Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) pētnieki veikuši vienāda izmēra benzīna un dīzeļa automašīnu testu*, kurā analizēja enerģijas, kas tiek tērētas automobiļu kustībā. Testa rezultātā tika salīdzināts arī degvielas sadegšanas procesā atmosfērā izdalītās ogļskābās gāzes (CO2) daudzums un konstatēts, ka dīzeļmotora automobiļiem degvielas sadegšanas procesā CO2 izdalījās par ap 20% mazāk nekā automobiļiem ar benzīna motoru.
Viens no testa izpētes parametriem bija arī degvielas patēriņš. RTU pētnieki kopā ar instruktoriem no Drošas braukšanas skolas veica vairāk nekā 500 km garu ceļu ar katru automobili identiskā maršrutā vienādos braukšanas apstākļos. Lai minimizētu braukšanas stila ietekmi uz testa rezultātiem, autovadītāji pēc vienādiem posmiem mainījās vietām.
Izmantojot OBD (On-board diagnostics) un GPS (Global Positioning System) datu ierakstītājus, testā tika fiksēts degvielas patēriņš, kas abām automašīnām bija atšķirīgs. Automobilis ar dīzeļmotoru iztērēja vidēji par 30% mazāk degvielas. Degvielai sadegot, atmosfērā nonāk CO2, kas ir viena no visvairāk pieminētajām siltumnīcas efekta gāzēm. Saskaņā ar aprēķina rezultātiem CO2 vidējais izmešu rādītājs automobilim ar dīzeļmotoru testā tika iegūts 152 g/km iepretim vidēji 186 g/km, kas izdalījās, darbinot benzīna motoru.
“Izvadītais CO2, līdzīgi kā degvielas patēriņš, ir atkarīgs gan no braukšanas stila, gan no dažādiem ārējās vides faktoriem un laikapstākļiem. Mēs mērījumus veicām ziemā, ar ziemas riepām pa nedaudz apsnigušu ceļa segumu Rīgā, Jelgavā un pārbraucienā starp šīm pilsētām. Abiem automobiļiem nodrošinot vienādus braukšanas apstākļus, rezultāti apliecināja, ka automobilis ar dīzeļmotoru atmosfērā izdalīja ap 20% mazāk CO2 izmešu nekā automobilis ar benzīna motoru. Dīzeļmotori ir ekonomiskāki, līdz ar to pie vienāda padarītā darba izdala arī mazāk CO2. Tādējādi tiem šajā ziņā bieži izteiktie pārmetumi ir nepamatoti. Taisnības labad jāatzīst, ka arī benzīnmotori kļūst arvien modernāki, labāki, un CO2 parametru ziņā pamazām tuvojas jaunās paaudzes dīzeļiem,“ stāsta RTU MTAF docents, MBA, M. sc. ing. Juris Kreicbergs.
Pēdējos gados ir aktualizēti automobiļu parametru mērījumi reālās braukšanas situācijās pretstatā testiem laboratorijās uz stenda. Izaicinājums – reālie braukšanas apstākļi dažādos gadījumos atšķiras un var radīt ievērojamas degvielas patēriņa, kā arī izmešu atšķirības. Tādēļ RTU pētnieki testa mērījumus veica, izmantojot vienas markas, viena izlaiduma gada (2018.), vienāda motora darba tilpuma (2 litri) un masas, bet atšķirīga motora tipa automobiļus. Lai panāktu labāku mērījumu atkārtojamību, liela daļa no mērījumiem tika veikti pilsētā naktī, braucot iepriekš izstrādātā maršrutā.
“Braukšanu pilsētā veicām, maršrutā ieļaujot Rīgas trīs maģistrālās – Brīvības, Krišjāņa Valdemāra un Aleksandra Čaka – ielas. Tajās daudzi luksofori tiek savstarpēji koordinēti tā, lai no pilsētas centra ar atļauto ātrumu varētu izbraukt neapstājoties, tādējādi samazinot gan enerģijas patēriņu, gan CO2 izmešus. Vienlaikus tiek uzlabota arī satiksmes drošība, jo ir neizdevīgi braukt ātrāk: zaļais gaismas signāls vēl nebūs iededzies. Savukārt virzienā uz centru neizbēgami jāveic apstāšanās pie vairākiem luksoforiem, tā novēršot pārāk ātru braukšanu. Mūsu testa gadījumā tas nodrošina pilsētai raksturīgās braukšanas ar ieskriešanos un apstāšanos labu atkārtojamību,“ testa norisi skaidro Juris Kreicbergs.
