Pārkāpt uz elektroauto – sievietes pieredze: kā sāku domāt par elektroauto?

Šoruden esmu nopircis pats savu pirmo lietoto elektroauto un redzu, ka mūsu lasītājus ļooooooti interesē raksti par šāda auto iegādi un ekspluatāciju Latvijā. Tomēr mēs negribam fokusēties tikai uz mūsu piedzīvoto, bet labprāt piedāvājam iespēju publicēties arī mūsu lasītājiem. Pirms kāda laika par sava elektriskā Citroën ë-C4 izvēli un iegādi, kā arī ekspluatācijas niansēm pastāstīja mūsu lasītājs Valērijs un šodien vēlos piedāvāt jūsu uzmanībai mazliet citādāku skatījumu uz pāreju no “parastā” uz elektroauto. Šoreiz ar savu pieredzi padalīsies mūsu lasītāja Inese. Aicinu pret viņas rakstīto izturēties ar cieņu un komentāros īpaši gaidīšu arī citu daiļā dzimuma pārstāvju pieredzes stāstus. Auto nav tikai veču padarīšana!

Pirmais ieraksts – kā sāku domāt par elektroauto

Līdz šim iekš Kursors.lv rakstītais par elektroauto ir no vīrieša skata punkta. Šis būs sievietes pieredzes stāsts par nonākšanu līdz elektroauto izvēlei un pieredzei par un ap to. Neesmu auto industrijas pārstāve. Bet braukt ar auto gan vajag, gan patīk, tai skaitā pašai pie stūres, ne tikai sēžot blakus.

Koķetēju ar domu par pārkāpšanu uz elektroauto jau kādu laiku. Pirmo reiz aizdomājos par elektroauto priekš sevis, kad kolēģe dalījās ar savu pozitīvo pieredzi. Tas bija aptuveni 3 gadus atpakaļ. Likās vilinoši – nav jāmaksā par stāvvietām Rīgā, pat Vecrīgā. Tad arī pie darba biroja ēkas stāvvietā varēja uzlādēt auto bez maksas. Tobrīd piefiksēju elektroauto pozitīvos aspektus, noliku tos kaut kur prāta nostūrī, bet tā kā auto maiņa nebija aktuāla – par to vairāk tobrīd nedomāju. Turpināju braukt ar tā laika auto – 2020. gada Mini Clubman S All4.

Šogad, pamazām domājot par to, vai ir iemesls auto maiņai un uz kādu to mainīt, nonācu līdz sarakstam ar maniem iemesliem gribēt braukt ar elektroauto.

Benzīna motora troksnis kā katalizators

Esošais auto ir vienkāršākais atskaites punkts salīdzināšanai. Mans atskaites punkts šobrīd – Mini Clubman S. Lieliska mašīna! Esmu par to sajūsmā un nešauboties vēlreiz izvēlētos to kā auto sev – tīrs prieks un bauda acij. Dizains un vizuālais izskats ļoti patīk, viegli manevrējams uz ceļa, visi 4 velkošie – droši turās uz ceļa, un var ieslēgt sporta režīmu, lai rūc kā kārtīgs sporta auto.

Kaut kad gada sākumā, kad brīvdienās izbraucām ar draugu ar manu Mini, viņš sāka komentēt, cik skaļi rūc motors, ka braukšanas komforta nekāda, un jutām, ka suns nervozē no motora trokšņa un nemierīgi elso. Visiem stress no braukšanas, prieka maz. It īpaši, ja ieslēdz sporta režīmu vai uzgāzē. Ja brauc GREEN režīmā, trokšņa ir mazāk. Bet tik un tā nav tas. Viņš uzsāka sarunu par to, ka elektroauto būtu pilnīgi cits braukšanas komforts. Uz to brīdi elektroauto tēmā pati nebiju iedziļinājusies, neesmu tehniska sieviete un, lai arī izbaudu tehnoloģijas un braukšanu ar auto, neveltu tā izpētei savu brīvo laiku. Ļāvu mani ieinteresēt par elektroauto tēmu. Sastādījām sarakstu ar auto, kurus būtu vērts apskatīties – devāmies uz auto saloniem, lai izbrauktu un saprastu dzīvē, par ko ir runa un vai tas man pašai vispār patīk. Braukšanas komforts un klusums bija pārliecinoši argumenti, lai ļautos izpētei dzīvē.

