DHL Troisdorfā atklāj jauno inovāciju centru un iepazīstina ar loģistikas jomas tehnoloģijām

Pirms nedēļas devos uz Vāciju, kur Troisdorfas pilsētā starptautiskais loģistikas uzņēmums DHL atklāja savu jauno inovāciju centru un iepazīstināja ar loģistikas jomas tehnoloģijām. Mums visiem patīk laicīgi saņemt sūtījumus, taču vai zinām, kā īsti tie atceļo pie mums un cik tehnoloģiski sarežģīts ir šis ceļš? Šajā rakstā vēlos īsumā ieskicēt, kādas modernās tehnoloģijas palīdz mūsu sūtījumus piegādāt mums ātrāk un drošāk.

Bet vēl pirms ķeramies pie tehnoloģijām, vēlos pāris vārdus bilst par DHL. Es, protams, pirms šī brauciena zināju, ka eksistē tāds uzņēmums, kas piegādā sūtījumus, taču nekad īsti nebiju aizdomājies par to, cik šis uzņēmums ir liels un kādus pakalpojumus tas tieši piedāvā. Izrādās, ka DHL uzņēmums tika dibināts ASV un tā nosaukumu veido dibinātāju (Adrians Dalsejs, Lerijs Hillbloms un Roberts Linns) uzvārdu pirmie burti. Šobrīd DHL strādā ap 600 000 darbinieku un uzņēmums darbojas 220 valstīs. DHL piedāvā sūtījumu piegādes, starptautisko kravu piegādes, piegāžu ķēžu un loģistikas, kā arī e-komercijas pakalpojumus. Vienkāršoti runājot, DHL klientiem var palīdzēt sākot no vienkāršas sūtījumu piegādāšanas no punkta A uz punktu B līdz noliktavu un sarežģītu loģistikas pakalpojumu sniegšanai.

Par šī brauciena atziņām runāju iepriekšējā mūsu tehnoloģiju podkāsta epizodē. Iesaku noklausīties un abonēt šo podkāstu tavā iecienītākajā platformā.

Ko Kursors Tev Neraksta #154

DHL visā pasaulē ir četri inovāciju centri

DHL kopā ir četri inovāciju centri – Troisdorfā, Singapūrā, Čikāgā un Dubaijā. Tajos uzņēmuma speciālisti nodarbojas ar jauno tehnoloģiju izpēti, rīko dažādus pasākumus saviem partneriem, klientiem un darbiniekiem, kā arī ar jomas sasniegumiem iepazīstina mediju pārstāvjus. Šie centri kalpo ne tikai zināšanu un tendenču uzsūkšanai, bet palīdz uzņēmumā standartizēt inovācijas un ieviest tās dažādās valstīs.

Vēsturiski Troisdorfā īrētās telpās šāds centrs darbojās jau no 2007. gada, taču tagad DHL ir atvēris jauno inovāciju centru svaigi no koka uzbūvētā ekoloģiskā un CO2 neitrālā ēkā. Tajā ikdienā strādā 80 darbinieki, bet telpās nu ir iespējams aizvadīt līdz 400 cilvēkiem lielus pasākumus. DHL paredz šo ēku izmantot vismaz 30 gadus.

Inovācijas loģistikas jomā

Pirms mēs runājam par konkrētām tehnoloģijām, ko DHL ievieš savā darbībā, vēlos pieminēt DHL veidoto loģistikas tendenču radaru. Jau daudzus gadus DHL apkopo un uzskatāmi vizualizē informāciju par dažādām tehnoloģijām, kas ietekmē loģistikas jomu. Es iesaku apskatīt ne tikai rezultējošo grafiku, bet paklikšķināties cauri atsevišķām tehnoloģijām un palasīt to aprakstus, kā arī informāciju par izaicinājumiem, kas tās liedz ieviest tagad un tūlīt.

Radarā apkopota informācija par 40 tendencēm un to ietekmi uz biznesa vai sabiedrības procesiem, kā arī to, cik šīs tehnoloģijas ir gatavas reālam pielietojumam. DHL pārstāvji arī zināja pastāstīt par to, ka ne visas tehnoloģijas tik strauji attīstās, kā, piemēram, robotika vai sensori. Starptautiskās Robotikas federācijas dati liecina, ka šobrīd pasaulē darbojas jau vairāk nekā 4 miljoni rūpniecisko robotu un Ķīnā strādā puse no tiem. Ja pirms kāda laika jomas ekspertiem šķita, ka krietni straujāk attīstīsies pasažieru un kravu piegāde pa caurulēm (piemēram, Hyperloop projekts), tad tagad ir skaidrs, ka praksē tas ir krietni sarežģītāk un laikietilpīgāk nekā iepriekš domāts.

