Norvēģijā veikts pētījums atklājis, ka puse jaunu cilvēku vecumā līdz 30 gadiem uzskata par pieņemamu dažāda pirātiska satura patērēšanu, tādējādi ietaupot savu naudu.
Jāsaka gan, ka kopumā Norvēģi ir godīgi cilvēki, jo no 1411 aptaujātajiem 61% ir maksājuši vismaz par kādu servisu. Taču runa ir par to, ka šobrīd ir pieejamas ļoti daudz un dažādas straumēšanas platformas: Netflix, Amazon Prime, Disney+, Max, Apple TV+, Viaplay, Discovery+. Nemaz nerunājot par mūzikas straumēšanu un citiem mākoņdatošanas pakalpojumiem.
Tieši šeit sākas problēma, uz ko norāda aptaujātie, ka servisu ir tik daudz, ka kopumā mēneša beigās šī summa var būt visai liela. Piemēram, 50% no aptaujātajiem vecumā līdz 30 gadiem atzīst, ka pirātiska satura izmantošana ir attaisnojama, lai samazinātu šāda veida izmaksas. Uzsvars tiek likts tieši uz cenu, jo pie lētākām iespējām, aptaujātie būtu ar mieru maksāt.
Tāpat respondenti atzinuši, ka ir domājuši par negatīvajām sekām un noziedzības atbalstīšanu, izmantojot pirātiskos servisus, tomēr kopumā tik dziļi neaizdomājas, kā šīs lietas varētu būt saistītas.
Viena lieta varētu būt draudzīgāka cenu politika, taču otra lieta ir tā, kādu saturu piedāvā katra platforma. Var gadīties, ka katrā ir pāris seriāli un īpašais saturs, kas aizrauj skatītāju, līdz ar to nākas abonēt vairākus servisus. Tas pats attiecas uz izvēli, piemēram, starp videospēļu konsoļu platformām.
Pilnībā piekrītu!
Šokējoši, ka vikingu pēcteči atbalsta pirātismu 🤯
Norvēģija ir progresīva valsts, tur daļa no aptaujātajiem, iespējams, ir nevis vikingu, bet āfrikāņu pēcteči.
Vecumā kad nav vēl savu ienākumu vispār, nav īsti variantu abonēt straumēšanas servisus, ja vien vecāki par to nav parūpējušies. Taču te gaumes var atšķirties. Kad jau esi stabili nostājies uz savām kājām un atspēries dzīvē – tad var arī abonēt ko vēlies.
Zagļi😆
Digitālajā vidē pirātisms nav zagšana. Nekas netiek nozagts. Notiek datu trešās puses izveidotas datu kopijas iegūšana. Attiecīgi netiek nodarīti zaudējumi. Autoram tikai rodas nesaņemti ienākumi.Un šeit varam diskutēt: ja nebūtu pirātisms pieejams un būtu tikai variants abonēt vai nelietot – vai pirāti sāktu abonēt? Varbūt viņi neizmantotu konkrētā autora darbus vispār. Kā rezultātā nonākam pie tā paša rezultāta – nesaņemtie ienākumi.
Zagts tur nekas netiek.
Ja tiek zagts – vai atdodot atpakaļ autoram nokačāto filmu, tiek atlīdzināts nodarītais zaudējums un var uzskatīt, ka tiešie zaudējumi autoram nav nodarīti? :)
Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu/ienākumus.
Ja Tu sarakstītu grāmatu un tā vietā, lai to pirktu, ļaudis to kopētu grāmatnīcā un nepirktu – Tu nesaņemtu ienākumus un varētu uzskatīt, ka tiešie zaudējumi autoram nav nodarīti? :)
PS
Pēc izlasīšanas, protams, kopijas tiktu Tev atgrieztas, lai atlīdzinātu zaudējumus :)
Ja Esi nopircis grāmatu un iedod to lasīt savam draugam Antonam,tas iedod Pēterim un Maijai … tie pārējie visi ir zagļi?Jeb teiksi Antonam – nedošu-ej nopērc:) Un pasaules stulbumu – ņemt vērā neiegūto un to uzskatīt kā zaudējumu -nevajag pasniegt kā normu.
Jau gadsimtiem pastāv bibliotēkas, kur var iet lasīt grāmatas, tās nepērkot! ;)
Man šķiet, ka autori saņem kkādu atlīdzību par savu darbu izvietošanu bibliotēkās, kuru rēķina vai nu pēc izsniegumiem vai kā savādāk. Un tas ir autora lēmums, vai ļaut izvietot savu darbu bibliotēkā, protams, ja darbs ir aizsargāts ar autortiesībām.
