Automatizācija un robotizācija turpina uzņemt apgriezienus, arvien vairāk uzņēmumiem aizstājot dzīvo darbaspēku ar mašīnām. Saskaņā ar Starptautiskās Robotikas federācijas datiem, pasaulē ir aptuveni 4 664 000 strādājošu rūpniecisko robotu. Tikmēr vairāk nekā divi miljoni no tiem nodarbināti nekur citur kā Ķīnā.
Ziņojumā teikts, ka pērn Ķīnā savus darba pienākumus sāka pildīt teju 300 tūkstoši jaunu robotu, kas ir 54% no kopumā pasaulē uzstādītajiem. Salīdzinājumam, piemēram, ASV 2024. gadā uzstādīto rūpniecisko robotu skaits sasniedza 34 tūkstošus.
Tā nav nejaušība, ka tieši Ķīna šobrīd ir pasaules līdere rūpniecisko robotu izmantošanā. Tas viss tiešā veidā saistīts ar valsts ambīcijām rūpniecībā. Ja šī gadsimta sākumā Ķīnas daļa no globālā ražošanas pīrāga sasniedza vien 6 %, tad šobrīd tā ir jau trešdaļa. Lai noturētu savu vadošo pozīciju, Ķīnai arvien vairāk jāpaļaujas uz automatizāciju.
Tikmēr citviet pasaulē robotizācijas tendence nav tik izteikta, tieši pretēji. Starptautiskās Robotikas federācijas ziņojumā norādīts, ka citās uz rūpniecību un tehnoloģijām fokusētās valstīs robotu skaits pat sarūk. Piemēram, ASV uzstādīto rūpniecisko robotu skaits pērn samazinājās pat par 9 %, Vācijā – 5 %, Japānā – par 4 %. Tikmēr Ķīnā tas palielinājās par 7 %. Eksperti prognozē, ka šī izaugsme valstī turpināsies vismaz līdz 2028. gadam, kad jauno robotu skaits Ķīnā vidēji palielināsies par 10 % gadā. Te jāņem vērā, ka arvien vairāk nozaru sāk integrēt robotus, piemēram, pārtikas un tekstila ražošanā.



Šitais interesanti – agrākos laikos vienmēr bija tā doma, ka pārceļ ražošanu uz Ķīnu, Vjetnamu u.c. valstīm, jo tur kaut kādam nereti pat nepilngadīgajam var maksāt 5 dolārus dienā. Bet, ja tur notiek tāda robotizācija, tad nesanāk tā, ka tā starpība starp rietumu pasauli un Āzija ražošanas izmaksās sarūk? Mūsu pusē jau par to vienmēr runāja, ka ir jāaudzē produktivitāte un robotizācija palīdz cīnīties ar vergu darbaspēku tālās zemēs.
Bet ko tad darīt ar strādniekiem sūtīs uz darba nometnēm?
Uz bioreaktoru.
Ja skatās tīri praktiski, jā, lētā ražošana ir pluss cenas ziņā, taču tad ieslēdzas loģistikas izmaksas. Ne visi uzņēmumi vēlas vai spēj pasūtīt piegādi kravas kuģa apjomā. Mazākas partijas – konteiners vai pat tikai dažas paletes izmaksā dārgi. Rezultātā preces lētums kaut kur pazūd. Un vēl to visu ir jāatmuito. Daudz nianšu.
Manuprātz robotu nevis tiek nodarbināti, bet vienkārši darbojas, kad tos ieslēdz 🤷🏽♂️
Varbūt tiem tiek maksātā alga 🤔
Algu maksā abiem viena robota asistentiem :D
Kurus vēlāk arī nomaina pret robotiem.
Interesanti, ka mazapmaksātos darba vergus tagad sākuši saukt pat par robotiem. Ja tvoi sluga, ja tvoi rabotņiki.