3 piedzīvojumu motociklu salīdzinājums – Tenere 700, Tuareg 660 un KTM 790

Vidējās klases tūrenduro jeb piedzīvojumu moču segments šobrīd ir diezgan bagātīgi piepildīts, un ir skaidrs kādēļ – šāda veida universāli moči atķeksē diezgan daudz ķeksīšu cilvēkiem, kurus asfalta braukāšana ir paspējusi sagarlaikot, un kuri meklē jaunus neceļus un jaunas pieredzes, lai izbaudītu motociklēšanu. Protams, ja garāžā (un maciņā) ir vieta diviem vai trīs motocikliem, tad šāda veida universālie “kompromisi” nav nepieciešami un var vienkārši turēt moci katrai vajadzībai – vieglu enduro meža priekiem turpat blakus lielam, smagam un komfortablam tālbraucējam. Tas, protams, būtu ideāli, taču ne visi grib un var atļauties uzturēt vairākus motociklus, un ir jāizdara kaut kāda izvēle vadoties pēc tā, kur gribās braukt biežāk. Tad nu šie vidējās klases tūrenduro piedāvā tādu saprātīgu kompromisu un balansu starp ērtībām uz asfalta un prieku bezceļos. Būsim godīgi – visiem patīk tā romantiskā ideja par 250 kilogramīgu GS, Tiger vai Āfrikas begemotu maukšanu bezceļos, bet realitātē visu to svaru stumdīt apkārt vai pat noturēt vertikāli dubļainās risēs nav ne viegli, ne arī ļoti baudāmi. Gandrīz visi, kas to pamēģina, agrāk vai vēlāk sāk skatīties uz ko vieglāku. Ir, protams, cilvēki, kas labprāt dauza savu 20 tūkstošus vērto lielo ceļojumu moci dubļos un kaut kā to arī izbauda, bet tā ir īpaša suga. 

Tad nu šis ir tas brīdis, kad var apsvērt kādu vidējās klases “adventure” motociklu, kas piedāvā tādu labi sabalansētu risinājumu – tas ir vieglāks un labāk menedžējams bezceļā, bet arī gana komfortabls, lai ar to varētu puslīdz jēdzīgi nokļūt uz to bezceļu un pēc tam atpakaļ mājās. Un varbūt arī paceļot kaut kur tālāk pa asfaltu. Ir arī daļa braucēju, kas šos tūrenduro izmanto vairāk kā “tūr” un gandrīz necik “enduro”, un arī tas ir adekvāti. Galu galā vidējās klases piedzīvojumu močiem tāpat ir daudz dažādu priekšrocību. Arī tad, ja ar tiem nebrauc bezceļos. Komfortabla piekare, liela bāka, augsta sēdpozīcija, aizvējš – visas lietas, kas palīdz, lietojot moci arī ierastajā veidā. 

Trīs interesanti un pieejami modeļi

Es šosezon izmēģināju vairākus vidējās klases piedzīvojumu močus un šis ir salīdzinājums par interesantākajiem trīs – KTM 790 Adventure (2024. modelis), Yamaha Tenere 700 (2019-2024) un Aprilia Tuareg 660 (2022-2024). Pa starpām testiem izmēģinājām arī jauno BMW F900GS, par ko atsevišķs apskats ir lasāms šeit, taču šajā salīdzinājumā nav iekļauts ne F900GS, ne arī Triumph Tiger 900, ne arī daži citi līdzvērtīgi modeļi, kā, piemēram, Kove, CFMOTO un citi. Skaidrs, ka šajā kategorijā ir daudz modeļu un zīmolu, taču apskatīt un salīdzināt gribēju tieši mazliet pieejamākas kategorijas močus cenu kategorijā no 10 līdz 12 tūkstošiem. Jauno Ķīnas moto revolūciju apskatīsim citā reizē, bet arī tur ir daži ļoti interesanti piedāvājumi.