Nē, nesaņem! Un tie “autori” jau gadiem cīnās par to, lai varētu aplaupīt bibliotēkas, ieviešot tevis pieminēto maksu par lasīšanu, un lai nabaga studenti maksātu par katru nokopēto lapaspusi.
Paldies dievam veselais saprāts pagaidām notur šo neprātu rāmjos.
Ja Tu sarakstītu grāmatu un tā vietā, lai to pirktu, ļaudis ietu to paņemt no bibliotēkas, tā būtu zagšana?
Atšķirība ir tāda, ka grāmata bibliotēkā nenokļūst uzreiz, bet pēc dažiem gadiem.
Ko tu tur muldi? Mēneša laikā grāmatas ir bibliotēkā!
Kas Jums galvā notiek!? Pēc Jūsu loģikas, ja es nokrāsoju savu māju, tas ir mans mākslas darbs! Jūs ejat garām, skatāties uz manu māju un neko man nemaksājat, nolāpītie zagļi! Tāpat dara visi vecrīgas tūristi, kas bildē jūgendstila smukās mājas.
Tā darbojas muzeji, galerijas, bibliotēkas un to sauc par kutūrvēsturisko mantojumu!
Arī autori ir gājuši skolā, lasījuši obligāto literatūru, izmantojuši bibliotēkas mačību grāmatas un neko nav maksājuši. Tāpēc viņiem ir jāatdara pasaulei ar labu un jāļauj izmantot grāmatas sabiedrības labā. Ja kāds grib turēt grāmatu plauktā, tas iet uz veikalu un maksā!
Uh, cik uzskatāms cilvēka, kas savā dzīvē absolūti neko nav radījis, komentārs. Drūma bilde.
toties taisnīga
Kristap, kamēr Kursors nemaksā TorrentFreak (avots uz kuru rakstā ir atsauce) par oriģinālsatura izmantošanu un attēlu pārpublicēšanu, kursosors ir tāds pats pirātiksais students, kas bibliotēkā kopē grāmatu un izmanto to savā referātā! :D
Vai ne?
Atpakaļ neatdosi
Vispār jau bija pētijumi, kas parāda, ka pirātisms ir principā bezmaksas reklāma, vismaz spēļu industrijā. Ja cilvēks paspēlēja un viņam patika, viņš pēc tam arī nopirks to spēli, ja varēs atļauties .. ja nevar atļauties, tāpat nepirktu.
Ar filmām un seriāliem ir varbūt savādāk.
Mana vissvētākā pārliecība ir, ka cilvēki pamatā piratizē lietas nevis tāpēc, ka negrib maksāt, bet vienkārši nevar atļauties, tāpēc runāt var tikai par negūtu peļņu, nevis zaudējumiem, pie tam šī negūtā peļņa jādala ar trīs (mans pieņemums, pagrābts no gaisa), jo liela daļa, ja nevarētu dabūt noteiktas lietas bez maksas, tāpat viņas nepirktu. Runājot pašam par sevi, ja es tīņa gados biju 100% pirāts, tad tagad vismaz 80% no visiem patērētajiem mediju veidiem ir iegūti legāli un uz pirātismu paļaujos, ja konkrētā lieta nav normālā veidā nopērkama, vai arī vajadzīga 1x mūžā un maksā totāli neadekvātu cenu (sveiki, Adobe). Spēles Steam, GOG, mūzikai Tidal, filmas/seriālus neskatos).
Vai tas skaitās pirātisms, ja es savā īpašumā pat maksājot naudu nesaņemu šo digitālo preci? Es iegūastu tiesības skatīties. Tad kāpēc man maksāt starpniekam par šīm tiesībām, ja es pats nodrošinu infrastruktūru, lai glabātu un straumētu šo saturu? Es aizeju uz kino, samaksāju savu nodevu autortiesībām, pērkot datorus, datu glabātuves, es samaksāju nodokli par šo, un viss. Lieciet mani mierā. Neizskatās, ka Holivudā samazinās kokaīna patēriņš utt. Viss notiek.
