Reklāma

Testējam Husqvarna Automower robotizēto zāles pļāvēju: intervija ar Husqvarna Latvia vadītāju Juri Marhileviču

Jaunākie raksti

Latviešu 3D fotonikas un optisko risinājumu uzņēmums “Lightspace Technologies” piesaistījis 800 000 eiro

Latviešu uzņēmumi jau daudzkārt pierādījuši, ka, ja ir vēlme, pacietība un labvēlīgi apstākļi, iespējams izlolot patiesi veiksmīgus uzņēmumus, arī...

Apple iPhone 13 apskats – nekas īsti jau nav mainījies, bet tomēr…

Vēl viens gads riņķī, un Apple atkal ir izlaidis atjauninātu un uzlabotu uzņēmuma galveno produktu - iPhone viedtālruni. Apple...

“Tele2” pieslēgumu skaits pārsniedzis 1 miljonu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos palielinājies par 8,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu,...

Kopējais Tet grupas apgrozījums šogad audzis par 7%, eksports – par 37%

Šī gada deviņos mēnešos Tet grupas kopējais apgrozījums sasniedzis 174,6 miljonus eiro, augot par 7%, salīdzinot ar attiecīgo periodu...

Luminor uzņēmumiem turpmāk atvērs norēķinu kontus attālināti

Turpinot bankas pakalpojumu digitalizāciju un pielāgošanos ārkārtējās situācijas apstākļiem, sākot ar šī gada oktobri uzņēmēji varēs atvērt Luminor jaunu...

Roboti vairs nav pasakainas ierīces, ko varam redzēt tikai filmās. Mūsdienās ikdienā apkārt darbojas mazāki un lielāki roboti un to galvenais uzdevums – darīt darbus, ko cilvēks nespēj vai nevēlas veikt un tādējādi padarīt mūsu ikdienu patīkamāku. Interesanti, ka latvieši ir pasaulē labākie robotu būvētāji un “dresētāji”.

Pieņemu, ka daudziem no jums mājās grīdas sūc kāds robotizēts putekļu sūcējs. Lai arī es pats vēl neesmu sadūšojies šāda robota iegādei, taču ir bijusi iespēja notestēt vairākus dažādu ražotāju modeļus un jāsaka, ka tie savu darbu spēj paveikt pienācīgā kvalitātē. Tomēr putekļu sūcēji nav vienīgie mājsaimniecībā noderīgie roboti, kas ir pieejami Latvijā.

Husqvarna Automower robotizētie zāles pļāvēji
Husqvarna Automower robotizētie zāles pļāvēji

Pirms kāda laiciņa mūs uzrunāja Husqvarna pārstāvji un piedāvāja notestēt Automower robotizēto zāles pļāvēju, kas šobrīd Latvijā ir pārstāvēts ar sešiem modeļiem un var apkopt zālājus ar platību no 500 m² līdz 6000 m². Ierīces ideja it kā pavisam vienkārša – tāpat kā iepriekš testētie putekļu sūcēji braukā pa mājokļa grīdu un uzsūc netīrumus, zāles pļāvējs braukā ap māju un uztur zālāju perfektā kārtībā. Nevarējām laist garām šo interesanto testa iespēju un piekritām uz aptuveni mēnesi ilgo testu. Šim nolūkam piemeklējām kādu privātmāju ar 2000 m² kvadrātmetru platības zālāju, ļāvām Husqvarna pārstāvjiem sagatavot Automower 330X robotu darbam un pēc tam sekojām tā darbībām aptuveni mēneša ilgumā.

DSC08258
Husqvarna Automower 330X testa “poligons”

Trīs rakstu sērijā Kursors.lv atspoguļosim šīs interesantās ierīces testu. Rakstu sēriju iesāksim ar interviju ar Husqvarna Latvija vadītāju Juri Marhileviču, kas pastāstīs vairāk par Husqvarna pieredzi robotizēto zāles pļāvēju jomā un svarīgākajiem šādas ierīces izvēles un izmantošanas aspektiem. Nākamajā rakstā, ko publicēsim drīzumā, atspoguļosim Husqvarna Automower uzstādīšanas procesu un trešajā noslēdzošajā rakstā publicēsim secinājumus, kas gūti pēc tam, kad robots bija kopis zālāju aptuveni mēneša garumā.

