Lai arī ikdienā Kursorā vairāk rakstām par mobilajām tehnoloģijām, tomēr ar interesi sekojam līdzi arī citām tehnoloģiju jomām. Šovasar izlēmām vairot savu pieredzi un iepazīt robotizētos zāles pļāvējus.
Iesākumā aprunājāmies ar Husqvarna Latvia vadītāju Juri Marhileviču, lai labāk iepazītu gan šādu robotu būtību, gan konkrēti Husqvarna piedāvājumu. Pēc tam piemeklējām kādu privātmāju ar 2000 m² kvadrātmetru platības zālāju, ļāvām Husqvarna pārstāvjiem sagatavot Automower 330X robotu darbam un pēc tam sekojām tā darbībām aptuveni mēneša ilgumā. Ir laiks rakstu sēriju noslēdzošajam rakstam, kurā pastāstīsim par atziņām, ko guvām vērojot robotu darbībā.
Tas ir tā vērts!
Pirmā un galvenā atziņa, kas rodas izmēģinot šo ierīci darbībā, tas ir tā vērts! Pat ja nav nekas pret fiziskām darbībām stumdot parastu zāles pļāvēju, tad patestējot šādu robotu, ir sajūta, ka ļoti jūtami tiek ietaupīts laiks. Un laiks maksā dārgi! Protams, katram pašam jāsaprot ko ar šo izbrīvēto laiku iesākt un diez vai tā notriekšana dīvānā pie televizora būs labākais variants. Pļaujot zāli ar robotu, protams, pašam pēc tam vajag noiet un apstrādāt zālāja malas un stūrus ar trimeri, tomēr tas prasīs krietni mazāk laika nekā ik pārnedēļas manuālā kārtā pļaut visu zālāju.
Kā atzina mājokļa saimniece, tad tik sakoptu mauriņu viņa vispār neatminas un tas tāds ir visu laiku. Pļaujot ar parasto zāles pļāvēju, mauriņš ir sakopts pāris dienas pēc pļaušanas un tad tas uzreiz sāk izskatīties arvien aizaugušāks līdz atkal jāķeras pie pļāvēja un jāstrādā.
Arī ikdienas ekspluatācija nešķita dārga, bet tas ir atkarīgs no tā cik rūpīgi esam sagatavojuši zālāju. Ja esam slinkojuši, tad robots visai ātri nodeldēs asmeņus un tie būs jānomaina. Robota elektrības patēriņš uz kopējā mājokļa elektrības patēriņa līmeņa nešķita jūtams.
Uz testu saņemtais Automower 330X ir paredzēts krietni lielākas platības zālāja apkopšanai un varēja just, ka testa zālājam labāk būtu piemērots mazāks agregāts. Šķita, ka šis robots apkārt braukā pārāk daudz, jo vizuāli zālājs izskatās nopļauts. Tāpat bieži varēja dzirdēt, ka tas dauzīja asmeņus pret bruģēto celiņu. Tātad, nākamreiz mazliet citādāk pārvilktu robežvadus un iestatītu plānu, lai robots pļauj zāli retāk, piemēram, noteiktās dienās. Pilnīgi iespējams, ka ar to būtu pietiekami. Tā kā robots tika saņemts ar mazliet lietotiem asmeņiem, tad testa mēneša laikā tos vienreiz nomainījām uz jauniem un robots palika jūtami klusāks. Vairs nevarēja dzirdēt kā tas pļauj zāli un vienīgās skaņas bija cīnoties ar bruģi vai uz zemes sakritušajiem āboliem.
Ja ar mauriņa sakoptāko daļu robotam nebija pilnīgi nekādu problēmu, tad krietni interesantāk bija pavērot kā tas cīnās ar krietni vairāk aizaugušo zālāju aiz mājas. Bet gods godam, robots tika galā ar to. Tas gan prasīja vairākas dienas, bet to laikā robots zāles kušķi izpļāva. Kādu laiku no tā bija atlikuši dzelteni salmi, bet vēl pēc dažām dienām arī tie tika nopļauti un tagad atliek vien sagaidīt, kad ataugs veselīga un zaļa zāle. Interesanti, ka garo zāli robots nevis iznīcina miljons mazās driskās, bet nopļauj un pēc tam to var izmantot kā barību trušiem.
