Iesākumā laikam būtu labi iedot kontekstu šim stāstam. Tā pavisam vienkāršoti izsakoties, es pelnu naudu izmēģinot tehnoloģijas un pēc tam dažādos veidos padaloties ar savu pieredzi. Tieši tāpēc nu jau stabili 20 savas dzīves gadus es to vien daru, kā visu laiku mainu telefonus, datorus, ekosistēmas un nu jau pat automašīnas. Tas viss tikai tāpēc, lai man ir reāla un praktiska pieredze ar pēc iespējas vairāk dažādiem gadžetiem, elektroauto un varu par to visu pastāstīt jums tepat blogā, sociālajos tīklos vai radio un TV. Joprojām uzskatu, ka ir liela nozīme radīt šādu saturu latviski un izveidot diskusijas, kurās varat iesaistīties arī jūs.
Ar Linux teorētiski esmu pazīstams jau ļoti sen
Tā tīri teorētiski ar Linux esmu pazīstams jau vismaz 20 gadus, taču līdz šim manā dzīvē nav bijuši tik ilgstoši periodi, kad šādu operētājsistēmu esmu lietojis ikdienā. Kaut kādi īsi eksperimenti un virtuālās mašīnas neskaitās. Atceros, ka vidusskolas gados es uz sava galddatora (toreiz portatīvie datori man vēl bija tāls sapnis) biju uzstādījis Slackware, taču nekas man tur nedarbojās “out of the box”. Internets toreiz man nebija pieejams un tas arī liedza iespēju ērti un ātri sameklēt risinājumus manām problēmām. Tā es uz ilgiem gadiem par Linux aizmirsu. Pēc tam kaut kādā rakstā vai sarunā biju izteicies, ka vajadzētu palietot Linux un kādu laiku man par šādiem izteikumiem atgādināja Kursora komandas biedri, taču saņemties īsti nevarēju, jo neredzēju tādu praktisku pielietojumu šādam eksperimentam. Tā nu dzīvojos starp Windows un macOS vidēm bēdu nezinot. Līdz pienāca šis gads un aizsāku savu kārtējo eksperimentu.
Labi, es ne visu pasaku līdz galam. Viss Kursora tehnoloģiju steks ir bāzēts uz atvērtā pirmkoda programmatūru un es pats ar savām līkajām rociņām esmu visu te uzbūvējis un uzturu. Tāpēc laikam nevar teikt, ka man nav nekādas pieredzes ar Linux kā tādu. Bet es šādas OS neesmu ilgstoši lietojis uz saviem personīgajiem datoriem. Tagad gan tas ir mainījies.
Šoreiz viss sākās ar datora izvēli
Ap gadumiju Kursora Discord serverī es uzzināju par Framework datoriem un visai ātri sapratu, ka ir laiks tirgot nost visas manas Apple/PC ierīces un ilgtermiņa testam sagādāt šo interesanto datoru. No šī gada janvāra mans ikdienas darbarīks ir Framework Laptop 13 (AMD versija). Kopumā man ir visnotaļ pozitīva pieredze ar šo datoru un prieks, ka Framework datorus iekšējai lietošanai sāk izskatīt Printful un beidzot šīs ierīces varam pa tiešo nopirkt uz Latviju. Man pašam vēl gada sākumā šo datoru nācās sūtīt caur Vāciju.
Tā kā Framework datori ir tādi izteikti tehnoloģiju entuziastu verķi, tad tiem nav svešs arī Linux. Ražotājs mājaslapā pat diezgan detalizēti stāsta par oficiāli atbalstītajiem Linux distributīviem un šādā veidā motivē uz datoriem uzstādīt kādu no šīm operētājsistēmām. Konkrēti Framework Laptop 13 (AMD Ryzen 7040 Series) datoriem atbalstīti ir Fedora 40 un Ubuntu 22.04/24.04 distributīvi. Protams, var uzstādīt arī visu citu, taču your mileage may vary :)
Starp citu, kaut kad pavasarī es uz šī datora biju uzstādījis Fedoru un toreiz iemesls bija vienkāršs. Man šādā vai tādā veidā ir bijusi pieredze ar uz Debian bāzētajiem Linux distributīviem, bet nekad tā nopietni neesmu mēģinājis nevienu uz Red Hat Linux bāzētu distributīvu. Tagad pamēģināju un secināju, ka Fedoras atjauninājumu temps ir tik straujš, ka tur bieži vien kaut kas tiek salauzts un man kā Linux nūbam kaut kādā brīdī uznāca besis to visu labot. Nonesu Fedoru un atgriezos pie Windows 11 ar ko man vispār nekad nav bijušas nekādas problēmas ne uz viena mana datora. Nesaprotu par ko pie mūsu rakstiem komentāros runā tie, kas spļaudās par Windows 11.
Kā es nonācu pie Debian?
