Eiropas centieni mazināt atkarību no ASV maksājumu milžiem Visa un Mastercard ir radījuši spriedzi starp Eiropas Centrālo banku (ECB) un Eiropas komercbankām. Covid pandēmijas laikā strauji pieaugušie bezskaidras naudas maksājumi ir padarījuši eirozonu vēl vairāk atkarīgu no ASV infrastruktūras, jo gandrīz divas trešdaļas karšu maksājumu iet caur Visa un Mastercard.
ECB plāno līdz 2029. gadam ieviest digitālo eiro, kas būs tiešsaistes maks, ko garantē ECB, bet to darbina privātie uzņēmumi, tostarp bankas. Šajā mirklī bankas bažījas, ka klienti varētu pārnest daļu līdzekļu no banku kontiem uz drošāku ECB garantētu digitālo maku, tādējādi samazinot banku ieņēmumus. Tas arī rada un turpmāk radīs plaisu starp ECB plāniem un komercbanku vēlmi iesaistīties digitālā eiro projektā.
Tirgotāji eirozonā jau tagad maksā ap 3.75 miljardiem eiro gadā tikai par debetkaršu maksājumiem, no tiem pusi patur komercbankas, pusei aiziet ASV virzienā. ECB vēlas nodrošināt digitālā eiro infrastruktūru bez maksas un noteikt griestus tirgotāju komisijām. Šis viss var diezgan ietekmēt to, cik mums katram banka pacels komisijas maksas par tā dēvētajiem ikdienas komplektiem (konts, norēķinu karte).




It kā tas kaut ko mainītu
btc ir gatavs lietošanai, bet NOOO
#FAKTI
Nevajag radīt iespaidu, ka visas komisijas sedz tikai paši lietotāji. Realitātē lielāko daļu izmaksu jau šobrīd sedz tirgotāji no katra pirkuma darījuma summas, un šīs izmaksas beigās tiek ierēķinātas preču un pakalpojumu cenās. Vienlaikus bankas jau iekasē komisijas arī no pašiem klientiem – par konta apkalpošanu, kartēm, pārskaitījumiem un citiem ikdienas pakalpojumiem. Faktiski mūsdienās pat valsts sodu bez bankas konta un banku infrastruktūras izmantošanas normāli samaksāt nevar.
Turklāt bankas savu daļu paņem arī no darba devējiem un darbiniekiem, jo algu izmaksa pārsvarā notiek tikai bezskaidras naudas veidā. Darba devējs maksā par banku pakalpojumiem, bet darbinieks pēc tam vēl maksā par konta uzturēšanu, karti un ikdienas norēķiniem. Rezultātā banku komisijas ir ieaugušas gandrīz visos finanšu aprites posmos.
Un pats būtiskākais – Eiropa ir kļuvusi kritiski atkarīga no ASV kontrolētas maksājumu infrastruktūras. Ja kādu politisku vai ģeopolitisku iemeslu dēļ ASV pieņemtu lēmumu ierobežot piekļuvi šīm sistēmām, sekas būtu jūtamas visā Eiropā. Tas vairs nav tikai stāsts par komisijām, bet arī par finanšu drošību un Eiropas stratēģisko neatkarību.
Ko raksta autors ar šo vēlas pateikt? Ļoti vājš raksts, nekāda analīze, un no Reuters, salīdzinoši normālā raksta atgremoja tikai to, ko saprata, un to pašu līdz galam īsti nesaprotot?
Kā tu uz šo jautājumu skatītos?