Iepriekšējās nedēļas nogalē uzrakstīju ASUS PRIME X570-PRO sistēmplates apskatu, kas ir mūsu pirmais jaunās AMD X570 platformas sistēmplates apskats. Tā kā testa ierīču plauktā man bija vēl viena šīs platformas sistēmplate, izlēmu uz karstām oglēm ķerties arī pie tās apskata. Šodien iepazīsimies tuvāk ar MSI MEG X570 ACE sistēmplati.
Kādus jaunumus nes AMD X570 platforma?
Pirms ķeramies pie pašas sistēmplates apskata, iziesim cauri būtiskākajiem jaunumiem, kurus mums nes uz X570 čipseta būvētās sistēmplates. X570 platforma tika izziņota 2019. gada jūlijā un paredzēta darbībai ar Zen 2 (Ryzen/Threadripper 3000) un Zen+ (Ryzen/Threadripper 2000) procesoriem entuziastu un videospēļu cienītāju sistēmās. Atgādināšu, ka vidējās klases AMD sistēmplates tiek būvētas uz B450 un B350 čipsetiem, bet paši lētākie produkti uz A320 čipsetiem. Tiesa, šajā gadījumā ne vienmēr varam sagaidīt Ryzen 3000 procesoru atbalstu, tas lielā mērā atkarīgs no sistēmplates ražotāja.
Būtiskākais X570 platformas jaunieviesums ir PCIe 4.0 atbalsts un šajā ziņā AMD ir aizsteidzies priekšā Intel, kas šādu iespēju patērētāju produktos vēl nepiedāvā. PCIe 4.0 nodrošina būtiski lielāku datu pārraides ātrumu atmiņai, videokartēm un citām perifērijas ierīcēm. Cita lieta, ka šobrīd vēl ir pavisam maz produktu, kas atbalsta PCIe 4.0 tehnoloģiju. Jāpiezīmē gan, ka jaunie Ryzen 3000 sērijas procesori atbalsta PCIe 4.0 un izmanto PCIe kanālus, lai sazinātos ar čipsetu un citām komponentēm. Sistēmplašu ražotāji var darboties ar 12 PCIe 4.0 kanāliem no 24. Jaunajās X570 sistēmplatēs mēs varam saņemt krietni vairāk (8) USB 3.1 Gen 2 pieslēgvietas un izmantot ātrāku operatīvo atmiņu. Ja iepriekš AMD sistēmās oficiāli atbalstītais maksimālais operatīvās atmiņas ātrums bija DDR4-2933 (X470/Ryzen 2000) un DDR4-2667 (X370/Ryzen 1000), tad tagad tas ir paaugstināts līdz DDR4-3200. Atsevišķi sistēmplašu ražotāji piedāvā arī atbalstu līdz DDR4-4400. Starp citu, pavisam nesen mēs Patriot Viper 4 Blackout 4000MHz operatīvās atmiņas testā mēģinājām noskaidrot vai uz AMD sistēmām ir jēga izmantot šādu ātru operatīvo atmiņu. Rezultāti bija pārsteidzoši.
Salīdzinot ar iepriekšējo paaudžu X470 un X370 čipsetiem, varam redzēt, ka, atskaitot PCIe 4.0 un vairāk USB portu, būtiski izmaiņu nav. Vienīgi čipsets PCIe 4.0 izmantošanas dēļ ir kļuvis energoprasīgāks (TDP 11W) un pie aktīvas izmantošanas arī krietni karstāks. Tāpēc sistēmplašu ražotājiem tagad nākas uz saviem produktiem uzstādīt aktīvo dzesēšanu. Jā, nevienam nav vajadzīgs vēl viens mazs ventilatoriņš, kas rada troksni un ar laiku izbeigsies un radīs nevajadzīgas galvassāpes. Tāpat ražotājiem ir jādomā par jaudas un dzesēšanas nodrošināšanu pašam procesoram un visi dizaini tiek testēti pret Ryzen 9 produktiem, kas darbojas ar TDP 105W. Tādējādi pamatīgus radiatorus un veiktspējīgus MOP lauktranzistorus (MOSFET) varam sagaidīt arī procesora sprieguma regulēšanas modulī (VRM).
