Galvenais nenosalt – saīsinātais 1000km brauciens ar “Renault Zoe”

Pēc sarunas ar Renault pārstāvi un iekšējas apspriešanās, pieņēmām lēmumu drīzumā veikt atkārtotu šī auto testu. Tomēr pastāv kaut kāda iespējamība, ka defekts varētu būt ietekmējis arī citus auto veiktspējas aspektus. Mēs vēlamies jums nodrošināt objektīvu un tehniski korektu informāciju. Šo rakstu papildināsim ar atkārtotajā braucienā gūtajām atziņām.

Kristaps Skutelis (Kursors.lv)

Pagājušajā vasarā „Renault Zoe” kļuva par patīkamāko 1000 kilometru testu pārsteigumu – auto distanci pieveica 16 stundās, distancē būdama ekonomiska, vienlaikus ātri lādējoties visās apstāšanās reizēs. Tāpat „Zoe” ir Eiropā vislabāk pārdotais elektroauto Eiropā 2020. gadā.

Visas ziemas garumā Kursors.lv rakstu komentāros, sociālo lietotņu kontos, arī „Youtube” kanālā, redzējām jūsu komentārus, aicinot atkārtot 1000 kilometru braucienu ar elektroauto, tikai ziemas apstākļos. Laika prognoze 6. februārim izskatījās daudzsološi, lai šo testu realizētu – naktī ap -15, dienā kaut kur ap -10. Pilnīgi normāla, adekvāta Latvijas ziema, -25 grādi tomēr ir mazliet ekstrēmi un ne gluži ikdienišķi. „Zoe” sevi lieliski apliecināja vasarā, uzrādot TOP3 rezultātu, tā ir populāra izvēle elektroauto pircējiem, tāpēc izvēle veikt ziemas testu tieši ar šo mašīnu šķita loģiska. Tests izvērtās, teiksim tā, interesants… Sāksim ar atskatu uz to, kas vispār notika, bet visa šī epopeja iemūžināta arī mūsu “Instagram” kontā.

Atgādināšu, ka mūsu 1000km testa maršruts sākas Rīgā un tad turpinās pretēji pulksteņrādītāja virzienam caur Ventspili, Liepāju, Dobeli, Jēkabpili, Rēzekni, kafejnīcu “Jautrais Ods” un atpakaļ uz Rīgu. Šoreiz maza korekcija bija tāda, ka brauciens sāktos un beigtos Ogrē.

Kā nenosalt mašīnā -25 grādos?

Jau piektdien, kad mašīnu paņēmu no dīlera, man radās nevajadzīgs satraukums pirms došanās tālā ceļā – gatavojoties nākamā rīta izbraukšanai, mašīna lādējās drausmīgi lēni. Auto tikko bija veicis apmēram 60 kilometrus pa šoseju, tam bija apmēram 55 procentu baterijas atlikums, bet 20 minūšu laikā ātrās uzlādes stacijā tika uzlādēti 3 kWh. Nobraucot vēl apmēram tikpat kilometrus, auto baterijas acīmredzami uzsila, ļaujot uzlādēties saprātīgākā tempā. Norakstīsim uz faktu, ka auto ilgāku laiku stāvējis ārā un aukstumā. Piektdienas vakarā auto neizdevās pieslēgt pie mājas rozetes. Nezinu kāpēc, jo tieši tajā pašā rozetē lādēju gan „XCeed”, gan „Megane” plug-in hibrīdus.

Sestdienas, 6. februāra, rīts Ogrē sagaidīja ar -23 grādiem. Nakts laikā auto vienkārši stāvot bija pazaudējis 3 procentus. Ātri kļuva skaidrs, ka nekur tālu aizbraukt vismaz startā neizdosies – nobraucot 50 kilometrus, nobraukuma attālums bija samazinājies jau par vairāk nekā 100 kilometriem. Vēl pirms starta biju domājis, ka pirmā uzlāde būs jāveic Ugālē – no Ogres mēģināt aizbraukt līdz Ventspilij ziemā izklausījās pārāk ambiciozi. Rezultātā pirmā uzlāde bija jāveic jau Tukumā, kad bija nobraukti 117 kilometri. Pirms otrā Tukuma apļa mēģināju ielikt „B” režīmā, bet auto instrumentu panelī pavēstīja, ka „B” režīms ir ierobežots, jo ir auksts akumulators. Iebraucot Tukuma uzlādes punktā, bija atlikuši tikai 20 procenti baterijas. Brauciens līdz Tukumam nebija patīkams – auto nesila, salonā bija auksts un mašīna nepūta siltu gaisu pat tad, kad siltums bija noregulēts uz maksimumu. Šī problēma mani pavadīja faktiski visa brauciena garumā. Auto bija arī citas, mazāk jūtamas problēmas, piemēram, no iekšpuses aizsvīda un aizsala lukturis. Pēc auto atgriešanas dīlerim tika veikta apskate, konkrētajai mašīnai konstatējot tehniskas problēmas apsildes sistēmā. Turpinājumā piedāvājam dīlera skaidrojumu:

