Japāņu autobūves milzis Toyota ir viens no autoražotājiem, kas spītīgi cenšas attīstīt ūdeņraža automašīnas ar ūdeņraža degvielas šūnām, tomēr pārdošanas dati pasaulē liecina, ka ūdeņraža mašīnas nevienam nevajag.
Lai arī uz papīra ūdeņraža mašīnām ir daudzi ieguvumi – uzpilde tikpat ātra kā degvielas ieliešana, lielāks nobraucamais attālums ar pilnu ūdeņraža tvertni, mazāka laikapstākļu ietekme uz nobraucamo attālumu nekā elektroauto (liels sals/karstums), tomēr tiem ir vismaz tikpat daudz, ja ne pat vēl vairāk trūkumu un tas parādās tirdzniecībā – šogad no janvāra līdz novembrim Toyota pārdevusi 1702 ūdeņraža mašīnas. Tas ir visā lielajā pasaulē.
Ja salīdzinām ar pagājušo gadu, tas attiecīgajā laika posmā ir par 54% mazāk – visa 2023. gada laikā Toyota pārdeva 4023 ūdeņraža mašīnas, kas arī ir absolūti niecīgs skaits, īpaši pret apmēram 10 miljoniem pašas Toyota pārdoto auto visa gada griezumā.
Ūdeņraža lielākais klupšanas akmens ir tā sarežģitā uzglabāšana, kā arī ļoti augstās cenas un uzpildes infrastruktūras neesamība. Ja elektroauto arī trūka un joprojām trūkst uzlādes infrastruktūras, tad tā jebkurā gadījumā gana strauji attīstās, ko nevarētu teikt par ūdeņradi – ASV Kalifornijas štatā slēgtas vairākas uzpildes stacijas, citas strādā ierobežotu darba laiku un ir lielas problēmas ar iekārtu darbību un uzticamību.
Ja Toyota piedāvātu mājas uzpildes komplektu, kas ražotu ūdeņradi no saules baterijām, man ūdeņraža mašīna šķistu interesanta. Labāk ražot ūdeņradi saulainā laikā, kā nodot tīklā par nulles cenu. Bet, Vienības gatves uzpildes stacijai parasti priekšā ir žogs un uzpildīties nevar.
Pieņemu ka to pašu varētu darīt ar lielu stacionāro akumulatoru un pat vēl lētāk. Arī H2 nevarēsi saražot un uzglabāt visai ziemai.
Gatavs plug&play 30kwh akumulators šobrīd izmaksā ~15k EUR. Lai paņemtu visu, ko saulainā dienā saražo 12kw paneļi vajag vismaz 2 tādus akumulatorus un viss, nākamajā dienā vairs nav kur likt elektrību. Nemaz nerunājot par uzkrājumu ziemai, lai darbinātu siltumsūkni.
Ūdeņradi varētu kačāt cisternā, pildīt mašīnā, braukāt apkārt un ar mašīnas ūdeņraža uzparikti arī apgādāt māju ar elektrību. Ir zudumi, bet nav sadales tīkla izmaksu. :)
Kad uzzināsi tevis piedavātā pasākuma izmaksas, ātri sapratīsi, ka nekāds H2 tev nav vajadzīgs. :D
Kā jau minēja, lādēt EV vai baterijas ir daudz racionālāk un izdevīgāk.
“Ūdeņradi varētu kačāt cisternā”…šis ir jautrākais :)
Un kur tad Mirai to ūdeņradi liek, ja ne vairākās cisternās, aļa balonos?
Jā, nieka 700 Bar spiedienā.
Šitā H2 mājražošana izskatās diezgan amizanta. Var jau uzglabāt dirižabļos, un pārvietoties pilnīgi bez maksas, uz visām četrām debespusēm vienlaicīgi.
Un tā ka mājās par drošību bieži domā vismazāk, viena otra māja ik pa brīdim katapultēsies stratosfērā.