Kas ir MSI MEG X570 ACE un kam tā paredzēta?
Šodien apskata varonis ir MSI MEG X570 ACE sistēmplate, kas ar savu ap 385 eiro cenu tuvojas X570 platformas entuziastu klases sistēmplašu dārgajam galam. Salīdzinājumam, iepriekš apskatītā ASUS sistēmplate maksā lētāk, ap 220 eiro.
Ko tad mēs iegūstam iegādājoties tik dārgu X570 platformas sistēmplati? Pirmkārt, MSI ir viens nopietnajiem un uzticamajiem sistēmplašu ražotājiem. Apskatāmā sistēmplate ir viena no astoņām MSI ražotajām X570 platformas sistēmplatēm un pārstāv šī zīmola visjaudīgāko videospēļu cienītājiem paredzēto MEG produktu sēriju. Ja meklē visspējīgāko MSI sistēmplati, tad skaties uz MEG produktiem (konkrēti GODLIKE versijas). Tiem cenas un iespēju ziņā dilstošā kārtībā seko MPG un MAG produktu sērijas.
MSI MEG X570 ACE spēj darbināt Ryzen 2000 un Ryzen 3000 sēriju procesorus līdz pat Ryzen 9 un 4 DIMM ligzdās atbalsta līdz 128GB operatīvo atmiņu ar maksimālo takts frekvenci 4600MHz. Šajā ATX izmēra (30.5cm x 24.4cm) sistēmplatē varam ievietot līdz pat trīs M.2 atmiņas moduļiem un tai ir trīs PCIe x16 ligzdas mūsu videokartēm. Tāpat sistēmplatē ir iebūvētas divas Ethernet tīkla kartes (1Gbps un 2.5Gbps) un viena Wi-Fi 6 (2.4Gbps) bezvadu interneta tīkla karte. Plus, klāt vēl saņemam pārdomātu dzesēšanu un gaumīgus apgaismojuma efektus. Interesanti? Ķeramies sīkākas šī produkta iztirzāšanas un veiktspējas testiem!
MSI šī produkta kastē ir ielicis pamatīgu sauju dažādu labumu. Vienā kastes pusē iedalīta vieta papīriem un draiveru diskam. No tiem noderīga ir lietošanas pamācība un uzlīmes SATA kabeļiem.
Kastes otrajā daļā ir smuks melns maisiņš, kurā iekšā atradīsim antenu, M.2 skrūvītes un kabeļus: RGB apgaismojumam (3 gab.) un SATA ierīcēm (4 gab.). Ak, jā, te arī ir smuka uzlīme, ko pielipināt uz mūsu datora korpusa.
Ja iepriekš testētā ASUS PRIME X570-PRO mūs pārsteidza ar balti krāsotiem elementiem, šis MSI produkts atgriež mūs tumsas pusē. Sistēmplate ir melna un tikai vietām to izkrāšņo zeltīti uzraksti un pūķa attēls uz čipseta dzesētāja. Manuprāt, diezgan gaumīgi nostrādāts produkts.
Fiziski pastiprinātas ir ne tikai visas četras DIMM operatīvās atmiņas ligzdas, bet arī PCIe 4.0 x16 paplašināšanas karšu ligzdas. Otrajā gadījumā tas ir sagaidāms, jo mūsdienās videokartes ir milzīgas un smagas. PCIe 4.0 ligzdas var darboties x16/x0/x4 vai x8/x8/x4 režīmā atkarībā no tā, cik videokartes esam pievienojuši. Tās var slēgt kopā gan Nvidia SLI, gan AMD CrossFire slēgumos.