Gada sākumā es paliku bez darba un tas bija labs laiks apstāties no nebeidzamā skrējiena, kā arī apdomāties, ko es vispār gribu no dzīves. Padomāju mazliet un sapratu, ka gribu darīt jēgpilnus darbus. Tādus darbus, kuri man pašam personīgi šķiet svarīgi. Un praksē tas nozīmē, ka ir laiks atsākt mācīties. Lēnā garā pa vasaru sapirku vairākas grāmatas par mani interesējošām vairāk vai mazāk tehniskām tēmām un tagad katru dienu tās lēnā garā lasu cauri. Redzu, ka ar informācijas uzsūkšanu manos teju 40 gados jau ir tā pašvakāk, tomēr katru dienu es iemācos kaut ko jaunu un ļoti bieži galvā noskan “Ahā, tad tā tas darbojas!” atziņas. Daļa no zemāk redzamajām grāmatām ir patiešām foršas un varu rekomendēt tās palasīt arī jums.
Paga, vēlreiz, priekš kam tas viss? Kā jau minēju, man gribas darīt to, ko es uzskatu par pareizu un praktiskā valodā runājot – pašam noteikt savu dzīvi nevis būt atkarīgam no kaut kādiem svešiem fujakiem. Un es uzskatu, ka to var panākt tad, ja saproti, kā darbojas lietas. Šajā gadījumā tehnoloģijas. Mani jau sen ir fascinējusi atvērtā koda pieeja un domāju, ka te nevienam nebūs jāskaidro, ka uz tās radītajiem risinājumiem darbojas lielākā daļa pasaules serveru un ierīču. Tas tomēr ir tik ārkārtīgi vilinoši, ka tev pāris klikšķu attālumā ir pieejami rīki ar kuriem vari uzbūvēt teju visu.
Nu, lūk. Jo vairāk lasīju par Unix/Linux vēsturi un filozofiju, jo vairāk sapratu, ka visā tajā distributīvu biezoknī ir daži vēsturiski un ideoloģiski pamati uz kuriem būvējas citi distributīvi. Un Debian ir viens no tādiem projektiem. Debian ir izmantojams pilnībā bez maksas un tas arī nesteidzas par visām varītēm un uzreiz iekļaut sistēmā visas jaunākās svilpītes un taurītes. Citiem vārdiem sakot, Debian ir stabils un ļoti lēni mainās.
Tātad, manam Linux periodam šoreiz ir ne tik ļoti tehnisks, bet arī ideoloģisks pamatojums. Nav teikts, ka es ilgi palikšu pie Debian kā manas galvenās operētājsistēmas, jo kaut kādā brīdī gribēšu patestēt arī krietni interesantākus projektus kā NixOS vai Arch Linux. Bet visam savs laiks. Man no sākuma jāpiedzenas ar Linux pamata zināšanām un tad uz tām varēs būvēt arvien jaunus eksperimentus.
Kā es mācos Linux?
Esmu vecs un arī diezgan vecmodīgs cilvēks. Kā redzi bildē augstāk, esmu sapircis kaudzi grāmatu un principā katru dienu lēnām lasu tās uz priekšu. Kad apnīk tehniskās grāmatas, palasu filozofiskās. Kad apnīk tās, atgriežos atpakaļ pie tehniskajām. Kad redzu kaut kādu jaunu lietu un gribu praktiski pamēģināt, kā tā darbojas, rauju vaļā konsoli un klabinu iekšā komandas. Kaut kas sanāk un kaut kas ar pirmo reizi nesanāk. Tāpēc reāla Linux mašīna pie rokām ir svarīga, ja gribas arī kaut ko iemācīties.
Nesenajā intervijā ar CERT.LV tehnisko direktoru Vari Teivānu uzzināju par TryHackMe platformu. Tajā var ļoti vienkāršā un ievelkošā veidā mācīties par dažādām (pamatā ar kiberdrošību saistītām) tehnoloģiju tēmām. No sākuma tie apmācību moduļi šķiet fufelīgi vienkārši, bet kaut kādā brīdī sākas patiešām interesanti praktiski darbi, kur ir ko pavingrot ar reālām sistēmām. Vakarnakt, piemēram, mācījos meklēt serveros caurumus un ar atbilstošiem rīkiem caur tiem pilnībā pārņemt šīs sistēmas. Ārkārtīgi interesanti, kad beidzot tas sanāk.
