Jauni pētījumi apstiprinājuši faktu, ka no plastmasas klātbūtnes nav pasargāti pat augi. Līdz šim veikti daži novērojumi, izpētot nanoplastmasas radītās sekas ūdens augos. Tikmēr nesen veiktā pētījumā atklājies, ka arī sauszemes augi caur saknēm var absorbēt niecīgas plastmasas daļiņas, kas var būtiski ietekmēt auga attīstību.
Pētnieku grupa apskatīja augu spēju absorbēt plastmasu laboratorijas apstākļos. Tuvāk tika izpētīts Tāla sīkplikstiņš (“Arabidopsis thaliana”) un šajā nezālē esošās plastmasas daļiņas, kas gan nav lielākas par 100 nanometriem (papīra lapa ir 100 000 nanometrus bieza). Pētījuma ietvaros tika novērots, cik tālu plastmasas daļiņas var nokļūt augā un kāda ir to ietekme uz auga bioloģiju un ģenētiku. Lai varētu papildus novērtēt plastmasas ietekmi uz augu, minētās nezāles tika pakļautas dažādas koncentrācijas nanoplastmasas iedarbībai. Tās tika audzētas gan dabiskajā augsnē, kur atrodamas plastmasas daļiņas, gan īpašā vidē ar barības vielām un bez plastmasas klātbūtnes. Novērojums ilga kopumā 10 dienas.
Iegūtie rezultāti norādīja uz to, ka tie augi, kas auga dabiskā, plastmasu saturošā augsnē, attīstījās sliktāk nekā tīrā vidē augošie. Augsnē esošās plastmasas daļiņas ir tik mazas, ka spēj iekļūt sakņu audos un neļauj saknēm pareizi absorbēt ūdeni. Pētnieki arī atrada pazīmes, ka nanoplastmasa neļauj augiem pareizi augt un kaitē kopējai attīstībai. Tāpat tiek uzskatīts, ka plastmasas klātbūtne augsnē maina auga ģenētisko uzbūvi, pasliktina tā spēju cīnīties pret slimībām, tomēr šim pieņēmumam nepieciešami papildu pētījumi.
Lai arī pētījums ļāva vairāk uzzināt par plastmasas ietekmi uz augiem, rezultātus 100% nevar piemērot dabiskajā vidē notiekošajiem procesiem. Dabā plastmasai palīdz sadalīties dažādas ķīmiskās vielas, kā arī laika apstākļi – tie maina plastmasas fizisko un ķīmisko sastāvu. Līdz ar to arī plastmasas iedarbība uz augu mainās, kas var būt atšķirīga no pētījumā laboratorijas apstākļos novērotā.
Atklātais arī liek aizdomāties par to, cik patiesībā plastmasas ikdienā uzņemam. Nopietnas bažas pētniekos raisa arī fakts, ka daļā saimniecību raža tiek pasargāta ar plastmasas plēvēm, radot riskus pārtikas kvalitātei un drošībai. Vienlaikus novērots, ka plastmasa var nokļūt augsnē arī vienkārši ar vēja un lietus palīdzību. Ne velti pērn veiktie pētījumi apliecina, ka ik nedēļu cilvēks uzņem mikroplastmasu tādā daudzumā, kas pielīdzināms apmēram vienai kredītkartei.
siltumnīcas plastmasas plēve (polivinilhlorīds) nav sadalījusies mikrodaļiņās, tāpēc uztraukumam par riskiem pārtikas produktiem, kuri tiekot ar to sargāti, nav īsta pamata, vai arī es nesaprotu, par ko cepiens pēdējā rindkopā.
Pavisam sīkas plastmasas daļiņas no plēvēm, ar ko sedz ražu, tāpat var nonākt augos, jo laikapstākļu ietekmē plēve nolietojas. Bet plastmasu ikdienā uzņemam ne tikai šādi, bet, kaut vai dzerot no plastmasas pudelēm un ēdot no plastmasas traukiem.
viens no pasaules retāk novērotajiem dzīvniekiem norij medījumu nesagremojot — https://youtu.be/y8kTYCex8RU?t=238
tāpat dara liela daļa putnu, īpaši zivjēdāju.
kā tev liekas, vai viņu barības traktu uztrauc vai traumē tavas citētās mikrodaļiņas? uzreiz varu pateikt, lai arī neesmu ne smilšu kaķis, ne zivjērglis — mani nē. fantāzijas par mikrodaļiņām no plastmasas ūdens pudeles vari atstāt pie sevis. vai nu tās cilvēkam tiks akumulētas ekskrementos, vai arī būs tik sīkas, ka izfiltrēsies nierēs. pierādi pretējo (nu vismaz kādu pētījumu, plz).
