“Triumph Trident 800” apskats – debešķīgi vienkārši braucams ielas motocikls

Šo motosezonu man ir izdevies iesākt krāšņi – pirms nedēļas aizvadījām lielo Latvijas Gada motocikls konkursa testu dienu Biķernieku trasē, kur bija iespēja iepazīties ar 40+ dažādiem motocikliem un jau paspēju sagatavot CFMOTO 675NK ielas motocikla apskatu. Šodien vēlos pastāstīt par vēl kādu interesantu ielas motociklu, kas man ļoti iepatikās Latvijas Gada motocikls testu dienā – Triumph Trident 800.

Esmu teicis jau iepriekš un atkārtošos – man patīk ielas motocikli, jo tie ir vienkārši braucami. Man patika manu motociklēšanas stāstu sākt ar šādu motociklu un arī tagad, kad esmu pabraucis ar dažādu kategoriju motocikliem, vienmēr esmu priecīgs pārmest kāju pār kādu man vēl jaunu un neiepazītu ielas motociklu.

Kā redzam vietējā Triumph dīlera mājaslapā, ielas motociklu klāstā šobrīd ir pieejami mazākais un cenas ziņā pieejamākais Trident 660 (81 Zs), šodienas sarunas objekts pavisam jaunais Trident 800 (113 Zs) un visjestrākais uz sportisku braukšanu tendētais Speed Triple 765 RS (130 Zs). Tā kā sportists no manis nekāds vairs nesanāks, tad tieši Trident 800 man no šiem trīs motocikliem šķiet visinteresantākais un ikdienā lietojamākais. Es uzskatu, ka tādam ierindas ielas motobraucējam šis motocikls būs vislabākā izvēle. Esmu dažas dienas pabraucies ar šo motociklu un šajā rakstā pastāstīšu atziņas, ko esmu guvis.

Klasiski moderns dizains

Nereti šādiem ielas motocikliem ir samocīti dizaini ar visādu insektu ģīmju vaibstiem. Trident 800 ir kā patīkams svaiga gaisa malks, jo šis motocikls lielā mērā izskatās tāds organiski klasisks. Vismaz es to spēju novērtēt un man patiešām patīk tas, kā šis motocikls izskatās. Nav tā, ka Triumph tas vienmēr sanāk, jo tā paša Speed Triple seja man tā ne pārāk gāja pie sirds. Bet šis ir smuks.

Klasisks nenozīmē vecmodīgs. Piemēram, priekšējais lukturis ir saņēmis unikālu gaismas diožu “zīmējumu”, kā arī mērinstrumentu panelis apvieno pierasto ar moderno. Bet par to pēc brīža.

Vienīgais dizaina elements, ko es nespēju pieņemt un kas kā dadzis krita acīs, ir numura zīmes turētājs. It kā nav neredzēts šāds risinājums, taču šim konkrētajam mocim es meklētu veidus kā to noravēt nost. Jā, būs netīra mugura un arī inspektors Pušmucāns rāsies par to, ka nav ievērots Ceļu satiksmes noteikumu 227. punkts, bet cik glītāks tas mocis uzreiz kļūtu.

Trident 800 varam nopirkt arī melnu un gaiši pelēku, bet priekš kam? Manuprāt, tādam azartiski braucamam mocim vislabāk piestāv sulīgi sarkanā (Carnival red) krāsa. Ja uzmanīgi palūkosimies uz šo motociklu no sāna, redzēsim kā apakšējais plastmasas elements ir vienā līnijā ar asti. Un arī zeltītie diski piestāv!

113 Zs rindas trīs cilindru dzinējs

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis mocis ir tik foršs, ir tā sirds – 798 kubikcentimetru rindas trīs cilindru dzinējs, kas attīsta 113 Zs jaudu un 84 Nm griezi. It kā nekādi kosmiski jaudas rādītāji, taču ierindas braucējam ar šādu jaudu būs pietiekami. Vismaz man bija pietiekami, un, lai arī lielāka jauda rada asākas izjūtas, es nevaru teikt, ka visiem un vienmēr tas ir vajadzīgs. Citiem vārdiem sakot, ar lielas jaudas motocikliem ir citādāka braukšanas maniere, ko nevar nosaukt par vienkāršu.