Labprāt būtu testam pievienojis arī jauno Honda Transalp 750, taču jāsaka, ka pilnvērtīgi iztestēt es varu tikai tos motociklus, kurus dīleri man iedod uz pāris dienām. Kaut kā man līdz šim nav sanācis izveidot attiecības ar Hondas dīleri. Bet tas nekas. Daži dīleri vienkārši ir proaktīvāki kā citi savu demo modeļu piedāvāšanā uz testiem. Kad pats attapos, ka derētu sarakstam pievienot jauno Transalp, demo modelis jau bija pārdots. 

Kādēļ tieši šie?

Iemesls tieši šo trīs modeļu salīdzināšanai gan ir vienkāršs – tie visi ir līdzīgā cenā, līdzīgā svarā, līdzīgā kubatūrā, visi ir divcilindru un visi kā viens piedāvā ļoti līdzīgu funkciju. Ir niansētas atšķirības, ir ļoti uzskatāmas atšķirības, bet varētu teikt, ka tieši šie trīs ir labākie piedāvājumi šobrīd vidējas klases segmentā, izsverot piedāvājumu pret cenu. Lai raksts nebūtu ļoti garš, vienkārši salīdzināšu visus 3 modeļus, mēģināšu pierakstīt svarīgāko par katru, kā arī minēt katras jomas “līderi” pēc saviem ieskatiem. Šis nav detalizēts apskats par katru no modeļiem, bet drīzāk tāds virspusējs salīdzinājums no dažādiem vairāk vai mazāk būtiskiem aspektiem.

Lai arī katram modelim ir savas priekšrocības un savi trūkumi, visi trīs nodrošina tiešām universālu lietošanu un ir baudāmi kā uz ceļa tā bezceļā. Tas, kuram no šiem dot priekšroku būs atkarīgs, visticamāk, no katra paša sajūtām, gaumes un personīgiem apsvērumiem.

Ielas manieres – KTM 790 Adventure

Ielas manieres jeb performance uz asfalta ir būtiska šajā moto kategorijā, galvenokārt jau tādēļ, ka daudzi šos motociklus izmanto arī ceļošanai, braukšanai uz darbu un ikdienas lietošanai. Otrkārt, ja jau motocikls tiek pasniegts kā “universāls”, tad šis vārds paredz to, ka tam ir jābūt vienlīdz labi lietojamam dažādos apstākļos. Visi no šiem trīs močiem ļoti labi uzvedās uz ceļa. Un tas ir ražotājiem tāds izaicinājums – atrast balansu starp divām it kā nesavienojamām lietām – bezceļu performanci un asfalta manevrētspēju. Gara gājiena piekares (200mm un vairāk) gandrīz vienmēr uz asfalta ir švammīgas, nestabilas un kopumā nerada tādu pārliecinošu manevrētspēju. Ja tās tiek uztaisītas stingras (kas palīdz asfaltam), tad bezceļā par tādu visi sūdzas, ka tā ir asa, cieta un sit cauri mugurkaulam katru sakni. Labi, ražotājs uztaisa amortizāciju komfortabli mīkstu. Tad visi hardcore mežinieki sūdzas, ka nevar braukt pāri baļķiem uz 120km/h, jo piekare par mīkstu un tiek aizspiesta līdz kliņķim pie katras lielākas bedres. Gan 790, gan Tenere, gan Tuareg šajā kategorijā performē labi, jo ir atraduši labu balansu starp asfalta manierēm un bezceļa kapacitāti – tādu kā vidējo, kur motocikli nejūtas ļodzīgi ātrumā uz asfalta, bet joprojām arī labi “apēd” dziļas bedres, un dara to kompetenti, lai gan ne pārāk komfortabli. Šis gan vienkārši ir jāpieņem. To sakot, KTM 790 no šī moču klāsta varētu teikt, ka ir ar “visielīgāko” piekari un kopā ar par kārtu jaudīgāku motoru (95zs pret 70zs un 80zs) un zemo svara centru, tas viss to padara īpaši baudāmu tieši uz asfalta. Lai nebūtu pārpratumu – 790 ir spējīgs iet cauri sūriem bezceļiem, taču dara to “aiz nepieciešamības” drīzāk kā “aiz aicinājuma”. 790 motoram varbūt pietrūkst nedaudz “zemā gala jaudas”, taču tas riktīgi atdzīvojas tieši RPM vidusdaļā. 