Labāk atkārtojamus degvielas patēriņa un izmešu mērījumus var iegūt uz motora stenda, ko RTU arī dara. Taču mērījumi uz automobiļu jaudas stendiem ir gan dārgāki, gan rada jautājumu, kā izmantotie braukšanas cikli atbilst braukšanas apstākļiem konkrētā vidē. No 2017. gada septembra ir stājušies spēkā jauni patēriņa mērīšanas standarti – WLTP. Tā ir pasaules mēroga saskaņota vieglo transportlīdzekļu testa procedūra (Worldwide Harmonized Light-Duty Vehicles Test Procedure) degvielas patēriņa un izmešu daudzuma mērīšanai, kuras ietvaros šie parametri tiek testēti arī reālā satiksmē.
“Tādēļ arī veicam mērījumus dabīgajā vidē, analizējot enerģijas patēriņu un tā saistību ar satiksmes organizāciju, novērtējot degvielas patēriņu un CO2 izmešus mums ierastajā reālajā satiksmē,“ metodiku pamato Juris Kreicbergs.
Gan enerģētikas kompānijas, gan autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru. Pastāvošie riski par dažādu tipu dzinēju ietekmi uz vidi tik tiešām var tikt attiecināti uz veco autoparku, bet jaunās automašīnas piedāvā tai draudzīgākus risinājumus.
Mācību procesa ietvaros RTU MTAF mācībspēki veic dažādus automobiļu parametru testus, analizē iegūtos datus, radot materiālu studentu apmācībām.
* Testā izmantotas vienādas masas 2018. gada automašīnas ar jaunākās paaudzes dzinējiem, kas atbilst EURO6 standartiem.
Nav jābūt ekspertam lai saprastu, ka mašīnai ar mazāku degvielas patēriņu ir mazāka CO emisija! Bet dīzelim ir arī NoX emisija un cieto daļiņu emisija, kas ir lielāka kā benzīnam!
Un automašīnām novecojot šie rādītāji tikai pasliktinās.
Un vēl vajadzētu ņemt vērā arī CO2 kas izdalās saražojot un nogādājot degvielu līdz DUS, nevis tikai sadedzinot dzinējā.
Cerams ka šādu “pētījumu” dēļ nebūs vēl pēc 30 gadiem jāož čipoti dīzeļi ar “amputētiem” katalizatoriem un “izravētām” AdBlue sistēmām.
Tikko atgriezos no Rīga Tallina Rīga. 650km 29,5L dīzeļa.
Ar benzīnu tā var?
Ar gāzi tā var un 2x lētāk un n reizes ekoloģiskāk kā ar dīzeli!
izzy 3,8l-4l/100km pa šoseju, VAG 1.0 tsi 2018.g. :D
Pa Brīvdienām Jūrmala-Rīga-Viļņa-Rīga-Jūrmala, ar vienu bāku benzīna un pa Viļņas bāni 120km garumā stipri virs Igaunijā un Latvijā maksimāli atļautā ātruma! ;)
Un 3,5l/100 km varu mierīgi pa Rīgas stūķiem, ko Tu nevari! :)
Jūs te salīdzinat dažādas tehnoloģijs. Esmu pārliecināts, ka benzīna hibrīds ar papildus aķi un elektromotoru to var, taču esmu tikpat labi pārliecināts, ka tādas pašas tehnoloģijas elektrikais dīzelis patēriņā pārspētu elektrisko benzīnu – for sure ;)
Es bik papildināšu/palabošu. Citādi, te visādi gudrīši sarodas. Tāda paša auto dīzeļa ekvivalents pārspēj patēriņa ekonomikas ziņā. Neapstrīdams fakts.
Nu vot…. bet zaļie aktīvisti uz testiem neskatās… tie tik mauro, ka smirdīgie dīzeļi ir globālo sasilšanu celonis, tapēc jāceļ cena!!!! :D :D :D
Nē nu 80to/90to traktori protams izmet vairak nekā bendzīna dzinēji. Bet mūsdienu Euro 6 dīzeļos ir filtri priekšā pakaļā, nemaz nerunājot par rekurperācijas sistēmām u.c, ka tos izmešus izlaiž otreiz degkamerā, sadedzinot vairāk izmešus – Beigās pa izpūtēju nu jau nāk gandrīz tīrs gaiss.