Izpūtējs ir paliels, ne pārāk pievilcīgs un novietots moča labajā sānā. Jāsaka, ka man kaut kā vairāk patīk pieeja, kad izpūtēju iebūvē mocim apakšā, tad vismaz tas nav tik pamanāms. Standarta izpūtējs tukšgaitā un zemos ātrumos ir ļoti kluss – netraucēsim zīdaiņus un sirmmāmuliņas. Bet atliek iedot mizā un šis dzinējs parāda patīkamu skaņu. Pie tam, paātrinājums ir tāds lineārs un mocis tā vienkārši braucēju nenometīs nost no sēdekļa savas spridzeklīgās dabas dēļ. Šis nav tas gadījums. Starp citu, ja gribas izteiksmīgāku skaņu, mocim var uzstādīt Akrapovič izpūtēju (tas būs veidots sadarbībā ar Triumph) vai kādu no citu labi zināmu aksesuāru veidotiem produktiem. Cik skatos internetā, alternatīvas jau ir pieejamas. Salīdzinājumam, CFMOTO 675NK man labāk patika, kā skan zemos apgriezienos, bet Trident 800 ir smeķīgāka skaņa augstākos apgriezienos.

Testa nolūkos pamēģināju ierakstīt mazu gabaliņu ar to kā šis dzinējs skan tukšgaitā un kāds ir tā raksturs, kad to sākam “atvērt” (ap 16. sekundi). Nākamajā testā padomāšu, kā labāk novietot mikrofonu, lai netraucē vēja troksnis.

Starp citu, šis pats dzinējs tiek izmantots arī Triumph Tiger Sport 800 motociklā. Tiesa, tur tas ir saņēmis mazliet citu konfigurāciju, kas vairāk piemērota tūrisma motociklam.

Motociklam degvielas bākas ietilpība ir 14 litri un patēriņš… kā brauksim. Pirmo bāku testa laikā es piebeidzu ar vidējo patēriņu 5.9 l/100km, taču mazāk azartiski braucot patēriņš būs zemāks. Bet tad atkal, kurš ar šādiem ielas močiem sēņo?

Kvikšifteris precīzi darbojas abos virzienos

Forši, ka šim motociklam kvikšifteris darbojas abos virzienos un tas ir patīkami precīzs. Šo dažu testa diena laikā es īsti ne reizi nepaliku starp pārnesumiem, kā tas bija CFMOTO 675NK testā. Te viss darbojas precīzi un saprotami. Pamēģināju paslēgāt pārnesumus arī ar sajūgu un secināju, ka ērtāk un ātrāk ir darboties ar kāju.

Starp citu, uzreiz uzsākot braukt ar šo motociklu, piefiksēju, ka kāpšļi un bremzes un pārnesumu pārslēgšanas sviras ir ļoti stingras un precīzas. Proti, te nav nekādu gumijas uzliku, kas varētu patraucēt precīzi sajust, kur ir kāpslis un kur svira.

Tam gan pēc 6000 apgriezienu/minūtē robežas pārsniegšanas ir arī ēnas puse – motora vibrācijas jūtam gan uz kāpšļiem, gan rokturiem. Bet 6000 apgriezienus ilgstošā braukšanā Latvijā mēs bieži neizmantosim, jo tādā režīmā dzinējs darbojas tad, kad jau 1.75x esam zaudējuši tiesības :)

Interesants digitālais displejs

Tāpat kā priekšējais lukturis, arī mērinstrumentu panelis ir apaļš. Tajā interesantā kārtā mājo vecmodīgāks inversi krāsots LCD displejs (augšā) un krāsains LCD displejs apakšā. Augšējo displeju ļoti ērti varam nolasīt arī braucot un tur varam arī attēlot (kreisajā pusē) arī pārnesuma numuru. Krāsainajam displejam ir pieejami vairāki skati, taču šo informāciju man ērtāk bija apskatīt vai nu apstājoties, vai lēnos ātrumos. Forši, ka te ir arī āra temperatūras informācija (dzinēja temperatūra arī ir, bet attēlota stabiņos nevis precīzos grādos). Turpat blakus apakšējam displejam koši un pamanāmi redzēsim dažādas indikatorgaismiņas.

