Šoreiz Kursorā raksts no mūsu lasītāja un fana Aigara. Viņš bija padzirdejis, ka runājam par Tallinā noķeramo pašbraucošo autobusu, izmēģināja to un piekrita uzrakstīt savus iespaidus. Paldies!

Noklausoties pagājušās nedēļas Star FM “Zoopasta” tehnoloģiju raidījumu par pašbraucošo autobusu, kā īstens ekstrēmo sajūtu un tehnoloģiju fans, devos izbaudīt uz savas ādas kas tas īsti ir.

Pa ceļam uz kaimiņu valsti ātri uzmetu aci pašbraucošā autobusa tehniskajiem parametriem un jāsaka, ka uz papīra izskatās daudzsološi:

  • Ražotājs – Easy Mile
  • Ietilpība – 12 personas
  • Kruīza ātrums – 20 km/h
  • Maksimālais ātrums – 40 km/h

Laiks ideāls, Saule cepina – pozitīvs noskaņojums. Busiņa pašreizējais maršruts ir no Tallinas ostas rajona līdz vecpilsētai – ap 600 metriem.

Maršruts nav garš, bet lēēēēns

Eksperimenta mērķiem Tallinas pilsēta šiem mērķiem ir atvēlējusi veselu transporta joslu un daļu no slēgta tramvaja sliežu posma. Uzreiz domāju, kur Rīgā mēs varētu ko tādu atkārtot zinot jau esošās problēmas ar remonta darbiem, sabiedriskā transporta un velo joslu jūkli.

Autobusā tomēr ir cilvēks, kas to “pieskata”

Izrādās testa laikā busiņš tomēr īsti nav autonoms – tam ir nepieciešams operators – apmācīts cilvēks, kurš, izvērtējot situāciju, spēj apstādināt pašbraucošo transporta līdzekli. Kamēr gaidu operatoru, jo trāpīju tehniskajā pauzē, pētu brīnumu no visām pusēm. Vizuāli tas man pirmajā mirklī atgādina ielu mazgājamo tehniku, tikai ar lieliem logiem un bez birstēm – kantains, lieli stikli, vienas durvis. Uz jumta var redzēt navigācijas un komunikācijas izvirzījumu, priekšējā un aizmugurēja logā (patiesībā busiņam nav priekšas vai aizmugures – tas brauc līdzīgi kā vilciens – uz priekšu un atpakaļ) ir iebūvētas kameras. Interesanti, ka logu tīrītāji nav domāti, lai pasažieri redzētu uz kurieni tiek vesti, bet gan lai attīrītu kameras skatu. Sānos ir iebūvēti attāluma sensori un, jocīgi, bet arī baterijas indikators ir labi redzams no ārpuses – ļauni jokojot, ja deg sarkanā iedaļa – nekāp, var apstāties!

Nenoliedzami iedzīvotājos un tūristos šis dīvainais transporta līdzeklis izraisa interesi un braukt gribētāju ir gana daudz, bet tā kā biju pie busiņa laicīgi, īpaši nesatraucos, jo esmu rindas priekšpusē. Durvis atveras, kāpjam iekšā, un, ja tehniskajā specifikācijā un kabīnē var izlasīt, ka ietilpība ir 12 pasažieri, tad operators gribētājus jau aptur pie astotā pasažiera – kā vēlāk noskaidroju, testa laikā drošības nolūkos netiek aizpildītas visas stāvvietas – 6 sēdvietas + 2 stāvvietas.

Esmu iekšā – biju dzirdējis mītus par to, ka ar kājām ātrāk – skatos, ka info panelī nerāda ātrumu, tikai sākuma un gala pieturu, baterijas atlikumu, laiku un, protams, atbalstītāju logotipus.

Domāju, kā lai izmēru ātrumu – par laimi ikdienā lietoju Endomondo – slēdzu iekšā un tieši uzsākam kustību. Sākums daudzsološs – pirmajos 100 metros sasniedzam 9,26 km/h, bet ar to arī prieki beidzas, jo ir gan gājēju pāreja, gan sarkanā gaisma, gan no speciālās joslas pārbraucam uz tramvaja sliedēm (šī vieta ir redzama video). Turpmākais ~ 400 metru ceļš tiek veikts ar labi ja 3 km/h ātrumu. Esmu vīlies. Pēc neilga mirkļa neizturu un sāku runāt ar busiņa operatoru – kāpēc mēs braucam tik lēni? Par ko saņemu skaidrojumu – tā kā josla ir šaura, tad pie katras norobežojošās barjeras un elektrības staba tas bremzē. Tieši šī pārlieku lielā centība un lēnums ar kādu busiņš centās izbraukt taisni starp stabu un norobežojošo stabiņu manī radīja neuzticības sajūtu šai tehnikai atlikušajā ceļa posmā.

