Kāpēc viedtālruņos “izmirst” nomaināmas baterijas un atmiņas kartes

Vairāku gadu garumā aprakstot dažādas mobilās ierīces esmu ievērojis tendenci, ka veikalu plauktos nonāk arvien vairāk produkti, kam lietotāji paši nevar nomainīt baterijas un paplašināt iebūvēto atmiņu ar lētām microSD atmiņas kartēm. Līdz šim abas pieejas esmu uzskatījis par ierīču trūkumiem, taču tagad esmu palasījis vairāk par šo tēmu un turpmākos apskatos nomaināmas baterijas un atmiņas karšu slota neesamība tiks pieminēta, bet netiks uzskatīta par būtisku ierīces trūkumu.

Pirms kāda laiciņa par atmiņas kartēm telefonos rakstīja Kaspars un šorīt par šo tēmu izlasīju lielisku apkopojošo rakstu lieliskajā tehnoloģiju portālā AnandTech. Plašas diskusijas par šo tēmu lasāmas arī AnandTech forumā. Īsumā – nomaināmas baterijas un atmiņas kartes nav nekas slikts un daļai lietotāju tas ir obligāts priekšnoteikums, lai izlemtu par labu konkrētās ierīces iegādei. Tomēr ražotāji cenšas optimizēt ierīču ražošanu un piedāvāt tās tikai tādās konfigurācijās, kas ir aktuālākas pēc iespējas lielākam lietotāju kopumam. Ja nomaināmas baterijas novērtē tikai daži desmiti lietotāju, tad visdrīzāk būs no tām jātiek vaļā, jo to radīšana rada nevajadzīgus apgrūtinājumus.

Reklāma

Es vēlos īsumā pastāstīt par galvenajiem iemesliem kāpēc mobilajās ierīcēs “izmirst” nomaināmas baterijas un atmiņas kartes un aicinu izteikt savas domas par šo tēmu. Šī nu ir tā tēma, kam ir potenciāls raisīt plašas diskusijas.

Labāk, lai ir lielāka kaut nenomaināma baterija

Ar baterijām viss ir diezgan vienkārši un var vilkt paralēles ar portatīvajiem datoriem. Savulaik praktiski visiem portatīvajiem datoriem bija noņemami un nomaināmi akumulatori, taču mūsdienās, īpaši ultrabuku kategorijā, nomaināmi akumulatori ir retums. Ja ražotājam produktā ir jāiestrādā iespēja nomainīt akumulatoru, tas nozīmē būtiskus apgrūtinājumus dizaina, svara un akumulatora tilpuma frontēs. Kaut kur taču tas akumulators jānovieto un jādomā arī par atvēršanas mehānismiem. No otras puses, viengabala (unibody) korpusos nav jādomā par tādām lietām un gluži vienkārši ir iespējams iebūvēt ietilpīgākus akumulatorus pie reizes pašu ierīci nepadarot lielāku un jūtami smagāku. Zemāk attēlā var redzēt Apple MacBook Air ultrabuka akumulatoru izvietojumu. Tiek optimāli izmantota visa pieejamā vieta un akumulators sadalīts četrās daļās (iekrāsoti ar sarkanu), lai aizpildītu visu korpusu. Bez tam, viengabala korpusi vairumā gadījumu ir labāk izsvaroti un ērtāk lietojami, jo nav smagas baterijas, kas datoru gāž riņķī.

Līdzīga situācija ir arī mobilo ierīču jomā. Parādās arvien vairāk viedtālruņi, kuriem nav lietotāja spēkiem nomaināmi akumulatori un daļā gadījumu tas tiek darīts, lai ierīcēs bez izmēru palielināšanas varētu iestrādāt ietilpīgākus akumulatorus. Ražotājam vairs nav jādomā par to kā izstrādāt droši nomaināmas baterijas un nav tik ļoti jārūpējas par diezgan sarežģīto bateriju aizsardzības mehānismu pret “viltojumiem”. Tāpat var izpausties ar dažādiem inovatīviem bateriju dizainiem un man uzreiz nāk prātā Android flagmanis LG G2, kura patiešām ietilpīgais akumulators optimāli aizpilda visu pieejamo korpusa telpu. Esmu par šādiem risinājumiem!

