ASV varētu ierobežot Ukrainas pieeju “Starlink”, ja tā nepakļausies derīgo izrakteņu izspiešanai

ASV sarunās ar Ukrainu izskanējis brīdinājums, ka valsts var zaudēt piekļuvi ātrgaitas satelītu internetam “Starlink“, ja nedos amerikāņiem piekļuvi saviem retzemju metāliem. “Starlink” serviss jau kopš kara sākuma bijis ļoti svarīgs Ukrainai, pat kritisks kaujās ar Krieviju, jo nodrošina stabilu sakaru sistēmu, īpaši armijai un valsts iestādēm. Šī tēma apspriesta pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidīja ASV sākotnējo piedāvājumu par piekļuvi valsts retzemju metāliem.

ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs, atkārtoti norādīja, ka Ukraina varētu zaudēt iespēju izmantot “Starlink”, ja netiks panākta vienošanās par piekļuvi kritiski svarīgajiem izrakteņiem, kā titāns, litijs, urāns. Ukraina tos var izmantot gan militārajā rūpniecībā, gan eksportā. Zelenskis ir atteicies piekrist ASV prasībām, jo Amerika nav piedāvājusi konkrētas drošības garantijas apmaiņā pret šiem vērtīgajiem resursiem.

Jāpiezīmē, ka Īlons Masks deva Ukrainai piekļuvi “Starlink” servisam, lai palīdzētu pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada februāra beigās. Viņš rīcība tika augsti novērtēta, taču vēlāk Masks ierobežoja piekļuvi “Starlink” un sāka kritizēt Ukrainas valdības darbības kara laikā. Par to jau 2022. gada rudenī Ukraina saskārās ar pakalpojuma ierobežojumiem. Tikmēr militārie eksperti brīdina, ka “Starlink” atslēgšana Ukrainai būtu milzīgs trieciens, jo tā lielā mērā paļaujas uz šo sistēmu dronu vadīšanai un armijas operāciju koordinēšanai.

Tikmēr ASV politiķi ir dalītās domās par Donalda Trampa nostāju par notiekošo karu Ukrainā, to, kurš to uzsācis un prezidenta vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt tā beigas. Daži uzskata, ka Trampa spiediens uz Ukrainu ir netaisnīgs, jo valsts jau tā cieš no kara. Cits strīdus punkts ir arī paša Maska lēmumi – viņa veicinātās straujās pārmaiņas un federālo iestāžu darbinieku atlaišana raisa bažas par “Starlink” nākotni.