Nesen DHL arī veica aptauju savu klientu vidū, lai noskaidrotu, kuras tehnoloģijas ir svarīgākās tiem. Aptaujas gaitā tika noskaidrots, ka klienti ir ieinteresēti robotikas, mākslīgā intelekta un ilgtspējas inovācijās.

Ja konkrētāk runājam par tehnoloģijām, ko DHL ievieš savās noliktavās un loģistikas ķēdēs, tad jāsaprot, ka šobrīd roboti tiek uztverti kā palīgi cilvēkiem, lai tie var ar mazāku fizisku piepūli savu darbu darīt drošāk un precīzāk. DHL ir noskaidrojis, kuras ir tās darbības jomas, kur šobrīd tiek pielietotas vislielākās cilvēku fiziskā darba pūles un tieši te tiek meklēti automatizācijas un robotizācijas risinājumi.

Pēdējā laikā tehnoloģiju kompānijas ar skaļiem saukļiem sludina, ka viņu izstrādātie humonoīda tipa roboti (piemēram, Tesla Optimus) mainīs pasauli, taču to pielietojums loģistikā vismaz tuvākajā laikā nav perspektīvs. Šādu “visu protu, visu varu” tipa robotu vietā tiek jau tagad pielietoti roboti, kas spēj darīt ļoti šauri fokusētas noteiktas darbības. DHL ir uzskaitījuši kategorijas, kādās izskata robotizācijas inovācijas, strādā ar jaunuzņēmumiem, veic pilotprojektus un tad veiksmīgākos iedzīvina reālās noliktavās pēc iespējas lielākā mērogā. Šobrīd DHL ir ieviesis gandrīz 9000 automatizācijas/robotizācijas projektus un kopš 2020. gada tajos ieguldīti aptuveni 1 miljards eiro.

Noliktavās katru dienu tiek pārvietots liels daudzums kravu un šis ir viens no virzieniem, kur lieti noder robotu palīdzība. Lai arī noliktavā, kur DHL medijiem izrādīja savas inovācijas, pamatā paletes pārvadāja cilvēki ar dažāda veida elektriskajiem braucamrīkiem, tomēr ļoti aktīvi notiek dažāda veida automatizētu sistēmu izpēte. Piemēram, Agilox veido vairāku formfaktoru palešu un citu kravu pacēlājus, kas spēj automātiski pārvietot kravas. Tomēr vēl interesantākas izskatījās Filics uzņēmuma radītās robosliedes, kas spēj aizbraukt pēc kravas, to pacelt un aizgādāt, kur vajag.

Vēl viena kategorija, kur lieti noder roboti ir sūtījumu komplektēšana. Piemēram, Locus Robotics un Robust AI izstrādā robotus, kas palīdz noliktavas darbiniekiem komplektēt pasūtījumus. Tajos ieliek kastes un robots kopā ar cilvēku vai pilnībā pats pārvietojas pa noliktavu uz zonām, kur atrodas savācamie produkti un cilvēki robota displejā ērti redz, kurus produktus jāievieto kastē.

Vācu uzņēmums SICK izstrādā daudz un dažādus noliktavu un loģistikas jomas produkts, bet DHL medijiem parādīja datorredzes risinājumu, kas paredzēts sakomplektēto pasūtījumu pārbaudei/uzskaitei. Ja pasūtījuma grozā produkti ir pareizi salikti ar svītrukodiem uz augšu, robots tos ātri nobildēs, atpazīs un uzskaitīs.

Uzskaitīti tiek ne tikai produkti komplektēšanas fāzē, bet ik pa laikam ir jāveic pilnā inventarizācija noliktavā un arī te lieti noder roboti. DHL izmēģina Dexory robotu, kas spēj automātiski pārvietoties starp noliktavas plauktiem un ar teleskopiski izbīdāmu kameru sistēmu spēj ātri “noskenēt” plauktos esošās paletes un produktu iepakojumus.

Pasākuma nagla, protams, bija Boston Dynamics izstrādātais Stretch robots. Jā, kompānija, kuras robotus esam redzējuši stilīgos video veido arī pagalam garlaicīgas noliktavu tehnoloģijas. Stretch ir paredzēts konteineru izkraušanai. Ja mums pagadītos dzīvē redzēt tik aizdomīgi kārtīgi sakrautu konteineri, tad Stretch to palīdzēs izkraut ar savu piesūcekņiem aprīkoto roboroku. DHL saka, ka šāds robots atslogo cilvēkus, kam ziemas aukstumā un vasaras karstumā nav nekāda prieka atrasties šajos konteineros un pašu rokām izkraut kastes. Stundas laikā šāds robots var izkraut 750 noteiktas formas un svara kastes.

