. Katram cilvēkam ir savi ierīces lietošanas paradumi un nevienā gadījumā tie nav slikti vai nepareizi.
Es nedomāju, ka dažu tuvāko gadu laikā no mobilajām ierīcēm pilnībā izzudīs nomaināmi akumulatori un atmiņas kartes. Tomēr es atļaušos izteikt pieņēmumu, ka jau visai drīz abas lietas atradīsim tikai nišas produktos. Tā pati par sevi nav problēma, jo izvēles iespēja tiks saglabāta un tas ir galvenais. Bet iespējams pēc dažiem gadiem situācija būs pavisam savādāka un savus telefonus paši būvēsim kopā no klucīšiem.
Pagājušo nedēļas nogali es pavadīju Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās, kur piedalījos Garage48 hakatonā. Lai arī man jau iepriekš bija skaidrs šādu pasākumu koncepts un ar vienu aci arī sekoju līdzi Latvijas stārtapu scēnai, tomēr līdz šim pats nebiju piedalījies nevienā hakatonā. Es vienmēr esmu uzskatījis, ka vislabākais veids kā iemācīties jaunas lietas, ir tās izdzīvot pašam uz savas ādas un tas ir galvenais iemesls kāpēc izlēmu piedalīties Garage48 hakatonā. Tuvojoties pasākuma dienai es jau sāku mazliet nožēlot to, ka piekritu, jo nezināju kas mani sagaida un īsti nepriecēja arī doma par pilnībā zaudēto nedēļas nogali. Tomēr tagad atskatoties uz šo pasākumu, secinu, ka izdarīju pareizo izvēli, jo Garage48 hakatons bija patiešām izdevies pasākums un man deva patiešām daudz iespaidus.
Garage48 sērijas pasākumi notiek jau no 2010. gada un līdz šim tie ir aizvadīti Āfrikā, Ukrainā, Baltkrievijā, Krievijā, Somijā un Baltijas valstīs. Latvijā Garage48 hakatoni jau vairākas reizes notikuši Rīgā un Ventspilī. Visus šīs sērijas pasākumu vieno vēlme savākt kopā uzņēmīgus dažādu jomu cilvēkus (programmētājus, dizainerus, mārketinga un projektu vadītājus) un motivēt viņus 48 stundu laikā no idejas radīt strādājošu produktu. 48 stundas patiesībā ir ļoti īss laika posms un tajā ir jāspēj ne tikai izstrādāt produkta projektu, bet to arī tehniski izstrādāt koordinēti darbojoties kopā.
Piektdienas pašā vakarā ierados Rīgas Ekonomikas augstskolā un uzreiz sapratu, ka tas nav nekāds dažu vientuļu datoristu burziņš. Rinda uz reģistrācijas galdu bija gara un cilvēki šeit bija ieradušies kuplā skaitā (pasākumu apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēku). Vairums no viņiem rokās nesa datorsomas, datorus un bija arī cilvēki, kas uz hakatonu ieradušies ar saviem galddatoriem. Apkārt bija jūtams paciltāts noskaņojums un tas iedrošināja arī mani justies brīvāk.
Izstāvējis garo rindu, tiku pie savas dalībnieka kartes, jeb bedža. Tādus pēc visiem pasākumiem karinu mājās pie skapja, taču šis paliks atmiņā kā pirmais hakatons, kurā piedalos. Tā kā līdz oficiālajai pasākuma atklāšanai vēl bija laiks, tad izmantoju iespēju iestiprināties ar pasākuma organizatoru sagādātajām maizītēm. Pa dienu nebiju paspējis paēst un priekšā bija divas garas diennaktis.
Tuvojās hakatona oficiālās atklāšanas brīdis un cilvēku pūļi virzījās uz lielās auditorijas pusi, kas visai drīz piepildījās pilna. Uz skatuves kāpa pasākuma organizatori Krists Avots un Priit Salumaa. Viņi raiti un nebīstoties jestra humora izskaidroja plānu turpmākajām divām diennaktīm un ļāva izteikties pasākuma sponsoriem. Pēc tam notika ideju prezentācija.
Nākot uz hakatonu, ikvienam ir iespēja izdomāt savu ideju tīmekļa vietnei, servisam vai mobilajai aplikācijai. Tad tā ir ierobežotā laika sprīdī (90 sekundēs) saistoši jānoprezentē klātesošajiem (var izmantot 1 slaidu) un pēc tam jāmēģina uz vietas savākt 5-8 cilvēku komanda (tajā jābūt programmētājiem, dizainerim un mārketinga cilvēkam), lai organizatori ļautu ķerties pie idejas pārvēršanas reālā projektā. Vakara gaitā tika prezentētas 35 idejas, taču komandas savākt spēja tikai 16 no tām. To ideju autori, kas nespēja savākt komandas, varēja brīvi pievienoties citām komandām.
