Īstenojot zīmola ilgtspējas attīstības stratēģiju, starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija Rīgā ievieš gaisa kvalitātes monitoringa programmu, kas ļauj analizēt un reāllaikā iegūt datus par gaisa piesārņojuma līmeni. DPD gaisa kvalitātes monitoringa programma ir daļa no zīmola vides ilgtspējas stratēģijas ar mērķi samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisiju apjomu, nodrošinot emisiju neitrālas sūtījumu piegādes. Ar DPD atbalstu šāda gaisa kvalitātes monitoringa programma jau ieviesta arī Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās, kā arī vairāk nekā 20 Eiropas pilsētās, kur iegūtie mērījumu dati ļauj efektīvi plānot un attīstīt uz datiem balstītas iniciatīvas gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē.
DPD gaisa kvalitātes monitoringa programmas ietvaros uz DPD Latvija piegādes elektroauto un DPD Pickup paku skapjiem Rīgā ir izvietoti jaunākās paaudzes mobilie gaisa kvalitātes sensora mērītāji Pollutrack, kas ļauj noteikt gaisa kvalitātes līmeni un nomērīt smalkās PM 2.5 daļiņas vidē, kas ir viens no bīstamākajiem gaisa piesārņojuma elementiem cilvēka veselībai.
DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants norāda, ka, īstenojot vides ilgtspējas attīstības programmu, DPD Latvija mērķtiecīgi attīsta videi draudzīgu risinājumu ieviešanu, lai nodrošinātu ne tikai augstas kvalitātes, bet arī videi draudzīgas sūtījumu piegades. “Gaisa piesārņojums šobrīd tiek uzskatīts par pasaulē lielāko vides apdraudējumu. DPD kā sūtījumu piegādes uzņēmums, kam rūp vides ilgtspēja, attīsta gaisa kvalitātes monitoringa programmu, lai savlaikus būtu iespējams apzināt riska zonas un rast risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. DPD Latvija kā sociāli atbildīgs uzņēmums mērķtiecīgi īsteno vides ilgtspējas iniciatīvas, lai maksimāli mazinātu gaisa piesārņojumu un to ietekmi uz apkārtējo vidi – ir izveidots videi draudzīgākais piegādes elektroauto parks Latvijā, un DPD ir pirmie Baltijā, kas spēj nodrošināt 100% kompensētas CO2 sūtījumu piegādes. Līdz ar DPD gaisa kvalitātes monitoringa programmas ieviešanu Rīgā, mēs ejam soli tālāk un sniedzam iespēju ikvienam iegūt reāllaika datus un analītiku par gaisa kvalitāti Rīgā, lai varētu pieņemt datos balstītus lēmumus par pasākumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē. Tas ir svarīgi gan mums, gan mūsu klientiem, lai mēs visi dzīvotu tīrākā un zaļākā Latvijā,” skaidro J.Grants.
Plānots, ka DPD gaisa kvalitātes monitoringa mērījumu dati būs ērti pieejami gaisakvalitate.dpd.lv – ievadot adresi, ikviens var apskatīt reāllaika gaisa kvalitātes līmeni noteiktā lokācijā un iepazīties ar Pasaules Veselības organizācijas skaidrojumu par konkrētā gaisa piesārņojuma līmeni un iespējamiem riskiem, kā arī ieteikumiem turpmākai rīcībai. Savukārt, vienojoties ar DPD Latvija, datu analītikas kopsavilkums un mērījumu atskaites par gaisa kvalitāti Rīgā būs pieejami arī pašvaldības iestādēm un organizācijām, lai varētu plānot aktivitātes piesārņojuma mazināšanai kritiskākajās vietās. Tikko DPD gaisa kvalitātes monitoringa projekts prezentēts arī Rīgas domes pārstāvjiem.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Selīna Vancāne (Progresīvie): “Rīga top par iedzīvotājiem veselīgāku, ērtāku un videi draudzīgu pilsētu. Ātra un kvalitatīva preču piegāde šodien ir pašsaprotama ikdienas prasība, tomēr tā atstāj arī būtisku ietekmi uz vidi. Gaisa piesārņojums ir aktuāla pilsētu problēma, turklāt iegūtie dati palīdzēs mērīt, analizēt un pielāgot jau plānotās rīcības piesārņojum mazināšanai. Mēs augsti novērtējam DPD iniciatīvu kļūt zaļākiem un draudzīgākiem, esam atvērti arvien jaunām sadarbības formām, kas veicina iedzīvotāju un vides labbūtību!”
Starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma DPD gaisa kvalitātes monitoringa programma veiksmīgi ieviesta jau 20 Eiropas valstīs, kur to izmanto gan pilsētu pārstāvniecības, izstrādājot un ieviešot pilsētvides gaisa kvalitātes uzlabošanas projektus, gan arī dažādas organizācijas. Piemēram, Portugālē – Lisabonā iegūtie DPD gaisa kvalitātes monitoringa dati ļāva noteikt konkrētas vietas pilsētvidē un attīstīt projektus gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz pilsētas iedzīvotāju veselību. Savukārt Īrijā – Dublinā DPD gaisa kvalitātes monitoringa datus izmanto Īrijas astmas asociācija, kas, pateicoties monitoringa datiem, var saņemt operatīvu reāllaika informāciju par gaisa piesārņojumu konkrētās vietās, kas astmas slimniekiem ir ļoti būtiski.
