Jaunais gads nesis virkni pārmaiņu, no kurām prāva daļa attiecas uz uzņēmumiem. Viens no jaunumiem ir prasība no šī gada 1. janvāra sākt izmantot strukturētus rēķinus jeb e-rēķinus norēķinos starp budžeta, valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem. Savukārt no 2026. gada 1. janvāra šāda prasība attieksies arī uz sadarbību starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem jeb B2B segmentu.
Prasība izmantot jauno e-rēķinu sistēmu šobrīd ir obligāta, ja uzņēmums vai fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, ir noslēgusi darījumu ar iestādi 2025. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja darījums noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, pāreja uz e-rēķinu izmantošanu no šī gada 1. janvāra vēl nav obligāta un jaunās prasības stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Jaunie noteikumi pieņemti, balstoties uz grozījumiem Grāmatvedības likumā. To mērķis ir efektivizēt publiskā sektora funkciju izpildi ar iespēju daļu no tām automatizēt. Tāpat e-rēķini ir liels solis pretī grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanā, kā arī Vienoto pakalpojumu centra izveidē, kas būs daļa no valsts pārvaldes.
Strukturēts ūdens, strukturēti e-rēķini – bail iedomāties, kas tālāk..
Valsts iestādes beidzot nevarēs šmaukties ar atpakaļejošu datumu. Maza uzvara pret tiem zaglīgajiem ierēdņiem.
Šo spēli var spēlēt arī divatā :) Būs mazāka iespēja šmaukties ar dokumentu iesniegšanu.
Tagad pirms pārbaudu un pārsūtu grāmatvedim apmaksai rēķinu, man tas būs jāskatās caur kodu?
Tas atkarīgs no risinājuma, kādu izvēlēsies. Bet kopumā jā. Es savā uzņēmumā izejošos e-rēķinus jau ieviesu – ar valsts iestādēm nestrādāju, bet bija interesanti pašam un ir vairāki igauņu klienti, kuri e-rēķinus jau kādu laiku izmanto – viņiem obligāti no šī gada jūlija. Tagad samaksu no šiem klientiem saņemu ātrāk – mans minējums, ka izpaliek dienām/nedēļām ilgā vāļāšanās epastos, mistiskās pazušanas un grāmatvežiem nav problēmu vienkārši importēt savās programmās un apmaksāt.
Iespēja apskatīt ienākošo xml rēķinu ir vai nu abonēt kādu servisu (attiecīgi nāksies ik mēnesi maksāt), kurš spēj attēlot e-rēķinu failu, vai ielasīt pa tiešo grāmatvedības programmā. Vai uztaisīt savu risinājumu, kaut vai Excel ar kāda AI palīdzību.
Vai ģenerēt papildus PDF cilvēka acīm, lai arī tas nav krāpnieku droši. Kopumā ieteiktu jau laikus sākt domāt, jo zināmu laiku aizņem tomēr pielāgošanās, patestēt labākos risinājumus.
Kādu konkrēti risinājumu izvēlējies?
Skatījos vairākus, bet paliku pie Banqup Premium. Nevaru teikt, ka patīk, jo virkne lietu neērtas/neintuitīvas un tās nevar mainīt vai jāizmanto sīki workaroundi, taču kopumā strādā bez gļukiem, kas ir galvenais. OCR augšupielādētājiem dokiem ir ok, integrācija ar Tildi arī, vairākiem lietotājiem var visu šērot. Nav smieklīgi mazs dokumentu skaita ierobežojums.
Es gan nešaubos, ka šogad parādīsies vēl vairāki citi e-rēķinu servisi.
Alternatīva bija pašam uztaisīt Power Apps, lai principa pēc nav abonēšana jāmaksā, bet nolēmu, ka nē. Nākotnē visi rēķini būs jāiesniedz arī EDS, nebūs vēlme iedziļināties integracijās vai standartu izmaiņās.
Paldies! Kaut kādā brīdī man pašam šis būs aktuāli.
auditam tāpat vajag papīra formātu. Arī transportētājam vajag transporta pavadzīmi.
Visam tam jēga ir, ja tos autorizē (iet cauri) VID-am,
Vēl jautājums, kā tos sasiet preču / pakalpojuma pieņemšanas apstiprinājumu.
Vāe gaisā ir cik ātri tiem rēķiniem jābut, ja tās ir 5 dienas, tad ienākot noliktava precei, nav zināma tās vērtība.
EU projekts par vienotu “VID” autorizācijas vietu ir atlikts uz 2030 gadu. Tā ka visi importi eksporti un ārpus EU tāpat būs pa vecam…