Jāsaka, ka manā apmācību procesā ļoti lieti noder arī mākslīgā intelekta čatboti. Jo parasti man ir ļoti konkrēti jautājumi uz kuriem es jau daļēji zinu atbildes. Piemēram, es zinu, ka var pie SSH pieslēgties izmantojot konkrētu privāto atslēgu, taču neatceros kā precīzi šī komanda jāuzraksta. Uz šādiem jautājumiem ChatGPT vai Gemini spēj atbildēt ātri un precīzi. Tāpat man šie rīki palīdz tikt galā ar dažādiem konfigurācijas failiem. Es, protams, to visu varētu atrast arī vienkārši guglējot, taču šādi ir krietni ātrāk nonākt pie rezultāta. Taču es ļoti labi redzu, ka ir kritiski svarīgas fundamentālās sistēmu un tīklu zināšanas (tāpēc man ir tās grāmatas), lai vispār ir skaidrs kāpēc kaut kas darbojas tieši tā kā darbojas un tad ar visādiem MI rīkiem varu fiksi aizpildīt kaut kādus mazus operacionālos zināšanu robus. Pagaidām šāda pieeja darbojas un es tieku uz priekšu.
Cik lietojams ir Debian?
It really depends. Problēma ar Linux, manuprāt, joprojām ir meklējama savietojamībā ar dzelžiem. Ja mums visas vai gandrīz visas komponentes darbojas uzreiz un bez problēmām, tad gandrīz jebkādu Linux spēs lietot gandrīz jebkurš lietotājs. Arī tava omīte. Nopietni. Bet ja būs kaut kādas dzelžu problēmas, tad viss būs slikti un varēsim podā nolaist ļoti daudz sava laika meklējot un risinot šīs problēmas.
Uz Framework Laptop 13 Debian tīri korekti darbojas jau uzreiz. Es pat visai ātri pie dzīvības piedabūju pirkstu nospiedumu sensoru. Tīkli, ārējais monitors, printeris un pele darbojas bez īpašas papildus vingrošanas. Un kamēr nesāk kaut ko tur baigi bakstīt, tas arī samērā stabili darbojas.
Kas man patīk Debian?
Primāri man patīk tas, ka Debian šķiet “pareiza” OS. Tāda, kuru lietojot tu nevienam nejūties neko parādā un pats esi savas dzīves noteicējs. Šis skan varbūt banāli, tomēr kaut kādā vecumā mēs līdz šādai atziņai nonākam. Otrā svarīgā lieta – Debian darbojas stabili (ha ha, jo nav tik ātrs uz atjauninājumiem kā Fedora) un naski. Te es tagad jūtos kā mājās.
Tā kā pa Linux konsoli es vēl esmu visnotaļ tūļīgs un daudzi šādu sistēmu koncepti man vēl nav saprotami, tad baigi necenšos salauzt to, kas darbojas. Tāpēc man patīk arī Debian lēnīgā daba attiecībā uz sistēmas atjauninājumiem. Jo katrs atjauninājums principā ir iespēja kaut ko salauzt un šo es labi redzēju uz Fedoras. Tev vienu dienu viss smuki darbojas, bet tad atlido atjauninājums un kaut kas vairs nedarbojas kā nākas. Un tā kā es vēl baigi nepārzinu Linux, tad ne visu varu uzreiz salabot. Jā, protams, Linux var nokonfigurēt VISU, taču kamēr tev nav skaidrs nedz, kas ir tas VISS, nedz kā to VISU nokonfigurēt, tad uz priekšu nekur tālu netiksi. Tāpēc jāmācās. Un jāpraktizē.
Lai arī es īsi patestēju arī citus logu pārvaldniekus, tomēr izvēlējos palikt pie Gnome. Tas man gluži vienkārši vizuāli patīk labāk. Vienmēr ir paticis labāk. Viss pārējais vai nu baigi atgādina Windows, vai kaut kādus haxz0rus. Man to nevajag. Esmu vecs cilvēks un man vajag klusumu un mieru.
Man gan nav pārāk lielas prasības. Firefox ESR man atbild par tīmekļa pārlūkošanu. E-pastus lasu ar Evolution. Mūziku klausos Spotify. Bildes rediģēju ar Pinta. Čatoju Discord. Piezīmes rakstu Obsidian. Paroles glabāju Bitwarden. Ofisa darbiem man atliektiem galiem pietiek ar LibreOffice. Jā, OneDrive nākas vērt no tīmekļa pārlūka.
Vai ir kādas problēmas, kas traucē?
Tomēr nav tā, ka problēmu nav nekādu. Piemēram, joprojām neesmu atrisinājis audio problēmu, kad pieslēdzu Rode skaņu pulti, lai ierakstītu mūsu podkāstu. Gan uz Fedora, gan tagad arī uz Debian man šī pults korekti nedarbojas. Proti, audio signāls tiek kropļots. Vēl nav bijis laika šim pieķerties un salabot (ja tas vispār ir iespējams). Tāpēc reizi nedēļā būtojos iekšā Windows 11 instalācijā un veicu podkāsta ierakstus. Pēc tam gan uzreiz atpakaļ uz Linux.