Jau pa gabalu redzams, ka šī sistēmplate nebīstas paaugstinātas slodzes. Uz 12+2+1 barošanas fāžu VRM piestiprināti iespaidīga izmēra radiatori un caur tiem līdz pat čipseta dzesētājam vēl cauri vijas speciāla siltuma apmaiņas caurule. Tas ir interesants dizains, jo no vienas puses šo cauruli aktīvi dzesē čipseta ventilators, bet no otras – tā labi apmainās ar siltumu ap procesoru un tādējādi uztur augstāku temperatūru tur, kur tā nav vajadzīga.
Šī sistēmplate spēj procesoru apgādāt ar teorētiski maksimālo strāvu 720A apmērā un tā ir pamatīga rezerve, ko varbūt varēs izmantot nākotnes Ryzen procesori. Šajā ziņā šī sistēmplate nenovecos vēl ilgi.
Pa kreisi no procesora atrodas vienīgais RGB apgaismotais apgabals uz šīs sistēmplates un tas ir paslēpts zem spoguļa. Izslēgtā stāvoklī varam spogulī spoguļoties, bet kad datoru ieslēgsim, diodes attēlos interesantu telpisku gaismu spēli. Šādus pigorus vēl nebiju pieredzējis citos līdzīgos produktos. Par to MSI žetons… kuru gan uzreiz atņemšu, jo citi ražotāji spēj izgaismot sistēmplati arī citos apgabalos.
Virs procesora redzam divus 8 kontaktu konektorus procesora barošanai. Tādējādi MSI mēģina ieinteresēt virstaktēšanas entuziastus. Pie lielākām jaudām stabila barošana ir nepieciešamība!
Zem atskrūvējamām metāla plāksnēm atradīsim veselas trīs M.2 ierīču ligzdas. Augšējā pa tiešo savienota ar procesoru, bet apakšējās divas ar sakariem nodrošina čipsets. Visās trīs ligzdās varam ievietot pilnizmēra (110mm) moduļus un darbināt SATA 6Gbps vai PCIe 4.0 x4 NVMe ierīces līdz 64Gbps. Šīs ligzdas darbojas atsevišķi (neizmanto kopīgi vienu un to pašu kanālu) un var tikt izmantotas visas trīs vienlaicīgi. Šāds risinājums ļauj gan ērti mūsu atmiņas ierīci novietot prom no citām karstām komponentēm vai izmantot visas trīs ligzdas, lai iegūtu ļoti ātru un lielu datu krātuvi. Atmiņas ierīces varam slēgt RAID 0, 1 un 10 slēgumos ar M.2 Genie utilītu BIOS sadaļā, kā arī izmantot AMD StoreMI programmu, lai paātrinātu mūsu HDD darbinot tos kopā ar SSD.
Mēs gan izmantojam Patriot Viper VPN100 NVMe SSD atmiņu, kam jau ir uzlīmēts dzesētājs, tāpēc to ērti varējām ieskrūvēt vien augšējā atmiņas slotā. Pēc atmiņas ievietošanas man bija baža, ka nu vairs nebūs vietas videokartei, tomēr bažas bija veltas un fiziski tur ir vieta abām ierīcēm. Vienīgi šādā realizācijā mums ir potenciāls koncentrēt vienuviet lielu karstumu, jo procesors, atmiņa un videokarte ir karstākās komponentes datorā.
Ja izmantojam M.2 atmiņas moduļus bez dzesētājiem, tad virs tiem varam uzskrūvēt atpakaļ MSI piedāvātos un tie ir tik pamatīgi, ka noteikti palīdzēs atmiņu uzturēt pieņemamās temperatūrās.
Kā jau varam sagaidīt no tik dārga produkta, aizmugurējais I/O panelis jau ir uzmontēts un pašiem vairs nekādas plāksnes nav jāliek klāt. No kreisās puses skatoties, redzam BIOS nonullēšanas un ierakstīšanas pogas, Wi-Fi/Bluetooth antenas savienojumus, USB 2.0, USB 3.2 Gen 1, USB 3.2 Gen 2 (Type-A un Type-C) portus, divas tīkla karšu pieslēgvietas, kā arī HD Audio skaņu kartes pieslēgvietas (ar S/PDIF izeju). Interesanti, ka šī sistēmplate nepiedāvā video izejas, bet ir iekļāvusi arhaisko PS/2 peles/tastatūras pieslēgvietu.
