Anglijas automaģistrāles pārraugošā organizācija “Highways England” apsver iespēju samazināt atļauto braukšanas ātrumu atsevišķos posmos, lai cīnītos ar gaisa piesārņojumu. Pa Anglijas lielceļiem vieglajiem auto atļauts braukt ar 70 jūdzēm stundā (ap 112km/h), taču plānots, ka atļauto ātrumu varētu samazināt līdz 60 jūdzēm stundā (98km/h).
Ja šāds lēmums tik tiešām tiks pieņemts, tad tas sākotnēji atteiksies uz “M1” lielceļu, kas ved ziemeļu-dienvidu virzienā, savienojot Londonu un Līdsu un tas būs spēkā no 7 rītā līdz 7 vakarā. Ātruma ierobežojums vistiešāk attieksies uz Šefildas pilsētas apkaimi, jo tur iepriekš regulāri reģistrēts pārāk liels gaisa piesārņojums.
Britu mediji norāda, ka iepriekš veikts eksperiments Velsas ceļos, atļauto ātrumu samazinot no 70 līdz 50 jūdzēm stundā. Rezultātā gaisa piesārņojums konkrētajā apgabalā samazinājies par 47 procentiem. Nav skaidrs, kā un vai šāds ātruma ierobežojums attieksies arī uz elektroauto, jo šiem auto nav izplūdes gāžu, kas radītu piesārņojumu.
Ak tad izdomājuši, ka Anglijas “lielākā stāvvieta”, kā paši angļi izsakās par šo ceļu dēļ mūžīgajiem korķiem ap Londonu, jāpadara par oficiālu “stāvvietu” :) Te kāreiz ir iemesls ko darīt auto elektrifikācijas bīdītājiem.
Ja pareizi saprotu, pēc Britu domām, ne jau dēļ korķiem ir šis piesārņojums. Drīzāk dēļ ātrākas braukšanas vienkārši tiek vairāk dedzināta degviela un rodas lielāks piesārņojums.
Interesanta loģika ! Stāvot korķos un dūmojot, rodas 0 piesārņojums. Un tikai nevajag liet par start/stop sistēmām !
Stāvēšanu korķos nu galīgi neietekmēs maksimālā ātruma samazinājums.
Mēs tagad Krotow teikto pieņemam par faktu, ka tieši šajā posmā, kas minēts rakstā, ir korķi? Tā ir pietiekami gara šoseja.
Un samērā droši, ka stāvot korķī auto sadedzina manāmi mazāk degvielas, nekā braucot uz 110 km/h. Ja šoseja ir pilna, bet nav korķis un kustība notiek, tad piesārņojums būs lielāks nekā korķī.
Braucot ar 110km/h sadeg vairāk degvielas, kā stāvot uz vietas, tas ir fakts. Bet, stāvot uz vietas degviela tiek tērēta nelietderīgi, tā pārvēršas siltumā un kaitīgās izplūdes gāzēs bez jebkāda lietderības koeficienta. Stāvot korķī, izplūdes gāzes uzkrājas konkrētā vietā, nevis izdalās vienmērīgi pa visu M1 šoseju visā tās garumā. Sanāk, ka stāvot uz vietas, izplūdes gāzu koncentrācija apdzīvotās vietās būs daudz augstāka kā ārpus apdzīvotām vietām, kur mašīnas fiksi ailido garām ar 110km/h.
Tieši tevis teikto arī domāju. Un raksta sakarā elektrifikācija derēs daudz labāk, jo no elektriskā auto nekūp ārā nekas.
Stāvot korķī sadedzināsi vairāk degvielas jebkurā gadījumā. Pat ja salīdzināsi ar braukšanu ar 200 km/h.
Incanti, ka Latvija argumentē ātrgaitas šoseju nepieciešamību tieši ar to, ka braucot vienmērīgi ar 130 km/h būšot mazāk CO² nekā šobrīd. Angļi saka otrādi…
Jebkurā gadījumā, samazinot ātrumu no 70 uz 50, nevar dabūt par 47% mazāku piesārņojumu. Tas ir tīrais populisms.
Var lūdzu source tam, ka 130km/h būšot mazāk CO2?
Es nedomāju, ka tajā vietā šosejā ir korķi. Ja ir korķis, tad samazinot max ātrumu tur tiešām nevienu problēmu neatrisināsi. Bet uz 90km/h auto dedzina mazāk degvielas nekā uz 110km/h. Ar to arī šajā pilsētas posmā visticamāk mēģina samazināt gaisa piesārņojumu.
izplūdes gāžu! es gāžu gāzes. tu gāzē gāžu gāzes. viņi gāžo gāžu gāžes.
Paskatoties vidējo britu apkārtmēru Anglijas vidienē šķiet ka viņi ražo ne tikai gāzes – un daudz.