Jāsaka, ka gluži no nulles es projektu neuzsāku un jau mājās biju veicis sagatavošanās darbus. Es zināju, ka gribu piedalīties projektā, kur tiek radīts produkts, kas būtu noderīgs Latvijā un bija apzināti vairāki programmētāji, kas var palīdzēt šo ideju pārvērst reālā darbā. Pasākumā prezentēju vēlmi radīt Windows Phone un Windows 8 mobilās aplikācijas Latvijā populārākajam recepšu portālam Receptes.lv. Prezentācijas runa tapa burtiski dažas stundas pirms pasākuma un papildus stresu radīja fakts, ka pasākuma oficiālā valoda ir angļu. Bet domāju, ka kopumā ideja tika noprezentēta labi un tagad atlika savākt pilnu komandu, lai organizatori ļautu ķerties pie darba.
Katram idejas prezentētājam tika izdalīta liela lapa ar projekta nosaukumu un to raksturojošām piezīmēm, kā arī norādīts kādi cilvēki nepieciešami. Katrs hakatona dalībnieks reģistrācijas brīdī saņēma krāsainu lapiņu, ko varēja izmantot, lai pieteiktos izstrādāt viņu interesējošo projektu. Dažādas “profesijas” cilvēkiem lapiņas bija dažādās krāsās. Tālāk idejas autori ar savām lapām izklīda kur nu kurais un visādos veidos centās nozvejot komandas biedrus. Mēs visai ātri savādām komandu un varēju paklīst apkārt paskatīties kā veicas citiem.
Bija idejas, kas uzreiz savāca nepieciešamo komandu, bet bija tādas, kuras nespēja pulcēt dalībniekus. Tādas organizatori bez žēlastības iznīcināja atņemot lapu un idejas autors varēja doties mājās raudāt spilvenā vai mēģināt pieslēgties citai komandai.
Saformējušās komandas devās uz galveno auditoriju un organizatori aicināja katrai komandai celties kājai un parādīt vai ir savākti nepieciešamie programmētāji, dizaineri un mārketinga cilvēki. Reāli pie darba ķērās aptuveni puse ideju autoru, tāpēc ļoti svarīgi ir mācēt savu ideju pasniegt tā, lai ap to varētu savākt darboties spējīgu komandu. Mana komanda bija nokomplektēta pilnībā un organizatori deva zaļo gaismu ķerties pie darba. Komandām tika iedalītas telpas, kas kļuva par mājvietu līdz pat svētdienas vakaram.
Ierodoties mums iedalītajā telpā (auditorijā) konstatējām, ka to dalīsim ar vēl vienu komandu un ātri nobāzējāmies ērtākajā vietā (tuvāk tāfelei) un nomedījām pēc iespējas vairāk galdus uz kuriem sakrāmēt mūsu iespaidīgo tehnikas arsenālu. Kad tehnika bija sariktēta darbam, sapazināmies ar pārējiem komandas biedriem un mūsu projektu vadītājs Edmunds uzsāka plānot darbus programmētājiem un dizaineriem. Mans uzdevums bija rūpēties par ideju un produktu prezentāciju, kā arī ziņot pasaulei par mūsu darbu. Ar prieku iesaistījos arī pašu aplikāciju funkcionalitātes un lietotāja saskarnes plānošanā.
Pie tāfeles aizzīmēšanas ķērušies programmētāji Andris un Edgars. Kopā viņi plāno kā rīkoties ar no Receptes.lv datubāzes izgūtajiem datiem. Ar saviem padomiem dalās arī dizaineris Viktors.
Kad ir skaidrība ko un kā iesākt ar datiem, tad var ķerties pie aplikāciju saskarnes un funkcionalitātes projektēšanas. Logu pa logam tiek uzzīmētas abas aplikācijas un vēlāk tas izrādījās svarīgs posms. Jebkurā brīdī varēja pacelt acis uz tāfeli un bija skaidrs kā programmai jāizskatās un jādarbojas. Šajā posmā bija jāņem vērā arī konkrēto platformu saskarņu nianses un dizaina vadlīnijas.