Ja runājam par skaņu, tad šajā sistēmplatē iebūvēta uz Realtek ALC1220 kodeka bāzēta audio karte, ko papildina ESS Sabre HiFi DAC. MSI norāda, ka skaņu karte ir iestrādāta uz atsevišķa sistēmplates apgabala un pie tam speciāli nodalīti ir abi audio kanāli, lai tiem netraucētu citi pa sistēmplati skrienošie signāli. Par papildus skaņas efektiem atbild Nahimic 3 3D skaņas programmatūra. Voice Boost funkcija videospēlēs mūsu sarunas laikā automātiski pieklusinās pārējās skaņas, lai mēs labāk dzirdētu komandas biedru teiktu. Katrā ziņā, tik dārga sistēmplate nodrošina patiešām kvalitatīvu skanējumu ar plašām pielāgošanas iespējām.
Viena no X570 platformas raksturīgākajām iezīmēm ir aktīvi dzesēts čipsets un arī uz šīs MSI sistēmplates atradīsim mazu ventilatoru. Spēkā paliek bažas, ka tas ar laiku sāks trokšņot vai nosprāgs un paraus līdzi čipsetu. Bet kamēr sistēmplate ir svaiga, ventilatoru noteikti nevar dzirdēt un tas arī ir kontrolējams – griezīsies lēnāk (klusāk), kad slodze ir maza.
Ja runājam par dzesēšanu, tad kopumā sistēmplatē iebūvēti 7 temperatūras sensori, kas piedāvā iespēju kontrolēt dzesēšanu atkarībā no reālajām temperatūrām. Uz sistēmplates ir 5 konektori (darbojas DC un PWM režīmos) korpusa ventilatoriem, viens procesora ventilatora konektors un viens konektors AIO pumpim.
Sistēmplates apakšējā labējā stūrī redzam sarkani izgaismotas izslēgšanas/ieslēgšanas un RESET pogas, kā arī interesantu grozāmu pogu ar kuru varam pamainīt procesora virstaktēšanas profilus. To pašu var darīt arī BIOS, taču šādi tas ir izdarāms ātrāk, ērtāk. Pie noteikuma, ja datora korpusu turam atvērtu. Šis laikam vairāk kosmētiska nozīme nekā praktiska.
Uz sistēmplates ir iebūvēts arī mazs divu ciparu displejs, kas attēlo POST kodus, lai mēs labāk saprastu, kurā startēšanās fāzē atrodamies. Kad esam iestartējuši sistēmu, šis displejs spēj attēlot arī procesora temperatūru.
Labi, ka šāds displejs ir, taču es to gribētu redzēt augstāk blakus operatīvās atmiņas moduļiem, jo patreizējā vietā to aizsedz videokarte.
Nepatīkams pārsteigums mūs sagaida, kad aplūkojam SATA (6Gbps) pieslēgvietas. Lai arī X570 platforma ļauj iebūvēt līdz astoņiem SATA portiem, šajā produktā mēs atradīsim tikai četrus. ASUS PRIME X570-PRO piedāvā sešus SATA portus. Tiesa, ASUS produktam ir tikai divas M.2 ligzdas.
Produkta kastē atrodam arī antenu un tās kājas dizains man šķiet ērtāks nekā ASUS produktos redzētais – antenta ir stabilāka. Tā nepieciešama, lai varam pilnvērtīgi izmantot Intel Wi-Fi 6 AX200 bezvadu tīkla karti, kas darbojas 802.11 a/b/g/n/ac/ax bezvadu tīklos 2.4GHz – 5GHz režīmā un nodrošina līdz 2.4Gbps ātru datu pārraides ātrumu. Šī pati tīkla karte nodrošina arī Bluetooth 5 savienojumus. Par vadu internetu atbild divas tīkla kartes: Intel WGI211AT gigabita tīkla karte un Realtek RTL8125 2.5Gbps tīkla karte.