Autobusiņš nav nemaz tik vieds

Turpinu taujāt un atklājās, ka šie konkrētie busiņi nav spējīgi autonomi pārvietoties dzīvā pilsētvidē – tiem iepriekš ir ieprogrammēts maršruts, pie kura tas cenšas visu laiku turēties. Pašreizējais algoritms konkrētajā modifikācijā neparedz motīvus kā izvairīties no šķēršļiem, teorētiski tas māk apbraukt nelielus šķēršļus, kas pilnībā to nenovirza no trajektorijas, bet ja šķērslis ir ceļa vidus zonā, tad, visticamāk, tas vienkārši apstāsies, raidīs signālu un gaidīs kamēr šķērslis pazudīs.

Man neuzkrītoši izdevās nofotografēt operatora slepenos ieročus

Operators ar prieku pastāstīja, ka dienas interesantākā daļa ir manuāli ar vadības pulti vizināt šo transporta līdzekli uz depo, kur tas tiek apkopts, uzlādēts un nomazgāts. Iedomājaties, ka bērnībā spēlējāties ar vadāmu auto, bet tagad ir iespēja to vadīt esot pašam tajā, turot rokās vadības pulti nevis stūri.

Vārds pa vārdam un atklājās vēl dažas interesantas nianses vai pareizāk sakot tehnoloģijas nepilnības, kas pieprasa operatora fizisku klātbūtni. Sensori nesaprotas ar luksoforiem, tie neatpazīst krāsas un testa maršrutā esošajiem luksoforiem būtu jāsajūt, busiņa tuvošanos, lai pārslēgtu gaismas, atbrīvojot tam ceļu. Bet šodien, kā par laimi, sistēma visu laiku rāda sarkano gaismu un operatori pie gājēju pārejas, drošības nolūkos, stādina busiņu manuāli. Izbraucu abos virzienos – vienā virzienā, pateicoties gājēju steigai, operators reāli spieda stop pogu – tiesa, operators to izdara tik neuzkrītoši, ka, ja neatzītos un pie kustības uzsākšanas nebūtu skaņas signāla, tad pasažieri un apkārtējie to pat nepamanītu.

Jautāju, cik ātri tehnika spēj reaģēt un vai spēj apstāties, ja priekšā izskrien, piemēram, bērns – operators mani mierināja atbildot, ka brīžiem sensoru pārlieku lielā jutība ir traucējoša, jo tas var apstāties no lapu virpuļa vai tuvu lidojoša putna, kā arī minēja, ka pagājušās nedēļas lietus gāzēs buss vienkārši apstājies uz apmēram 2 minūtēm, jo logu tīrītāji nespēja attīrīt kameru.

Kopumā – visnotaļ interesants piedzīvojums – ja esiet Tallinā – noteikti iesaku izmēģināt – lēnākais iespējamais brauciens – gandrīz septiņas minūtes.

Līdz reālam pielietojumam vēl tāls ceļš braucams

Domājot par racionālu pielietojumu – ļoti ceru, ka Rīgā netiks ieviests kas šāds kā sabiedriskais transportlīdzeklis – vismaz ne šajā gatavības līmenī. Kaut kā tomēr vairāk uzticos fiziskiem sabiedriskā transporta vadītājiem – tas tomēr nav lidostas vilciens, kuru vada attālināti bez klātesoša operatora.

Manuprāt, šādi automatizēti busiņi ir ideāls ieguvums topošajam Avārijas brigādes parkam vai Tērvetes Dabas parkam, vai Rīgas Zoo – kur nosacīti “zaļi”, bez steigas un motora trokšņa pa iezīmētu maršrutu vizināt apmeklētājus.

Video: Easy Mile gājēju pāreja un joslas sašaurinājums + ātrums salīdzinājumā ar pilsētas plūsmu 09/08/2017@Tallina

  • Budzis

    jūdze? 600 metru? skuteli, tu par galīgu ambāli jau esi pārvērties?

    • digitalk

      Aigars izlaidis ‘1’ un Kristaps vainīgs?

      • Budzis

        ai takš beidz to guru aizstāvēt. turklāt patiesībā jā, ir vainīgs. viņš te kaut kur lepni sevi par redaktoru dēvē.

      • Budzis

        un vēl – nav nekādu 1 izlaidis. endomondo skrīnšotā skaidri redzams 0,63km. ja redaktors būtu kaut nedaudz pārlasījis nevis pašiepriecinājies par pašbraucošo akvāriju, būtu arī normāli piekoriģējis tekstu, lai stāsts iet kopā.