Projekta vadītājs Edmunds uz tāfeles uzrakstījis paveicamo darbu sarakstu un termiņus. No sākuma svarīgi ieviest nozīmīgākās funkcijas un papildus funkcionalitāti var atstāt uz beigām, ja paliks laiks. Jāsaka, ka programmētāji pieturējās pie plāna un paspēja pabeigt ieplānotos darbus. Pasākuma laikā bijām dzirdējuši par komandām, kam sastrādāšanās sagādāja problēmas un bija pat gadījumi, ka strīdu dēļ programmētāji strādāja no pavisam citām telpām. Mums komanda izveidojās lieliska un visu pasākuma laiku spējām ne tikai centīgi strādāt, bet plēst jokus. Topā bija teiciens “Lol nau verc!”, ko varēja attiecināt pilnīgi uz visiem darbiem :)
Programmētājs Didzis mēģina saprast kā izskatās un darbojas Windows 8 aplikācijas un vēl nemaz nenojauš cik smagas būs divas turpmākās diennaktis. Tikmēr projekta vadītājs Edmunds diskutē ar dizaineri Viktoru kā pareizāk veidot aplikāciju dizainu. No malas varētu šķist, ka dizainerim darbs nebija smags, taču realitātē viņam izsalkušam nācās neskaitāmas stundas lūkoties uz gardu ēdienu bildītēm.
Hakatonā ir svarīgi radīt darboties spējīgu prototipu nevis 100% pabeigtu un funkcijām pārbagātu produktu, tāpēc sākotnēji mēs centāmies izmantot jau esošu demo aplikāciju, lai uz tās bāzes veidotu Windows 8 aplikāciju. Diemžēl diennakti vēlāk nācās atzīt, ka Microsoft realizētais JavaScript nav pa zobam mūsu programmētājiem, kas iepriekš nav darbojušies ar konkrētajām Microsoft tehnoloģijām. Pēc diennakti ilgām un neveiksmīgām cīņām tika nolemts sākt visu no nulles un rakstīt aplikāciju ar C#. Tas bija pareizs lēmums un rezultātā tika radīta arī Windows 8 aplikācija.
Principā pasākumā nav noteikti gulēšanas laiki un katra komanda pati var izlemt vai veltīt laiku šim procesam. Pirmo nakti mēs pavadījām darbojoties, taču kafijas un pārtikas meklējumos uzdūrāmies citu komandu pārstāvjiem, kas gaiteņos izvietototajos dīvānos snauda. Mūsu telpā izvietotā otrā komanda atstāja savu programmētāju programmējot un paši devās uz mājām gulēt.
Pienāca sestdienas rīts un secinājām, ka darbi uz priekšu rit krietni lēnāk nekā mēs to gribētu. Windows Phone aplikāciju Edgars lēnā garā bīdīja uz priekšu, bet ar Windows aplikāciju situācija bija krietni bēdīgāka.
Lai vai cik lēni mums ietu uz priekšu ar programmēšanas darbiem, ēdienreizēs mēs konsekventi ieradāmies laicīgi. Bet tas ir loģiski, jo programmētājs var ilgi negulēt, taču ēst tam vajag. Pēc simboliskām brokastīm devāmies atpakaļ uz mūsu darba telpu, kur mūs sagaidīja nākamie uzdevumi un nelāgie pārsteigumi.
Sestdien pēc pulksten 11.00 pie mums iegriezās mentori, kas novērtēja mūsu darbu un centās ieteikt padomus ko darīt labāk. Mentori spēja palīdzēt ne tikai tehniskajos, bet arī mārketinga un biznesa jautājumos. Šajā brīdī apķērāmies, ka esam palaiduši garām mūsu darba atrādīšanas posmu un jozām uz galveno auditoriju atrādīt paveikto. Lai organizatori varētu izkontrolēt komandu darbu, noteiktos laikos komandām bija jāierodas pie organizatoriem un jāatrāda savu paveikto darbu. Pirmajā čekpointā mums atrādāmā bija gaužām maz – mobilās aplikācijas pirmie iedīgļi un skumjš stāsts par Windows aplikāciju. Tomēr organizatori bija saprotoši un novēlēja veiksmes turpmākajā darbā.
Sestdienas pēcpusdienā atstāju programmētājus darbojamies un devos uz lielo auditoriju paklausīties stārtapu pieredzes stāstus. Šoreiz ar savu pieredzi dalījās Kristaps Grinbergs (Qminder) un Eldars Loginovs (Fastr Books). Abiem stārtapiem ir saistība ar Latviju un tie tagad spēj piesaistīt klientus no visas pasaules. Tomēr abu stārtapu pieredze ir bijusi krietni atšķirīga. Viena autoriem panākumi nākuši smagā ceļā un kādu brīdi nācies dzīvot pagrabā, bet otram veicies ik uz soļa un pat saņemtas ievērojamas investīcijas. Jebkurā gadījumā noklausoties abas prezentācijas bija skaidrs, ka stārtapu veidošana nav nekāds saldais ēdiens un ir smagi jo smagi jāstrādā. Novēlu veiksmi abiem arī turpmāk!