Šādi izskatās uz MSI MEG X570 ACE sistēmplates salikta sistēma ar pamatīgu Nvidia GeForce RTX 2080 Super videokarti, AMD Ryzen 7 3700X procesoru, kas izmanto komplektā iekļauto AMD Wraith Prism dzesētāju un diviem Patriot Viper RGB operatīvās atmiņas moduļiem. Kā redzam, nepraktiskā vietā ir datora korpusa ventilatora pieslēgvieta, jo vadu nākas vilkt pāri visai sistēmplatei. Ierasts šo pieslēgvietu atrast sistēmplates kreisajā sānā.
Programmatūra
MSI izstrādātā UEFI BIOS programmatūra ir vizuāli pietiekami saprotama, tomēr to visērtāk būs kontrolēt ar peli. EZ Mode vienkāršajā režīmā BIOS attēlo pašu svarīgāko informāciju, taču atliek nospiest taustiņu F7 un nokļūsim pamatīgas virstaktēšanas paradīzē. Te varēsim līdz smalkākajām niansēm pielāgot dažādus sistēmplates, perifērijas ierīču un procesora/atmiņas iestatījumus. Profili ir saglabājami un pārnesami uz/no citiem datoriem. Vienīgi ap 25 sekunžu startēšanās laiks man šķiet krietni par ilgu.
Līdzīgi kā ASUS saviem produktiem piedāvā Armoury Crate programmu, MSI aicina izmantot Dragon Center programmu. Tajā ir apvienota gūzma iestatījumu. Te varam iestatīt dažādus veiktspējas režīmus (arī konkrētus pielāgojumus videospēlēm), sekot līdzi sistēmas noslodzes un temperatūras datiem, pielāgot tīkla kartes prioritātes, regulēt monitora krāsu toni un iestatīt Mystic Light RGB apgaismojumu.
Automātiskās virstaktēšanas iespējas
Lai arī MSI Dragon Center piedāvā iespēju veikt sistēmas virstaktēšanu un kontrolēt dzesēšanu, kopumā šī programma man nevieš uzticību un virstaktēšanu es labāk veicu no BIOS vai AMD Ryzen Master programmas.
Biju citos apskatos lasījis, ka ar Ryzen 7 3700X un šo sistēmplati ir iespējams panākt virstaktēšanu uz 4.3GHz pie 1.375V VCore sprieguma, taču man tas neizdevās. Acīmredzot, neesmu vinnējis silīcija loterijā. Man stabila darbība bija vēl pie 4.2GHz un 1.328V VCore.
Kā redzam, procesora temperatūra izmantojot kopā ar procesoru nākušo AMD Prism Wraith dzesētāju slodzē pieauga līdz 84 grādiem, kas jau ir tuva 95 grādu maksimāli pieļaujamai. Čipsets uzsila līdz 60 grādiem, bet VRM līdz 49 grādiem.
Zemāk varam apskatīties rezultātus dažos veiktspējas testos, kas tika izpildīti šādā uz 4.2GHz virstaktētā režīmā. Tie ir jūtami augstāki nekā tad, kad procesors darbojas noklusējuma režīmā un diezgan līdzīgi rezultātiem, ko ieguvu gandrīz tādā pašā virstaktēšanas režīmā laižot testus ar ASUS PRIME X570-PRO sistēmplati. Tur gan bija mazliet zemāka frekvence (ap 4150MHz pie 1.200V VCore).
- Cinebench R15: 2135
- Cinebench R20: 4840
- Geekbench: 1256 (single-core), 8800 (multi-core)
Veiktspējas testi
Testēšana notiek uz šāda datora:
- Sistēmplate: MSI MEG X570 ACE
- Procesors: AMD Ryzen 7 3700X
- Videokarte: Gigabyte GeForce RTX 2080 SUPER GAMING OC 8G
- Operatīvā atmiņa: Patriot Viper RGB (DDR4 16 GB, 3200MHz)
- Atmiņa: Patriot Viper VPN100 NVMe SSD 1TB
- Barošanas bloks: ASUS ROG THOR 1200W
- Monitors: LG 34UM88C-P
- Windows 10 64-bit
Lai iegūtu salīdzināmus rezultātos un visu veiktspējas testu korektu izpildi, atgriezu procesoru noklusētajos iestatījumos un turpmākos veiktspējas testus veicu tādā režīmā, kāds visiem ir pieejams uzreiz izņemot procesoru no kastes.