Reāli ar testa zālāju līdz pamanāmam rezultātam robots tika galā kādu divu-trīs dienu laikā. Pēc pāris nedēļu darba tiešām radās sajūta, ka zāle ir pārstājusi augt un zālājs bija nopļauts gluds un tas auga veselīgi zaļš.
Pēc pirmās darbības nedēļas uz citu vietu tika pārbīdīts basketbola grozs un bija interesanti vērot kā robots cīnās ar pēkšņi uzradušos zāles kušķi. Robots to iznīcināja ar apļveida kustībām un skats atgādināja izpļautos apļus labības laukos. Varbūt Husqvarna izmanto kaut kādas mūsu kosmosa draugu tehnoloģijas?
No sākuma ar interesi vērojām ko robots darīs lietus laikā, bet izskatījās, ka tas tam vispār netraucē. Pēc spēcīgāka gāziena intereses pēc palūkojāmies kas notiek zem robota korpusa un redzējām, ka tā ir mazliet aizķepusi ar zāli. Paši neko nedarījām un nākamo dienu laikā šī masa sakalta un nokrita nost pati. Tomēr, ja gribēsim, lai robots kalpo ilgi un uzticami – ik pa laikam tomēr būtu labi ar birsti notīrīt tā korpusa iekšpusi.
Zemāk fotogrāfijas “pirms” un “pēc”. Kā redzam, tad robots spēj tikt galā ar diezgan aizaugušu piemājas zālienu un pats saviem spēkiem to novest perfektā kārtībā. Un tas viss gandrīz bez jebkādas saimnieka līdzdalības.
Jāplāno pļaušanas teritorija, robotam ir tieksme “pakārties”
Robots vairākas reizes iemanījās “pakārties” nelīdzenākajās zālāja vietās. Viens ritenis iekrīt bedrē vai vagā un robots vairs nespēj tikt laukā. Tas, protams, padod par radušos situāciju ziņu mobilajā lietotnē, tomēr kādam ir jādodas to glābt. Situācija gan ir labojama, ja ļoti prātīgi izplānosim robota pļaujamo teritoriju un likvidēsim dažādas tam sarežģītas vietas. Interesanti, ka robots ne reizi neiesprūda biezākā zālājā un tam problēmas rada tikai reljefs.
Pavisam noteikti rekomendējam ap mazākiem kociņiem vai krūmiem zemē saspraust makanus sprunguļus, jo robots no malas izskatās vārgāks nekā tas ir patiesībā. Varbūt pie vainas ir tas, ka robots ir izteikti neatlaidīgs un simtiem vai pat tūkstošiem reižu atduroties pret apgaismes lampu, tas to izgāza no zemes. Nekas, iecementējām to vēlreiz un bažīgi apgājām apkārt visiem kociņiem. Fū, viss kārtībā!
Robežvadi zemē “ieaug” dažu dienu laikā un tos vairs nevar pamanīt. Jābūt gan uzmanīgiem pie puķu dobēm, lai vadus nejauši neizķeksētu laukā vai kā citādi netraumētu. Ja tas tomēr notiek, tad saņemsim paziņojumu un arī bāzes stacija liks par to manīt.
Robots palīdzēs uzturēt attiecības ar kaimiņiem
Dažu dienu laikā ciemos nāca tuvāki un tālāki kaimiņi, lai uzjautātu viņus interesējošos jautājumus par robotu. Dažs labs kaimiņš šādu robotu bija redzējis izstādēs, kur tas pļāvis mākslīgo zālāju (paklāju), tāpēc ar interesi vēroja ko robots spēj izdarīt ar reālu zālāju.