Pēc vakariņām (kurās atkal bijām pirmie!) beidzot izdevās uz mirkli gulēt aizdzīt programmētāju Andri, jo nogurums bija acīmredzams. Tika pielaistas vienkāršas kļūdas un to meklēšana sāka aizņemt pārāk daudz laika. Kopumā viņš pasākuma laikā miegam veltīja 3 stundas.
Pavisam nemanot pienāca otrās dienas vakars un ap pulksten 22.00 sāka parādīties pozitīva lietu attīstība arī Windows aplikācijas frontē. Andris un smaidīgais Didzis bija izcīnījušies tik tālu, ka aplikācijas karkass bija gatavs un tā spēja attēlot pirmo bildi. Šis notikums bija lieli svētki!
Jāatzīst, ka otrajā naktī jau bija manāms sagurums un pie darba tika likta uzmundrinoša mūzika. Kurš gan neatceras iedvesmojošo Coco Jambo? :)
Tā kā no manis programmēšanas darbos nav nekādas jēgas, tad devos nosnausties, lai varu kaut cik sakarīgi noprezentēt fināla produktu. Pagulēju kādas 6 stundas un uz rīta pusi vēl miegains un pagalam izspūris atgriezos mūsu telpā. Tur atradu pagalam sagurušus komandas programmētājus un dizaineri, kas bija ieņēmis horizontālu agregātstāvokli.
Iesoļojot svētdienas rītā mums jau bija kaut cik taustāmi aplikāciju prototipi, ko rādīt organizatoriem kārtējā čekpointā. Aptuveni tad tika uzsākts darbs pie planšetdatora aplikācijas galvenās funkcijas – meklēšanas. Mums bija doma izveidot meklēšanu, kurā ievadot sastāvdaļas tiktu piedāvātas to ēdienu receptes, kurus var pagatavot no atlasītajiem produktiem. Šajā brīdī (patiesībā tāpat kā pilnīgi visu hakatona laiku) programmētāji pūlējās vaiga sviedros.
Svētdien organizatori sāka stāstīt kā pareizi prezentēt pabeigtos projektus un dienas laikā veselas divas reizes nācās stāties organizatoru un mentoru priekšā, lai noslīpētu prezentācijas. Trešā reize – gala prezentācija svētdienas vakarā. Projektu prezentēšanai tiek atvēlētas tikai 3 minūtes, jeb 180 sekundes un tās gaitā drīkst izmantot vienu prezentācijas slaidu. Viss uzsvars tiek likts uz gala produkta prezentāciju. Visu svētdienu veltīju prezentācijas runas sagatavošanai un slīpēšanai. Tas bija ļoti atbildīgs process, jo veiksmīgai prezentācijai ir milzu nozīme.
Kamēr programmētāji steidza pabeigt savu darbu un es nervozi slapstījos pa stūriem neskaitāmas reizes atkārtojot prezentācijas runu, pienāca svētdienas vakars un jau bija jādodas prezentēt paveikto. Uztraukums bija liels, taču beidzot bija pabeigtas abas aplikācijas un bija ko parādīt citiem. Uzstāšanās secība bija nenoteikta un katrs runātājs izvilka nākamā runātāja komandas nosaukuma kartiņu.
Savu projektu sanāca prezentēt vienam no pēdējiem un zemāk var noskatīties manu prezentācijas video. Kopā bijām radījuši divas aplikācijas, kas jau tuvākajā laikā būs pabeigtas līdz fināla produktiem un bez maksas pieejamas atbilstošajos aplikāciju veikalos.
Windows Phone aplikāciju, kurā var apskatīt receptes, meklēt tās un atzīmēt iecienītākās. Noderīga funkcija – iepirkumu asistents, kas iepērkoties ļauj atzīmēt jau grozā saliktos ēdiena pagatavošanai nepieciešamos produktus.
Windows 8 aplikāciju, kas visērtāk izmantojama uz planšetdatoriem un lielākā ekrānā attēlo receptes, ļauj tās meklēt un atzīmēt iecienītākās. Šīs aplikācijas galvenā funkcija – meklētājs, kas ļauj atrast receptes no pieejamajiem produktiem.
Pilno prezentēto projektu sarakstu var izlasīt Garage48 tīmekļa vietnē, taču man pašam patika vairāki projekti par kuriem īsumā pastāstīšu plašāk:
Vintage Camera aplikācija (Facebook) – izstrādāta mobilā aplikācija Windows Phone ierīcēm, kas simulē analogo fotokameru. Pašiem ir jāieliek filmiņa, jāuzvelk nākamais kadrs un jāaktivizē zibspuldze. Pie bildēm var tikt tikai tad, kad izbildēta visa filmiņa.
