Grāmatniecība ir radošā tautsaimniecības nozare. Gluži tāpat kā mūziķi, aktieri, dejotāji vai arhitekti ar savu darbu dod ieguldījumu katras valsts labturībā, tāpat arī rakstnieki, tulkotāji, redaktori, korektori, tehniskie redaktori, mākslinieki, maketētāji un citi “neredzamie darbinieki”, kas piedalās katras grāmatas vai cita drukātā vai digitālā produkta izstrādē un realizācijā, papildina valsts kasi. Šoreiz atstājot otrajā plānā tādus apgalvojumus kā grāmatniecība veicina nācijas intelektuālo spēku, stiprina identitāti vai ļauj mums izdzīvot citas dzīves – protams, šie visi ir patiesi apgalvojumi –, tomēr atļaušos apgalvot, ka katra valsts galvenokārt ir ieinteresēta pelnošu nozaru dzīvotspējā. Tieši tāpat kā autorūpniecība, naftas ieguve, augstās tehnoloģijas vai medicīna arī grāmatniecība dod ieguldījumu valsts ekonomikā. Šobrīd neskatīsimies uz tādiem neapšaubāmi vērā ņemamiem faktoriem kā valsts iedzīvotāju skaits un lasītāju skaits, bet aplūkosim kādu nozarei būtisku jaunumu.

Grāmatniecību ekonomikas analītiķi bieži vien dēvē par konservatīvu nozari, tomēr tieši šī nozare pēdējos divdesmit gados ir piedzīvojusi vienas no straujākajām ceturtās industriālās revolūcijas pārmaiņām. Lūk, un šie paši analītiķi ir gana pārsteigti, cik ātri un veiksmīgi grāmatniecība ir pielāgojusies digitālajam laikmetam. Šobrīd reti var atrast kādu izdevēju, kas vai nu paša spēkiem, vai kā ārpakalpojumu neizmanto iespēju lasītājiem piedāvāt darbus e-formātā. Lai arī ar e-grāmatu ēras sākšanos 21. gadsimtā ne viens vien paredzēja drukātās grāmatas ātru nāvi, 2015. gads pierādīja, ka nozare ir stabilizējusies un tieši drukātie darbi piedzīvoja procentuāli lielāko pieaugumu (piemēram, šis ir labs The New York Times raksts). Arī 2016. gadā ik ceturksni tiek ziņots, ka drukātie izdevumi stabili ieņem līderpozīcijas. Tomēr līdzās drukātajiem darbiem draudzīgi sadzīvo e-grāmatas izdevēju vietnēs, abonēšanas servisos un bibliotēku piedāvājumā tajās valstīs, kur izveidotas pārskatāmas, drošas, ērti lietojamas platformas.

Decembris grāmatniecības pasaulē iesākās ar kādu ilgi gaidītu ziņu, proti, 2016. gada 1. decembrī Eiropas Komisija paziņoja, ka turpmāk katra Eiropas Savienības dalībvalsts ir tiesīga arī e-grāmatām un digitāli izdotiem laikrakstiem noteikt samazināto PVN likmi. Par samazinātās PVN likmes piemērošanu elektroniskajiem izdevumiem tika runāts jau vairākus gadus, taču tie tika iedalīti pakalpojumu kategorijā. Salīdzinošie dati par PVN likmēm drukātajiem un to ekvivalentajiem elektroniskajiem izdevumiem ES norādīja uz diezgan vienotu tendenci: vidēji PVN drukātajiem darbiem ir 7,6%, savukārt elektroniskajiem – 19,9% (interesants pētījums ir izlasāms šeit). Atgādināšu, ka Latvijā šīs likmes ir attiecīgi 12% un 21% – augstāk nekā vidēji ES dalībvalstīs. Vienlaikus arī jāatzīmē, ka vairākās ES dalībvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā, drukātajiem izdevumiem PVN likme ir 0%.