http://awsassets.panda.org/downloads/plastic_ingestion_press_singles.pdf
paldies! sāku lasīt, bet sapratu, ka pēcjāņu periodā tas nebūs produktīvi, jo ir jāiedziļinās :D
Turpinam skatīties HolyWood filmas par pasaules gala tēmu, un nekāda cepiena! Tikmēr neskatāties uz saviem mazbērniem, kuriem pagaidām ir tikai 10 pirksti, kā arī cits, kas ārēji nav saskatāms…
Šis pētījums bija jāskatās no cita skatu punkta – augi kā vides attīrītāji no mikroplastmasas.
Ja skata šādi, tad jau tas viss aiziet pa apli – augi jau šo plastmasu uzņem sevī. Bet augi jau ir arī svarīgākais vides elements. Tāpēc nekāda vides attīrīšana īsti nesanāk.
Tur viss tāpat ir baisā biezputrā. Augi uzkrāj arī oglekli un izdala skābekli. Taču beigtie augi sadaloties “dara” tieši pretējo – tiesa daudz lēnāk. Tur esošā mikroplastmasa savukārt nekur neaizceļos. Tāpēc ar laiku mikroplastmasa lielā mērā savāksies tieši mirušo augu masā, kas ir labi. Par augu trūkumu varam neuztraukties vismaz kamēr tiem mitruma un gaismas pietiks. Sausais atlikums – radīt mazāk plastmasas atkritumu un sitlumnīcas gāzu izmešu. Par pārējo daba parūpēsies.
Kāds šim visam sakars ar tehnoloģiju portālu? Par lakstiem es varu delfos lasīt cik uziet.
dari tā)
nedaudz zinātnes? delfos tikai campus, kur redaktors ir meh.
šeit nav tik slikti, tikai nedaudz par īsu atšifrējumā kas-kur-kad-kāpēc, imo.
Droši vari tā darīt.
Tu taču zini, ko dara suns, kad tam nav ko darīt ! Ar Keitiju tas pats ! Lai nopelnītu, jābūt kaut kādam rakstu skaitam, saturam nav nozīmes !!!
Ja tēma ir interesanta, mēs par to rakstām. Savas suņu analoģijas vari sarullēt un iebāzt sev tumšā vietā.
Elektronika/gadžeti ir viens no plastmasas piesārņojuma avotiem, tāpēc šīm tēmām ir tiešāka saistība nekā varētu šķist no sākuma. Es uzskatu, ka mums būtu ne tikai jūsmīgi jāinformē par katru jaunāko gadžetu, bet arī jācenšas veicināt atbildīga tehnoloģiju lietošana.
Vairums pirks tāpat, kamēr pašiem nesāks plastmasas ragi augt.
Jā, cilvēki ir stulbi.
Pārfrāzājot, tas no zemapziņas
Kursora “speciālisti” apgalvoja, ka mikroviļnu, EMF, 5G nav veselību ietekmējošs.. “tīrs” kā avota ūdentiņš
šeit jau arī nekas nav normāli pierādīts, tikai skaļi teksti un it kā faktoloģiskais materiāls. kad sāk skatīt cauri, izrādās, ka ir pasūtītājs (kas visticamāk padalījies ar naudu), bet patiesībā nav rezultātu. nav atbildēts uz elementāriem jautājumiem — kā cilvēkus, dzīvniekus un augus ietekmēs mikroplastmasa? 10 dienu novērojums skaitās pētijums? es teiktu, ka britu, tā dēvētie zinātnieki, kas patiesībā ir studenti ar kursa projektu, velta vairāk laika saviem projektiem.
Kas ir pētījuma pasūtītājs?
WWF
Skaidrs, paldies!
es katram gadījumam piezīmēšu, lai nebūtu sabojātā telefona efekta. es neesmu redzējis citātus, ka tieši University of Newcastle (10 dienu pētijuma autors) ir saņēmusi finansiālu atbalstu. toties ziņu lapas krustu-šķērsu apgalvo, ka “WWF sponsored study”.
Okay, papētīšu sīkāk, kas tur īsti ir.
Pareizi. Nav pierādījumu, ka 5G negatīvi ietekmētu veselību.