Visi griezēji, čipotaji u.t.t. arī bendzīndzinējisti to pašu darot, par vismaz 50% palielina izmešus kas nāk pa viņa spēkrata trubu ārā. Tādejadi ne kripatiņu neatpaliekot no dīzeļiem, sure mazāk dūmo, bet ‘dūmi’ jau nav tie kaitīgākie. ;) Skatēs ‘melnais jēriņš’ ir dīzeļi, tāpēc bendzīniem piever acis un ir daudz lielāka izmešu tolerance.
Ta kā nez… kaut kā visa tā mūsdienu dīzeļsāga šķiet vairāk ir pacelta lai ‘misteri X’ varētu daudz vairāk nopelnīt mūsdienu ekonomikā.
Gandrīz viss te uzrakstītais ir meli.
Pa izpūtēju gaiss nekādi nevar nākt ārā, tas nav degšanas procesa gala produkts. Bet kad dīzelim ir jāsāk mainīt visi tie filtri prikšā un pakaļā, tad to nav gatavs un spējīgs izdarīt vidējais latvietis. Un kad tas “jaunais” dīzeļauto nonāk pie latvieša ar jau 300+ nobraukumu, tad jau filtri ir pilni.
Tāpēc tie – dīzelis lētāk, dīzelis izdevīgāk – parēķiniet apkopes izmaksas, nevis tikai degvielas cenu un patēriņu. Ir jau atrunas, ka nobraukšu un pārdošu, bet parsti to nobraukto autiņu kāds arī nopērk un brauc ar to:D Un ja tādi nebūtu, tad jūs pārdevēji nevarētu jaunu pacelt, jo krāmētos ar to pašu veco:D
Tas jau pie mums ir pierasts – paņem līzingā cik vien var glaunu auto, taču nevar sagrabināt riepu maiņai un ikgadējām apkopēm. Un ko var liet par “visiem”? Cik tad to visu, kuri paši savus braucamos skrūvē, mūsdienās ir. Čakarētājus un dūmotājus var operatīvi pakontrolēt uz ceļa un piektdienu vakaros “šķūneru” iecienītajās tusiņu vietās.
CO2 tik vien pieminēts? Kur ir mērījumi kas salīdzina pārējo mendeļējeva tabulu kas nāk ārā no kvēpiem? Svins, sērs un citādās kancerogēnas vielas krietni lielākās devās nekā benzīna. Objektivitātiei būtu notestējuši 10 gadīgu dīzeli kādi arī Latvijā 80% braukā, ar izgrieztu DPF ;) Dīzelis teorētiski ir pārpalikuma produkts no benzīna ražošanas! Bijuši benzīni, dīzeļi. Jā dīzelis ir noteiktos apstākļos(garantijas laikā) izdevīgs nosacīti, jo dīzeļdzinēji ir dārgāki( dēļ eko sarežģīti ražošnā). Plusu vairāk benzīna dzinējam, ja ar to nedomā braukt 20+ gadi. Jaunie benzīnieki ir atrodami līdzīgā patēriņā, ja netur pedāli grīda :D
Vācieši jau aktīvi pārdod savus dīzeļauto, jo vairākos lielpilsētu rajonos ar dīzeli iebraukt aizliegts. Drīz arī jaunos dīzeļus tirgos tikai uz trešajām pasaules valstīm ;) !
Jā, kopējās tendences dīzeļauto iezīmējas drūmas. Latvijā, protams, daudzi vēl kūpinās ar dīzeļiem cerot uz šķietamo izdevīgumu.
Mani pēdējie divi auto ir dīzeļi, bet nākamais pavisam noteikti būs kaut kāds mazs benzīna auto. Tomēr par daudz klapatu ar dīzeļiem un pietiek arī smirdināties riņķī. Elektroauto vai vismaz hibrīdi ir nākotne, bet laikam vēl ne nākamajam auto.