Kāda ir Husqvarna zāles robotu vēsture? Kā tas sākās?

Husqvarna robotizētajiem zāles pļaušanas robotiem jau ir 20 gadu vēsture. Pēc būtības robotizētā zāles pļaušanas robota pamata tehnoloģiskā ideja ir līdzīga robotizētajam putekļu sūcējam. Abas iekārtas autonomi pārvietojas, uzlādējas un sūc putekļus vai pļauj zālāju. Programmatūras idejas līmenī abas ierīces ir kā brāļi.

Kuras paaudzes Automower roboti ir šobrīd nopērkami?

Šobrīd aktuālā ir trešā paaudze. Pirmie roboti bija ļoti primitīvi, ja salīdzina ar šodienu. Tos vajadzēja pašam nest uzlādēt. Pieslēdz pie tīkla un robots uzlādējās apmēram 2 stundas un tad apmēram 2 stundas pļauj. Tātad, pie tādiem pašiem gabarītiem kā mūsdienu iekārta, tā spēja apkalpot divas reizes mazāku platību. Un nevarēja pat teikt, ka tie ir autonomi roboti, jo tev pašam jānes uzlādēt un tad jāpalaiž pļavā. Bet nu tik un tā – robots pļauj pats, nevajag pakaļ staigāt.

Vai jau pirmās paaudzes robotiem pļaujamais zālājs bija jāierobežo ar drātīm?

Jā, tas bija uzreiz. Tagad pa šiem gadiem ir attīstījušies signālu pārraidīšanas un nolasīšanas veidi, kā arī algoritmi kā robots pārvietojas. Arī zemē ierokamie vadi ir noklāti ar sudrabu, lai saglabātu vajadzīgo signāla stipruma kvalitāti. Teritoriju izmēri arvien pieaug un mums ir objekti, kur ir iestrādāts līdz kilometram garš vads un viss darbojas. Daļā gadījumu gan ir jāliek signāla pastiprinātājus, bet tas ir tikai jaudīgākajam Automower 265 modelim.

Ar ko jaunākās paaudzes aparāti būtiski atšķiras no iepriekšējās paaudzes produktiem?

Nākamajā gadā uz sezonas sākumu mainīsies produkta paaudze un 2 vai 3 šobrīd aktuālos modeļus nomainīs četri jauni. Jaunā platforma atšķiras ar lietošanu, tā ir daudz intuitīvāka un vienkāršāka, saprotamāka. Iepriekš ar robotu attālināti varēja sazināties nosūtot speciāli noformētas īsziņas, taču tagad jau robots vadāms ar ērtu mobilo lietotni. Tagad pat zāles pļaušanas augstumu var iestatīt no lietotnes, vairs nevajag iet pie robota un manuāli veikt šīs izmaiņas. Daļa robotu modeļu ir aprīkojami ar GPS moduli, kas ļauj noteikt robota atrašanās vietu un tas būs noderīgi, ja to kāds ļaunprātis izlems nospert. Bet pat ja robots tiks aiznests prom, to sargā drošības kods un ierīci nevar bez atbloķēšanas izmantot ar citu uzlādes staciju. Tāpat ar katru paaudzi roboti kļūst efektīvāki un aprīkoti ar arvien klusākiem motoriem, kas ļauj tos netraucēti izmantot visu cauru diennakti. Jā, robots turpinās pļaut zāli arī naktī un ar savu darbību neuzmodinās no miega.

