Tesla jau 2017. gada beigās pasauli iepazīstināja ar elektrificētu kravas automašīnu, kas nosaukta par Tesla Semi, un tās tehniskie rādītāji liek domāt par reālu iespējamību, lai pasaulē būtu interese par elektrisku kravas vilcēju.
Tiesa, joprojām Semi modelis nav pieejams klientiem, taču uz ceļa ir redzēti pirmie testa eksemplāri. Tesla ir ļoti ieinteresēta kravas automašīnu piedāvāt arī Eiropas tirgum (lietuvieši jau stāv rindā), tāpēc tās pārstāvji bija devušies uz Vāciju, lai apspriestu likumu izmaiņas, kuras neļauj smagajām automašīnām pārvietoties svētdienās un svētku dienās no pusnakts līdz pat desmitiem vakarā.
Tas ir saistīts gan ar gaisa, gan skaņas piesārņojumu, taču Tesla apzinās savas pozīcijas, lai apstrīdētu šos argumentus un lūgtu mainīt likumus, jo elektriskais kravas vilcējs neradīs ne gaisa piesārņojumu, kā arī būs ļoti kluss savā braukšanā. Tas nozīmē, ka teorētiski tam nebūtu jārada negatīvs efekts šajās noteiktajās dienās, kā arī autoražotājam tas būtu liels pluss, lai veicinātu elektrisko kravas auto noietu un interesi pārvadātāju acīs. Tās ir aptuveni papildus 50 dienas gadā kravu pārvadāšanai, īpaši jau vienā no lielākajām pasaules ekonomikas valstīm.
Šādas likumu izmaiņas, iespējams, veicinās jau tradicionālos kravas auto ražotājus aktīvāk pārorientēties uz elektriskajām kravas automašīnām. Protams, mans pirmais “bet” ir par nobraucamo attālumu ar elektrību un pieāķētu kravu, taču Tesla piedāvās divu ietilpību baterijas, ar kurām paredzēts nobraukt aptuveni 500 un 800 kilometru garas distances.
Tesla Semi automašīnu visdrīzāk mēs varētu sagaidīt 2020. gada beigās vai 2021. gadā, tā kā būs interesanti sekot šāda auto ienākšanai tirgū, kurš patiešām balstās tikai uz iekšdedzes dzinējiem un degvielu. Šajā auto segmentā sevi pieteikuši tādi zināmāki vārdi kā Rivian, Nikola Motors, Daimler un arīdzan Volvo.
Kā ar aizliegumu braukt vasarās, dienas gaišajā laikā, jo dēļ karstuma tiek bojāts ceļš?
Ceļus vienlīdz bojās kā elektriskie, tā parastie auto. Tur nevajadzētu būt starpībai. Jāgaida, kad Īlons izdomās lidojošos auto.
Lai jau veicas Teslai, bet cik zināms Vācija attīsta trolejbuskraviniekus, kas brauc ar ragiem pa drāti. Dabai draudzīgāki, jo nevajag indīgus akumulatorus.
“ragi pa drāti” vajadzīgi akumulatoru uzlādei. tāpat moderno akumulatoru kaitīgums videi ir vairāk tavās smadzenēs/viedoklī nekā realitātē. tik pat labi vari cepties par papīra ražošanu un otrreizējo pārstrādi, ja notekūdeņus palaistu bez attīrīšanas skāde būtu līdzvērtīga.
Plus, “ragi pa drāti” ir dārgs un ilgi būvējams infrastruktūras objekts. Krietni vienkāršāk tad jau palaist uz ceļiem elektroauto.
Un tāpēc pilna Rīga ar ragaiņiem, nevis Elektriskajiem vai ūdeņraža autobusiem! :)
Viss ir vienkāršāk) Tik nelielu teritoriju kā Rīga var pievilkt pilnu ar vadiem un galvenais, arī apsaimniekot. Vilkt drātis gar lielajām šosejām būs izdevīgi tikai tad, ja no tām barotos teju viss transports – smagie, autobusi un lielākā daļa individuālā transporta. Tur jārēķina ne tikai vadi, bet arī statnes, to izvietošana, elektriskā daļa, kautkādas apakšstacijas (nedomāju, ka var pieslēgt vadus elektrībai Rīgā un ar to pietiktu, lai visa plūsma vicotu līdz Tallinai).
mjaaaa… priekš kravu pārvadātājiem 500 un 800 km ir ļooooti motivējoši
Cik tad viņi vienā rāvienā nobrauc ar pilnām bākām? Un cik stundas vispār šoferis var braukt bez apstājas?
Ja ātrās uzlādes iespējas būtu ik uz stūra (ilgi vēl nebūs), tad imho 800km ir diezgan adekvāti.
Ja nobrauc diži vairāk par tiem 800km dienā, tad visticamāk esi no austrumeiropas un izmanto magnētu un/vai vairākas digitālā tahogrāfa kartes.
Kā ir, ja brauc uzreiz kopā divi šoferi? Tad diennaktī vairāk nesanāk nobraukt? Man gan liekas, ka divatā mūsdienās brauc ļoti reti, jo apmaksāt divus šoferus ir dārgāk nekā ieguvums no ātrākas piegādes.
Man liekas, ka šito nepraktizē, jo arī mašīnai ir atpūtas laiks, ne tikai cilvēkam!
Nu jau kā mana omīte, kas izslēdzot televizoru, teica “lai atpūšas”) Lielie dīzeļi vai elektromotori bez apstājas griežas mēnešiem ilgi, gan kuģos, gan Krievijas aukstajos reģionos kur auto rudenī iekurbulē un tad darbina līdz pavasarim – ja pie -40-50C atdzisīs un izsals, ziemā vairs nepielaidīsi.
Cik nu fūra trokšņo, tā krava un piekabe jau rada lielāko troksni.
Aizliegums Vācijā vairāk sasitīts ar auto skaitu uz ceļiem, nevis trokšņiem vai piesārņojumu. Kravas transports sastāda ļoti lielu procentu no kopējā auto skaita. Brīvdienās tam liedz braukt, jo uz autoceļiem pieaug vieglo auto skaits. Lai neradītu sastrēgumus mazinātu avāriju risku, kravas auto brīvdienās tiek noņemts no ceļa. Pie mums jau to pašu var vērot uz tranzīta ceļiem: Ainaži – Rīga – Bauska. Kravas auto skaits ir ļoti liels un pieaug. Vasarā, brīvdienās uz Saulkrastu šosejas ir bīstami.
Īsumā tiem, kas domā, ka 800km ir par maz: https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/modes/road/social_provisions/doc/trace_explanatory_text_lv.pdf
Standarta variants-diennakts cikls: … garā atpūta(vismaz 11h); 1h brauc; 45min atpūta; 2h brauc; 15min atpūta; 2h30min brauc; 30min atpūta; 2h brauc; 15min atpūta; 2h30min brauc; garā atpūta…
Nedrīkst pārsniegt 10h vadīšanu vienas dienas cikla ietvaros, braukt bez atpūtas laikiem aizliegts.
Tātad mega super lielas degvielas tvertnes ir vajadzīgas tikai tur, kur nav infrastruktūras – latviski: nav kur ieliet pa ceļam!
Tātad, ja pareizi saplāno maršrutu, tad atpūtas laikus var apvienot ar uzlādi un viss!
Tās tvertnes vajadzīgas arī kontrabasa dīzeļa vešanai no Krievijas un Baltkrievijas.
Paldies!