Protams, pilnībā nomaināmi akumulatori vēl kādu laiku neizzudīs, jo tie joprojām labi izskatās mārketinga materiālos un ļauj atšķirties no konkurentiem. Kaut kāds procents (es pieņemu, ļoti, ļoti mazs) lietotāju novērtē šādu iespēju un staigā apkārt ar pilnu somu bateriju. Es pats pēdējo akumulatoru mainīju Nokia 3310 telefonam un tas bija vairāk nekā 10 gadus atpakaļ. Nevienam pašam viedtālrunim es pat neesmu aizdomājies par bateriju maiņu. Un ja ir jāizvēlas starp ietilpīgāku nenomaināmu akumulatoru un mazāku nomaināmu, es nedomājot balsotu par pirmo. Kas ir svarīgāk tev?

Google ir pret atmiņas kartēm Android telefonos

Ar atmiņas kartēm mūsdienīgos viedtālruņos situācija pašā saknē ir diezgan līdzīga, taču to ir potenciāls izvērst krietni tehniskāku. Ja ražotājs izlemj kādā savā produktā iekļaut atmiņas karšu atbalstu, tad rada sev veselu gūzmu dažādu papildus problēmu. Atmiņas kartes slots ir kaut kur jānovieto un te noteikti būs teikšana arī dizaineriem. Lai arī ir redzēti viengabala korpusa (unibody) produkti, kam kaut kur sānā tomēr ir atmiņas kartes “atvilknīte”, tomēr atmiņas karšu atbalsts arī ir izzūdoša parādība.

Google oficiālā nostāja ir tāda, ka atmiņas kartes ir nevēlamas, jo tās samazina kopējo ierīces drošību un padara sarežģītāku ierīces lietošanu. Ja runājam par drošību, tad atmiņas kartes parasti tiek formatētas ar FAT failu sistēmu un tur no drošības ne čiku ne grabu. Īpaši aktuāli tas kļuva līdz ar Android 4.2 (Jelly Bean), kurā tika ieviests vairāklietotāju režīms. Piekritīsiet taču, ka nav forši, ja sveši lietotāji var piekļūt mūsu datiem. Risinājums būtu atmiņas karti formatēt ar drošāku failu sistēmu, kas atbalsta nepieciešamo drošību, taču tad zūd jēga iespējai izņemt karti no telefona, jo visdrīzāk tai nespēsim piekļūt citā ierīcē. Apple un Google veidojot mobilās platformas vēlas atvieglot to lietošanu un nekāpt uz tiem grābekļiem uz kuriem ar smaidu sejā savulaik uzleca Windows. Proti, telefonā vairums negribēs redzēt “C” un “D” diskus, lai pēc tam zīlētu kurā vietā nolikti vajadzīgie dati. Īpaši liels bardaks rodas brīdī, ja ierīcei automātiski jāsaglabā dati iebūvētajā un ārējā atmiņā. Visdrīzāk samazināsies ātrdarbība un būtiski paaugstinās datu zaudēšanas risks. microSD atmiņas kartes tāpat ir vairāk piemērotas ne pārāk biežai liela izmēra failu izmantošanai (piemēram, filmām vai mūzikai).

Tāpat arī nevar noliegt to, ka aizvācot atmiņas papildināšanas iespēju, ražotājs var būtiski vairāk nopelnīt sadalot produktu pēc tā atmiņas apjoma. Nesen izlasīju interesantu rakstu, kurā bija stāstīts par to, ka ierīču ražotāji ļoti labi nopelna no produktiem ar lielāku iebūvēto atmiņu. Atmiņa nav tā dārgākā komponente, un, piemēram, Apple 16 GB atmiņas čips izmaksā aptuveni 5 Ls, taču gala produktā palielinājums par 16 GB lietotājam izmaksās tuvu pie 70 Ls. Te, protams, var argumentēt, ka dārgākie produkti subsidē lētākos produktus, taču jebkurā gadījumā interesanta situācija.