Ja agrāk roboti strādāja tā, ka pļaušanas laukuma zonējumu vajadzēja ieprogrammēt un sadalīt (uzdod procentuāli, kādā zonā un cik pļaut, lai nosegtu vienmērīgi), tad šobrīd jaunie roboti to jau dara automātiski. Protams, ir palikusi iespēja zonas pašam pielāgot manuāli, tomēr prioritāte ir pilnīga automātika. Robots pats izlems kā kustēties, lai viss zālājs būtu maksimāli vienmērīgi nopļauts.

Kādam ir jābūt zālājam un tā platībai, lai ir jēga no šāda robota?

Uzreiz ir jāsaprot, ka konkrētai zālāja platībai ir jāpiemeklē atbilstošs robots. Mazākais un arī lētākais robots paredzēts zālājiem ar platību līdz 500 m². Pilsētās tipiski ir mājas uz zemes gabala no 600-800 m². Ja ņemam nost māju, bruģi, šķūni un garāžu, tad rēķinām, ka atliek aptuveni 300-500 m² zālāja. Mēs redzam, ka tur ir ļoti liels potenciāls nākotnē. Blīvi apdzīvotās pilsētās, privātmāju mazie rajoni – viņiem ir mazi zemes gabaliņi. Protams, apsaimniekot un appļaut šādas platības zālājus neprasa daudz izdevumu un laika, tāpēc cilvēki tiek ar to galā bez robotiem. Cilvēki ne vienmēr gribētu tērēt vairāk naudas, lai kāds pļaušanas darbus darītu viņu vietā. Tāpat nozīmīgs faktors ir vidējais ienākumu līmenis, kas Latvijā nav diez ko augsts. Skandināvijā robota budžets ir 10-15% no viņu algas, varbūt 20%, tad mūsu gadījumā tā cena ir vidējā alga reiz 6. Tas izsaka visu. Tomēr situācija uzlabojas un cilvēki arvien vairāk ir gatavi maksāt par ērtībām.

Mazākais robots šobrīd maksā aptuveni 1100 eiro. Tā uzstādīšanas izmaksas ir vēl aptuveni 100 eiro. Piezīmēšu arī, ka mazākie roboti ir tik vienkārši, ka cilvēks var izlasīt instrukciju un veikt uzstādīšanu arī pats. Eiropā ir pat veikti vairāki testi, kad vienkāršākie robotu modeļi doti cilvēkiem bez tehniskām zināšanām un viņi savos mazajos dārzos pēc lietošanas pamācības izlasīšanas ir spējuši tos paši uzstādīt. Tomēr ja cilvēks pats nevēlas nodarboties ar šādām lietām, tad Husqvarna dīleris var veikt uzstādīšanas darbus. Robota saimnieks tikai pasaka kurus zālāja apgabalus vēlas apkopt un norāda zonas kur robotam nav jābrauc. Balstoties uz šo informāciju, dīlera speciālisti pareizi ievilks norobežojošo drāti un pareizi sakonfigurēs robotu darbam. Rezultātā robots izdarīs maksimāli daudz.

Husqvarna arī nemitīgi strādā, lai atjaunotu programmatūru. Apmēram gadā reizi tiek atjaunota programmatūra un rezultātā pat vecākiem modeļiem palielinās veiktspēja. Daudzi klienti pēc pļaušanas sezonas noslēgšanas izvēlas robotus aizgādāt pie dīlera, kur tie pa ziemu tiek apkopti, atjaunināti un atsākoties pļaušanas sezonai tādējādi pilnībā gatavi darbam.

Kādi ir galvenie ieguvumi no šādas ierīces?

Cilvēki arvien vairāk sāk novērtēt savu brīvo laiku, jo tā kļūst arvien mazāk. Tātad galvenā prioritāte ir iegūtais brīvais laiks. Kā mēs sakām – ar jebkuru citu zāles pļaušanas tehniku tu sev iegādājies darbu. Tu iegādājies iekārtu ar kuru strādāsi. Šī ir vienīgā iekārta ar kuru tu nopērc sev brīvu laiku. Protams, tas nav galvenais un vienīgais ieguvums. Katram jau citi tie kritēriji. Vienam svarīgs brīvais laiks, citam – perfekts angļu mauriņš. Šajā gadījumā iekārta dod abas iespējas.