Cinebench ir klasisks procesora veiktspējas tests un tā izpildes laikā tiek uzrenderēts attēls. Izrausim cauri gan R15, gan R20 testa versijas. Ar šo sistēmplati ieguvu augstākus rezultātus salīdzinot ar ASUS PRIME X570-PRO, kas Cinebench R15 ieguva 1829 punktus, bet Cinebench R20 – 4141 punktus.
Ar SuperPi programmu varam likt procesoram aprēķināt Pī (π) skaitli. Piemēram, 1 miljonu garu pī skaitli ar šo datoru varam aprēķināt 11 sekundēs. Šī programma darbojas viena kodola režīmā. ASUS PRIME X570-PRO šajā testā uzrādīja 11.218 sekunžu laiku.
Ar wPrime varam izmērīt procesora vairākkodolu kopdarbības veiktspēju. Šajos testos uzdodam datoram rēķināt pirmo 32 un 1024 miljonu skaitļu kvadrātsaknes. Jo mazāks laiks, jo labāk. ASUS PRIME X570-PRO šajā testā uzrādīja 4.482 sekundes 32M un 98.505 sekundes 1024M testos.
Zemāk divi testi, kas pārbauda procesora spējas atkodēt HEVC formāta video. Arī te augstāks rezultāts MSI sistēmplatei.
Populārajā 7-zip arhivatorā ir iestrādāts arī veiktspējas tests, kas ļauj labāk saprast, kādas ir konkrētā datora arhivēšanas un atarhivēšanas spējas. Interesantā kārtā, šajā testā ASUS produkts uzrādīja labāku rezultātu (67280 MIPS).
Tagad atpakaļ pie klasiskajiem veiktspējas testiem – Geekbench un RealBench. Tie pārbauda procesora viena kodola vai vairāku kodolu kopdarbības spējas pildot dažādus uzdevumus. Te arī interesants rezultāts, jo ASUS sistēmplate vienkodola testā uzrādīja zemāku rezultātu (1101 punkt), bet vairākkodolu režīmā ASUS platei rezultāts bija augstāks (7747 punkti). Tāpat ASUS produkts labāk uzvedās OpenCL testā uzrādot 110100 punktu rezultātu.
Arī RealBench testā ASUS produktam veicās labāk, jo tas ieguva 173 015 punktus. Lielākā atšķirība bija Image Editing testā, taču arī visos pārējos RealBench testos priekšā bija ASUS sistēmplate.
Ar PassMark PerformanceTest mēs varam iegūt sistēmas kopējo veiktspējas novērtējumu un te atkal vadībā izvirzās MSI sistēmplate, jo ASUS testos saņēma tikai 5655 punktus.
Ar PCMark10 arī varam iegūt kopējo sistēmas veiktspējas novērtējumu klasiskiem biroja darbiem, bet 3DMark Time Spy tests parāda gan procesora, gan videokartes spējas. PCMark10 testā ASUS produkts uzrādīja 6547 punktu rezultātu, bet Time Spy testā ASUS vinnēja ar 11 112 punktiem.
Tā kā pagaidām neplānoju mainīties prom no testa sistēmā izmantotās Patriot Viper VPN100 NVMe SSD atmiņas, tad varam uz dažādām sistēmplatēm salīdzināt arī tās veiktspēju.