Domājot par vides ilgtspēju, DPD Latvija pamatdarbība ietver vides ilgtspējas attīstības stratēģiju, kas paredz virkni aktivitāšu un sabiedriski nozīmīgas iniciatīvas vides ilgtspējas veicināšanai. Pēdējo gadu laikā DPD Latvija būtiski paplašinājis elektrotransporta auto skaitu, izveidojot lielāko un “zaļāko” sūtījumu piegādes elektrotransporta parku ar savu auto uzlādes infrastruktūru Latvijā. DPD Latvija ir daļa no starptautiskās DPD sūtījumu pāravdātāju grupas, kas mērķtiecīgi īsteno vides ilgtspējas stratēģijas iniciatīvas visās pārstāvētajās valstīs, nodrošinot videi draudzīgākas sūtījumu piegādes gan valsts iekšienē, gan pāri valstu robežām.
Kā jau tas bija gaidīts, rezultāti ir šokējoši slikti… :/
Aizstājot t.s. sāli ar smilšu-akmens maisījumu, kas tagad stāv nesavākts un vējš nes smiltis pa gaisu, situācija neuzlabojas.
Es saprotu un pie mūsu nabadzības pat nečīkstētu par 1.5 mēnešus ilgu netīrību dēļ nesavāktajiem pretslīdes materiāliem pavasarī, bet pavērosim kas būs vasarā…
…vējš un lietus būs izdzenājuši smiltis un cilvēki elpos kvalitatīvas atgāzes no sastrēgumos stāvošajiem auto.
Ne jau no kaisīšanas smiltis ir uz ielām, jo ar smiltīm praktiski nekaisa. Smiltis nāk no automašīnu riepu protektora, uz kurām viņas nonāk dubļu veidā pielīpot kad auto tiek noparkots zaļajā zonā (kur no zaļumiem ir palikusi vienīgi augsne), un pēc tam tas viss tiek izvazāts pa ielām…katru dienu…tūkstošiem auto…tā tur tās smiltis arī rodas.
Paskaties kas notiek daudzīvokļu namu pagalmos, cik daudz auto kaut ar vienu riepu stāv uz nenosegtas grunts (parasti gan vismaz ar 2)… Tā tas ir jau gadus padsmit…
Nu nez vai tas ir galvenais iemesls. Īpaši tāpēc, ka ietves un gājēju celiņi, ko ziemā “apstrādā ar pretslīdes materiāliem”, arī ir smilšaini.
Ir tas galvenais iemesls, pat tad kad ziema ir silta un praktiski bekur nekas netiek kaisīts ielas ir pat vēl smilšainākas nekā ja ziema ir bijusi auksta un sniegota. Uz ietvēm pārsvarā kaisa sāli, un pat ja kaisītu smiltis, tas neradītu tādu daudzumu ar smiltīm tieši uz brauktuves. Pats esmu uz sava auto to pārbaudījis, parkojoties dubļaainā vietā, pēc tam tādas strīpas paliek uz asfalta. Un tas viss ir tīras smiltis, precīzāk sakot augsne. Vēl ļoti daudz iznēsā smagie no būvlaukumiem, tur auto riteņus neviens nemazgā un netīra. Man ir daudz tādu foto kā izskatās tādas ielas pie būvlaukumiem. Jāņem vērā arī tas ka ziemas laikā ielas neviens nemazgā un netīra no smiltīm un tas viss uzkrājas katru dienu, visas ziemas garumā, tūkstosīem auto…
Smiekli nāk dēļ atgāzu elpotājiem. Tā vietā, lai kontrolētu DPF un Euro5/6(7) izpildi uz šī filtra fizisku esamību (CSDD 2-niekam jābūt skatē), katalizatoru stāvokli (t.sk. esamību), esam pārgājuši uz prasību lietot elektriskos sūdus ar masu 1,5-2,0 tonnu vietā – vismaz 2,2 līdz 3,0 tonnas. Vēl muļķi vāc parakstus skatei reizi 2 gados. Nabaga sarūsējušais Ventenieks neelpo atgāzu CO2, bet gan dabūs nest +50% svaru. Cerams, ka kādam tas ar laiku aizleks, ka šis tilts tika projektēts automibiļiem ar masu 1,0-1,5 t. Vantenieks neatgriezeniski rūsē un 10-20 gadu periodā tas būs kapitāli jāremontē (ar izmaksām ap 1 Mljrd). Akli šodien un brīnīsies rīt.. Nākamie dominieki teiks – kā tad tā..?
AES darbojoties nescik vertiga planetas skabekla aprij, to ka dinozauri par daudz pielpoja vai piepirda, leduslaikmetu neizraisija. Manuprat jo vairak maksligu veidotu kodolreakciju no AES, jo vairak zemes gravitacija pieaugs, zeme vairak iziet no savas videjas orbitas rinkojot ap sauli, lidinas parak tuvu vai parak talu no saules. Tas varetu izskaidrot parak ilgas, aukstas ziemas un parak ilgas, karstas vasaras. Zinatnieki kautkur atcezas sturiti un dara visu iespejamo iznemot zinatni.
Te arī redzam eksakto priekšmetu stundu skaita samazinājuma sekas.
kā tajā saitā var redzēt visu Rīgu?