LivePrayer– serviss, kas ļauj cilvēkiem kopā lūgties par konkrētiem cilvēkiem vai notikumiem. Tas tika prezentēts kā liels joks, taču principā šādam servisam ir potenciāls. Serviss līdzīgs jau esošajam Instapray.
myCogo (Facebook) – šis serviss ieguva pasākuma galveno balvu un principā var tikt uzskatīts kā digitālais tamagoči, kas barojas un aug no lietotāja sociālo tīklu kontos pievienotajiem ierakstiem. Prezentācijā gan nevarēja redzēt kā pilnībā šis serviss darbojas, tomēr kļuva diezgan skaidrs kā tam būtu jādarbojas un principā domāju, ka ideja ir laba. Dizains gan pa pirmo!
Quiq.ly (Facebook) – tīmekļa serviss un iOS mobilā aplikācija, kas ļauj ātri uzdot jautājumus un iegūt atbildes uz jautājumiem, piemēram, kuru kreklu pirkt vai kādu alu izvēlēties piektdienas vakaram?
Best Friends Game – Facebook spēle, kas interaktīvā formā ļauj labāk iepazīt savus draugus.
Edugraph – šis serviss mēģina palīdzēt saprast kādā secībā mācīties tiešsaistes apmācību kursus.
Laika darbi – darba sludinājumu portāls “haltūrām”.
GameW.IN – šajā projektā tika radīta Windows Phone aplikācija, kas telefonu ļauj izmantot kā kontrolieri, lai vadītu datoru un tādējādi, piemēram, ērti spēlētu spēles.
Happinex – šī projekta autori mīl darboties ar datiem un ievācot pamatīgu latviešu radītu tvītu kaudzi mēģina noteikt vai latvieši ir laimīgi.
Pasākumu noslēdzām ar divām pabeigtām aplikācijām un pat vienu vinnētu balvu. No MTGx pārstāvja rokām saņēmām to par tehnisko izpildījumu – mūsu programmētāji tik tiešām paveica milzu darbu! Paldies visiem komandas biedriem par fantastisko nedēļas nogali, jauno gūto pieredzi un tāpat arī Receptes.lv vadībai par iespēju radīt aplikācijas šim servisam un Efumo Software par projekta vadību, dizainu un programmētājiem. Paldies arī Garage48 rīkotājiem un mentoriem par lielisko darbu!
Viennozīmīgi, jā! Es pavisam noteikti rekomendēju hakatonos piedalīties gan tiem, kas jūtas pārliecināti par savām programmēšanas, dizaina vai mārketinga spējām, gan tiem, kas kaut ko jau prot, bet vēl baidās līst laukā no savas alas. Šādi pasākumi ir lielisks veids kā parādīt savas spējas un pārbaudīt savas iemaņas saspringtos apstākļos. Tā ir arī lieliska iespēja tikt pie jauna darba, jo šādos pasākumos mentori parasti meklē pēc jaunām idejām vai spēcīgiem darbiniekiem. Pat ja neizdosies ar pirmo reizi radīt veiksmīgu projektu (vairumam neizdodas), tik un tā jāspēj gūt no pasākuma prieks un noderīgas atziņas.
Skatoties kā mūsu puikas aizrautīgi programmē, pats aizdomājos, ka savulaik vidusskolas gados taču ar prieku programmēju. Atceros, ka tas radīja patiesu prieku un Garage48 noskaņās esmu nolēmis vismaz pats priekš sevis apgūt praktiskas programmēšanas iemaņas. Programmēšanā ir spēks!
LG pēdējā laikā ir pamatīgi izsities uz kopējā viedtālruņu ražotāju fona kaut vai ar Nexus 4 un Nexus 5 ražošanu, kā arī LG G2 pompozo uznācienu un labajiem tehniskajiem rādītājiem. Bet ne visi var vai grib iegādāties 5 collu viedtālruni ar jaudīgākajām komponentēm, tāpēc LG izlaiduši jau otro paaudzi ar budžeta klases viedtālruņiem, kas nemaz tik nespējīgi nav.
Iepriekš Androids.lv jau apskatījis LG Optimus L5 II un Krizdabz.lv ir LG Optimus L7 II apskats, šoreiz apskatam saņemts LG Optimus L9 II, kas ir gaidītākais no lētās L sērijas modeļiem, jo aprīkots ar vērā ņemamu 4.7 collu IPS ekrānu, kā arī 8 megapikseļu kameru. LG Optimus L9 II varētu saukt par Nexus 4 lite versiju, jo vairāki parametri sakrīt ar pagājušā gada Google viedtālruņa tehnisko specifikāciju.