Kāpēc vispār notika šāda augsta līmeņa lobēšana konkrētai produktu grupai? Galvenais pamatojums projekta virzībai bija vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana informācijas piekļuvei neatkarīgi no lasītāja izvēlētā darba formāta. Samazinātā PVN likme elektroniskajiem izdevumiem ir kā labs Briseles ierēdņu žests, norādot, ka darbiem jebkurā formātā ir vienlīdz būtiska loma nācijas kultūrā, informācijpratības veicināšanā un vārda brīvības sekmēšanā. Projekta atbalstītāji arī norādīja, ka šāds lēmums veicinātu e-grāmatu tirgus attīstību un lasīšanu kā tādu. Vidēji tiek lēsts, ka ES e-grāmatu tirgus veido vien 1,6 %, un PVN likmes samazināšana būtu kā valsts atbalsts riskantā projektā. Par PVN likmes samazināšanu elektroniskajiem izdevumiem iestājās gan izdevēji, gan autori, tos pārstāvošās asociācijas, kā arī lasītāji.

Un nu seko sadaļa, kas sākas ar “bet”. 1. decembrī EK pieņemtais lēmums ir tikai rekomendējošs. Tas nozīmē, ka katra ES dalībvalsts vietējās likumdošanas ietvaros var izrādīt labo gribu un e-grāmatas pielīdzināt drukātajiem ekvivalentiem, taču ir vienlīdz tiesīgi arī turpmāk noteikt, ka elektroniskie izdevumi turpina būt “pakalpojumi”. Jebkurā gadījumā nav paredzams, ka EK atļauja samazināt PVN likmi pat nolēmumu atbalstošajās valstīs varētu stāties spēkā ātrāk kā 2017. gada otrajā pusē.

Par to, kā uz lēmumu reaģēt taisās Latvijas valdība, izdevējiem šobrīd nav ziņu. Zinot saspringto budžeta situāciju, ticamāks ir variants, ka PVN samazinātā likme uz e-grāmatām netiks attiecināta (bet es būtu ļoti priecīga, ja pēc gada šī pesimistiskā prognoze būs apgāzta!), jo valstij šķiet svarīgs katrs cents, kas ieripo kopējā naudas makā, un kas gan var būt labāks, ja nauda ieripo bez ierēdņu pūlēm. Pārzinot e-grāmatu “virtuvi” un vērojot globālās norises pasaules tirgū, būtu jāmin arī tas, ka pēdējā gada laikā ir vērojama aktīva autoru un to pārstāvošo profesionālo organizāciju kustība par lielāku autoratlīdzību saņemšanu tieši no e-grāmatām. Vēsturiski kopš pirmajām e-grāmatām vienmēr šim formātam ir bijušas lielākas autoratlīdzības (jo kurš gan vēlas riskēt ar savu darbu). Ir gadījumi, kad e-grāmatu sagatavotājiem pat jāizvērtē, vai obligātie maksājumi platformu uzturētājiem, aģentūrām, autoriem (nerunājot par PVN likmi) nosegs e-grāmatas sagatavošanas izdevumus.

Šobrīd Latvijas e-grāmatu izdevējiem un aktīvajiem lasītājiem atliek nogaidīt un sekot līdzi EK lēmuma īstenošanai (vai neīstenošanai) mūsu valstī. Taču Latvijas kontekstā, iespējams, daudz būtiskāk būtu valstiskā līmenī grāmatām noteikt vēl zemāku PVN likmi un sekot to valstu piemēriem, kurās PVN grāmatām ir 0% vai 5%. Šādā gadījumā gan valsts pozitīvi parādītu rūpes par jau tā salīdzinoši nelielo latviešu valodā lasošo skaitu.

Pastāsti citiem:
  • Lapsinieks

    “Ir gadījumi, kad e-grāmatu sagatavotājiem pat jāizvērtē, vai obligātie maksājumi platformu uzturētājiem, aģentūrām, autoriem (nerunājot par PVN likmi) nosegs e-grāmatas sagatavošanas izdevumus.”

    Tiešām? E-grāmatas sagatavošanas izmaksas? Kādas tās ir, drīkst?