Ir jāsaprot, ka ražotāji par visām varītēm cenšas piedāvāt viņiem lētāko risinājumu cenšoties maksimāli pietuvoties tai bīstamajai robežai, kad lietotāji sāk aktīvi izteikt savu neapmierinātību ar ierīces darbību. Tādējādi iegūstam ierīci ar lētu (lēnu) iebūvēto atmiņu un skaļi nomārketētu atmiņas kartes iespēju. Rezultāts – nepārliecinošs kopējais sniegums. Es gribētu mobilajās ierīcēs redzēt ātru un kvalitatīvi realizētu iekšējo atmiņu, jo tāpat vairums datu mūsdienās atrodas dažādos mākoņservisos. Es pieņemu, ka atmiņas karšu neiekļaušana mobilajās ierīcēs kļūs par normālu parādību tad, kad vairums (virs budžeta klases) produktu tiks piedāvāti ar 64 GB iebūvēto atmiņu. Piemēram, Apple iPhone atmiņas kartes nav bijušas nevienā modelī, bet Samsung (Android) produktos tās ir teju visos modeļos un iespējams tas ir palīdzējis šim uzņēmumam nonākt tur, kur tas ir šobrīd.

Pērkot jaunu ierīci ir jāsaprot kā tā tiks izmantota. Būs cilvēki, kas uzreiz zinās, ka planšetdatorā gribēs uzglabāt pilnīgi visu savu foto arhīvu, tāpēc uzreiz jāizvēlas ierīce ar lielu iebūvēto atmiņu. Vairumam pilnībā pietiks ar 16 GB vai 32 GB iebūvēto atmiņu un papildus datus droši var saglabāt mākoņservisos, kur tiem var ērti piekļūt arī no citām ierīcēm.

Nomaināmas baterijas un atmiņas kartes paliks nišas produktos

Ceru, ka šajā rakstā spēju pietiekami saprotami izskaidrot kāpēc ražotāji iet prom no nomaināmām baterijām un atmiņas karšu atbalsta likvidēšanas savos produktos. Tā ir izdevīgāk pašiem ražotājiem un tikai maza daļa lietotāju reāli maina baterijas vai izmanto atmiņas kartes. Tomēr abu iestrādāšana ierīcēs rada papildus sarežģījumus un padara ierīces lielākas, smagākas un dārgākas.

Tā kā baterijas telefoniem neesmu mainījis un pēc papildus enerģijas avotiem esmu ilgojies tikai tālākos ceļojumos (tad nāk talkā ārējās baterijas) un arī atmiņas kartes neizmantoju iztiekot ar 16 GB iebūvēto atmiņu, tad man personīgi nav lielu pretenziju pret kopējo industrijas virzību. Esmu par pārdomātākiem dizaina/korpusa risinājumiem, lielākiem iebūvētajiem akumulatoriem un ātrāku/kvalitatīvāku iebūvēto atmiņu. Tomēr es saprotu, ka tas ir tikai mans personiskais viedoklis, ko nekādā vērā nedrīkstu attiecināt uz citiem lietotājiem un kopējo situāciju. Tāpat arī ierīču apskatos šīs abas lietas centīšos aprakstīt pēc iespējas neitrāli. Katram cilvēkam ir savi ierīces lietošanas paradumi un nevienā gadījumā tie nav slikti vai nepareizi.

Es nedomāju, ka dažu tuvāko gadu laikā no mobilajām ierīcēm pilnībā izzudīs nomaināmi akumulatori un atmiņas kartes. Tomēr es atļaušos izteikt pieņēmumu, ka jau visai drīz abas lietas atradīsim tikai nišas produktos. Tā pati par sevi nav problēma, jo izvēles iespēja tiks saglabāta un tas ir galvenais. Bet iespējams pēc dažiem gadiem situācija būs pavisam savādāka un savus telefonus paši būvēsim kopā no klucīšiem.