Līdzīgi kā mūsu mājās, arī noliktavu telpās ir nepieciešama uzkopšana, jo uz zemes sabirst visādi iepakojumu gabali un plēves, kas pēc tam sapinas robotu riteņos un tie pārstāj darboties. Gan zināmi, gan mazāk zināmi uzņēmumi piedāvā uzkopšanas robotus, kas spēj autonomi uzkopt noliktavu telpas.

Ļoti interesants man šķita AutoStore koncepts, kad ierobežotas noliktavas vietas apstākļos no ļoti vienkāršām sastāvdaļām var uzbūvēt automatizētu un blīvu modulāru krātuvi produktiem, kurus var ļoti ātrā veidā pa taisno nodot pircējam. Nekur mūsu pusē neesmu redzējis šāda veida risinājumu, bet ideja man šķiet ļoti ģeniāla.

DHL inovāciju centrā liels skapis bija atvēlēts dažādām lietu interneta (Internet of Things, jeb IoT) ierīcēm. Pamatā tie ir dažādas funkcionalitātes sensori, kurus pievieno sūtījumiem, lai visā to ceļā iegūtu dažāda veida informāciju. Piemēram, COVID pandēmijas gados bija liels pieprasījums pēc medicīnas produktu transportēšanas un šīs kategorijas produktiem ir svarīgi nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu. Šī ir tik tiešām ļoti plaša joma un tie sensori var būt vienreiz vai daudzreiz izmantojami, spēj piefiksēt dažādus vides parametrus un saziņai izmanto dažādas bezvadu tehnoloģijas.

Ilgtspējīga loģistika

Savā Strategy 2030 attīstības vīzijā DHL lielu uzmanību pievērš klimata pārmaiņu jautājumam un jau aktīvi strādā pie tā, lai savas darbības gaitā samazinātu CO2 izmešus.

Lai to panāktu, DHL klimatneitrālākas cenšas padarīt savas noliktavas un birojus. Tā kā loģistikā liela daļa izmešu rodas transportēšanas posmā, tad notiek aktīvs darbs pie autoparka elektrifikācijas un ekoloģiskākas degvielas izmantošanas. Jau šobrīd DHL izmanto vairāk nekā 39 tūkstošus elektroauto sūtījumu piegādei un savākšanai no klientiem un līdz 2030. gadam DHL plāno elektrificēt 66% no piegādes autoparka. Starp citu, tā kā ne visiem maršrutiem der šobrīd nopērkamie elektriskie kravas auto, DHL kopā ar Scania izstrādā arī elektriskos kravas auto ar degvielas darbinātiem ģeneratoriem, kas pagarina nobraucamo attālumu.

Ko tu dari ar sava kārtējā pirkuma iepakojumu? Vairumā gadījumu tas tiek izmests, vai ne? Rezultātā globāli mēs radām gana daudz atkritumu. Bet arī tam ir risinājums. Piemēram, dāņu uzņēmums RE-ZIP izstrādā atkārtoti izmantojamus iepakojumus.

Lai arī (vismaz no ASV puses) pēdējā laikā mainās diskurss par ekoloģiskajiem jautājumiem, tomēr kopumā daudziem DHL klientiem tas ir aktuāli un tie pieprasa loģistikas procesus padarīt videi draudzīgākus. Galu galā, šiem uzņēmumiem ir pašiem savi ilgtspējas mērķi un daļā gadījumu loģistika sastāda būtisku daļu no izmešiem. Piemēram, DHL sadarbojas ar Coldplay un nodrošina populārajai grupai loģistikas pakalpojumus.

Pēc šī pasākuma man palika tāda forša pēcgarša. Loģistika ir neatņemama mūsu globalizētās pasaules sastāvdaļa un DHL inovāciju centra, kā arī noliktavas apmeklējuma laikā sapratu, cik daudz un dažādas tehnoloģijas jau tagad tiek izmantotas un cik daudz ieguvumu sniegs nākotnē pieejamās tehnoloģijas. Un tie nav kaut kādi bla bla čatboti, bet reāli roboti, kas pārvieto reālus produktus un atvieglo dzīvi reāliem cilvēkiem. Un ja tehnoloģiju kompāniju skaļās rīkles kladzina, cik ātri un vienkārši viss tiks digitalizēts un robotizēts (ar viņu produktiem), tad DHL uzskatāmi parādīja un pastāstīja, kas no lielajiem solījumiem vispār šobrīd darbojas un var sniegt kaut kādu jēgu biznesā. Tehnoloģijām tomēr ir jādarbojas mūsu visu labā!