    • digitalk

      te drīzāk jāuzdod jautājums – kādu e-grāmatu sagatavošanas izmaksas? ja tas būs kārtējais DRM PDF suņasūds (kaut kā tak jānosauc latviski bullshit), tad izmaksas būs uz uz viena datorsalicēja darbadienu.

      ja uz normālām e-grāmatām un vēl ar bildēm, tad gan cipars būtu apspriešanas vērts. a ja vēl interaktīvās bērniem?

      • Tu taču esi pamanījis, ka Zvaigzne jau labu laiku no Adobe DRM aizsargātām e-grāmatām (tas bija murgs, piekrītu) ir pārgājusi uz social DRM, kas nozīmē to, ka grāmatas tagad ir pieejamas vairākos formātos un ērti izmantojamas dažādās ierīcēs.

      • digitalk

        > Tu taču esi pamanījis, ka Zvaigzne jau labu laiku

        diemžēl nē. pēdējā beletristika tika aizņemta no drauga grāmatplaukta ar mērķi iepazīstināt jauno paaudzi ar Šeklija gabalu. e-grāmatu sarakstos latviski neko noderīgu sev neredzu.

    • Tu domā, ka e-grāmatas rodas pašas no sevis un maketu tām nevajag kopā salikt?

      • Lapsinieks

        gribi par to nopietni parunāt?

      • Tā kā stāvu ļoti tuvu latviešu e-grāmatu izstrādes procesam, tad, jā, droši varam par to parunāt ;)

      • Lapsinieks

        OK. (tā kā es ar stāvu tuvu – man gan bijusī, gan esošā gf ir tulkotājas, pats esmu licis kopā n-grāmatas uz druku un pates taisījis e-grāmatas). Izejas punkts, kā jau katrai grāmatai – autors. Autors uzraksta grāmatu. Pieņemsim – literatūras darbu. (vai arī šis viss ir par kādām speciālām megagrāmatām? enciklopēdijām?) Stiepj uz izdevniecību. Grāmatu saliek – +/- pārsvarā indizainā vai pat ilustratorā (ha-ha); šodien pat no worda var noripnāt drukas fdf, ja nav līkas rokas. Un ja nav līkas rokas, tad parastu grāmatu salikt ir pāris stundu darbs. Ja mēs runājam par reālām izmaksām, tad tās ir lielas (drukāšana minimālajai tirāžai) tieši drukas versijai. Es Tev varu pievest n piemērus no pasaules, kad raksnieks uzraksta grāmatu, sataisa pats e-grāmatu, pats ieliek amazonā, promotē pats un gūst pasaules slavu. Tātad – mans jautājums bija – kas ir obligātās izmaksas, kas minētas rakstā.

      • Mēs šeit runājam par Latvijas nevis globālo situāciju un latviešu grāmatas Amazon nevar publicēt. To var darīt citos servisos, piemēram, Apple grāmatu veikalā, kas nav gluži bezmaksas pasākums. Grāmatas un e-grāmatas makets ir līdzīgs, bet nav viens un tas pats, e-grāmatai tomēr jāiegulda papildus darbs. Pareizi saki, ja pieaug grāmatas sarežģītība (bildes, tabulas u.c. elementi), tad e-grāmatas maketa sagatavošana ir laikietilpīgāks process. Beigās nonākam līdz autortiesību jautājumam un te ir jāņem vērā, ka ir atšķirīgas maksas/tiesības grāmatu izdot papīra un elektroniskajā formātā. Tāpēc lokālajiem grāmatu izdevējiem (saprotot šeit pastāvošo mazo pieprasījumu pēc e-grāmatām) ir jāparēķina vai konkrētās e-grāmatas izdošanas izmaksas vispār būs iespējams atpelnīt.

        Globālā tirgū izdodot grāmatas kādā no lielajām valodām situācija, protams, ir savādāka.