Šīs sistēmplates un procesora kombinācijas veiktspēju ir interesanti salīdzināt ar mūsu neseno ASUS ROG MAXIMUS XI Extreme un Intel Core i9-9900K komplekta veiktspēju. Jā, atsevišķos testos AMD sistēma piekāpjas, taču man par lielu pārsteigumu atšķirība ir ļoti maza, kas paliek īpaši vilinoši ņemot vērā, ka AMD sistēma kopumā mums izmaksās vairākus simtus eiro lētāk.
Secinājumi: Inovatīva dzesēšana un laba veiktspēja
MSI MEG X570 ACE sistēmplate maksā diezgan dārgi un par savu naudu piedāvā pamatīgas iespējas izmantot īpaši jaudīgu Ryzen procesoru – tas tiks apgādāts ar nepieciešamo enerģiju (ar uzviju) un VRM paliks labi dzesēts. Īpaši jāuzteic palielais 45mm čipseta ventilators, kas ir ne tikai kluss un labi kontrolējams no BIOS, bet arī pateicoties dzesēšanas caurulei, kas no čipseta ceļo uz VRM, dzesē arī šīs karstās komponentes.
Tiesa, virstaktētāšanas entuziastiem šis produkts varētu nepatikt, jo uz tā nav atstāti kontakti uz kuriem nomērīt dažādu komponenšu spriegumu, kā arī nav iestrādāts dublējošs BIOS.
Pati sistēmplate ar savu melni zeltīto krāsojumu izskatās gaumīgi un kā ķirsītis uz tortes ir Mystic Light Infinity displejs, kas I/O panelī paslēpts zem spoguļa. Šis apgaismojuma risinājums izskatās unikāli un ļauj pievērt acis uz faktu, ka tas ir vienīgais RGB izgaismotais apgabals uz šīs sistēmplates.
Ņem vērā, ka šī sistēmplate piedāvā tikai 4 SATA pieslēgvietas un atsevišķi elementi uz šīs sistēmplates ir neērti novietoti. Es runāju par sistēmas ventilatora pieslēgvietas neesamību pa kreisi no procesora un POST kodu displeja, kā arī RESET un ieslēgšanas/izslēgšanas pogu novietojumu sistēmplates apakšdaļā, kur tos ne īpaši labi redz, ne tiem var ērti piekļūt.
Bet kopumā šī ir ļoti spējīga sistēmplate, kas spēj uzrādīt labus veiktspējas rezultātus. Ļoti līdzīgs, bet ar aptuveni 445 eiro cenu mazliet dārgāks produkts, ir Gigabyte X570 AORUS MASTER. Mazliet lētāk, ap 350 eiro, maksā Asrock X570 Taichi, bet piedāvā līdzīgas iespējas. Savukārt, ASUS ROG CROSSHAIR VIII HERO (W-Fi) maksā ap 480 eiro.
lietderīgāki apskati būtu tautai pieejamākām mātesplatēm, ne datora vērtībā :D (nu gandrīz)
Esmu pieteicis ražotājiem atsūtīt arī lētākus produktus, bet skaidrs, ka labāk viņi grib izplatīt dārgo produktu apskatus, jo šādos produktos var sabāzt vairāk fīču un nopelnīt vairāk.
Tagad esmu testa datorā ielicis aptuveni 200 eiro vērto ASUS TUF GAMING Z390M-PRO. Un TUF GAMING šis ražotājs pozicionē kā entry level gaming sistēmu sistēmplati.
žēl tikai, ka ražotāja veikalingam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi un entry level gaming. pamatplate ir gandrīz pirmais uz ko cilvēki ekonomē, lai varētu atļauties labāku videokarti.