Vēl viena problēma, kas nu jau sāk kaitināt un būs jāatrisina. Kad datoru gribu palaist gulēt, tas mēdz nogļukot un aizmieg tikai daļēji. Proti, pazūd visas tīkla ierīces, bet grafiskā vide turpina darboties kaut kādā kroplā stāvoklī un datoru vairs nevar izslēgt nedz caur izvēlnēm, nedz no konsoles. Nākas brutāli to darīt ar fizisko izslēgšanas pogu. Kaitinoša problēma. Vairāk tādu regulāru un būtisku problēmu nav. Ņem tik un lieto datoru! Jo tas ir mans primārais dators un man ar to ir jāstrādā. Līdzīgi kā elektroauto man ir vienīgais auto un man ar to ir jābrauc pat neskatoties uz visām tā ekspluatācijas niansēm.
Ko tālāk? Principā to pašu.
Šobrīd es vēlos visu savu laiku veltīt, lai mācītos un praksē izmēģinātu to, ko esmu iemācījies. Tā kā mācos es par Linux, tad man pie rokas vajag Linux mašīnu ar kuru padarboties. Tāpēc pārskatāmā nākotnē es negrasos neko mainīt un turpināšu ikdienā izmantot Linux kā manu pamata operētājsistēmu. Jā, varbūt kaut kādā brīdī mainīsies distributīvs. Bet tad tā būs atkal jauna pieredze un zināšanas.
Parasti tādu garu rakstu beigās gribas kaut ko novēlēt. Tad nu novēlu es jums nebaidīties no eksperimentiem. Mēs pierodam pie mūsu iecienītajām ierīcēm, programmatūras un paradumiem. Un nereti iesūnojam. Bet pasaule mums apkārt ir krietni plašāka un interesantāka. To iepazīt var tikai tad, ja izbāžam degunu ārpus mūsu mājokļa un pamēģinām lietas darīt citādi. Tāpat mēs tās paveiksim, jo neesam taču vakarējie. Bet procesā būsim apguvuši kaut ko jaunu un tas noteikti agrāk vai vēlāk noderēs. Un pat ja nenoderēs, būsim pakustinājuši smadzenes un tām pēc dažiem desmitiem gadu būs vieglāk stāties pretī demencei. Priekā!
Šeit noteikti ir vērts pieminēt, ka ne Fedora, un sevišķi ne Debian nav gluži iesācēju distributīvi. Tie vairāk tādi, ko no baltas lapas savām vajadzībām pašam konfigurēt.
Lietotājiem parastajiem noteikti labāk būtu sākt ar Mint, vai Pop_OS!, vai kaut vai to pašu Ubuntu uz kura ir bāzēti abi iepriekš minētie.
Principā varu tikai piekrist. Ja gribas out of the box OS, kas stradās no pirmā piegājiena, tad Mint/ubuntu ( man personigi abnormali besī Ubuntu grafiskais interfeis). Uz laptotpa ir Mint, uz PC – win11. Mint priekš eksperimentiem un vnk lietošanas, win – speles. Ir izmeģinats Kali ( kad safanojos par Mr. Robot serialu 🤣) bet sapratu, ka prats par īsu. Uzinstalešana bija… khemm… interesanta lai neteiktu vairāk 😏
Man arī ļoti nepatīk tā Cinnamon saskarne, ko izmanto Ubuntu. Mint vispār arī nepatīk kā izskatās. Protams, abos gadījumos var uzstādīt arī Gnome vai jebko citu, kas patīk. Bet arī Debian vismaz uz maniem dzelžiem bija samērā “out of the box” darboties spējīga OS. Man pavisam noteikti nevajag tādu distributīvu, kur jau no sākta gala ir sainstalētas miljons programmas, kuras man nemaz nekad nevajadzēs. Man prasību maz un tās līdz/ap desmit programmas arī pats varu uzstādīt un pēc tam uzturēt. Ar Flatpak tas nu ir kļuvis vienkāršāk.
Mint ir arī Mate saskarne. Kas izskatās un uzvedas kā vecais klasiskais desktops.Pats arī to lietoju visu laiku kopš Mint to ieviesa.
Mint man nepatika. Manuprāt, izskatās briesmīgi. Pop_OS! neesmu mēģinājis. Es nepiekrītu, ka Fedora un Debian vajag kaut kā īpaši konfigurēt. Uz maniem konkrētajiem dzelžiem gandrīz viss (atskaitot to pirkstu nospiedumu sensoru, kas ir diezgan optional lieta) nekas papildus baigi nebija jādara. Tik cik salikt tās dažas programmas, ko ikdienā izmantoju. Es tā saprotu, ka vairāk noņemšanās ir ar tādiem specifiskiem veidojumiem kā Arch vai NixOS. Tiksim arī līdz tiem.
Arch Linux vietā es ieteiktu CachyOS (bāzēts uz ArchLinux, bet instalācija ir vienkārša, kā arī ir daudzas labas fīčas, liekā softa nav daudz). Protams izskats ir gaumes lieta, bet visu var pielāgot.
Es negribu vienkārši instalāciju. Tā nav interesanti :) Bet ja nopietni, paldies par ieteikumu. Nebiju par tādu distributīvu iepriekš dzirdējis.