Piemēram, es abonēju Go3. Tur ir Filmu paka, kur nomā pieejamas daudzas filmas. Ir pat skatāmas. Es maksāju par servisu ik mēnesi, nešmaucos. Bet kāpēc tad nevaru uz savas infrastruktūras paglabāt šī materiāla kopiju, ja nu man nav internets, vai esmu valstī, kur Go3 nav samaksājis kaut kādas mistiskas autortiesības utt?
Par nomaksāto autortiesību nodevu vajag atgādināt ikvienā diskusijā ar t.s. autortiesību aizstāvjiem. Šo nodevu pircēji maksā no jebkura datu nesēja un tālākas diskusijas par pirātismu ir vienkārši smieklīgas – par visu JAU ir samaksāts.
“Datu nesēju atlīdzība ir neliels vienreizējs maksājums, kuru šīs iekārtas pircējs maksā autoriem, izpildītājiem, producentiem, aktieriem, filmu producentiem par atļauju privātām vajadzībām kopēt autordarbus.”
80to un 90to gadu bērni ir uzauguši ar pirātisko Windows, pirātisko mūziku un filmām. Pateicoties pirātismam, daudzi ir izmācījušies un pelna pietiekami, lai tagad varētu atļauties nopirkt oriģinālo saturu. Uz pirātismu jāskatās kā uz ilgtermiņa ieguldījumu! :D
Sākumā parādījās nelegālā mūzika un filmas kačāšanai, kamēr oriģinālai saturs bija tikai CD un DVD. Tagad varam kačāt arī oriģinālo saturu. Pirātisms ir kā labs stimuls attīstīties arī mūzikas un kino industrijām.
Autortiesību aizstāvji rosina likuma izmaiņas, kas ar autortiesībām aizsargāta satura patērētājiem liktu nodrošināt, ka tam nav piekļeves trešajām personām. Piemēram, skatoties Netflix istabā ar lieliem logiem, aizkariem būtu jābūt aizvērtiem, lai no pretējās mājas nebūtu saskatāms attēls. Tāpat, atskaņojot audio saturu, piem. Spotify, logiem būtu jābūt aizvērtiem. Pagaidām koalīcijā nav vienprātības par galīgo redakciju, bet notiek darbs ar juristiem un nozares ekspertiem. Delfi.lv, 2032.g.
Paralēli neuzkrītoši notiek pasākuma organizēšana pārāk salekušos autortiesību turētāju vienlaicīgai paņemšanai uz dakšām.
Vajadzētu arī AKA/KAKA piemērot sodus visiem, kas skaļi klausās mūziku savā mašīnā, jo tā taču ir publiska atskaņošana, ja dzird uz ielas! :)
šis man patīk no tā viedokļa, kad pārlieku muzikāls kaimiņš liek man (un ne tikai man, bet pus pagastam) klausīties koncertu un neko par to nemaksā AKKAI un LAMPAI/.
Jā, tas kantoris galīgi izlaidies! Varētu taču naudu ar lāpstu grābt, ja apmeklētu bērnudārzu un skolu koncertus, kur bez autora atļaujas bērni savos koncertos izmanto ar autortiesībām aizsargātus skaņdarbus. :D
“Kur tu tecim kur tu teci….” ))
Kontā teku, kontā teku …. autoram! :)
Nu tā pa vienkāršo.
Digitālā satura rādīšanā un izplatīšanā kāds iegulda naudu un kāds iegulda darbu, šie arī plāno atdevi no ieguldītā. Saturs tiek nopārdots vai likumīgi izplatīts un satura ieguvējam tiek tiesības šo saturu patērēt paša vajadzībām, bet ievērojot virkni noteikumus, kuros minēts šo saturu bez satura autora vai likumīgā izplatītāja atļaujas neizplatīt ( arī iepazīšanas nolūkos) , vai nepārdot tālāk.
Tā es to saprotu un kaut ko līdzīgu man paskaidroja pirms kādiem gadiem 17 vai vairāk, kad uz kantori atnāca vairāku represīvo organizāciju pārstāvji un pāris cipargalvas, parādīja papīrus un sāka rakāties pa maniem linukšiem 🙂
Vai tas kaut ko mainīja manā digitālā satura lietošanas pieredzē? Pilnīgi neko.
ES ar šo paziņoju, ka mans komentārs ir paredzēts naudas pelnīšanai un es šo komentāru sacerēju ar nolūku nopelnīt savu pirmo miljonu! Turpinot lasīt jūs noslēdzat licences līgumu un JUms rodas pienākums man samaksāt licences maksu 1 USDT apmērā uz manu kripto maciņu. Visi, kas izlasa un nemaksā pārkāpj licences līgumu un ir zagļi un nolāpīti pirāti.