Krāsainā displeja vadība notiek ar virzienpogām stūres kreisajā pusē. Te viss ir saprotami un vienkārši. Ar kreiso īkšķi varam pārslēgties arī starp vairākiem braukšanas režīmiem (Road, Sport, Rain). Ar kreisās rokas rādītājpirkstu varam slēgāt gaismas (šim mocim ir arī automātiskās tālās gaismas) un aktivizēt kruīzkontroli. Tā ir ļoti vienkārša, taču darbojas un noderēs, kad kaut kur tālāk būs jābrauc pa vienmuļām šosejām. Hēbeļi darbojas precīzi un nevienā momentā man neradās lieki jautājumi par to darbību. Tātad, vadības elementi ir vienkārši lietojami un saprotami. Starp citu, redzi šķirbas pie rokturiem? Cik skatos bildēs internetā, tur var piekomplektēt rokturu apsildi.

Spoguļi ir pietiekami lieli un ērti novietoti – man nebija problēmu saskatīt, kas notiek blakus joslās. Latvijā atļautajos ātrumos motora vibrācijas nav tādas, lai spoguļos bilde izplūstu.

My Triumph mobilā lietotne

Kā jau moderniem motocikliem pierasts, arī Trident 800 ir pieejams savienojums ar mobilo telefonu. Uzstādām uz mūsu Android vai iPhone telefona My Triumph lietotni un varēsim aplūkot kāds ir motocikla nobraukums, patēriņš, un, cik atlicis nobraukt līdz servisa apmeklējumam. Tāpat lietotnē varam iestatīt galamērķi un tad uz moča displeja saņemsim navigācijas norādes (vai audio paziņojumus, ja savienosimies ar interkoma sistēmu). Pēc brauciena tā informācija tiek uzglabāta lietotnē. No šī visa man šoreiz noderīgāka šķita iespēja mājās esot uzmest aci motocikla nobraukumam.

Ļoti ērta sēdpozīcija

Tipiski ielas motocikli nav slaveni ar ērtiem sēdekļiem, bet Trident 800 šajā ziņā patīkami pārsteidza. Šis motocikls ir saņēmis klasei negaidīti mīkstu un komfortablu sēdekli. Pasažierim sēdeklis arī ir biezāks nekā citiem konkurentiem, bet diezin vai šis būs ērtākais motocikls ar ko vizināt pasažieri. Šis ir tās klases motocikls, kuru vislabāk izbaudīt vienam.

Man kā 1.85m garam braucējam šis motocikls šķita ļoti ērts. Apstājoties pēdas stabili uz zemes, bet braucot kāpšļi ir diezgan centrāli un kājas nav jāsaliec nedabiskos izliekumos (uz aizmuguri). Arī stūres novietojums un forma ir tāda, ka uz šī moča nesēžam pārlieku agresīvā sēdpozīcijā. Es teiktu, ka šis priekš ielas motocikliem ir tāds uz vienkāršu un samērā relaksētu braukšanu orientēts aparāts. Un vienkāršība izpaužas teju visos šī motocikla aspektos – sēdpozīcijā, pagriezienos, paātrinājumā un bremzēšanā. Šis motocikls nemēģina mums nodarīt pāri.

Kā jau ielas motocikliem pierasts, te nav nekāda vējstikla un tas pat ir pluss. Jo sliktāk ir tad, kad vējstikls ir neatbilstoša augstuma vai formas. Šajā gadījumā esam vienmērīgi pakļauti visiem dabas elementiem un pabraucot arī lielākos šosejas ātrumos nenovēroju nekādas “nepareizas” gaisa plūsmas.

Kā šis motocikls brauc?