Atsaucoties uz kursors.lv Instagram publicēto informāciju un Tevis veikto ZOE testu, kā arī fiksētajām nepilnībām automašīnas darbībā, esam veikuši atkārtotu auto apsekošanu. Elektroautomobiļu salona apsilde ir savstarpēji integrēta salona kondicionēšanas un vilces baterijas dzesēšanas sistēmā. Ja automobilis ir zaudējis daļu no dzesējošā elementa gāzes, tad salona apsilde ļoti zemā āra temperatūrā strauji kļūst nepietiekama. Konkrētais automobilis testa braucieniem tika transportēts uz treilera, un ļoti iespējams, ka transportēšanas procesā ir radies sistēmas hermētiskuma defekts, kā rezultātā bija noplūdusi daļa gāzes. Šajā gadījumā tie bija 500g. Šobrīd ir veikts sistēmas uzpildes un hermētiskuma tests, un tas apliecina, ka ZOE salona apsilde strādā lieliski.

Pirmā uzlāde Tukumā prasīja 57 minūtes, kuru laikā tika ielādētas 22,7 kWh jeb papildus 119 kilometri. Gaisa temperatūra ārā uzlādes laikā bija -18 grādi. Vismaz sākumā mašīna lādējās diezgan ātri – 1kWh pusotrā minūtē, taču pēc 15-20 minūtēm, auto atdziestot, uzlādes temps acīmredzami kritās, tempam nokrītot līdz 1kWh trīs minūtēs un vēl lēnāk. Tā tik un tā ir tikai puse no “Zoe” solītā uzlādes ātruma ar līdzstrāvu. Ņemot vērā auksto laiku, rēķinājos, ka pirmā uzlāde varētu būt diezgan smagnēja un lēna. Nepatīkamais pārsteigums uzlādes laikā bija fakts, ka auto, atrazdamies pie vada, salonā nepūta siltu gaisu.

Pāris dienas pēc testa noskaidrojām, ka, lai auto sildītu ātrās uzlādes laikā, speciāli jāiestata „pre-conditioning” jeb auto salona priešuzsildīšana. Parasti šo darbību elektroauto piekopj, kad naktī lādē mašīnu mājās un zini konkrētu izbraukšanas laiku, kad auto vajadzīgs silts. Ja vienkārši ieslēgsi „Zoe” un bakstīsi klimata kontroli, silta gaisa nebūs. Man šķiet diezgan stulbi, ka jāzina kaut kādi knifi un jāspaida ekrāns, lai mašīnu sildītu, atrodoties uzlādes punktā ceļmalā. Šādām lietām ir jābūt intuitīvām, maksimāli vienkāršām, lai, pārkāpjot no dīzeļa, arī te viss strādātu kā pierasts. Mana realitāte Tukumā bija diezgan skarba – sēdi metāla kastē ar no iekšas aizsalušiem stikliem, kuru nav iespējams (un nemāki) uzsildīt un vienkārši gaidi, mēģinot atcerēties visu, ko Bērs Grilzs savulaik rādījis „Discovery Channel” par sasildīšanos aukstā laikā. Aiziet septiņos no rīta īsti nebija kur.

Pirms testa ar Kristapu bijām sarunājuši neuzņemties lieku risku un labāk auto palādēt ilgāk vai biežāk, necenšoties braukt līdz pēdējiem baterijas atlikuma procentiem. Tukumā uzlāde tika veikta ar rezervi – auto liecināja, ka nobraucamais attālums pieaudzis par 119 kilometriem. Visā šajā braucienā gaisa temperatūra spēlēja milzīgu lomu – turpinot virzību Ventspils virzienā, ārā palika siltāk, ap -14 grādiem, arī auto sāka pūst siltāku gaisu.