Kā notiek zāles pļaušana klasiskajā veidā? Tu nopļauj zāli un tad tā aug līdz kaut kādam brīdim, kad tevi vairs neapmierina. Tad to nocērp atkal līdz tam augstumam, kā tev patīk. Tad atkal aug un tu atkal nogriez. Vidēji ir tā – sākumā smuka zāle, tad nedaudz nesmukāka, un tad vēl un vēl nesmukāka. Šie cikli visu laiku turpinās. Robota gadījumā tu iestati sev vēlamo zāles augstumu un tas cikls ir visu laiku vienāds. Līdz ar to, tev vienmēr ir vienāds izskats, vienādā līmenī nopļauts mauriņš. Robotam adaptācijas laiks ir vidēji 1 mēnesis, kopš robots strādā. Pirmos efektus redz jau pēc 2 nedēļām. Tā normāli – pēc mēneša. Zālājs kļūs biezāks un sulīgāks.

Pļaujot zāli svarīgi no stiebra augstuma nogriezt ne vairāk par trešdaļu – tas skaitās veselīgi. Zālei ir pārāk liels šoks, ja tu nogriez par daudz. Tad stiebrs nīkuļo kādu laiku un tad tikai sāk ataugt. Zālājs tāpēc ir retāks un nedzīvāks. Ir nozīme arī izmantoto asmeņu tipam, jo robots regulāri pļaujot ar skalpelējošo nazi zāles stiebru noskalpelē (iegūstam taisnu nogrieztu līniju) un zāle ātrāk atgūstas un turpina augt. Ar citiem pļaušanas instrumentiem zāles stiebrs tiek nosists, jeb noplēsts un šādi pļauts zālājs ilgāk atgūstas. Robota gadījumā starp pļaušanas reizēm zāle izaug ne vairāk kā 5 milimetri. Ko tas nozīmē? Starp zālāju nokrīt tie mazie gabaliņi, kas nepaspēj izžūt, bet uzreiz pārstrādājas kā mikroelementi. Un daudzums ir mazs, bet regulārs. Ja nopļaujam šādu garu zāli, tad tas gabals zemē nesadalās, bet vienkārši aizdambē zemes poras un rezultātā veidojas sūna. Vēl papildus labums – robots ar laiku iznīcina sūnu pat ēnainās vietās, jo augsne vairs nav skāba. Latvijā aktuāla ir arī kurmju problēma. Teritorijā, kurā strādā robots, kurmju nav. Viņiem nepatīk tās vibrācijas.

Robotizēto zāles pļāvēju īpašnieki pat saka, ka viņiem rodas sajūta, ka zāle pārstāj augt. Tā vienkārši ir vienā garumā visu laiku. Pēc tam jau jūti, ka vairs netērē laiku šai nodarbei. Nākamais jau ir mīkstāks zālājs, īpaši labi to var just, ja staigā ar basām kājām. Arī kuplāks, biezāks, tumšākā krāsā. Tie ir pamatieguvumi, ko nevar parādīt pārdošanas brīdī. Protams, var parādīt pie kāda lietotāja, to arī cilvēki izmanto. Liela daļa jauno klientu, kas iegādājas robotu, patiesībā ir kaimiņi tiem, kas nopirka pagājušajā gadā. Tā tas strādā gan Skandināvijā, gan pie mums – tā ir globāla parādība.

Cik daudz cilvēks velta laiku zāles pļaušanai?

Tas ir atkarīgs no tā kāda zāle, kāda zālāja platība un kāda ir tava attieksme pret pļaušanu. Principā, normāli būt pļaut zālāju reizi 10 dienās. Bet arī augšanas cikli ir dažādi – līdz vasaras vidum zāle aug intensīvāk, pēc tam lēnāk.

