Latvijas jaunuzņēmums “Parkdroid” sadarbībā ar inovāciju kustību “VEFRESH” uzsācis jaunu autostāvvietu sensoru testēšanu VEF apkaimē. Šis ir pirmais “VEFRESH” sadarbības projekts ar vietējo jaunuzņēmumu kopš jūnijā tika parakstīts memorands ar Rīgas domi un Ekonomikas ministriju par VEF apkaimes iezīmēšanu kā viedpilsētas risinājumu pilotteritoriju.
Šonedēļ VEF apkaimē uzstādīti seši viedo stāvvietu sensori, kas spēj noteikt konkrētas stāvvietas pieejamību, izmantojot ģeomagnētiskā lauka izmaiņas. Sensori spēj pārraidīt šo informāciju reāllaikā, tādējādi ļaujot autovadītājiem par stāvvietu pieejamību uzzināt jau iepriekš, kas savukārt uzlabo gan autobraucēju pieredzi, gan mazina izmešu apjomu. “Pie idejas par stāvvietu sensoriem sākām strādāt 2018. gadā. Mūsu uzstādītais mērķis jau sākotnēji bija kļūt par augstākās kvalitātes sensoru ražotājiem, tāpēc testēšana reālā pilsētvidē ir ārkārtīgi svarīga, jo ļauj mums noslīpēt bāzes algoritma precizitāti un pielāgot “Parkdroid” sensoru mūsu klientu vajadzībām,” norāda uzņēmuma vadītājs Rūdolfs Gedra.
Sensoru testēšana ir tikai viens no soļiem “Parkdroid” attīstības plānā: “Jau tuvākajā laikā sāksim attīstīt stāvvietu statistikas platformu, kas ļautu autostāvvietu pārvaldītājiem sekot līdzi noslodzes datiem par katru stāvvietu un stāvlaukumu kopumā, kā arī izmantot šo informāciju, lai pieskaņotu maksas stāvvietu cenas pieprasījumam vai ātrāk identificētu autovadītājus, kuri apstājušies neatļautās vietās. Paralēli arī domājam par nākamo produktu – automatizētu autostāvvietas bloķētāju, kas aprīkots ar numuru atpazīšanas kameru un iespēju rezervēt stāvvietu sev nepieciešamajā laikā. Produkts būtu kā papildinošs risinājums esošajam sensoram,” atklāj R. Gedra.
Inovāciju attīstībā nozīmīgi, ka “Parkdroid” sensori datu pārraidei spēj izmantot arī jaunākās paaudzes datu pārraides veidu – NarrowBand IoT (NB-IoT), ko VEF apkaimē nodrošina Latvijas Mobilais telefons (LMT). “LMT ir šobrīd vienīgais operators, kas Latvijā piedāvā jaunāko lietu interneta tīklu NB-IoT komercrežīmā. Tas ļauj datu pārraidi nodrošināt arī vietās, kur iepriekš sakari nebija iespējami (saldētavās, pagrabos utml.). Tāpat tas ļauj pagarināt bateriju darbības laiku līdz pat desmit gadiem un iekārtām izdalīt atsevišķu sakaru kanālu, lai to neietekmētu pārējais interneta patēriņš. Lietu internets strauji attīstīsies līdz ar 5G mobilā sakaru tīkla iespējām. Tā kā Latvija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur 5G ir ieviests, LMT aicina uzņēmumus izmantot šo iespēju, lai attīstītu eksportspējīgas lietu interneta inovācijas. Esam atvērti izpētei un attīstībai,” norāda uzņēmuma inovāciju projektu vadītājs Jēkabs Groskaufmanis.
Sadarbība un atbalsts Baltijas inovāciju veidotājiem būs neatņemama “VEFRESH” inovāciju kustības daļa arī nākotnē. “VEFRESH” vadītājs Viesturs Celmiņš atklāj, ka sadarbības partneru loks iekļauj ne tikai jaunuzņēmumus, bet arī korporācijas un publiskā sektora pārstāvjus. “Mūsu partneris “Accenture” ir izveidojis mākslīgā intelekta un datorredzes risinājumu autostāvvietu pārvaldīšanai, ko tuvākajā laikā plānots uzstādīt VEF apkaimē, kā arī Rīgas Enerģētikas aģentūra ir izveidojusi vīziju pirmajam mobilitātes punktam Rīgā, ko 2020. gada pirmajā pusē iecerēts pilotēt tieši VEF apkaimē. Tāpat “VEFRESH” kustība vēlas ne tikai veicināt inovācijas, bet arī zināšanu apmaiņu uzņēmumu starpā. Tāpēc 12. septembrī Startup dienas ietvaros organizējam kontaktu dibināšanas sesijas, kur jaunuzņēmumi var tikties ar mentoriem no vairākiem VEF apkaimes lielajiem uzņēmumiem. Dalību apstiprinājuši un ar mentoriem pasākumā piedalās tādi uzņēmumi kā apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”, “Tieto Latvia”, “Solvay Business Services Latvia”, LMT, “Accenture”, un “Nordigen”,” stāsta V. Celmiņš.