Lietojis esmu visādas distribūcijas jau ilgu laiku, bet jāsaka, ka ubuntu būs visdraudzīgākais iesācējiem. Ja arī ir kādas problēmas tad risinājumus priekš ubuntu ir atrast daudz vieglāk. Ubuntu vienīgi nepatīk snapi. Priekšroku dodu flatpak
Par DE. Ilgu laiku lietoju gnomu un biju ļot pieradis, bet pārslēdzos uz KDE Plasma un jāsaka, ka ir daudz labāks par gnome. Gnoms ar savu fīču dzēšanu bija tā apgraizījis savu DE, ka vairāk nebija normāli lietojams (extensions diemžēl ne īsti uz 100% strādāja).
Debian lietoju serveriem jau gadiem savām vajadzībām (bez grafiskās vides) – tur viss plus mīnuss skaidrs. Arī gribu pamēģināt pilnībā pāriet uz kādu no Linux pēc tam kad izbeigsies Win 10 atbalsts. Visvairāk šaubu par to, kā linux darbosies kopā ar visādiem dzelžiem, piemēram, ārējām disku dokstacijām. Nav ne jausmas. Tad jau manīs…saņemšos vai nē. Ja nē, tad priekš win11 jau jāņem pilnībā jauns pc no nulles (esošajam daudz gadu). It kā motivācija līdz ar to teorētiski ir kaut kāda pāriet uz linux (ietaupīt naudu nepērkot jaunu pc).
Par dokiem neuztraucies – viss, kas strādā uz universālajiem protokoliem un draiveriem, strādā bez aizķeršanās. Visas problēmas ir ar dzelžiem, kam vajag ražotāja draiverus, kas runā ar specifisku windows softu. Tiem tad jāskatās, vai kāds ir pacenties ar reverse engineering.
Iesaku izmnantot REISUB:
If a Linux machine locks up or freezes completely, use REISUB to restart it more gently than pushing the Power Button.
Hold down Alt and the SysReq (Print Screen) keys, and then type R E I S U B, with 2-3 second delays between the key presses to give the commands a better chance to complete.
R: Switch the keyboard from raw mode to XLATE mode
E: Send the SIGTERM signal to all processes except init
I: Send the SIGKILL signal to all processes except init
S: Sync all mounted filesystems
U: Remount all mounted filesystems in read-only mode
B: Immediately reboot the system, without unmounting partitions or syncing
Paldies par rakstu. :) Pats esmu Linux Mint lietotājs. Jap, man tas Cinnamon patīk un nesūdzos. :) Te jau tas labums Linux distribūciju pasaulē – izvēlies grafisko saskarni pēc savas patikšanas. Ir mēģināts gan Gnome, gan XFCE, gan KDE. Lielākā problēma ir dažas specifiskas lietotnes, kas manā gadījumā nepieciešamas darbam ar Lidar datiem, bet – cik nu man to vajag, izmantoju virtuālo mašīnu ar Windows 10, kurai ar gpu-passthrough palīdzību ir nodrošinātas 3D lietas uz Intel video kartes. Kāpēc mocīties ar virtuālo mašīnu un nesēdēt visu laiku uz Windows? Man tīri subjektīva sajūta, ka uz mana Dell laptopa Linux Mint strādā veiklāk. Ir vēl citas subjektīvas lietas, kas ikdienā nepatīk uz Windows – sākot ar tādiem sīkumiem, ka par spīti gadiem ilgas pieredzes, Microsoft tā arī nav sakārtojis Windows darbošanos ar vairākiem monitoriem. Nē, nepārprotiet – viss strādā, bet, kad kompis uz nakti aizmidzis, no rīta ekrāni samainījušies vietām utt. Libreoffice mani pilnīgi apmierina. Nezinu kā tas būtu, ja es būtu grāmatvedis. Atceros, uz Windows 10 man bija jāgaida kāds laiks, kamēr Office atver otru excel failu, ja viens jau atvērts. Libreoffice tādu gļuku man nav. Ko es varu ieteikt citiem lietotājiem? Izvērtējiet savas reālās vajadzības un uzdodiet sev jautājumu… Read more »
Atzīstu, ka esmu ar monitoriem čakarējies, bet nekad nav bijis tā, ka neko nečakarējot tiek kaut kas nomainīts. Kolektīvā padsmit cilvēki sēž ar 2-3 monotoriem un neviens nav lūdzis palīdzību, jo primārais monitors sācis pastaigu no kreisā uz labo.
Bez uzbraucieniem – problēma ir kaut kur tev datora konfigā.
Tas ir tikai viens no dažiem piemēriem :) Skaidrs, ka var mēģināt fiksēt. Lasīju, ka jāpaslēgājot Fastboot iekšā/ārā, jāpamainot strāvas iestatījumi un tml. Bet tā nav galvenā problēma, protams :)
Es pats esmu saskāries ar to, ka pārinstalē windows un pēkšņi primary monitors vairs nav pa labi, bet ir pa kreisi. Nekad gan neesmu uz win10/11 saskāries, ka atnāc uz darbu un viss ir otrādi.
