18. un 19.februārī Rīgā pārstāvji no astoņpadsmit Eiropas Savienības valstīm sagatavoja priekšlikumus atvērto datu izmantošanas pilnveidei un Eiropas pilsoņu iniciatīvas attīstībai. Konferenci un diskusiju „Atvērtā Eiropa: Atvērtie dati atvērtai sabiedrībai” rīkoja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija, domnīca Providus un sabiedrības līdzdalības platforma Manabalss.lv, bet galvenais atbalstītājs bija Lattelecom.
Konferencē un diskusijā pulcējās vairāk nekā 200 cilvēku, kuri dalījās savu valstu pieredzē atvērto datu izmantošanā, privātuma ievērošanā un drošības jautājumos, kā arī pilsoņu iniciatīvu un e-petīciju izmantošanā. Diskusiju rezultātā sagatavoti priekšlikumi ES līmeņa dokumentiem, tai skaitā Eiropas pilsoņu iniciatīvas pilnveidošanai.
Diskusijā par atvērtajiem datiem secināts, ka atvērtie dati ir rīks, kā valdības iestādes var stimulēt datu ekonomiku un ekonomisko izaugsmi. Atvērtie dati ir publisks resurss, un ekonomikas teorija nosaka, ka sabiedrības interešu nolūkā valstij ir aktīvi jāveicina šādu preču maksimāla pieejamība. Pretējā gadījumā preces brīvā tirgū nebūs pieejamas sabiedrībai optimālā apjomā.
„Virzībā uz datu ekonomiku nedrīkst aizmirst par privātumu un personas datu aizsardzību, kur Eiropa ir vēsturiski bijusi līderpozīcijās pasaulē. Ir nepieciešams panākt, lai uzņēmumi un valsts iestādes būtu ieinteresēti veidot drošus un privātumu respektējošus produktus un pakalpojumus. Kā piemēru var minēt diskusijās izskanējušo ierosinājumu par produktu kiberdrošības un kiberprivātuma “luksoforu”. Lielākā daļa cilvēku šobrīd neizlasa garos juridiskos formulējumus par datu aizsardzību pirms uzstāda kādu lietotni savā telefonā vai datorā. Drošības (t.sk. privātuma) “luksofors” vizuāli signalizētu, ko sagaidīt no konkrētās lietotnes un intuitīvi mudinātu izvēlēties “zaļākus”, proti – drošākus produktus. Kompānijas tas motivētu veidot drošākus produktus,” skaidro viens no diskusiju moderatoriem, LATA valdes loceklis Aigars Jaundālders.
Diskusijas daļā, kas bija veltīta Eiropas pilsoņu iniciatīvām – iespējai vienam miljonam ES pilsoņu nākt klajā ar priekšlikumu, kas var nokļūt Eiropas Komisijas darba kārtībā – secināts, ka tādu iniciatīvu līdz šim ir bijis maz. Piemēram, pašlaik tiek paralēli vākti paraksti tikai trim iniciatīvām, un kopš 2012.gada Eiropas Komisijas darba kārtībā nonākušas tikai divas iniciatīvas.
„Diskusijā mēģinājām saprast, kādēļ par Eiropas pilsoņu iniciatīvām nav lielas intereses. Šim nolūkam kopā sapulcinājām labākos e-petīciju rīku pārzinātājus no tām valstīm, kur pilsoņiem ir tiesības noteikt savu valstu parlamentu darba kārtību un kur pilsoņi labprāt šo iespēju izmanto. Izzinot Šveices, Latvijas, Somijas un Lielbritānijas labo praksi, secinājām, ka ES pastāv salīdzinoši lielāki šķēršļi iniciatīvu iesniegšanai – piemēram, stingrākas prasības iniciatīvu saturam, parakstu apliecināšanai, datu aizsardzībai. Lai ES pilsoņi aktīvāk iesaistītos ES darbā, būtu jāsamazina augstās drošības prasības, kā arī parakstu vākšanas mājaslapa jāpadara lietotājiem draudzīgāka,” pauž diskusijas moderatore un domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.
Konference un diskusija notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu ietvaros un tos finansēja Latvijas valsts. Konferences galvenais atbalstītājs ir Lattelecom. Pasākumu atbalstīja DPA un IBM. Informatīvie sadarbības partneri bija portāls Delfi un Kursors.lv.