      • Lapsinieks

        jā, bet ja mēs runājam primāri par literatūru (kas ir lielākā daļa grāmatu) tad visos sīkumos drusku pārspīlējot aina sanāk melna. Pat pvn 10 vai 20 nav nekāda katastrofa. Un vispār – labai mantai nekad NAV šķēršļu un problēmu. Ir izaicinājumi. Mūsu izdevniecībām e-grāmatas zin kāpēc ir karsts kartupelis un urbāno leģendu producēšanas lauciņš? Jo tur jāpārkārto visa autoru, tipogrāfiju un autortiesību aģentūru čakarēšanas shēma.

      • Grūti spriest, nesekoju mazo izdevniecību centieniem apčakarēt savus autorus, lasītājus un pašus.

      • Lapsinieks

        mazo? vai Jumava, piemēam, ir maza? offtopiks, bet šie pat nav pumpuriņi. OK, visi mīnusi ir nobāzti uz citām firmām – man plauktā mētājas tiesiskās aizsardzības mape – tie ir simti tūkstoši parādu – tur ir gan visas tipogrāfijas, gan autori, tulkotāji, mākslinieki, pat Raimonds Pauls :D Un viss tikai tālab, ka īpašnieki paši grib peldēties naudā. Viss pārējais ir otršķirīgs. Fonam noder bļaustīšanās par PVN, vai par kādām citām grūtībām. http://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/isa-pamaciba-krapnieciba-papildinats-914-14153794

      • digitalk

        > Un ja nav līkas rokas, tad parastu grāmatu salikt ir pāris stundu darbs.

        nu gan pārspīlēji, tas jau stāsts par ideāli apaļu grāmatu vakuumā, ja viss melnais sagatavošanas darbs izdarīts :)

      • Lapsinieks

        nē, ideālu trīsstūra. sagatavošanas darbs nozīmē, ka veikta gala korektūra. lai saliekot, var izskriet cauri vai nav kļūdas pārnesumos, kaut kur rindkopas ne tā sadalītas , satura rādītājs korekti.

      • digitalk

        e-grāmatas gadījumā būtu jāpastrādā, ja papīra izdevumā vēl joprojām jāčeko kļūdas pārnesumos – e-grāmatai taču var mainīt fontu izmēru (ja tas nav nebaudāmais PDFs), t.i. izčeko visus pārnesumus? drīzāk uzliks mīksto…

        rindkopas gan laikam pofig, sadalījumu pa lappusēm tur īsti nav un rules, ka rindkopā nedrīkst palikt viena rinda vai pārnesums nedrīkst būt pāršķiramā lapā nobeidzošais, īsti nestrādā.

        ps. par ‘apaļo grāmatu vakuumā’ laikam nenoķēri referenci uz anekdoti par apaļo zirgu vakuumā :)

      • Lapsinieks

        nezinu joku. bet vai tagad kāds softs ideāli automatizē pārnesumus latviski – nezinu. šaubos. Bet digi grāmatām var iztikt.

      • digitalk
      • Lapsinieks

        Anekdotei vai nu jābūt īsai un kodolīgai vai nu par ēbrejiem.

      • digitalk

        dīvainas prasības humora formai anekdote, kur, kā tautas folklorā, bieži viss izstiepts uz trim personāžiem, bet ja nu tev tā vaig –

        šī anekdote tiek piedēvēta Izraēlas bioķīmiķim Āronam Kaciram-Kačaļskim. derēs kā prūfs? ;)

  • Atļaušos pievienot savas domas par šo. Nesen izdevu grāmatu (pats no sava uzņēmuma) un sagatavoju arī e-grāmatu. Bez DRM. Un patiesībā jāsaka, ka to darīju tikai tādēļ, ka atbalstu e-grāmatas.

    Pārdošanas rezultāti? :) Varu ļoti precīzi pateikt uz doto mirkli – 0 EUR un 0 Centi. Nevienam nafig nevajag elektronisko grāmatu izņemot 2 e-grāmatu servisus, kuri abi ir finansiālās problēmās un līdz ar to līdz manim visticamākais nonāktu nekas pat ja tur būtu kāda pārdošana.