      • Kristaps Skutelis

        Tā, autors tiešām nofeiloja ar jūdzi un es konkrētajai vietai arī kaut kā nepievērsu pietiekami lielu uzmanību. Tātad, šoreiz vainīgi mēs abi. Bet nu raksts ir salabots.

        Tagad parunāsim par svarīgākām lietām. Kā būtu, ja piesiešanos nebūtiskām detaļām nomainītu ar savu smadzeņu pakustināšanu un komentāra par tēmu sagatavošanu? Jo pagaidām es vēl neesmu drošs kurš no mums trijiem šoreiz ir lielāks ambālis. Bet šķiet, ka kāds anonīmiķis, kam nikneims sākas ar burtu B. Kāpēc tik agresīvi? Tāpēc, ka ir reāli apnicis, ka visādi grammar nazi piesienas pie nebūtiskām niansēm, bet nav spējīgi aizsāktajai sarunai piešķirt kaut kādu jēgpilnu pienesumu. Turpmākās darbības Tev tagad ir ļoti skaidras – vai nu komentē kvalitatīvi un par tēmu, vai prom uz Apollo!

      • Andis Jurjans

        Tie nav grammarnazi, tie ir grammarpidari.
        Tak skaidrs, ka jūdze ir vārdu spēle no tramvaja nosaukuma.

      • Martins Baumanis

        nop, arī Endomondo ir 0.63 km, ka guži nav jūdze. (pat ne pusjūdze)

      • digitalk

        da labi, skaista vārdu salikuma pēc nosauca jūdzi, lai saskanētu ar firmas nosaukumu un asociētu ar ‘last mile’ telekomunikācijās un piegādēs. tāpēc Kristaps jāsauc par šaurpierīti?

        btw, raksts interesants, daudz interesantāks par visādām pliekanām, pašslavinošām presrelīzēm.

      • Aigars Vilcāns

        Paldies par aizstāvību @ciparruna:disqus un raksta kopvērtējumu – prieks censties.
        No Savas puses atdzītu – kļūdījos, bet biju tā pārņemts ar vārdu spēli + Endomondo fiksētais attālums un ikdienas 60mph kas ir 100kmh man maldīgi pazuda tad vieninieks, Bet galu galā – vai tad no tā mainās konteksts? Busiņš no tā nekļūst ne viedāks no minētais ceļa gabals ātrāks…

  • Jānis

    Izskatās, ka operatoram vairāk kreņķu pieskatot to tehnikas brīnumu, ne kā ja pats sēdētu pie stūres!

    • digitalk

      a kā citādi nākotnes transportu uzbūvēsi?
      var, protams, celt atsevišķu infrastruktūru (kā dzelzceļš), bet tad būsi ierobežots ar infrastruktūras izplatības robežām.

      • xxx2

        Kā kā? Skaidrs ka laboratorijā un ne jau pa nodokļu maksātāju naudu!
        Bez tam lai trenētu “mākslīgo intelektu” nebūt nav nepieciešama reāla vide – mūsdienās virtuālās realitātes tehnoloģijas ir pietiekami atstrādātas (piemēram avio simulatori) lai visa izstrāde varētu notikt virtuālā vidē un verķi varētu laist uz ielām tikai tad, kad viņš māk ideāli izbraukt virtuālā vidē! Un te pat nevajag reālu verķi – viens dators simulē vidi, otrs pa viņu brauc!
        Kārtējā nodokļu maksātāju naudas izšķiešana – šoreiz gan Igaunijas nodokļu maksātāju!

      • digitalk

        a varbūt tas virtuālajā vidē arī izbrauc?
        un AI tur visticamāk nav, tāpat kā naudas izšķērdēšanas.
        nepiesauc klišejas.

        > te pat nevajag reālu verķi – viens dators simulē vidi, otrs pa viņu brauc!

        tu būsi pārsteigts, cik grābekļu izlien uz fiziska verķa, kad simulācijā viss bija oki-doki…

      • Kristaps Skutelis

        Tu taču saproti, ka šis konkrētais projekts ir Igaunijas PR triks? :)

  • A

    Šo akvāriju ar putekļusūcēja robota smadzenēm ur grūti nosaukt par pašbraucošu auto :)

    • Aigars Vilcāns

      Jebkuram robotam ir vajadzīgs operators – konkrētajā piemērā atšķirība ir tikai tajā, ka šobrīd testa laikā katrā busiņā ir cilvēks, bet pēc testa perioda un maršruta galīgas izveides tas kļūst autonoms un viens operators spēj attālināti vadīt neskaitāmus busiņus.

