Tautā labi iecienītais mobilo maksājumu serviss Mobilly ir uzsācis autobusu biļešu iegādes pakalpojuma testēšanu. Atjaunojot mobilās aplikācijas uz to jaunākajām versijām, lietotāji ieraudzīs iespēju iegādāties biļetes iekšezemes autobusu reisiem. Pagaidām gan pakalpojums darbojas testa režīmā un nav noslēgti sadarbības līgumi ar visiem pārvadātājiem, tomēr jau šobrīd aplikācijā var apmaksāt braucienus krietnā skaitā maršrutu.
Pats apmaksas process ir ļoti līdzīgs tam, kas jau labu laiku pieejams vilciena biļešu apmaksas pakalpojumā. Lietotājs var izvēlēties vēlamo maršrutu, norādīt brauciena laiku, pievienot pircēja vārdu un uzvārdu (autobusā būs jāuzrāda personas datus apliecinošs dokuments) un veikt biļetes apmaksu. Šobrīd komisija par biļetes iegādi ir 6% apmērā un Mobilly norāda, ka tā ir lētākā komisija internetā. Salīdzinājumam, Bezrindas.lv komisijas maksa autobusu biļešu apmaksai ir aptuveni divas reizes lielāka.
Ir forši, ka Mobilly piedāvā tagad arī šādu iespēju, domāju, bet nu ikdienā īsti neredzu reālu pielietojumu, ja nu vienīgi makā galīgi nav skaidras naudas..
Piemēram vilcienā 2 min pirms atiešanas ir 2 opcijas, pirkt biļēti kasē un riskēt ar nokavēšanu vai pirkt vilcienā un maksāt vairāk, bet autobusā biļeti vienmēr var nopirkt arī pie šofera (bez uzcenojuma)
Vēl ir gaqdījumi (parasti uz svētkiem), kad starppilsētu autobuss stundu pirms izbraukšanas jau var būt izpirkts..tad ir labi nopirkt biļeti iepriekš, bet nu šinī gadījumā manuprāt pašiem pārvadātājiem būtu jāuztaisa vienota sistēma, nevis jāļauj 3. pusēm pelnīt..
>pašiem pārvadātājiem būtu jāuztaisa vienota sistēma, nevis jāļauj 3. pusēm pelnīt..
lai kā mani neceptu komisija par biļešu iepriekšpārdošanu, tomēr palūkosimies uz to vēlreiz.
ja kāds taisa sistēmu, tad tās vienalga ir izmaksas. Iespējams, ka uzņēmums ar pieredzi to izdarīs ātrāk, pareizāk un lētāk, nekā pārvadātāju nolīgti cilvēki. Variantu, ka pārvadātājs algo cilvēkus un tie taisa sistēmu, es pat neaplūkoju :)
Tātad, ir sistēma, ir izmaksas. Kas tās segs? Loģiski sanāktu, ka sistēmas lietotāji, t.i,. tie kas pērk biļetes internetā. Vai vajadzētu šīs izmaksas sadalīt uz visiem biļešu pircējiem, liekot kasē pircējiem subsidēt internetā pircējus, kuri dabūs labāku vietu un sēdēs, bet kasē pircējs stāvēs kājās?
Atlikumā mums ir tikai jautājums, cik efektīvs ir bijis projekts, vai tiešām komisija atbilst izdevumiem+uzturēšanai utt. Bet domāju, ka pareizi ir tas, ka šādas sistēmas veido nozarē pazīstami kantori, nevis katrs uzņēmums atklāj riteni no jauna.
jā, nu tas kā šis projekts tiek realizēts(un cik liela birokrātija..) ir atkarīgs no paša uzņēmuma..
Bet nepiekritīšu, ka var attaisnoties ar “nav izdevīgi”! Katrs uzņēmums parasti kaut kādu summu novirza attīstībai vai pakalpojumu uzlabošanai, vārdu sakot, ir jāņem no tam atbilstošām pozīcijām, nevis jāierēķina biļetes cenā..