Notestējot vairākus elektroauto, sapratu, ka jā, braukšanas komforts dēļ motora skaņas neesamības ir citā līmenī. Acīmredzamākais pluss no klusuma salonā – mūzika skan daudz tīrāk un dzidrāk bez motora skaņas fonā, un bonusā atvieglojums, ka nebūs jāuztraucas, ka uz motora skaņām citādi jūtīgais četrkājainais draugs varētu just spriedzi braucienu laikā. Secinājums, vajag pašai/pašam izbraukt dzīvē ar elektroauto, lai saprastu, par ko tieši ir runa, kad tiek stāstīts par elektroauto komfortu un klusumu un vai tas ir tas, ko gribās baudīt. Un var nākties secināt, ka tas ir tieši tas, ko gribās no nākamā auto.

Starp citu, arī Kristaps kā vienu no viņa elektroauto plusiem min tieši klusumu.

Iespēja ierīkot elektrības pieslēgumu uzlādei mājās

Nav obligāti jābrauc ar elektroauto tikai tāpēc, ka ir iespēja ierīkot auto uzlādes pieslēgumu mājās. Tomēr, ja ir iespēja ierīkot pieslēgumu un tādā veidā ietaupīt auto uzturēšanas izdevumus, tas ir labs praktisks arguments, lai izvēlētos elektroauto. Manā gadījumā tika ierīkots uzlādes pieslēgums daudzdzīvokļu mājas pazemes stāvvietā. Galvenie ieguvumi, kurus es saskatīju tajā, ka mājas stāvvietā tiks ierīkota elektroauto uzlādes vieta:

• ērtība – varu justies droši, ka, atbraucot mājās, varēšu noparkoties un pieslēgt auto pie lādētāja, lai no rīta var braukt tālāk. Tā, lai man ir ērti un nav jāuztraucas par uzlādes iespējām, izņemot, ja jādodas garākā pārbraucienā;
• ietaupījums, salīdzinot ar izmaksām benzīnam vai degvielai, vai salīdzinot ar uzlādi publiskās uzlādes punktos;
• ieguldījums īpašuma vērtībā – pat ja nākotnē būs vēlme atteikties no elektroauto vai būs jāpārvācas, uzlādes vieta palielina īpašuma vērtību;
• beidzot uzzināt, kā tas būs “turpmāk varēsi ieskriet benzīntankā tikai pēc savas kafijas”.

Uzlādes pieslēguma ierīkošana ir iespējama ne tikai tad, ja dzīvojat privātmājā un ne tikai, ja ir saules baterijas. Šķita, ka mājas uzlāde ir tikai tiem, kam savas saules baterijas, bet iedziļoties sapratu, ka tā nebūt nav. Un biju iedomājusies, ka visu var sakārtot pa nedēļu vai divām, bet tas var aizņemt pat līdz pāris mēnešiem, atkarībā no visu iesaistīto pieejamības. Bija nepieciešams projekts, meistariem jāveic darbs, tad jāsakārto dokumentācija, lai pieņemtu darbus, pašiem jāatrod laiks visu organizēt.

Videi draudzīga un mūsdienīga izvēle, attīstītas tehnoloģijas. Auto ir emocionāls pirkums.

Gan braukšanas komforts un klusums, gan uzlādes iespējas – tie visi ir praktiski apsvērumi un tie ir svarīgi. Bet auto ir emocionāla izvēle. Manā gadījumā emocionālie sajūtu kritēriji bija:

• braukt ar elektroauto nozīmē mazu pašas artavu tajā, lai mēs nonāktu līdz CO2 emisiju samazinājumam. Ir patīkami apzināties, ka es nevis neko nedaru, bet vismaz kaut ko daru, lai pasaule paliktu mūsu nākamajām paaudzēm;
• elektroauto tas ir vienkārši mūsdienīgi, tā ir iešana līdzi laikam un tehnoloģijām.

Ceļš no pirmā testa izbrauciena ar elektroauto līdz reālam lēmumam uz tādu pārkāpt bija aptuveni 6 mēneši. Tuvākajās nedēļās beidzot plānoju saņemt sava jaunā elektroauto atslēgas un sākt ar to braukt. Bet pirms dalīšanās pieredzē, kā ir braukt ar elektroauto, padalīšos par to kā gāja pa šiem aptuveni 6 mēnešiem, tai skaitā par to kā un kāpēc izvēlējos konkrēto elektroauto un kā gāja ar uzlādes stacijas ierīkošanu un iegādi.