Parādījusies informācija par to, cik 2020. un 2021. gadā varētu būt iztērējuši kriptovalūtu ģenerētāji videokaršu iegādei, kas sasniedz aptuveni 15 miljardus dolāru.
Pēc lielā kriptovalūtu cenu uzplaukuma iepriekšējos divos gados, nav nekāds noslēpums, ka lielu daļu no jaunajām videokartēm iegādājās tieši ar šo nozari saistītie cilvēki. Kaut arī skaitļi tiešām ir aptuveni, tiek lēsts, ka vismaz viena no desmit videokartēm bija paredzēta kriptovalūtas “rakšanai”. It kā tas neliekas liels skaits, tomēr uz šobrīd pasaulē esošo deficītu pēc dažādām komponentēm, pārdotās vienības sasummējas, kā arī vispār ir jautājums, kā šiem cilvēki izdevies iegūt videokartes.
Protams, tā ir tikai komponenšu vērtība, neskaitot gan patērēto elektrību, dažādus jaudas devējus, turētājus un citas saistītās lietas, kas nepieciešamas kriptovalūtu pasaulei un tās radīšanai. Tātad ļoti daudz tehnoloģiju, kas nepieciešamas digitālās valūtas radīšanai un lielām izmaksām. Iespējams, ka šī brīža kriptovalūtu vērtības krituma dēļ nākamo paaudžu videokartes būs vieglāk pieejamas parastajiem pircējiem un interesentiem.
Šie vērtību un daudzuma apmēri tiešām liek domāt par to, cik tad enerģijas tiek patērētas, lai darbinātu dažādas jaudīgas datoru komponentes, un to ietekmi uz vidi. Te nav runa tikai par kriptovalūtām, bet gan mūsu, kā ikdienas lietotāju, paradumiem un nepieciešamību.
“Jaudīgās datoru komponentes” ne jau visu laiku ēd elektrību spaiņiem. Tās pašas videokartes parastā biroja darba laikā u.c. gadījumos, kad nav jāgriež sarežģīta 3D grafika (vai jāatbalsta finansu piramīdas), tērē 5…20% no sava maksimāli iespējamā patēriņa
(redacted)
Rimi bida finansu piramidas caur saviem laimestiem, itka esi laimejis, bet tomer neesi laimejis, esi vienkarsi starp tiem laimigajiem, kas turpina piedalities loterija un ja jau esi atnacis, meginas kaut ko pardot par lielu naudu, ja nevari uzreiz nopirkt tad uz kreditu. Taksto uzmanieties.
Tads laimesta tips mani attaicinaja uz jurmalas viesnicas viena maza aizmugures telpa.