Katrs pats zina savu laiku. Jautājums arī – ar ko tu pļauj? Var pļaut ar mazu mašīnu, vai atkal mazu teritoriju ar ļoti lielu mašīnu. Daudzi tā dara, lai izdarītu to ātrāk. Apzināti izvēlas daudz lielāku un jaudīgāku tehniku, lai šķietami varētu paveikt darbu ātrāk. Taču te ir arī nianses – ja izvēlas lielāku pļāvēja platumu, laiku var arī neietaupīt, jo tas netiek šaurās lietās. Tad vēl ir jāapbraukā un jātrimmerē, tad kopējais laiks tik un tā palielinās. Ja laukums ir lielāks, tad nopļauj ātrāk. Taisnos gabalus – jā. Bet ja sākas apkārt dobēm un puķēm – grozīšanās paņem visvairāk laiku. Ja tev ir futbola laukums, kur nav šķēršļu, tad viennozīmīgi – jo lielāka jauda un platums, jo ātrāk to izdari un miers. Bet cik daudziem cilvēkiem pie mājas ir futbola laukuma tipa zālāji?

Cik daudz Husqvarna Automower roboti ir pārdoti Latvijā?

Katru gadu šo robotu pārdošanas apjomi pieaug no 35-45% salīdzinot iepriekšējiem gadiem. Latvijā šie produkti nopērkami jau 12 gadus. Ir bijušas pat versijas ar Saules baterijām – tas bija kā papildus elements, iestrādāts robota korpusā. Bet ar mūsu laikapstākļiem tā efektivitāte ir ļoti zema. Dienvidu valstīs efektivitāte gan ir augstāka un šādi var pielādēt akumulatoru un mazliet retāk nāk lādēties uz bāzes staciju.

Šobrīd robotizēto zāles pļāvēju izvēle Latvijā nav pārāk liela, bet šis ir gads, kad tirgū ir parādījušies vairāki jauni spēlētāji. Mums ir 20 gadu vēsture, līdz ar to mēs esam droši par savu produktu. Citi ražotāji tajā vilcienā sāk lekt tikai tagad.

Ar ko Husqvarna roboti ir pārāki par konkurentiem?

Pamatā tā ir ilgu gadu darba laikā gūtā pieredze. Mums bija laiks kļūdīties un mācīties no savām kļūdām. Citu kļūdas jau nebija iespējams novērot, jo mēs esam flagmaņi, pionieri. Uz mums tā nasta gulstās – pašiem kļūdas pieļaut un tad arī labot.

Ko varam sagaidīt nākotnē?

Tas ir labs jautājums. Kas to lai zina kā izskatīsies dārzs pēc 10 gadiem? Robots vienmēr strādās pie tā, lai viņš ir maksimāli autonoms, taupīgs. Ar laiku šādi roboti pieejamāki būs arī budžeta ziņā – tas ir fakts. Tas galvenokārt pateicoties lielākai konkurencei, jo gandrīz visi ražotāji meklē iespējas piedāvāt alternatīvu no savas puses. Būs lielāka konkurence savā starpā – tas gala patērētājam nes tikai labumu. Pirmkārt, vari izvēlēties, otrkārt, arī cenas spiež uz leju. To es varu paredzēt.

Parasti par jaunām iespējām un funkcijām uz priekšu nerunā, tās glabā līdz pēdējam. Kā jau minēju iepriekš, vēl ir kur augt lietotnes un kopējās lietojamības ērtuma ziņā. Šī ir tikai pirmā paaudze, kad šāda mobilā lietotne ir palaista. Iedomājies kāds bija kādreiz pirmais viedtālrunis un kāds tas ir šobrīd. Taču nevajag aizmirst, ka tomēr tas ir zāles pļāvējs – viņa pamatfunkcija ir nopļaut zāli, izdarīt to kvalitatīvi, klusi. Un Husqvarna neatlaidīgi strādā pie tā, lai uzlabotu savus robotus gan tehniski, gan programmatūras ziņā.