Tas kas pašam besī – ja nevēlas monitorus fiziski mainīt vietām, tad ir čakars Windowsu pierunāt, ka vēlos, lai primary monitors ir pa kreisi. Tur tiešām dažreiz nākas dejot ap datoru un pielūgt Bilu Geitsu, lai tas notiktu.
Mepis, KDE Neon, Kubuntu. Ikdienā nejūtu nekādu vajadzību pēc Win.
Man kaut kur ir pierakstīts – ja kādreiz būs jālieto laptops ar linuxu, tad likšu Solus Budgie :)
Solus bija ok, bet kaut kas tur aizgāja grīstē.Varbūt atgriezies vecajās sliedēs, kamēr nesekoju līdz, bet viņiem tur bija galvenais izstrādātājs projektu pametis bez nekādas ziņas un cik sapratu, tad pēc gada vai cik tur atgriezās.
Lūk, tāpēc man visādi mazie ezotēriskie projekti nepatīk. Vienā brīdī tur cilvēki pasprūk un projekts paliek nepieskatīts. Ātrāk un stabilāk uz priekšu imho virzās lielie distributīvi.
Sanāk pretrunas: nepatīk ka distributīvi strauji virzās uz priekšu un atjaunojumi kaut ko salauž, bet tad tomēr atkal vajag ātrāku virzību ;)
Nu jā, jā – ja kaut kas nestrādā, tad ezotēriskajos distributivos to nesalabos gadiem vai nekad :D
Vispār tā ir liela Linux problēma, ka katrs mazais susuriņš uztaisa savu distro, kuri mēdz būt nesavietojami. Un tad nu ir lielie brīnumi, ka aparatūras ražotāji neizlaiž tūkstoš OS draiverus, ka kāda smuka aplikācija ir tikai vienā no visiem (Vai nevienā) utml. Plus jaunās versijas neuztur veco (pats Linuss vienmēr par šo daudz lamājas). Saejiet kopā, pieklusiniet kašķus un uztaisiet vienu (nu max dažus) ilgtspējīgu distro, kurš vienkārši ērti darbojas (nevis kods perfekti izskatās un pareizi implementēts rindas apstrādes mehānisms pēc kaut kāda ūber parauga).
Ierakstiet lūdzu garu podkāstu par tēmu kādi plusi/mīnusi būtu parastajam mājas lietotājam pāriet no Windows uz Linux! Jau kādu gadu par to domāju, bet neredzu plusus…
Jā, var parunāt par šo tēmu. Pluss, kas skar vairumu no mums, ir ļoti vienkāršs – naudas ietaupījums. Pēc tam tālāk var meklēt papildus ieguvumus kā labāka darbība uz vecākiem dzelžiem un kaut kādi ideoloģijas jautājumi.
Ar ietaupījumu ir nianse – jāatrod kaste bez preinstalēta Windows par cenu, kas ir būtiski zemāka nekā tādai pat vai salīdzināmai kastei ar Windows. Nevar arī skatīties Windows retail cenu, jo dzelžu tirgotāji licences dabū par daudz zemāku cenu, nekā privātpersona no ielas.
+100. Nodzēst esošajam datoram windows un uzlikt linux tev neko nedos.
Ja iegādājas naudu datoru, tad tieši tā aŗi ir – jāsalīdzina vai dators bez win licences ir būtiski lētāks, lai būtu vērts to iegādāties bez windows un uzlikt linux.
Pārējais jau ir lietošanas ieradumi. Kuram windows, kuram linux, kuram macos.
Pats lietoju windows/macos un neredzu īsti ieguvumu apzināti pāriet uz linux. Neredzu arī mīnusus. Neredzu vienkārši iemeslu to darīt darīšanas pēc. Ja nav ko darīt , tad var paeksperimentēt.
Jebkuram datoram ir vērts uzlikt linuxi – dajebkāda licence. Arī MBP labāk strādā ar linuxi (pagaidām gan atbalsts tikai līdz M2 čipam).
Un, jā, esmu linux fanbojs :D
Uz makintošiem kuru Linux lieto? Asahi kaut kādu?
Drīzāk nervu ietaupījums, W11 ir totāls plaģiāts, vismaz uz maniem laptopa dzelžiem.
No otras puses, ja ražotājs piedāvā šādus dzelžus – ko tad man darīt?
Katrā ziņa besī man tur viss, meklēšana pa mapēm, puņķainā startēšanās, tā tupā saskarsme uz labo taustiņu ar viņu “ultr jauno” opciju “show more options”, un vel daudz dažādi sīkumi, kurus cenšos aizmirst.
Katrā ziņā w11 nav nekas tāds, par ko būtu vērts maksāt.
Par w7 gan es maksātu.