Tehniskā specifikācija
Android OS 4.1.2 (Jelly Bean)
Ekrāns True HD-IPS LCD, 720 x 1280 punkti, 4.7 collas (~312 ppi)
WLAN Wi-Fi 802.11 a/b/g/n, dual-band, Wi-Fi Direct, DLNA, Wi-Fi hotspot, Bluetooth 4.0 ar A2DP, LE, NFC, IR ports
8 MP aizmugures kamera, 3264×2448 punkti, autofokuss, LED zibspuldze, 1.3 MP priekšējā kamera
Radio Stereo FM ar RDS
Pieejams baltā un melnā krāsā
Aktīvā trokšņu slāpēšana ar atsevišķu mikrofonu
Izmēri 128.4 x 66.5 x 9 mm, svars 120 g
Li-Ion 2150 mAh lietotāja nomaināms akumulators
Aptuvenā cena sākot no 165 latiem
Izskats un uzbūve
LG Optimus L9 II ir klasisks Optimus L sērijas viedtālrunis, tajā neatradīsi nekādas jaunas dizaina vēsmas. Ražotājs visus L sērijas viedtālruņus veidojis līdzīgi, bet, ja L5 II un L7 II bija gandrīz kā divas ūdens lāses, tad LG Optimus L9 II saņēmis dažas dizaina nianses. Pirmā acīs iekrīt vadības pogu daļa zem ekrāna, L5 II un L7 II saņēmuši vienu fizisku Home pogu ap kuru bija LED paziņojumu diodes, bet Optimus L9 II visas vadības pogas ir skārienjūtīgas un īpašnieku nepriecēs nekādi LED paziņojumi.
LG Optimus L9 II lejas daļā atrodas divas atveres, kas atgādina nelielus, nosegtus stereo skaļruņus. Tas ir maldinoši, jo tikai vienā atverē ir skaļrunis un otrā ir balss zvaniem paredzētais mikrofons. Izskatās smuki un daudzsološi, bet, diemžēl, LG Optimus L9 II aprīkots tikai ar mono skaņu. Viedtālruņa labajā sānā ir skaļuma regulēšanas pogas un viena ekstra poga, ko lietotājs var definēt pēc saviem ieskatiem, vairums noteikti izvēlēs to kameras aplikācijas startēšanai. Kreisajā sānā ir tikai ekrāna bloķēšanas taustiņš. Jāatzīmē, ka LG izdevies izveidot ļoti ērtu Optimus L9 II pogu novietojumu un nerodas sajūta, ka viedtālruņa ekrāns ir 4.7 collas liels. Tas iegulst rokā tikpat ērti kā mazākais LG Optimus L7 II.
Virs ekrāna ir neliels LG logo, kā arī priekšas kamera, sensoru acs, kā arī stilīgi noformēts skaļrunītis balss zvanu veikšanai. Lai sensori nemulsina – LG Optimus L9 II nav aprīkots ar automātisko ekrāna spilgtuma regulēšanu, kas šādas cenu grupas viedtālrunim ir neierasti. Viedtālruņa aizmugurē ir kameras acs un LED zibspuldze, kā arī lielāks LG logo. Optimus L9 II augšgalā ir 3.5 mm austiņu pieslēgvieta, atvere aktīvās trokšņu slāpēšanas mikrofonam un infrasarkano staru raidītājs.
LG Optimus L9 II saņēmis 4.7 collu True HD-IPS ekrānu ar 720 x 1280 punktu izšķirtspēju, kas veido ap 312 ppi punktu blīvumu. Jāatzīst, ka nav nekādu iebildumu pret ekrāna darbību, krāsu attēlojumu vai skata leņķiem. Ekrānu ideālu padarītu automātiskā spilgtuma regulēšana, bet kā jau minēju – to nesastapsim šajā viedtālrunī.
LG šajā viedtālrunī izmantojis labas kvalitātes plastmasu, tā ir glancēta, tāpēc jāuzmanās, lai LG Optimus L9 II neizslīd no rokām. Patīkami, ka lietotājs var pievienot microSD atmiņas karti un daudzi novērtēs lietotāja nomaināmo Li-Ion 2150 mAh akumulatoru. Optimus L9 II komplektā iekļauts 0.85A USB sienas lādētājs, kas ir par maz šāda akumulatora uzlādei akumulatora uzlāde aizņem vairāk par četrām stundām un tas ir ļoti daudz.