Arī mājaslapa taču nav izdevīga, jo neienes peļņu, bet ir taču ļoti nepieciešama.
Tā pat arī namu pārvaldnieka vai Latvenergo elektroniskā maksājumu sistēma ir tieši tik pat neizdevīgi, jo tie nav IT uzņēmumi un IT sistēmu veidošana līdz ar to ir tikpat sarežģīta (jeb ārpakalpojums)..
Problēma ko redzu, ir tāda, ka ir daudzas firmas, līdz ar to visas jau nevar nemaz vienoties par vienotu sistēmu.
Bet man tieši tā uzņemumu “nav izdevīgi, jo šo vajag klientam nevis mums” politika Latvijā tracina,
Autobusu pārvadājumu jomā arī tā konkurence ir kaut kāda interesanta..
>Bet nepiekritīšu, ka var attaisnoties ar “nav izdevīgi”!
es neteicu, ka pārvadātājam sistēma nav izdevīga! Pārvadātājam ir izdevīgi izpārdot pēc iespējas vairāk biļešu vēl pirms reisa un šāda sistēma ir veids, kā to panākt.
Protams, ka biļešu pircēji apmaksā sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu un pat vairāk, sviestu uz izstrādātāju maizītes. Bet kurš gan ieviestu sistēmu par pašizmaksu? Es tas nebūtu. Tātad, izmaksu samazinājums var notikt tikai uz izmaksu samazināšanas rēķina. Ja vidē, kas brīva no korupcijas, ieviestu sistēmu kas jau darbojas 1000 citās vietās, ar minimāliem pielāgojumiem, domāju ka šis ir virziens, kurā jāskatās nevis katram jātaisa sava sistēma, ikreiz atkārtojot jau 100x pieļautas kļūdas.
>Protams, ka biļešu pircēji apmaksā sistēmas izstrādi, ieviešanu un uzturēšanu un pat vairāk, sviestu uz izstrādātāju maizītes
Teorētiski – protams, peļņa taču tiek gūta no patērētāja. Bet kā jau iepriekš rakstīju, stabilā uzņēmumā, ja viss notiek kā tam jānotiek, ir paredzēta pozīcija budžetā, ka daļu peļņas tieši tādām lietām ir iespējams novirzīt (respektīvi pasākumu ir iespējams īstenot neceļot preces cenu)
>Pārvadātājam ir izdevīgi izpārdot pēc iespējas vairāk biļešu vēl pirms reisa un šāda sistēma ir veids, kā to panākt.
Un šim būtu jābūt labam dzinulim atbilsltošās naudas plūsmas uz šī pasākuma īstenošanu tiešam novirzīt.
Un jo vairak pārvadātāju vienotos savā starpā, jo zemākas katram būtu izmaksas
Ja vēlas tad var, bet tieši jau pieminētā korupcija un birokrātija, kā arī skatīšanās tikai uz naudas plūsmām un nevēlēšanās kaut ko mainīt rada stagnāciju..Uzņemums domā, kā “izsūkt” vairāk naudas no patērētāja, nevis ko viņam tādu piedāvāt, lai viņš pats būtu gatavs piemaksāt..
Kāpēc lai pārvadātāji sadarbotos un veidotu kopīgu pirkšanas sistēmu, ir simtiem pārvadātāju un ne vis var atļauties ieviest kaut kāda veida biļešu pirkšanu online. Kur nu vel vienoties par kopēju sistēmu, kurš veidos, kurš maksas, kurš uzturēs.
Līdz ar to šādas sistēmas izveide no 3 puses, liekas loģisks solis.Un tā, nav komisijas maksa, drīzāk ērtības maksa.
E-talona ieviešanai tika iztērēti 14 miljoni latu,un katru gadu šīs norēķinu sistēmas uzturēšanai būs nepieciešami 5,5 miljoni latu (wiki) Pieņemu,ka trešās puses risinājums buūu lētāks un labāks