Šis ir pirmais trīs rakstu sērijas ieraksts par Husqvarna zāles pļāvēja testu. Izlasi arī pārējos rakstus:

Reklāma

24 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
24 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments

Man saistoša tēma. Doma tādu iegādāties ienāk prātā ar vien biežāk. Tik tā cena attur. Droši vien, ka tīra finansiāla ieguvuma, salīdzinot ar tradicionālo benzīn pļāvēju, nav nekāda. Bet nu pārējie ieguvumi, varētu būt tā vērti. Vēl paliek jautājums par citām izmaksām – apkopes, bateriju mūžs, un tml. Interesanti par tām saules baterijām, nav jau mums tik slikti ar to saules daudzumu, vismaz tā saka altetnatīvo enerģijas avotu tirgotāji.

jā cena šķiet neadekvāta un imo mākslīgi uzpūsta – neticu, ka tur it tik dārgas komponentes

BMW un Apple arī dārgi izskatās, vai ne? Trollejbuss tepat aiz stūra…

Ir jau interesanti palasīties marketinga cilvēka pārspriedumus. Diemžēl reālajā dzīvē, piemetot kaut vai mana zāliena izmērus, virs 3000 mkv, sanāk, ka man jāmaksā vairāk kā 4000 eiro. Tad nu nav skaidrs, kāpēc, ja par to naudu es nopērku http://www.husqvarna.com/lv/products/garden-tractors/tc-342/ ar kuru varu ziemā sniegu tīrīt, lapas vest, u.c darbus veikt. Un tas tikai tā, mazā platībā. Lielākās un kaut nedaudz sarežģītākās platībās, ar vairāk kokiem, laistīšanas sistēmu, utt., nevis tikai pliku mauriņu, uz kabeli ap kokiem un citiem stādījumiem vien vēl sazin cik samaksāsim. Nerunājot nemaz par to, ka tie, kuri pļauj ikdienā, uz šiem brīnumiem pat neskatās. Tāpēc, O.K.,… Read more »

Forši, ka tev patīk pļaut (man arī patika pirmos 2 gadus), bet tagad man labāk patīk dzert alu, kamēr robots pļauj zāli :)

Man prieks, ka ir vēl kāds slinks un bagāts infarkta kandidāts, kurš tempj aliņus un skatās uz robotu. Tā tik uz priekšu. Un lai puncītis ļuminās.

Un tu pats neizmanto pilnīgi nekādas tehnoloģijas? Sēdi mežā izraktā alā bez elektrības un pārvietojies tikai ar kājām? :)

Ar saprātu lietojot tehnoloģijas, tās var atvieglot ikdienu un atbrīvot no darbiem. Labāk zāles pļaušanai iepriekš pavadītās stundas pavadīt ar ģimeni, vismaz jēgas vairāk.

Paskaidro saprāta devu ierīcei, kura maksā no 1174 līdz 4452 eiro. Turklāt tā nav gala cena, bet tikai risinājuma daļa. Aizmirsām pastāstīt par papildus mantām, kuras nepieciešamas šīs mantas instalācijai un lietošanai, utt. Un ja tā, tad kādi ir plusi šauri lietojamai un mazā platībās pļaujmašīnai, salīdzinot ar labu dārza traktoriņu? Vajag jau lietas saukt precīzos vārdos – manta Jūrmalas iemītniekiem, kuri paši dārzu nekopj. Atbilde uz jautājumu – cik pļāvēji ir pārdoti? arī netika saņemta. Bija tikai runa par vairāk un procentiem. Tātad ja pieņemam, ka bija pārdoti teiksim 10, tad nākamajā gadā ir 15. Vai tā. Un jā,… Read more »