Jep, tieši par tādiem komentāriem es savā rakstā arī runāju :D
Tev vienkārši paveicies ar dzelžiem.😁
Man loterijas un azartspēles nepatīk spēlēt, tieši šī iemesla dēļ W11=💩.
Starpcitu esmu par šo vaicājis cilvēkiem kuri ikdienā pārvalda vairākus tūkstošus (varbūt simtus) lietotāju windows datorus, atbilde vienkārša – “w11 tāds ir”.
Ieguvumi ir daudz un dažādi, mēģināšu dažus uzskaitīt:
1. Linux patērē daudz mazāk datora resursus un ir lietojams arī uz pavisam veciem datoriem. (nesen lietoju linux no usb zibatmiņas datorā, kurā nebija cietais disks (pietiek ar 1 GB RAMu)
2. Linuxā nebūs nekā lieka. Nebūs jācīnās ar visādiem xbox, cortona, copilot, onedrive un citiem mēsliem, kurus microsoft saviem lietotājiem uzspiež. Linux, atšķirībā no microsoft, bez lietotāja ziņas, aizbildinoties ar atjauninājumiem, uz datora nekādu bloatware neinstalēs.
3. Linux un open office ir bez maksas.
4. Linux nekur nekādus datus nesūta, privātums tur ir pavisam citā līmenī (izņemot Ubuntu distribūciju)
5. Linux ir daudz drošāks
Linux ir lielisks, ja vien nav vajadzības pēc kaut kādām specifiskām, tikai uz windows esošām programām. Šobrīd neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai kāds labprātīgi izvēlētos lietot windows.
1., 2. un 5. ir aplami: 1. Arī Linux tiek pievienots jaunu iekārtu un servisu atbalsts. Ne viss nonāk kernelī, taču kopējo pēc noklusējuma uzstādāmo kopējo programmu izmēru tas audzē jūtami. Kopīgās programmu bibliotēkas arī aug, īpaši viss ar grafiku un daudzvalodību saistītais. Programmas kam ir gab Linux gan Windows versijas, parasti aizņem vienādu diska vietu un slogo sistēmu apmēram līdzīgi. Datu pārraide, video apstrāde un 3D grafika (arī spēles) tērē resursus un procesora/GPU ciklus +/- tikpat cik Windows. Resursus viss augšminētais ēd tik cik vajag un tur neko darīt nevar jo fizikas un matemātikas likumus neapiesi. Spēļu cienītajiem vēl jāņem vērā ka tikai Windows spēles caur Wine/Proton emulāciju var arī darboties lēnāk un/vai gļukot (te gan situācija visu laiku uzlabojas, bet tā jau ir tēma atsevišķam rakstam). Kopumā Linux kas atbalsta darbu ar dokumentiem, internetu un grafiku/video ar līdzīgām iespējām un līdzīgu ātrdarbību, prasīts tos pašus procesora, RAM un GPU resursus. Vietas ekonomijā diskā Linux gan joprojām vinnē, jo pati sistēma aizņem 3-4 reizes mazāk par Windows 10+. iespēju kompilēt savu mazo kerneļa konfigurāciju te neapskatīsim, tas nav domāts vienkāršajiem mirstīgajiem. 2. Atkarīgs no distributīva. Praktiski visos populārajos distro 3/4 no uzstādītajām programmām tu nekad nelietosi. Vēl noklusējuma komplektā… Read more »
Vienkārši sakot Linux atbalsta vecos dzelžus, un uz veciem dzelžiem Linux darbosies ātrāk nekā Windows…. Pie kam kad beigsies 2025. Gada Windows 10 atbalsts un nāksies pāriet uz Win11 tad būs tik daudz IT šrots ka nebūs kur likt tos vecos datorus… Jo Win11 jūs nevarēs iet uzlikt uz datoru kurš ir vecāks par 4 – 5 gadiem, uz vecākiem nevarēs… Ja pirmajās Win11 versijās varēja apiet to ka viņš neļāva uzstādīt Win11 uz neatbalstīa CPU jo viņš neatbalsta dažas jaunas tehnoloģijas ko obligāti un bez ka nevar iztikt Win 11, tad Microsoft to uzzināja ka var to apiet un tos ceļus noblokēja tā teiksim… Padarot uzstadišanu uz veciem dzelžiem teju nereālu… Pie kam ja jums ir tikai 4 GB RAM uz jūsu vecā laptop Windows 11 uz tā vilksies ka nāve…. Turklāt izstādi jaunāko Linux Mint vai Ubuntu uz 15 gadus veca Laptopa kurām ir tikai 2GB RAM un tad darbojas bez problēmām…. Protams CPU jābūt ar 64bit tehnoloģiju… Jo arī Linux mevisai atbalsta x86 ar 32bit… Ir vēl daži mazie distributīvi kuri vēl atbalsta vecos 32bit procesorus un LowMem bet tie ir maz… Tā kā parastam lietotājam ar vecu datoru, un standarta ikdienas vajadzībām, internetā paserfot, samaksāt rēkinus… Read more »
Taisnība. Pie kam Linux joprojām strādā HP LaserJet 4 un viens otrs vecais labais skaneris kam Windows draiveri nebija pieejami jau Win7 laikā.