Tātad uzvarētājs uz asfalta – KTM 790 Adventure. Tenere un Tuareg dala otro vietu. Šeit jāpiezīmē, ka mēs nerunājam par 790R versiju, kas šobrīd gan vairs neeksistē Eiropas tirgū, izņemot lietotus 2019-2022 eksemplārus. Šobrīd ir tikai 890R, kas ir pavisam cits zvērs un īsti nav salīdzināms ar 790 ne pēc parametriem, ne arī cenas. 

Bezceļa manieres – Tuareg 660

Te jau sākas niansētāki apsvērumi. No vienas puses – visi trīs motocikli ir domāti lietošanai arī bezceļos un dara to labi. No otras – piekares gājiens nav gluži vienīgais faktors, kas ietekmē šo moču lietošanu šādos apstākļos. Ja tā būtu, tad skaidrs uzvarētājs būtu Tuaregs ar 240mm dakšas gājienu. Ir vēl citi faktori, kā, piemēram, motora specifika, ergonomika, sēdekļa augstums, elektronika un citi apsvērumi. Nozīme ir gan subjektīvajam viedoklim, gan arī katra individuālajām prasībām un prioritātēm. Piemēram, KTM 790 (arī KTM 890) ir viszemākā sēdpozīcija starp visiem trim (840mm), kas to padara draudzīgāku un vieglāk lietojamu bezceļos un tieši iesācējiem. Iespēja stabili nolikt kāju uz zemes nav mazsvarīga. Turpretī 790 piekare un motora dinamika šķiet vairāk sliecas uz asfaltu. Teneres piekare it kā dara visu labi, bet neko izcili, turpretī tās leģendārais CP2 motors ar izcilu griezi pie zemiem apgriezieniem ir kā radīts, lai ar to ampelētos bezceļos. Tenere gan nedaudz liek vilties citur – tai ir diezgan augsta sēdpozīcija (875mm standarta versijā), augsts svara centrs (bāka) un pilnīgi neeksistējoša elektronikas paka (ir ABS, ko var deaktivizēt rokoties iestatījumos, un tas arī viss). Es teiktu, ka šo apsvērumu dēļ Tenere 700 ir visnedraudzīgākā tieši iesācējiem, kaut gan varētu patikt jau pieredzējušiem braucējiem, kas novērtēs analogo gāzes droseli un īstu, pliku motociklu. Man gan tas šķiet mazliet neadekvāti motocikla cenai (~11,5k), īpaši ņemot vērā, ka konkurenti par tādu pašu cenu piedāvā daudz vairāk. Lai gan es esmu tālu no pieredzējuša bezceļu braucēja, skaidrs uzvarētājs šajā kategorijā man pilnīgi noteikti ir Tuareg. Tam ir ne tikai par kārtu labāka un garāka (un pilnībā regulējama) piekare, bet arī identisks klīrenss kā Tenerei, taču ar zemāku sēdpozīciju, par 3L ietilpīgāku bāku, ievērojami komfortablāku sēdekli un visu mūsdienīgo elektronikas paku. Pietam, Tuaregs ļoti ērti ļauj ne tikai mainīt braukšanas režīmus, bet arī tos modificēt savām vajadzībām. Tuareg ir tik sabalansēts, ka ar to var braukt kruīza kontrolē uz 100km/h pa grants “trepīti”, neturot rokas uz stūres. Tas ir stingrs, bet ne ass. Komfortabls, bet ne mīksts. Arī izsvarojums šķiet veiksmīgāks Tuaregam, jo tā degvielas bāka atrodas zem sēdekļa, kas palīdz svaru turēt zemu, un tādā veidā radīt vieglāka motocikla iespaidu. Tātad, zems masas centrs un arī visvieglākais motocikls, ne tikai starp šiem 3 modeļiem, bet arī visā vidējā kategorijā ar 204kg (gatavs braukšanai), līdz ar to uzvarētājs bezceļu lietošanā man pilnīgi noteikti ir Tuareg 660, Tenerei ieņemot otro vietu un KTM – trešo.