Neredzot oriģinālu (nav norādes?) grūti spriest un kaut ko apgalvot, bet pēc šī apraksta īsti nevar saprast, vai tika izmantoti vairāki auto (dažādu ražotāju), jeb tikai vienas markas auto ar pēc parametriem līdzīgiem benzīna un dīzeļdzinējiem. Ja pēdējais, tad tests tāds ne visai, jo nu katram ražotājam tie agregāti tomēr ir atškirīgi (dažiem “jāšmaucās” (lasi VW), lai izpildītu normas, citi vispār no dīzeļiem atsacījušies un neko neattīsta vairs utt).
Otrs, ja jau vienkārši mērija pēc OBD (un ja mērķis nebija, piemēram, aprobēt testēšanu reālos apstākļos), tad teorētiski jau varēja nekur nebraukt un paņemt izrakstus no rūpnīcas specifikācijām un kaut vai salīdzināt pilnīgi visus aktuālos modeļus/modifikācijas un no tā izdarīt secinājumus.
Treškārt, iespējams, ka apgalvojums ir korekts (proti, ka 20% mazāk izmešu), taču ja tēma ir “videi draudzīgāki risinājumi”, tad kā jau daži komentē iepriekš, ir jāskatās kompleksi arī viss pārējais – jo ko, piemēram, dod elektro auto bez nekādiem izmešiem, ja litija bateriju ražošanā šmuce sanāk(-tu) vairāk (vēl neesam nodzīvojuši līdz brīdim, kad pirmie elektroauto sāk krāties šrotos un tos jāsāk utilizēt).
Ar salona mašīnu var jau būt, bet ikdienā redzot vecos knapi gadsimta slieksni pārkāpušos dīzeļus atstājot melnus mākoņus aiz sevis, ka uz laiku jāaiztur elpa…, vai kad tā pati “0” salona dīzeļa mašīna, sāk kvēpināt katalizatoru – kas tad notiek ar CO???
Var jau krāt draņķus kādā katalizatorā un tad izgāzt cerībā, ka nepamanīs… = vai aiz kāda benzīna / gāzes esat redzējuši melnus dūmus?
Ja dīzelis dūmo, tad pie vainas ir tehniska problēma, ko parasti Latvijā cenšas ignorēt un cīnās nevis ar cēloņiem, bet simptomiem. Man arī līkroči piedāvāja izgriezt DPF, tai vietā, lai nomainītu 2 termostatus, kas neļāva iniciēt pašattīrīšanās ciklu! Beigās remonts izmaksāja stipri lētāk, kā griezt DPF un čipot. ;)
Interesants tests, esmu vīlies RTU spečokos, kas parasti lietām pieiet zinātniski. Šāds eksperiments, kā prikols, piederētos kādam youtube kanāla uzturētājam nevis RTU laboratorijai.
Tie, kas paģēr, ka friči atsakās no dīzeļiem – tā nav!!! Tikko meklēju lietotu dīzeli, 3.0, un tie joprojām turas cenās, pie tam ir dārgāki, kā atbilstoša izmēra benzīna dzinēji
Dārgāki pilnīgi noteikti, jo dīzeļmotori pēc būtības ir dārgāki. Un Vācijā tos pērk garo gabalu braucēji, kur dīzelis patēriņa ziņā sanāk izdevīgāks. Pie mums lielākā dīzeļfanu grupa ir pilsētu robežās vai ļoti tuvu tām dzīvojošie, kuriem no mājām uz darbu braucot, motors pat sasilt nepaspēj. Plus korekcija auto vecumam, kas pie mums ir 10+ gadi, kur dīzelis jau sen ir netīrs un aizķepis.
Kad saņēmām šo preses relīzi, sūtītājam uzprasīju, kas stāv aiz šīs relīzes. Proti, kas apmaksā šo testu un relīzes izplatīšanu. Beidzot saņēmu atbildi un tā daudz ko izskaidro:
“Neatkarīgo degvielas patēriņa testu pilnībā veica Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēki. Volkswagen šo iniciatīvu atbalstīja ar eksperimenta norises daļēju tehnisko izmaksu segšanu, proti, nosedzot degvielas izmaksas un nodrošinot automašīnas testa vajadzībām.”
Tik pat labi varēja būt MB vai Fiat Chrysler Automobiles. Visi pār vienu kārti metami! :D
Visi ir aptaisījušies ar programmatūru, kas uzlabo testu rezultātus! :)