Pāris kilometrus līdz Ugālei bija izšķiršanās – nobraukuma attālums liecināja, ka ar pēdējo sulu varbūt varētu aizvilkt arī līdz Ventspilij. Tomēr izvēlējos palikt Ugālē, kur varēja ieiet benzīntankā un veikalā, lai nopirktu kafiju un vismaz nedaudz sasildītos. Ar garantiju, ka brauciens noteikti vēl turpināsies. Auto joprojām bija auksts, kaut baterijas pamazām sāka iesilt. Arī nobraucamā attāluma rādījums kļuva precīzāks – 83 ceļa kilometros „pazuda” 110 akumulatora atlikuma kilometri. Vēl 50 minūtes pie vada un 22,4 kWh elektrības baterijās, kas ļāva izbraukt caur Ventspili un uzreiz doties Jūrkalnes virzienā. Lai man dzīve nešķistu ļoti garlaicīga (un auksta), arī logu šķidrums bija diezgan sasalis – pasažiera pusē kaut kas vārgi tika smidzināts, bet man kā vadītājam nebija vispār nekā.

Baltijas jūras tuvumā kļuva siltāk, arī uzspīdēja saule, gaisa temperatūrai kāpjot līdz -10 grādiem. Arī „Zoe” beidzot sāka atdzīvoties – auto sāka pūst patīkami siltu gaisu. Ventspils tika sasniegta 5:20 stundas pēc starta… Ceļš līdz Jūrkalnei patiesībā bija baudāms – auto salonā beidzot bija silts, ārā spoži spīdēja saule. Nu, ko vēl vairāk varēja vēlēties! Pusstundas pīppauze Jūrkalnē, ielādējot 18 kWh un ceļš līdz Liepājai jau notika bez bēdām – vidējais patēriņš nostabilizējās ap 22kWh/100km un nobraucamā attāluma rādījums nu jau praktiski saskanēja ar reāli nobraukto – pazuda nu jau tikai papildus 15 kilometri 69 kilometru posmā.

Tomēr ziņa manā darba e-pastā bija nedaudz satraucoša, proti, austrumu rajonos jeb brauciena otrajā pusē tika solīti -25…-29 grādi. Protams, auto tagad bija iesilis, arī baterijas uzsilušas un it kā nevajadzēja būt liekam satraukumam. Tomēr Tukumā redzētais ar bateriju atdzišanu un sekojošo lēnāko uzlādi darīja bažīgu. Arī Kurzemē salona apsilde nepārliecināja – krītot temperatūrai ārā, arī salonā gaisa plūsma kļuva aukstāka. Mūsu valsts pazīstamākais meteorologs Toms Bricis telefonsarunā apstiprināja – Latgalē un Vidzemē būs ļoti, ļoti auksts. Un bija jau arī, naktī uz svētdienu maršruta posmā tiešām fiksēti -25…-28 grādi.

Liepāja bija izvēlēta kā vieta, kur lādēties visilgāk, lai bateriju uzlādētu maksimāli pilnu. Izvēle krita uz Tirgus ielas stāvlaukumu, kur ir uzlādes iekārta, bet man šī vieta ir pazīstama kā „Rally Liepāja” dalībnieku padoks. Tātad, zinu, kur un kā iet pilsētā. Lādēšanās Vēju pilsētā gan sanāca īsāka nekā man gribētos – 45 minūtes. Tas tāpēc, ka uzlāde vienkārši tika apturēta pret manu gribu. Arī atkārtoti mēģinājumi pievienot auto ne pie kā nenoveda, tāpēc sēdos un braucu Saldus virzienā.

Šajā laikā tika izlemts nemēģināt maršruta otro pusi Latgalē un Vidzemē. Pirmkārt, aukstuma dēļ uzlādes prasīs vēl daudz vairāk laika nekā Kurzemē, baterijām straujāk atdziestot temperatūras ietekmē. Otrkārt, patēriņš neizbēgami kļūs lielāks nekā tas bija Latvijas rietumdaļā. Tāpat, posmā Rēzekne – „Jautrais ods” ir tikai viena uzlādes vieta – Bērzpils. Teorētiski šo 146 kilometru posmu arī ziemā var nobraukt ar vienu uzlādi, ja baterija ir uzlādēta līdz 80-85 procentiem, vismaz -10 grādos to tiešām vajadzētu spēt droši. Bet vai to var izdarīt arī -25 grādos?

Ja aizmugurē brauktu evakuators, tad šādu risku varētu uzņemties. Ja Gulbenē būtu (brīvi pieejama) uzlādes stacija, tad arī varētu mēģināt. Bet, ja nu gadījumā kaut kas „nesaiet” un baterija izbeidzas, man ar visu mašīnu nakts vidū pie -25 grādiem paliekot mežā kaut kur starp Rēzekni un Smilteni? Arī bailes par apsildes sistēmas veiktspēju un „Tukuma situācijas” atkārtošanos lielajā salā darīja savu, testa dēļ nevienam nevēloties riskēt ar veselību. Dīlera apskates rezultāti apstiprināja – pilnīgi pareizs lēmums.