Nekur arī neesmu minējis, ka šis robots ir profesionāla dārza tehnika, ko var lietot tikai desmit dārzniecības skolas ar izcilību absolvējis jomas profesionālis :) Šāds robots visdrīzāk būs laba izvēle cilvēkam, kas ir gatavs investēt ne gluži mazu naudas apjomu, lai pretī iegūtu iespēju kādu laiku nedomāt par zāles pļaušanu. Protams, būs ik pa laikam ar trimeri jāapstaigā pa zālāja stūriem un pārdomāti jāsavelk drātis pie robota uzstādīšanas (par to nākamais sērijas raksts, kas tiks publicēts nākamnedēļ). Līdzīgi arī mājās braukājošie robotizētie putekļu sūcēji vēl ne tuvu nespēj būt tik efektīvi kā ome ar slotu. Bet kā viens, tā otrs… Read more »

Draugiem Šveicē nācās tādu nopirkt. Jo tur vietējie likumi neļauj trokšņot pēc 19:00 un brīvdienās. Darbs, bērni, veikals un reāli nav laika zālei. Robots bija lētāk, kā ņemt dārznieku.
Mums LV jau protams ar savu pļerkšķi kaimiņiem var krist uz nerva kad vien vēlies :D

Kāpēc uzreiz “slinks, infarkts un puncītis”? Un kas vainas aukstam aliņam karstā brīvdienā? Vai tad labāk dundurus pabarot stumdot kaut kādu lamatu pa dārzu?

Mans dārzs ir pietiekami sarežģīts (augļukoki, ogu krūmi, saliņas, puķu dobes), ka ar traktoriņu to nopļaut ir vienkārši neiespējami, ar raideri pagrūti, bet ar stumdāmo zāles pļāvēju pārāk ilgi).

Tagad pats pļauju tikai 1ha ārējās platības ar raideri reizi nedēļā (vai retāk, jo nav man golfa laukums), bet dārzs ir perfekts bez manas iejaukšanās (kurmji arī pazuduši – laikam šiem nepatīk robots).

WALKER tā ir štelle, bet šie mazie štrunti (par to pašu naudu), ir tikai cilvēkiem kas pilnīgi neko nesaprot no zāles pļaušanas.

Kāpēc? Šo tēmu pavisam noteikti var izvērst plašāk.

Ideja ļoti laba, pilnīgi sakrīt ar cilvēces tendenci pēc iespējas izvairīties no darbietilpīga, apnicīga un neproduktīva roku darba:)

Es braucu ar jonsered (husqvarna) rideri un neviens valkers vai kur vēl bateriju zēns nestāv neklāt…. ;sitie verķi aktuāli tiem kas visu dienu (gan jau sestdienu un svētdienu) darbā….

Skatos un sapriecājos, rakstam padaudz komentu, nu būs info. Bet tikai tukša iršana. Ir kāds, kurš ir rullējis mauriņu gadus piecus ar klasisko pļāvēju, bet pēdējo vai divus gadus izmantojis robotu? Reāli, pats, nevis sievasmātes otrā vīra krustdēla darbabiedra kaimiņa brālēns Īrijā? Objektīvu novērtējumu varētu sniegt.

Nu redzi, Tu gribi uzreiz, lai kāds pasaka priekšā – jā, nē, un lai ir uz ko brēkt, ja nestrādās kā nākas. Es varu tikai kā cilvēks, kurš jau gadiem pļauj ar dažādiem pļāvējiem lielas platības gan sev gan citiem pateikt viedokli, kā es to redzu. Tātad – manuprāt, un paskatoties tos huša video, kuros parādīts pļāvējs darbībā, var secināt, ka tie visi pamatā ir dārzi ar samērā mazu platību, ļoti līdzenu virsmu un bez lieliem kokiem. Tas arī nosaka pamatlielumus, kam tā manta der. Bet ja piemēram ir kā Jūrmalā priedes un čiekuri no tām, uzreiz jau ir problēma.… Read more »

Paldies par komentāru! Man ir viens jautājums par to vēlamo jaudu. OK, es saprotu, ka liela jauda ir vēlama, ja zāle ir aizlaista līdz džungļu stadijai un to kaut kā jāizcērt. Robota gadījumā gan pieeja ir citādāka. Ja to ielaiž jau nokoptā zālājā, tad tam nevajag lielu jaudu, lai to uzturētu kārtībā. Proti, jānogriež tikai neliela stiebra daļa un jaudas trūkumu tas kompensē ar nepārtrauktu braukšanu apkārt. Kā tad ir?