  • anonymous

    Nu bet tas ātrums ir gaužām lēns, vietējie tiešām izvēlas šo, vai tas tik tā, ponta pēc tūristiem ko parādīt? Londonā ir pašbraucošie vilcieniņi, reāli funkcionējoši, nebrauc lēnāk kā kā parasts ar vadītāju, bet šie? Lab, saprotu, vilciens un ceļu satiksme nav gluži tas pats, bet neizskatās, ka šim rāpulim arī ļautu piedalīties kopējā satiksmē- tāpat čunčina pa savu norobežoto josliņu.

    • Aigars Vilcāns

      Maksimālais ātrums jau teorētiski ir pieņemams – vismaz pēc tehniskās specifikācijas 40km/h un 20km/h kruīzā. Šobrīd vienīgi tas ir tiešām manuprāt pārāk tramīgs un būtu grūti sasniegt arī tos 20km/h jo piebremzē pie katra mazākā šķēršļa…

      P.S. Ražotāja mājas lapā ir pieejami video kur tas brauc jau pieņemamā ātrumā. Igaunijas gadījumā, kā pats operators teica – tehniski atvēlētā josla ir nedaudz par šauru, lai busiņš justos komfortabli, bet tad nāktos veidot norobežojumus uz braucamās daļas ko savukārt nepieļāva pašvaldība. Sākuma posms kas ir bildēs ar lielajām barjerām – tur jau paspējām ieskrieties – lēnais stāsts veidojās trases garākajā posmā, kurš ir izveidots uz tramvaja sliedēm.

    • REALAIS

      Par kuriem pašbraucošajiem vilcieniņiem Londonā tu runā? DLR?

      • anonymous

        Jā, DLR

      • REALAIS

        Bet DLR brauc pa sliedēm kā metro vai vilciens ne pa ielu. Okey pilnīgi automātiski brauc. Bet tik un tā pavadonis ir katrā no viņiem un kontrolē durvis.

      • anonymous

        Nav vis katrā pavadonis, esmu braucis pilnīgi viens visā vagonā, nākamreiz gadīsies- nofočēšu.

      • REALAIS

        Ne jau katrā vagonā. Ir viens uz vienu transportlīdzekli. Un kā minimums dlr ir 2 vai 3 vagoni. Tas ka vienā nav, nenozīmē ja viņa nebūtu pruekšējā vai aizmugurējā vagonā. Pavadonis kontrolē durvis vai nu sēžot priekšā, vai no jebkurām durvīm, pie katrām durvīm ir kontroles pogas un public annoucment sistēma. Plus vēl viņš staigā cauri un pārbauda biļetes ar devaisu. Plus viņš atgādina kur ko un kā var samainīties lielākajās pieturās.

        No sākuma es arī domāju, ka viss ir automātiski, bet tā nav. Durvis DLR pats netaisa ciet.

      • REALAIS

        Tikko izbraucu. 15 dienā, svētdienā, pāris cilvēki, un sieviete oranžā vestē ar atslēgu kontrolē durvju atvēršanu un aizvēršanu un gatavs uzsākt braukt 3.vagonā.

  • x

    cerams, ka zaļā krāsa nav atsauce uz “zaļo jūdzi”!

  • edgku

    Vērtīgs raksts, paldies :)

  • edgku

    Btw, tas ātrums Igaunijā mož ir gana iespaidīgs… :)

  • Uldis M.

    par šāda veida transporta ieviešanu Rīgā, man uzreiz ienāca prātā ka mūsu jaunos tramvajus varētu uztaisīt autonomos – kas tur – saliec tik radarus priekšā kas automātiski bremzēs pie šķēršļiem un lieta darīta, pat stūrēt nevajag.

    • x

      RS nomazgās trambuļus ar popu svētīto nanoūdeni un nebūs nekādu sadursmju D

  • Juris

    Kristap,
    Labs materiāls. Tev ir īpaša interese par autonomo transportu, jeb Tallinas reklāma nostrādāja? :-)

    • Kristaps Skutelis

      Paldies, šoreiz raksts no mūsu lasītāja Aigara. Bet ja viņš nebūtu bijis Tallinā un es nesarunātu ar viņu šo rakstu, pats ņemtu un aizbrauktu palūkoties to busiņu. Par šo projektu biju jau vairākas reizes lasījis tehnoloģiju medijos un tēma kā tāda man šķiet interesanta. Šobrīd tas pa lielam ir eksperimentāls kosmoss, bet jau pēc gadiem 5-10 būs gana izplatīts pārvietošanās veids, arī pie mums.