Nākamais uzlādes punkts bija paredzēts Saldū, jo līdz Dobelei aizbraukt neizdotos. Nobraucamā attāluma rādījums šajā brīdī nu jau saskanēja ar reālo distanci faktiski 1 pret 1. Saldū mašīna tika lādēta pilnībā divu iemeslu dēļ – lai bez papildus pauzēm varētu atgriezties mājās. Un otrs – cik tad īsti uzsilusi „Zoe” var nobraukt ar vienu uzlādi normālos ziemas apstākļos ap -10 grādiem un pilnu bateriju? Lai no 28 procentiem tiktu līdz 99 procentiem vajadzēja 1 stundu un 16 minūtes.

Atbilde uz iepriekš rakstīto jautājumu ir apmēram 180 kilometri. Bet, veicot šādu distanci, jābūt pārliecinātam, ka galā tiešām tiksi pie iespējas uzlādēties. Bez jebkāda satraukuma varēs nobraukt 150 – 160 kilometrus, savukārt adrenalīna kārie var mēģināt aizsniegt 200 kilometru robežu ar vienu uzlādi.

Galvenās atziņas pēc ziemas testa ar „Renault Zoe”

• 617 kilometru veikšanai bija nepieciešamas tieši 13 stundas. Ja vasarā šis auto patīkami pārsteidza, tad ziemā tas sagādāja lielu vilšanos. Protams, rēķinājos, ka būs jābrauc krietni ilgāk nekā 16 stundu latiņa vasarā, bet aukstums atstāja vērā ņemamu ietekmi uz uzlādes ātrumu un patēriņu. Jā, sestdienas rīta apstākļi nav tipiska ziema, bet Latvijā šāda temperatūra ir stipri biežāk nekā reizi 100 gados.
• Saīsinātā brauciena finišā vidējais patēriņš pēc borta datora rādījumiem bija 21,7 kWh/100km. Vasarā Kristaps maršrutu veica ar 15 kWh/100km patēriņu. Lai pieveiktu šos 617 kilometrus, man ceļā vajadzēja ielādēt 121,9 kWh elektrības, bet uzlādes punktos kopumā tika pavadītas četrarpus stundas, tam izmaksājot 38,70 eiro. Jāpiebilst, ka auto tika lādēts ar nelielu drošības rezervi, lai tas tiešām „aizvilktu” līdz mērķim bez stresošanas par to, kā nu būs. Elektrības izmaksas bija apmēram 6,25 eiro/100km. Tagad katrs parēķinām, cik izmaksā paša personīgā mašīna ziemā. Vasarā „Zoe” vajadzēja 122,8 kWh, lai nobrauktu visu 1000 kilometru distanci.
• Absolūti lielākais „Zoe” klupšanas akmens ziemā ir fakts, ka auto nesilda baterijas, līdz ar to sākotnējais enerģijas patēriņš ir katastrofāls – ar līdzīgu baterijas uzlādes līmeni sākumā izdevās nobraukt apmēram 40 kilometrus mazāk nekā ar iesilušu auto. Braucot šādos mīnusos, auto nenoliedzami ir ļoti grūti uzsilt arī gaitā. Aukstuma ietekmē pēc 20-25 minūtēm uzlādes stacijā samazinās uzlādes ātrums, kas nopietni ietekmē ne tikai brauciena laiku, bet arī izmaksas – katra minūte uzlādes stacijā ir 15 centi.
• Kad „Zoe” ir uzsilis un gaisa temperatūra ir ap -10 grādiem, auto ar vienu uzlādi pārliecinoši spēs veikt 150 – 170 kilometru distanci, gana precīzi un uzticami rādot nobraucamo attālumu ar atlikušo enerģiju baterijā. Tas gan ir apmēram par 50 procentiem mazāk nekā solītais nobraukums šai 52kWh versijai – 390 kilometri (WLTP) Arī salonā gaiss būs patīkami silts pat tad, ja ir klimata kontroles problēmas. Braukšanas dinamika arī ziemā ir adekvāta, taču patēriņa pieaugums par gandrīz 45 procentiem ir visai dramatisks.
• Zinot aptuveno auto uzlādes ātrumu (vidēji 25-27kWh/h, pie -20 ap 22kWh/h) un atlikušajā maršruta daļā šķērsojamās distances, aprēķinājām, ka todien 1000 kilometru veikšana prasītu vismaz 21 stundu. Tomēr neizslēdzu iespēju, ka distancē pavadītais laiks pietuvotos arī diennaktij, jo grūti prognozēt, cik ļoti palielinātos enerģijas patēriņš aukstajā laikā Latgalē un Vidzemē.