Nu patiesība tā jau arī ir, ka derēs tas robots pietiekami nelielai un koptai teritorijai. Tur viss būs O.K. Tas laikam ir skaidri jādefinē. Robots – pļāvējs konkrētas konfigurācijas un sakoptuma pakāpes dārzam. Un nav jau nemaz jāaizlaiž līdz džunglim, lai būtu problēmas, pietiks ar kādām niknākām pērnajām graudzālēm, teiksim miskantēm. Tās mēs pavasaros griežam nost ar motorzāģi, jo tā ir vieglāk un fiksāk. :) Bet nu tā jau specifika. Kā jau teicu, mani mulsina cena. Jo par tādu var iegādāties labumlabu traktoru, kurš dara arī citus darbiņus. Bet nu jau atkal – kam naudas maks, tas arī izvēlas. Mani… Read more »

“..pietiks ar kādām niknākām pērnajām graudzālēm, teiksim miskantēm. Tās mēs pavasaros griežam nost ar motorzāģi, jo tā ir vieglāk un fiksāk. :) Bet nu tā jau specifika”

Nopietni? Tā nav specifika, tā ir nolaidība!
Pēc analoģijas ar robotu putekļusūcēju, tas būtu kā izgāzt miseni ar tukšajām pudelēm istabas vidū un gaidīt, ka robots tiks galā.

Un kāpēc jāsalīdzina ar traktoru? Varbūt motorolleru vai izkapti?
Vai kāds no tiem pats pļauj? Vai tos var arī vecmamma, sieva, vai bērns darbināt, kad pats esi komandējumā?

Mnjā, nebiju iedomājies, ka tie roboti tiešām tik slikti tirgojas, ka mans komentārs radīs tādu emociju izvirdumu. :D Taču paldies, mana diena sākas ar lielu smaidu par tirgotāju emociju izvirdumiem. Bet kas attiecas uz augiem, un to, kad un kuru no tiem jāapgriež, un kā – iesaku aizbraukt uz BDV (Bulduru dārzkopības vidusskolu) un paskatīties lielo dobi aiz skola. Varbūt radīsies skaidrība, un arī vietējie dārznieki paskaidros kāpēc un kas notiek. Pretējā gadījumā diskusija starp lietotājiem, kuri zina ko un kā lieto, kā arī ir mācīti dārznieku un ainavu veidotāji, un tirgotājiem, kuri tikai tirgo, ir pilnīgi bezjēdzīga.

Nav ne jausmas kā viņi tirgojas, bet ne par to emocijas.
Bet gan par “latvieti-parasto”, kas nav redzējis, nav lietojis, bet viedoklis gan ir un gudroties arī patīk. Un ļoti dīvaini, ka lielais dārznieks (kā tu sevi pasniedz) aizlaiž zālienu tik tālu, ka jāpļauj ar motorzāģi.

Arī jau kādu laiku skatos un pētu šos robotus, manā gadījumā no pirkšanas attur pļaujamais zālājs kas aiz žoga (~100m2), kuram robots klāt netiktu un kura dēļ tāpatās jāvelk ārā parastais pļāvējs un kad jau izvilkts – i pie reizes tad jau var nopļaut visu.. un attur protams arī cena, nesen ievēroju Alko sabrūvēto robotu – pa akcijas 600 eirikiem, kas jau lika kasīt aiz auss, laikam jau nav tik advancēts modelis kā Husquarna 330x, bet ar Hus sākuma līmeņa robotiem gan jau var spēkoties

Intersanti

Reklāma
Reklāma
Reklāma