    Arī no visiem uzrunātajiem žurnālistiem un blogeriem, tikai viena palūdza elektroniski, un kā nojaušu tad tikai tādēļ, ka pirms lasīšanas jau bija skeptiska par saturu.

    Attiecībā uz PVN – tas nedaudz ietekmē pieprasījumu, bet ne tik būtiski, lai izšķirtu pirkt vai nepirkt grāmatu. Galvenokārt PVN ir kā nasta tirgotājiem un rezultātā nedaudz samazinās tā daļa, kas tiek līdz autoram. Pie Latvijas apjomiem autors par darbu saņem labi ja 500 EUR līdz pāris tūkstošiem EUR, ja darbs tāds pieprasīts. Pērk jau galvenokārt tulkotos ārzemju darbus un visa tā nauda aiziet uz ārzemēm.

    Var jau protams teikt, ka PVN mainīs kaut ko, bet realitātē tas maz ko mainīs, jo Latvijā grāmatu tirgus vienkārši ir niecīgs.

    Ja jau esi izlasījis šo komentāru šitik tālu, tad atļaušos pievienot arī linku uz grāmatu un iegādes iespējām. Ceru, ka Kristaps neņems ļaunā. :) https://piezimes.lv/2016/12/28/neticesi-ir-vairak-ka-100-vietas-kur-var-nopirkt-gramatu/

    • Lapsinieks

      Dažas piezīmes – lai būtu pavisam korekti, vajadzētu arī izstāstīt cik liela ir drukātā tirāža, cik jau ir pārdots (nevis nogrūsts uz vairumtirdzniecību) un cik maksā veikalā vs e-grāmata.
      Kas ir Latvijas grāmata un cik no Latvijā pārdotajām grāmatām tur tiek pardotas? Vispār, man patī lapas, kur bez reģistrēšanās nevar apskatīties piegādes noteikumus… https://uploads.disquscdn.com/images/54629caa9a551704acec223f8384dd945095f1ba0348853cca2140a03c87d4b3.jpg

      mazliet analoģijas ar viedtālruņiem: ja tu uztaisi appu kā santehniķim izmērīt poda aizdambējuma līmeni un palaid to tikai appstorē, tad iespējams… ka pārdošanas rezultāts būs nulle, jo diez vai aifons būs izplatīts santehniķu vidū… es tā drusku nobrutalizēju speciāli… jo man liekas, ka pie mums tie lasītāji vēl ir tik neizplatīti, ka pagaidām var teikt (nosacīti), ka ir grāmatas kam būs kautkādi pārdošanas apjomi un kam būs zero. Izzīžot no pirksta – Danielas Stīlas lasītāju vidū varbūt e-lasītāju īpatsvars ir nulle, kamēr Džobsa biogrāfijas lasītāju vidū 50%.

      Par tulkotajiem darbiem un to, ka nauda aiziet uz ārzemēm – nu šitās ir pilnīgas blēņas. Neminēšu vārdā, bet viena pag.gada grāmatele, kas tika nopārdota 1000 tirāžā un veikalā maksāja 12.50 rubļus – tātad kopsumma 12500 rubļu – autoram uz Francūziju aizgāja 500 rubļi – tātad, apmēram 4% no kopprodukta. 96% – aizgāja nodokļos, izdevniecības darbs, tulkošana, tipogrāfijas. Starp citu – tas ir stipri vairāk, nekā ja autors būtu vietējais.

      • “Latvijas grāmata” ir viens no lielākajiem grāmatu distribūtoriem Latvijā. (Jānis Roze ir otrs lielākais). Abiem ir piegādāts ievērojams apjoms grāmatu, bet šobrīd nav precīzas informācijas par realizāciju, jo tikai Janvārī to uzzināsim.
        Ko varu atklāt ir ko es pats droši zinu. Grāmatas kopējā tirāža ir 1505 gab un pie manis ir vēl 874 gab. :)

      • Lapsinieks

        nu tad janvārī arī parunāsim.