Motors – Tenere 700

Uz papīra KTM 790 motors ir visjaudīgākais un to var just tieši uz asfalta. Bezceļu situācijā to novērtēt ir grūtāk, jo ir jābrauc vienkārši pārāk ātri, lai šī motora jaudas priekšrocība tur kaut ko ietekmētu. Otra lieta, ko nevar ignorēt, ir pēdējā laika skandāli par un ap KTM 790/890 motoriem un to uzticamību. Trešā – es tīri subjektīvi neesmu KTM 790 motora fans. Manuprāt, tas neskan labi (tas grab kā bundža ar naglām). Otrkārt, visa tā ekstra jauda nāk ar zināmām vibrācijām pie augstākiem apgriezieniem, kuras noteikti nav katastrofālas, taču tās ir jūtamas vairāk nekā Tenerei un Tuaregam. Teneres motors turpretī ir pārbaudīts un pierādīts – tas dod ļoti patīkamu griezi zemos apgriezienos un turas labi arī šosejas ātrumos bez īpaši manāmām vibrācijām. Uz papīra Teneres CP2 motoram ir par 10zs mazāk kā Tuareg, taču griezes moments ir gandrīz identisks – 68 pret 70Nm. Realitātē tas nozīmē, ka Tuaregs saglabā savu dinamiku mazliet ilgāk un pie augstākiem apgriezieniem, kamēr Tenerei ir smaidu raisošāki zemie apgriezieni. Kaut gan, ja aplūko griezes līkni, tā ir tik ļoti līdzīga Tenerei un Tuaregam, ka faktiski sajust atšķirību realitātē būs grūti. Abi motori ļoti labi performē kā uz ielas, tā mežā. Uzvarētājs motora kategorijā ir Tenere, taču iegūst šo titulu tīri uz tā leģendārās kvalitātes un uzticamības rēķina, jo sajūtu ziņā tas ir gandrīz analogs Tuaregam. 

Ergonomika – Tuareg 660

Sēdpozīcijas ģeometrija vislabākā ir abiem – Tenerei un Tuaregam. Abi motocikli ir kā radīti ceļošanai un bezceļošanai – stūre ir pietiekami augstu un plata, kāpšļu novietojums ir ērts, stāvpozīcija ir nevainojama. 790 turpretī ir mazliet vairāk ielas motocikla sēdpozīcija un pats motocikls jūtas ievērojami mazāks, attiecīgi garākiem cilvēkiem var izlikties, ka ir pierautas kājas. Ja runājam tikai par krēsla formu un ērtībām – KTM sēdeklis ir vispiemērotākais tālai ceļošanai, jo tas ir klasisks dalītais sēdeklis, kas pietam ir visai plats un noteikti varētu konkurēt ar jebkura GS vai Āfrikas sēdekli, un būs ļoti ērts arī pasažierim. Tenerei turpretī ir viengabala rallija tipa beņķis, kas ir ievērojami šaurāks un cietāks. Tuaregam ir līdzīgs viengabala beņķis, taču tas ir nedaudz platāks un atsperīgāks, kā arī ar platāku daļu pasažierim. Ņemot vērā lietotājam mazliet draudzīgāko sēdekļa augstumu, Tuareg uzvar šajā kategorijā, Tenerei paliekot otrajā vietā un KTM trešajā. Jāpiezīmē gan, ka ergonomika ir ļoti atkarīga no paša braucēja izmēriem. Man kā 182cm garam braucējam Tuareg likās visērtākais, vērtējot visu kopā. 