Programmatūra un veiktspēja
LG Optimus L9 II aprīkots ar jau pazīstamo Optimus lietotāja interfeisu, kas ieturēts gaišās krāsās. Ražotāja saskarne nav pārāk pārveidota un tajā viss novietots loģiski un saprotami. Standarta aplikācijām pievienotas dažas ražotāja izstrādātās aplikācijas, piemēram, noderīga IR pults aplikācija un vizuāls tulks, kas pats uzņem dokumenta fotogrāfiju un saturu iztulko. Diemžēl latviešu valodas tajā nav, bet dažas lielākās pasaules valodas aplikācija spēj atpazīt. Aplikāciju ziņā LG ir sācis iet Samsung ceļu, kas gan nav uzmācīgs un aplikāciju skaits nav tik grandiozs, bet zināma tendence ir manāma LG SmartWorld aplikāciju veikalā – tāpat būs nepieciešams izveidot jaunu LG lietotāja kontu.
LG izstrādātais aplikāciju veikala saturs nav ievērības cienīgs un vairāk atbildīs tālo austrumu klientu gaumei un vajadzībām, bet viena lieta ir satraucoši interesanta. Cilvēce tomēr ir nodzīvojusies līdz līmenim, kad ar viedtālruni ir vadāma arī veļas mašīna, cepeškrāsns, ledusskapis un dažas citas pieļauju ka sadzīves tehnikas vienības, ko nespēju atpazīt korejiešiem paredzētajā LG SmartThinQ mājas lapā. Atkāpei no viedtālruņa apskata – izbrīnīja, cik ļoti atšķiras sadzīves tehnikas izskats, kas domāts ASV tirgum no tā, kas domāts austrumiem.
Tātad dzīve iet uz priekšu un pat veļasmašīna drīz būs gatava diskutēt par zeķu tīrību, bet vai LG Optimus L9 II spēj nodrošināt plūdenu ikdienas darbību? Lielākoties jā. Lielākās un gandrīz vai vienīgās problēmas tika novērotas paša ražotāja izveidotajā slēgekrāna atbloķēšanas animācijā, kas nekādi nevēlējās darboties plūdeni. Visa pārējā Optimus L9 II darbība atbilst tam, ko varētu sniegt divkodolu procesors un ne pārāk ņiprā Adreno 305 video apakšsistēma.
Kā jau vairums relatīvi budžeta klasei pieskaitāmie viedtālruņi, arī Optimus L9 II ne pārāk labi spēs nodrošināt jaunāko 3D spēļu attēlošanu. Autosacīkšu spēļu cienītājiem Optimus L9 II būs par vāju, toties visas pārējās spēles viedtālrunis spēja darbināt. Spēļu ielādes laiki gan bija nedaudz garāki kā ierasts.
Noteikti jāatzīmē, ka Optimus L9 II WiFi nebūt nav saucams par pašu jaudīgāko. Nekādus zinātniskus mērījumus neesmu veicis, bet šķiet, ka par Optimus L9 II sniegumu vājāks bija vien Sony Xperia ZL. Problēma nav kritiska, bet ja ikdienā „dzīvo” ar vienu līdz divām WiFi strīpiņām ekrānā, tad Optimus L9 II tajā vietā nespēs uztvert neko.
Kamera
LG Optimus L9 II saņēmis 8 megapikseļu aizmugures kamera ar 3264 x 2448 punktu izšķirtspēju, autofokusu un LED zibspuldzi – viss kā pieklājas. Patīkami, ka viedtālruņa kameras aplikācija nodrošina tikai standarta vajadzības un nemēģina pārsteigt lietotāju ar desmitiem dažādu nevajadzīgu nieku. Aplikācijai var pielāgot trīs biežāk izmantoto īsceļu sarakstu. Diemžēl viedtālrunis neļāva kameras aplikācijā uztaisīt ekrānšāviņus.
100% crop
Kā jau iepriekš minēts, kameras aplikāciju var palaist arī ar lietotāja definējamu pogu viedtālruņa kreisajā pusē. Kameras darbība ir pietiekami ātra un nedaudz aizdomājas tikai HDR uzņemšanas un izveidošanas laikā.
Lai arī attēlu kvalitāte ir pietiekami augsta, tomēr jāatzīmē, ka kameras darbība nav viennozīmīgi vērtējama. Apmēram trešā daļa fotogrāfiju ir manāmi par gaišu, bet pēc pāris sekundēm uzņemts tāds pats kadrs ir pieņemami eksponēts. Tumšākā laikā kamerai ir lielas problēmas fokusēt un, ja tev šķiet, ka kamera nav nofokusējusi, tad tā arī būs apskatot fotogrāfiju datora ekrānā.
100% crop
Uzmanīgam jābūt ar fotografēšanu, ja saule atrodas tikai nedaudz ārā no kadra, jo ik pa laikam vērojamas nevajadzīgas staru spēles objektīviņā. Dažreiz saule pamanās ieklīst objektīvā un pavisam sabojāt kadru, kad to vismazāk gaidi. Cik saprotu no lasītā internetā, tad tā ir tieši objektīva uzbūves vaina. Ja saule ir aiz muguras – nekādas problēmas nav novērojamas.