Maciņa adresi izsūtu privāti. :)
aizmirsi pielikt mapi ar licences noteikumiem.
p.s. es to daru akadēmiskos nolūkos, lai izpētītu izteiktā vārds spēku pār citām tumsoņām.
Nenoliedzu, ka tādas situācijas notiek, taču es nekad mūžā neesmu redzējis pat vienu situāciju, kad pirātisks saturs pamudinātu uz legālās kopijas iegādi. Kas krekoja windows, tas to darīja visu laiku. Kas kačāja spēles torentos, tas to darīja visu laiku. Tas “pirātisms ir bezmaksas reklāma, pirāts legālo kopiju nopirks” ir nu tik ļoti jocīgs arguments!
Tieši tā. Dirš šie cilvēki.
Nu nevajag tik strauji.
Es pa lielam piratizēju tikai to, ko savādāk nevar dabūt legāli.
Un dienvidāfrikas vpn lietošana arī nav īsti legāls veids. Industrija pati ir sapinusies savā alkatībā.
Jaunā paaudze neatcerās tos laikus, kad oriģinālais CD maksāja veselu mēneša algu un oriģinālais Windows+Office maksāja vairāk kā pusi no datora cenas, kura iegādei cilvēks krāja naudu vairākus gadus. Mūsu sencīši ne tikai nelegāli pavairoja mūzikas ierakstus, bet tie vēl visi tika nelegāli, kotrabandas veidā ievesti pāri padomijas robežām. Pateicoties pirātismam MS saprata, ka cenas nav samērojamas ar ienākumiem šajā psaules malās un ieviesa skolu programmu, kas nodrošina piekļuvi skolēniem un skolotājiem MS programmatūrai bez maksas. Šāds skolēns izaugs un pirks datoru uz kura jau ir uzstādīts Windows, jo viņš būs pieradināts pie Windows. Neviens jaunais cilvēks vair snepirks pliku kasti un nemeklēs DC++ krakotu windows ar visiem riskiem ieraut baciļus.
Pamperu paaudze nekad nesapratīs tos, kas izauga skarbajā pasaulē ar marli un lupatu!
Pamperu paaudze nekad nesapratīs tos, kas izauga skarbajā pasaulē ar marli un lupatu! – Precīzi un skaisti! – 100%.Bet tie bija jauki laiki,jo Tev ir 21 un problēmas nav problēmas-skalot sīko marles ar ziepēm aukstā ūdenī :)
> kad pirātisks saturs pamudinātu uz legālās kopijas iegādi.
No otras puses, par pirātismu (un visāda citāda veida ķibelēm) (parasti) raud viduvēja/slikta satura ražotāji/štancetāji (kuri iepriekš kaut kā tomēr spēja iemānīt skatītajam, piemēram, nopirkt kino biļeti).. Izklaides industrijās (kino/spēļu) labi produkti tiek novērtēti ar augstu peļņu – miljoniem pārdotām kopijām utt.
> Kas kačāja spēles torentos, tas to darīja visu laiku.
Tā gluži, manuprāt (vismaz kaut vai pēc savas personigās pieredzes), nav, tajā brīdi kad parādijās Steam u.c. platformas diezgan daudzi drīzāk izvēles produktu iegādāties, bet tev ir garantijas (Steam anulē pirkumu, ja produkts neatbilst solītājam, nedarbojas uz tava PC utt) par kaut ko, pretēji tam ka kādreiz no veikala plauktā iegādāta (atplēsta) CD ar “sūdīgu” saturu tālāk vari kaut kārt pie automašīnas spoguļa ..
Ar programmatūru, iespējams, savādāk – šeit pirātiskais saturs diez vai veicina, drizāk jau paša izstrādātāja politika. Piemēram M$ – ja kādreiz lai mājsaimniecībai ar kadam pāris ierīcēm officiāli lietoti ofisu gala summa par licencēm sanaca(-ktu) nejēdzīga, šobrīd eksistē pieņemami ģimenes licencēšanas scenāriji, kur ņemties ar kaut kādiem torrentiem ir lielāka ķēpa/bezjēdzīgi..
Māki visu sakarīgi un loģiski pa plauktiem salikt, nav ko piebilst, tikai 👍👍👍