Jau vēstīts, ka VEF apkaimi paredzēts attīstīt kā viedpilsētas pilotteritoriju, kur tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi. Apkaimes uzņēmumi ir apvienojušies inovāciju kustībā “VEFRESH”. Jūnijā tika parakstīts kopīgs memorands ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi. Kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru. Inovāciju kustības “VEFRESH” dalībnieki un atbalstītāji ir tehnoloģiju uzņēmumi LMT, “Accenture”, nekustamo īpašumu attīstītājs “New Hanza Capital”, pilsēta pilsētā “Jaunā Teika”, kā arī VEF Kultūras pils.
5 min laikā tevi noštrāfēs, ja nebūsi samaksājis…
Bez auto numura nolasīšanas pa tiešo tas nestrādās. Taču kā norāde, kur šobrīd doties stāvvietu kontrolieriem, šie sensori gan derēs. Ja Rīgas Domes “efektologi” to sapratīs, varam sagaidīt kārtējo veļasmašīnas megaprojektiņu Rīgas ielu piebārstīšanā ar šiem jumtiņiem.
Interesanti, kas ar šiem notiks ziemā – pie sāļiem, sniega tīrīšanas (lāpsta, traktors).
Tie darbosies tikai iekštelpu stāvietās
Var uztaisīt tā lai darbojas arī uz ielas un “draudzējas” ar mehanizētajiem ielu tīrītājiem. Tiesa, tad “pumpai” cena jau būs pavisam cita.
Ir 2 veida sensori virszemes kā šis, un iegremdējamais, kas tiek iestrādāts virsmā vienā līmenī ar braucamo daļu. Korpusa materiāls un konstrukcija ir veidota no materiāla, kas paredzēta saskarsmei ar sāļiem kā arī paredzēta lielām slodzēm un temperatūrām. Piedevām produkta korpuss ir testēts Latvijā vairāk kā gadu.
Tā kā Latvija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur 5G ir ieviests, LMT aicina uzņēmumus izmantot šo iespēju, lai attīstītu eksportspējīgas lietu interneta inovācijas. Esam atvērti izpētei un attīstībai,” norāda uzņēmuma inovāciju projektu vadītājs Jēkabs Groskaufmanis.
—
Cik ilgi turpinās melot un stāstīt, ka Latvijā ir 5G ieviests? 5G ir ieviests Rīgā vienā mazā zemes pleķītī un Liepājā identiski. Kādā veidā uzņēmumi var izmantot šo ieviesto 5G un attīstīt inovācijas, ja 5G tīkls reāli nav pieejams? Aizvest konteinerus uz Mūkusalas ielu un Liepāju, nolikt zem vienīgajām 2 5G antenām un tur attīstīt inovācijas?
LMT tā saka, jo vēlais, lai uzņēmēji sāk par 5G risinājumiem domāt jau tagad un kopā ar operatoru strādāt pie to ieviešanas nevis gaida, kad LMT visu izdarīs viņu vietā. Tādas lietas netop ieviestas vienas dienas laikā.
Kāpēc neizmanto vienkārši optiskos risinājumus, jeb kameras? Uzliec virs stāvlaukuma un skaties, kuri pleķi brīvi. Šī pumpa neparādīs, ka beha pa 2 vietām nostājusies….
Šis variants ir vēl neefektīvāks par hēlija baloniem garākā striķītī, kuri nolaižas, kad vietā ieparkojas auto…
daudzstāvu stāvvietās griesti par zemu un kolonnas pa vidu. bez tam šis paredzēts risinājumiem bez cilvēku līdzdalības. kameras ir dārgas, rada daudz problēmu, ieskaitot privātuma jautājumus. un no kurienes tu vispār rāvi, ka šķērsām nolikts auto neuzrādīs abas vietas aizņemtas?
Optiskais risinājums ielas stavvietām ir dārgāks un to vēl vairāk ietekmē klimatiskie apstākļi, piemēram, stiprs lietus, snigšana migla u.c. lai nodrošinātu kvalitatīvu attēla apstrādi nepieciešama laba, dārga kamera un sarežģīta infrastruktūra. Ar vienu kameru kvalitatīvi var noklāt līdz 5-6 stāvvietām uz ielas, tad nepieciešama nākamā kamera. Papildus nepieciešama ātra un apjomīga datu apmaiņa, ka sadārdzina ikmēneša izdevumus.
Var jau būt, ka tā ir baigā inovācija, bet citur Eiropā un pat Igaunijā esmu bijis daudzstāvu auto stāvvietās, kur brīvās vietas tiek identificētas ar sarkanu vai zaļu diodi (atkarībā no tā vai vieta brīva vai nē), diodes ir novietotas virs stāvvietas, tā ka tās ir labi redzamas pa gabalu un nav lieki jāriņķo un jāmeklē brīvā vieta, ja redzi zaļu lampiņu, brauc uz to pusi un vietu atradīsi.
tur cits darbības princips. Bija domā līdzīgu testēt, bet šķērsām un nepareizi novietotie auto rada lielu kļūdas faktoru
diodes ar stāvvietu appu neredzēsi.