Kā jau es iepriekš vairākas reizes pieminēju, man šis motocikls visvairāk asociējas ar vārdu “vienkāršība”. Uz tā ir vienkārši atrasties, ar to ir vienkārši paātrināties, sabremzēties un stūrēt. Ir motocikli pie kuriem tev ir jāpiešaujas, bet uz Trident 800 es uzsēdos un aizbraucu. Šis arī bija viens no tiem nedaudzajiem motocikliem ar kuru es atbraucu mājās, nokāpu nost… padomāju… uzkāpu atpakaļ virsū, lai vēl pavizinātos. Ja mocis nav neērts vai nebaida tevi ar kaut kādām savām niansēm, tu ar to gribi braukt vēl un vēl. Šis ir tieši tas gadījums.

Motocikls ir aprīkots ar regulējamiem Showa amortizatoriem priekšā un monoamortizatoru aizmugurē. Tātad, ja saprotam, ko darām, mums ir iespējas šo motociklu pielāgot savam svaram un vajadzībām. Esmu redzējis, ka ļaudis ar Trident 800 iemanās braukt ratā. Es tā neprotu. Bet es protu aizbraukt uz Siguldu un pabraukt pa ielām, kas tiek remontētas. Nav ne vainas, zobi vietā un nejutu pat nekādu diskomfortu piekares ziņā. Arī bremzes šim motociklam man šķita absolūti adekvātas un saprotamas. Starp citu, uzreiz pamanīju, ka šim mocim ir armētas bremžu šļaukas, kas ļauj azartiski braukt ilgāk un nebaidīties par bremžu spēka negaidītu samazināšanos.

Motocikls apauts ar premium klases Michelin Road 6 riepām, kurām mēs varam uzticēties. Motocikls sver 198 kg un tas man šķiet tāds ļoti piemērots svars. Man šis mocis nešķita ne pārāk viegls, ne pārāk smags. Tieši kā vajag. No tiešajiem konkurentiem Kawasaki Z900 sver vairāk – 213 kg, bet Yamaha MT-09 mazliet mazāk – 193 kg.

Tā kā burtiski pirms pāris nedēļām es braucu ar CFMOTO 675NK, kas arī ir tās pašas vidējās kubatūras ielas motocikls ar diezgan līdzīgām tehniskajām spējām, man automātiski gribas salīdzināt abus motociklus. Ar ķīniešu moci braukt bija forši, taču tagad es redzu, ka tas nav tik labi nostrādāts. Tas bija raustīgāks mazos ātrumos, tam ne tikai kvikšifteris darbojās vienā virzienā, bet arī bija neprecīzāks. Savukārt, Trident 800 ir jūtami nostrādātāks motocikls. Jā, arī dažus tūkstošus eiro dārgāks.

Secinājumi: Patīkami vienkārši braucams ielas motocikls

Ielas motociklu klase, līdzīgi kā kompakto krosoveru klase auto pasaulē, ir pārpilna ar sīviem konkurentiem. Un tie visi ir vairāk vai mazāk līdzīgi motocikli, kas spēj piedāvāt gūzmu pozitīvu emociju. Kā tad zināt, kuru motociklu izvēlēties? Vislabākais veids ir rast iespējas kaut mazliet izbraukties ar šiem motocikliem, jo katram ir kaut kāds savs vizuālais rokrasts un tīri braukšanas raksturs. Un tas nav tik daudz par plikiem specifikācijas skaitļiem, bet daudziem inženiertehniskiem lēmumiem piekarēs, dzinēja un elektronikas regulācijā. Personīgi man Triumph Trident 800 patika ar savu izteikti vienkāršo braukšanas manieri. Nepārprotiet, ar šo moci var braukt gan ātri, gan nešpetni, taču tikai tad, kad paši to gribēsim un varēsim. Pats no sevis tas piedāvā pavisam saprotamu un miermīlīgu braukšanu.

Man patika:

• Ērtā sēdpozīcija
• Vienkāršā motocikla vadība
• Precīzā kvišiftera darbība
• Tas, kā motors atdzīvojas pēc 3000-4000 apgriezieniem/minūtē

Man nepatika:

• Daži vizuāli nieki (numura zīmes turētājs, izpūtējs)