Nu.. Protams, visi grib krutas lietas un par to neko nemaksāt. Ja tu komplektē nopietnu geiminga kompi, tad gribēsi pirkt sistēmplati par 100 eiro? Tiešām?
izņemot bling bling, krāsiņas un vēl kaut kādas OC fīčas u.c. nevajadzīgu pa lielam drazu, ko 90% cilvēku pat neizmanto.. ar ko MB pa 100+/- eur būs sliktāka par 200 eur? nu tā.. ikdienas geimerim.. ne geimeru kastei pa 1500 eur +
Ar iespējām. Dārgā gala sistēmplatēm parasti ir krietni vairāk fīču:
* Var izmantot ātrāku operatīvo atmiņu;
* Labāk spēj pabarot prasīgākus procesorus, noderēs, ja plāno virstaktēt;
* Vairāk pieslēgvietu ventilatoriem, pumpjiem, temperatūras sensoru, apgaismojuma pieslēgvietu;
* Vairāk pieslēgvietu SATA ierīcēm vai M.2 atmiņas moduļiem;
* Plašākas tīkla iespējas (dubultās LAN tīkla kartes un Wi-Fi atbalsts);
* Labāka skaņa;
* Labāk dzesētas, ilgmūžīgākas.
Protams, ne visiem to vajag, bet dārgākās sistēmplatēs tu tiec pie visiem maksimāli iespējamajiem attiecīgās platformas (čipseta) labumiem. Jo lētāks produkts, jo vairāk lietu tiek nogrieztas nost, lai varētu iekļaut zemākā cenā.
90% no šīm fīčām ir vajadzīgi tikai 10% spēļu kompju īpašnieku. pārējiem pietiek ar daudz piezemētākām pamatplatēm.
Pasauc, lūdzu, dažus piemērus labām <100 EUR sistēmplatēm, kuras esi izmantojis savos buildos.
nu.. 2018. gada sākumā tiku sakomplektējis komplektu ar Asrock Z370-pro4 plati… tajā laikā maksāja ap 110 eur.. šobrīd laikam apmēram tikpat.. īstenībā būtu pircis lētāku, bet tad tikko tik 8.paaudze intelim bija parādījusies.. manām vajadzībām pietiek atliku likām.. potenciālu visu pat neesmu izmantojis. Turklāt atbalsta arī 9.paaudzes intel procesorus, ir nvme arī boot atbalsts un vēl visādas fīčas, jā.. arī ātras atmiņas :D un ntos ventilatorus.. turklāt nemaksā kosmosu.
lieki piebilst, ka to komplektu joprojām lietoju.. vienīgi ir doma par cpu upgrade.. un mož video.. iespējams arī ram… varbūt… lai izspiestu vairāk sulas.
Esmu jau uzsācis sarunas, lai tiktu pie ASRock produktiem uz testiem, jo redzu, ka budžeta galā viņiem ir spēcīgs piedāvājums. Būtu noderīgi salīdzināt, ko tad īsti dabūjam, ja nopērkam viņu lētākos produktus. Ilgtermiņa uzticamību gan nevarēsim notestēt, bet tīri fīču piedāvājumu un veiktspēju gan varam saprast labi.
ja no Asus, tad ASUS PRIME B360M-K pirku pa 69 eiro. izvēles galvenais kritērijs — ir 1 gab. M.2, kur iespraust NVMe 1TB.
Es taču rakstīju bez bling bling… Tu tieši uzrakstīji bling bling :)
Nu, paga, dažādiem cilvēkiem ir dažāda izpratne par to, kas ir bling bling.
Ja tu komplektē nopietnu geiminga kompi, tad gribēsi pirkt sistēmplati par 100 eiro?
entry level gaming — FullHD@60fps? tur der plate zem 100 eiro.
Tiešām?
neviens taupīgais skolnieks (kuram naudas ir tikai tik, cik sadāvina jubilejās), nekad nav sūdzējies, ko es spēju savākt nogriežot visus bling-blingus un veikalinga bullšitu.
Pēc statistikas lielākais spēlētāju procents šobrīd esot 30-40 gadu vecumā :) Taču tas ka labākiem mātesdēļiem šobrīd piekarināts RGB sviests, bez kura šādus dēļus pat vairs nevar nopirkt, jo “skatītāji prasa”, arī taisnība. Savu pēdējo upgreida videokarti arī nācās pirkt ar mirgojošu logo augšpusē, jo tā bija vienīgā pieejamā tai kategorijā ar lielāku bāzes frekvenci un labāku dzesēšanu.