Aprīkojums – Tuareg 660

Lai gan KTM un Tuareg ir aprīkoti līdzīgi (Tenere diemžēl šajā konkursa sadaļā nepiedalās ar savu neeksistējošo elektronikas paketi) ar digitālo gāzi, kruīzkontroli un braukšanas režīmiem, veids, kādā tā tiek realizēta praksē, noteikti izvirza priekšā Tuareg. Uz Tuareg viss liekas pārdomāts. Ekrāns ir gaišs, košs un labi saskatāms gan sēžot, gan stāvot. Tas ir izkārtots tā, lai tur viss uzreiz būtu redzams un saprotams. Braukšanas režīmi mainās ar 1 pogas spiedienu un nav nekas papildu jāaktivizē (aizverot gāzi vai izspiežot sajūgu). 2 no 4 braukšanas režīmiem ir iespēja pilnībā sakonfigurēt pēc savas vēlmes, nosakot līmeņus ABS, saķeres kontrolei, gāzes kalibrācijai un motora bremzēšanai. Dažas no šīm lietām var šķist it kā bezjēdzīgas, līdz tās sāk lietot un izmēģināt. Piemērs – pilsētā motora bremzēšana varētu tikt uzlikta pavisam maiga, jo, atlaižot gāzi, tu vari vienkārši aizripot līdz nākamajai sarkanajai gaismai. Turpretī aktīvāka motora bremzēšana labi noder bezceļā, kur, atlaižot gāzi, var iegūt diezgan aktīvu bremzēšanos ar motoru, lai varētu mazāk spaidīt bremzes. Gan KTM, gan Tuareg ir aprīkojami ar pilnvērtīgu quickshifteri, kā galvenais ieguvums atkal ir stāvot kājās. Teneres quickshifteris gan atļauj tikai ātrumus pārslēgt uz augšu. Atkal mazliet meh, īpaši ņemot vērā tā cenu. Tenerei ir vismazākā bāka no šiem trim, kamēr KTM tā ir vislielākā – 20 litri. 

Uzticamība – Tenere 700

Neviens šeit neapstrīdēs japāņu kvalitāti un uzticamību, tādēļ ir skaidrs – ja ilgtermiņa uzticamība ir prioritāte, Tenere 700 būs visdrošākais variants. Es gan neteiktu, ka šaubītos vai baidītos par Aprilia uzticamību. Galu galā, tas motors no Tuono 660 baika eksistē jau diezgan ilgi un nav dzirdēts par kaut kādām būtiskām problēmām. Ko diemžēl nevar teikt par 790 motoru no KTM. Šobrīd ir situācija, kur šie 790/890 motori, kas ir atrodami KTM un Husqvarna Norden modeļos, ir paliela “sadales vārpstu” skandāla vidū. Skandāla, kas vēl līdz galam nav atrisinājies, tādēļ būtu pāragri par to spriest vai komentēt. Katrā ziņā finanšu situācija ar KTM īpašnieku Pierer Mobility AG ir šobrīd visai lejupslīdoša un internetā baumo, ka tādi zīmoli kā GasGas un Husqvarna vispār varētu ilgi vairs nedzīvot šī brīža apstākļos. 2024. gada KTM 790 modeli šobrīd ražo CFMOTO Ķīnā. Vai tas ir labi vai slikti – grūti pateikt. Fakts, ka kāds Eiropas zīmols dažus no modeļiem ražo Ķīnā nav nekas īpaši jauns vai radikāls – arī dažus mazos BMW GS modeļu motorus ražo Ķīnā. Arī daļa Triumph tiek ražoti Taizemē. Gluži otrādi – redzot, kā pats savu motociklu un kvadrciklu līniju ir attīstījis CFMOTO, man nebūtu īpašas bažas par 2024. 790 modeļa izturību. Katrā ziņā, pat ja atklāsies kaut kādas potenciālas problēmas, tās neskars ne pirmo, ne otro tā īpašnieku. Varbūt trešo.