Tā kā uz testu bija sarūpēts robots, kas paredzēts lielākas platības zālājiem, tad skatoties uz tā darbību, šķita, ka robotu tīri reāli varētu izmantot arī vairāki kaimiņi. Tad gan nāktos žogā izveidot caurumu, izvilkt cauri robežvadus un laukumus sadalīt attiecīgajās zonās. Tad principā robots varētu pļaut divas teritorijas, tomēr diez vai Husqvarna piekristu, ka tas ir labākais risinājums. Pareizāk ir nopirkt divus mazākus (arī lētākus) robotus un nesarežģīt to “dzīvi” ar savādas konfigurācijas zālājiem.
Robots un mājinieki ir drošībā
Pirmajās dienās bija bailes par robota drošību, jo tas raiti braukāja pa teritoriju arī nakts laikā. Tā kā tam bijām ieslēguši apgaismojumu, robots bija labi manāms arī pāri žogam. Par laimi apgaismojumu var izslēgt un varam robotam noteikt nakts laikā nekustēties laukā no bāzes stacijas. Tāpat mierināja doma, ka ar pliku robota nozagšanu nepietiks, jo tas bez atbloķēšanas nespēs savienoties ar “svešām” bāzes stacijām. Tāpat mobilajā lietotnē varēsim redzēt tā atrašanās vietu pēc GPS datiem.
Viena lieta ir robota drošība, bet kā ir ar divkājaino un četrkājaino mājinieku drošību? Jāsaka, ka robots nav traumatisks, jo pamanījis šķērsli, tas apstāsies, pagriezīsies un brauks garām. Bērni no sākuma mēģināja likt tam priekšā kājas un robots tām brauca garām. Pirmajās dienās suns bija tas, kas izvairās no robota, bet pēc nedēļas suns vairs nereaģēja uz robotu un tam nācās braukt apkārt spalvainajam draugam. Mazliet sliktāk klājas āboliem, kuriem robots brauc pāri un ar asmeņiem saskrāpē. Parastais zāles pļāvējs no āboliem izveidotu grūti novācamu putru, bet pēc Automower darba āboli joprojām ir ērti salasāmi.
Kas notiek ar kurmjiem? Mēnesis ir diezgan mazs laika posms, lai kurmji pilnībā aprastu ar jauno situāciju, taču šķita, ka vismaz kaut kāda daļa dzīvnieku bija pārcēlušies uz kaimiņu dārziem. Mūsu testa dārzā rakumu kļuva mazāk.
Robotizētais zāles pļāvējs ir kā trauku mazgājamā mašīna
Protams, ne kurš katrs gribēs par šādu ierīci maksāt 1000 un vairāk eiro, tomēr šajā testā noskaidrojām, ka robots patiešām darbojas godam un spēj kvalitatīvi nopļaut zālāju. Tas nav jūtami dārgs ekspluatācijā un pie pareizi saplānota zālāja, tas neprasa gandrīz nekādu darba vai laika ieguldījumu.
Es vispār gribētu šāda tipa ierīci salīdzināt ar trauku mazgājamo mašīnu. It kā jau var iztikt bez tās un turpināt traukus mazgāt ar rokām, tomēr ir patīkami, ja pēc bagātīgas maltītes varam netīros traukus salādēt mašīnā un par tiem aizmirst līdz brīdim, kad tie jāsaliek atpakaļ plauktā. Līdzīgi kā robotizētajam zāles pļāvējam, process vēl nav 100% automātisks, jo pirms netīro trauku likšanas mašīnā, no tiem jānovāc lielākās ēdiena atliekas. Tāpat pēc zāles pļāvēja darba ik pa laikam būs jāpastrādā ar trimeri pļaujot zālāja stūrus. Bet abas ierīces vieno viens būtisks ieguvums – mums vairs nav jādara konkrētais darbs un tehnika mums atbrīvo laiku, ko varam veltīt ģimenei vai citām nodarbēm. Katram pašam būs jāizlemj cik liels budžets tam ir atvēlams.