Vērtēju, ka labus kameras rādītājus sabojā neparedzamā ekspozīcijas darbība, kā arī ļoti jāuzmanās, ja saule nav aiz muguras.
Konkurenti
Cenas kategorijā ap 160 latiem ir grūti atrast viedtālruni ar ekrāna izmēru ap 4.5 collām un 720p ekrāna izšķirtspēja jau ir liels retums. No zināmiem ražotājiem līdzīgā cenā atradu vien Samsung Galaxy Win un Sony Xperia Ion, kas nav pārāk zināmi modeļi un neesmu tos rokās turējis.
Samsung Galaxy Win piedāvā 4.7 collu ekrānu ar daudz zemāku 480 x 800 punktu izšķirtspēju. Win ir sliktāka kamera un video uzņemšana ar tikai 480p izšķirtspēju. Samsung Galaxy Win uzstādīts četru kodolu procesors un mazāk ietilpīgs 2000 mAh akumulators. Diez vai šis ir pilntiesīgs konkurents ļoti zemās ekrāna izšķirtspējas dēļ.
Sony Xperia Ion ir 4.55 collu ekrāns un 720p izšķirtspēja – punktu blīvums lielāks nekā LG Optimus L9 II, bet ne kritiski. Xperia Ion saņēmis, iespējams, nedaudz labāku 12 megapikseļu kameru un divu kodolu procesoru. Par sliktu Xperia Ion runā tā salīdzinoši lielais vecums – tam ir jau gandrīz divi gadi (izlaists 2012. gada janvārī) un varētu būt, ka Latvijas interneta veikalos tas parādās tikai kļūdas dēļ.
Līdzvērtīgi un noteikti lētāki viedtālruņi piemeklējami tā saucamajā ķīniešu viedtālruņu klāstā, bet ar tiem vienmēr pastāv vairāki būtiski riski, kas liek pārdomāt šāda viedtālruņa iegādi tālajās aizjūras zemēs. Tehniskā ziņā ļoti tuvs konkurents būtu HTC One XL, bet tā cena ir par 80 latiem augstāka.
Ekrāns un kamera būtu salīdzināma ar LG Nexus 4, bet Nexus 4 ir daudz jaudīgāks, tam ir 2 GB RAM un četru kodolu procesors. Vēl septembrī Nexus 4 16 GB versija Eiropas Google Play veikalos maksāja apmēram 170 latus, bet to varēja iegādāties tikai atrodoties attiecīgā valstī ar tur izdotu maksājumu karti. Savukārt Google nedotēts Nexus 4 maksā ap 210 latiem par 16 GB.
Secinājumi
Kā izrādās, LG Optimus L9 II ir diezgan unikālu īpašību apkopojums par salīdzinoši zemu cenu. Protams, kā jau pieklājas, ražotājs nedaudz parūpējies, lai Optimus L9 II tieši nospētu konkurēt ar dārgākiem un jaudīgākiem modeļiem.
Optimus L9 II stiprās puses ir ekrāns, nelielie korpusa izmēri, iespēja lietot viedtālruni kā televizora un citu ierīču tālvadības pulti, salīdzinoši ietilpīgais akumulators un pieņemamā cena, kas noteikti strauji kritīsies, jo Latvijā Optimus L9 II pieejams tikai kopš septembra.
Vājās viedtālruņa puses ir jauda un RAM, kas jau šobrīd ir uz robežas, jo aplikācijas kļūst arvien prasīgākas gan pret jaudu, gan operatīvo atmiņu. Tikko uz rūpnīcas iestatījumiem atgriezts Optimus L9 II atstāj brīvus ap 230 MB RAM un tad ir jāsāk plānot kuru logrīku atstāt un kuru aplikāciju piespiedu kārtā apstādināt. Lietošanas laikā Optimus L9 II divas reizes pieprasīja apstādināt iepriekš lietotās aplikācijas.
Kopumā Optimus L9 II ir lieliski lietojams viedtālrunis, tikai ieteiktu nogaidīt kādu mēnesi vai divus, lai vēl nokrītas cena. Jāatzīst, ka Optimus L9 II apskatā biju ļoti stingrs un par 165 latiem diez vai pats to izvēlētos, dodot priekšroku mazjaudīgākam, bet jūtami lētākam Optimus L7 II, kura cena jau nokritusi zem 115 latiem. Optimus L9 II nebūtu jāuzskata par ilgtermiņa ieguldījumu un vislabāk kalpos lietotājiem, kuru aplikāciju sarakstā nav visu laiku aktīvi procesi – Facebook Messenger, SwiftKey klaviatūra un antivīruss.