Kopvērtējums – Tuareg 660

Visi trīs šie vidējās klases universāļi ir ļoti labi piedzīvojumu motocikli, kas piedāvā līdzīgu ideju, taču dzīvē to realizē katrs mazliet savādāk. KTM 790 ir spējīgāks, sportīgāks, manevrējamāks un baudāmāks tieši uz asfalta, pie reizes ar potenciālu būt par īstu tālbraucēju ar savu ērto krēslu, kruīzkontroli un motora dinamiku lielos ātrumos. Varētu to klasificēt kā 70/30 (asfalts/bezceļš). Tenere 700 ir universāļu karalis vārda tiešā nozīmē – tas dara visu diezgan labi, bet neko īpaši izcili un tāds tas arī ir domāts. Varētu teikt, ka 40/60 motocikls. Tas ir mazliet mazāk piemērots tālai ceļošanai kā abi pārējie, taču tā vietā tas piedāvā japāņu kvalitāti, uzticamību, dīleru, detaļu un aftermarket pieejamību, kā arī būs viegli pārdodams kā lietots. Tā motors ir vismazjaudīgākais, taču jauda uz papīra nekad nav noteicošais. Tam ir grieze tieši tur, kur tā ir vajadzīga un tas padara braukšanu ar to ļoti priekpilnu un pozitīvu. Aprilia Tuareg 660 turpretī ir mazliet tāds kā vienradzis. Šajā cenas kategorijā tas piedāvā faktiski visvairāk – tas ir zemāks, bet arī vienlaicīgi ar garāku piekari, ar ērtāku un zemāku sēdekli, lielāku bāku, labāku izsvarojumu, mazāko kopējo svaru un visu vajadzīgo elektroniku. Tuaregs ir… 50/70. Tā sanāk. Asfalta ceļošanas jomā tas varētu tikt vērtēts kā nedaudz labāks par Teneri tīri uz elektronikas, bākas izmēra un kopējā komforta rēķina. Bezceļu jomā tas arī iegūst labāku vērtējumu ar savu garo, regulējamo premium piekari un zemo smaguma centru. 

Šie visi ir puslīdz objektīvi kritēriji, bet motocikla izvēlē piedalās arī subjektīvais un emocionālais vērtējums. Katrs no mums ir citādāks gan augumā, gan prasmēs, gan vēlmēs. Ja tu esi mazliet mazāka auguma un ceļošana pa asfaltu ar dažiem izbraukumiem bezceļā ir tava lieta, tad KTM 790 būs droši vien vislabākais variants salīdzinoši pieejamā cenā. Ja tu meklē ilgtspēju un uzticamību, esi virs 180cm un tev patīk japāņu motocikli – Tenere 700 ir populāra, droša izvēle ar plašu aftermarket un plašu piekritēju pulciņu. Starpcitu, Tenerei ir pieejami arī dažādi “līmeņi” atkarībā no paša vēlmēm – ir pieejama Tenere ar zemāku sēdpozīciju un īsāku piekari Explore versijā un ir arī pieejama Teneres versija uz steroīdiem Extreme un World Raid, kurām līdzi jāņem mazas kāpnītes. Ja tu gribi kaut ko alternatīvu (jo Tenere tagad ir katram Jānim un viņa tētim), kaut ko īpašu, tad Aprilia Tuareg 660 ir lielisks variants mocim, kas labi iet pa ceļu, izcili iet pa bezceļu un, to visu darot, izskatās interesanti un autentiski. Tas ir liels mocis ar maza moča sajūtu, tas ir lieliski nokomplektēts savai cenai un tā spējas droši vien pārsniedz 90% no braucēju spējām. Kopumā par Tuaregu ir iespaids, ka Aprilia neuzbūvēja šo motociklu, jo akcionāri gribēja “diversificēt piedāvājuma klāstu trendīgā segmentā”. Nē, Aprilia uzbūvēja moci, lai reāli konkurētu ar labākajiem šajā segmentā, neizgāja uz nekādiem kompromisiem un beigās vēl uzlika konkurētspējīgu cenu. Līdz gada beigām Tuareg 660 ir 10,999 EUR (ar atlaidi), KTM 790 ir 10,290 EUR (ar atlaidi) un Tenere (standarta versijā) ir 11,130 EUR. Es teiktu, ka šobrīd (2024. gada oktobris) Aprilia Tuareg ir objektīvi vislabākais piedāvājums šajā vidējās klases kategorijā.

Paldies KTM un Aprilia dīlerim Motofavorīts par demo močiem un Billijam par savu Teneri.