Šis ir trešais trīs rakstu sērijas ieraksts par Husqvarna zāles pļāvēja testu. Izlasi arī pārējos rakstus:
- Testējam Husqvarna Automower robotizēto zāles pļāvēju: intervija ar Husqvarna Latvia vadītāju Juri Marhileviču
- Husqvarna Automower robotizētā zāles pļāvēja tests: zālāja sagatavošana un robota uzstādīšana
Trimmerēt vajadzētu arī pēc pļaušanas ar “manuālo” pļāvēju, tā kā šis nebūt nav robota trūkums.
Par kurmjiem, robots rada vibrācijas attiecīgi kurmjiem tas nepatīk. Tiem kas nevar atļauties robotu, ir speciāli uz saules baterijām nopērkami stabiņi kas nedaudz vibrē kad iesprausts zemē un kurmim nekas cits neatliks kā pārvākties uz kaimiņu sētu.
Ir gan arī forumos lasīts, ka tas tikai uz laiku. Vai nu pierod vai kā, bet pēc gada diviem ir atpakaļ.
Un arī klasiskais pļāvējs rada vibrācijas, bet kaut kā kurmji tās neņem vērā.
Noraut gludu plakano zālienu – tur jau nav ko testēt. Arī aizaugušais gabals no foto reāli nav nekas. Aizved uz laukiem notestēt, kā šis tiek galā ar mēnesi nepļautu piemājas pļaviņu, kurā aug metrīgas smilgas un ar ciņainu nogāzi 25% slīpumā.
Šīs robots nav paredzēts mēnesi nepļautu džungļu izciršanai. Tevis aprakstīto zālāju būtu no sākuma jānopļauj ar kādu citu pļāvēju un tad var laist darbā robotu, kas zālāju uzturēs perfektā stāvoklī gandrīz bez nekādas mūsu līdzdalības.
To nokalni nevar saukt par zālāju – līdz zālājam tur vismaz daži gadi, pļaujot un dabiski ataugot + pļāvēja drošībai visu laiku jādzīvo blakus, kas nav iespējams.
Es te piektdienas iespaidā izpīpēju kanoniski pareizu automātiskā “pļāvēja” speceni cilvēkam ar lauku īpašumu, kurš pastāvīgi tur nedzīvo:
– Spēja nopļaut arī nekoptu piemājas pļavu ar metrīgu zāli, neatkarīgi no pļavas nekopšanas ilguma;
– Pašattīrīšanās funkcija – smalcināšana, izbēršana + izsvaidīšana. Galvenā prasība – lai zāle u.c. augu daļas ar garantiju tiek aizvāktas no mehānisma un nenobloķē darbu.
– Spēja tikt galā ar ciņiem un maziem kokiem līdz 1 cm diametrā.
– Spēja pašam nomainīt nejauši sabojātu pļaušanas instrumentu.
– Spēja pašam atrast vietu kur uzlādēties un uztankoties, ja saimniecībai pēkšņi pazūd elektrība vai beidzas bendzīns. (P.S. labā prakse īpašniekam būtu laicīgi brīdināt kaimiņus, lai tie nepārbīstas).
– Pašaizsardzība: zādzības mēģinājuma noteikšana, uzbrucēju atbaidīšana, nopietnākos gadījumos aizsardzības līdzekļu pielietošana un papildspēku izsaukšana. Bezizejas gadījumā – uzbrucēju eitanazēšana un līķu likvidēšana.
Līķu mulčēšana un izkaisīšana uz rozēm.
Izskatās, ka visu to metrīgo zāli tu esi arī nopīpējis :)
Nu ir kam vajag gofa laukuma bez maz nedabīgo zālāju, bet citiem vajag arī kādu puķīti kur bitēm uzēst un bērniem paspēlēties. Es domāju, ka lielāks zālājs ir jāpļauj kādam ar intelektu aprīkotam indivīdam – iekārtojot savu mazo pļavu, saglabājot dažādu pļavas augu daudzveidību, kukaiņu ekosistēmu un ko tur vēl citu.
Kaut kādus piebraucamos ceļus vai taciņu malas jā, tās varētu arī robots trimmerēt…