Iedomājies, ierodies darbā ar gaisa balonu kamēr citi ar H2 mašīnām stāv korķos, kas par reitingu un arī ainava kļūtu krāšņāka, kā pasaku filmās.
Uz darbu ierodies nākošajā rītā
Michael Strizki to dara jau padsmit gadus mājās. Bet ieviešanas izmaksas ir ļoti lielas.
Tomēr praktiski tas viss ir iespējams un kas zin, pēc gadi 10 vai 20 tā kļūs par realitāti.
Žēl ka tik maz pastāstīts par H2 trūkumiem.
Ūdeņradim ir ļoti maza molekula. Pati mazākā no visām vielām. Līdz ar to ļoti mazs blīvums. Kaut sadedzinot 1kg ūdeņraža izdalās ļoti daudz siltuma, tas 1kg aizņem ļoti daudz vietas, jāglabā balonos ar ļoti lielu spiedienu – simtiem atmosfēru. Tas ir “ļoti droši”, īpaši mašīnā.
Vēl dēļ mazās molekulas H2 spēj izsūkties caur vismazāko šķirbiņu, pat caur tēraudu! Tas uzliek stingras prasības visām caurulēm, savienojumiem, ventiļiem.
Vēl kā bonuss – H2 mūsdienās iegūst karsējot dabas gāzi – metānu. Iegūt ar elektrību sadalot ūdeni ir ļoti dārgi un neefektīvi – lietderības koeficients ap 50%. Metāns lieliski deg auto dzinējos- tehnoloģija ir lēta un atstrādāta.
Vēl kā bonuss – H2 un gaisa maisījums sprāgst ļoti plašā attiecību diapazonā un deg ar gandrīz neredzamu liesmu.
Vēl piebildīšu, ka pie ūdeņraža tehnoloģijas tiek strādāts jau sen. krievs to darīja jau pagājušā gadsimta 70 gados, tiesa nevis “zaļās” enerģijas vārdā, bet nebija kur likt elektrību ko AES saražoja naktīs. Uztaisīja pāris ūdeņraža RAFus, ar ko 1980 gada olimpiādē pazīmēties. Pēc pazīmēšanas visiem atlika atpakaļ benzīna motorus.
Elektromobīļi uz Liion aķiem, kaut ir dārgi, neefektīvi un neekoloģiski, tomēr tehnoloģija ir strādājoša un lietojama.
Flex Fuel Cars ar E85 degvielu. Vismaz ASV lielākā daudzumā. Kā sakot, atgriežas pie auto saknēm. Braucot ar parasto spirtiņu.
E85 tērē par 20%vairāk kā benzīnu un ir dārgāks par benzīnu. Ir mēģināts, tad kad vēl statoil tirgoja.
Un, kas ir 20% salīdzinot ar visu elektrības un ūdeņraža gem….., un dārgāks ir tikai, ja ved garās distancēs. Ja spriež par aprites ekonomiku, tad jo tuvāk saražo, jo labāk dabai. Kā redz arī zaļo baznīcas skandinātie postulāti tiek ievēroti. Nauda apgrozās valstī, nevis tiek tērēta ārpusē. Ak, jā mums vēl tās mašīnas jānopērk ar tādiem motoriem/dzinējiem, ko ražo citur!
Benzīna hibrīds ekspluatācijā būs lētāks un ekonomiski izdevīgāks.
Bet elektribu taisis no fosilajiem :)
Gāzi Eiropa patere vairāk, neakatoties ka ļoti lielas jaudas ir uzstaditas saulei un vejam.
https://nra.lv/neatkariga/ekonomika/478345-eiropas-gazes-kratuves-lielakais-rezervju-kritums-pedejo-divu-gadu-laika.htm
Tā karte ir nepareiza. 2022 gadā. Vairāk kā pusi saražoja HES un tikai aptuveni 25% TEC. https://www.ast.lv/lv/electricity-market-review?year=2022&month=13