Tikko te vienā FB kanālā info par SpaceX Linux sakarā parādījās :)
🚀 What computer and software is used by the Falcon 9? 🤖
Ever wondered how Falcon 9 rockets manage those precise landings? It’s all thanks to the computers and software onboard! 🌐
Falcon 9 uses a custom computer system powered by 3 dual-core x86 processors, running at 1.6 GHz each! This means Falcon 9 has six cores working together in real-time. 🤯 These computers run a Linux-based operating system with SpaceX’s custom flight software, which handles everything from controlling the engines to steering the rocket during its return to Earth.
🔄 The three computers work redundantly, meaning they cross-check each other’s calculations. If one fails, the others can step in! This ensures 99.99% reliability during launches. 🔄
Thanks to this powerful combo of hardware and software, Falcon 9 has become a reusable game-changer! 🚀🌍
Source: SpaceX
https://www.facebook.com/@spaceexp437/
Nē, nu, loģiski. Visas lielās un svarīgās lietas pasaulē dara kaut kāda paveida Linux :)
Kristap, priekš one drive nežēlīgi labi darbojas šitas ext: https://extensions.gnome.org/extension/6493/onedrive/
Viņam dependencija ir https://github.com/abraunegg/onedrive, bet tur viss viegli: https://github.com/abraunegg/onedrive/blob/master/docs/install.md
Pats lietoju darbam un sinco ļoti labi.
Par to sleep, tā visdrīzāk ir systemd problēma (reizēm arī systemd + kernelis). Jāskatās ir logi un jādebugo. Ja godīgi, tas ir nenormāli sāpīgs process sevišķi ar nvidia kartēm. Pieļauju, ka debian ir labi un viegli risinājumi. Citām sistēmām ir daudz manuāla darba.
Kādam ir pieredze ar video rediģēšanas programmām uz Linux? Mājas lietotāja līmenī. Uz mana vecā Latitude 7370 vienīgais, kas vēl puslīdz kustas ir CapCut. Win11 tas nekvalificējas, tāpēc apsveru vēl kādu laiku pavilkt uz Linux.
Pamēģini Kdenlive vai to pašu DaVinci Resolve.
Var pabakstīt arī Shotcut vai OpenShot.
Pa īstam linux var iemācīties tikai kompilējot visu. Nu labi, ne visu, bet nu sāc ar minimumu. Uzliec pašu minimumu un pārējo, piemēram lxqt, uzkompilē. Pavadīsi šim darbam, ja dara pirmo reizi, kādas 3 nedēļas.
Pēc tam mēģini uzkompilēt kerneli specifiski tikai kādam hardware komplektam.
Dzīvē tas, protams, vairs nebūs vajadzīgs. Bet radīs izpratni, kā tas strādās.
Un un beigās, kā eksāmenu, to visu izdari uz gentoo ar 2 sata diskiem soft raidā uefi. Nokriptē pie reizes visu.
Pēc tā visa, kautkādi debiāni un centoVeidīgie liksies tīrā izklaide.
Kā teicu, pēc tam dzzīvē, tas droši vien nebūs vajadzīgs. Tāpat kā pitagora teorēma.
Gentoo ir hobijistiem. Es uz viņa kādus 10 gadus nodzīvoju, bet beigu beigās pārgāju uz arch, lai nevajag vasarā sildīt jau tā piekarsēto telpu :D
Eh, jaunība!
To vajag it studentiem mācīt.
Nē, nu, jā. Pagaidām es tikai tā tīri teorētiski saprotu to make padarīšanu. Bet būs jāpamēģina tīri izpratnes vairošanai. Es zinu, ka tas (vēsturiski) skaitās svarīgs šādu sistēmu aspekts.
tas tāpat, kā iemācīties pļaut ar izkapi. ir labi zināt kā to dara, bet … dzīvē reti kam tas noder tieši šī prasme.
O, es tieši nesen skatījos video, kurā džeks mēģināja diennakts laikā ar izkapti nopļaut hektāru lielu zāles lauku https://www.youtube.com/watch?v=uWrGlMdGqOI
viņam tā izkatps par mazu augumam, uzreiz redzams, ka ļoti jāpieliecas un mugurai ir grūti. pat šeit ir svarīgi pareizi izvelēties instrumentu.
Es tikai gribētu īsu brīdi iejaukties. Tas, ko jūs dēvējat par Linux, patiesībā ir GNU/Linux vai, kā es to nesen sāku saukt, GNU plus Linux. Linux pati par sevi nav operētājsistēma, bet gan vēl viens pilnībā funkcionējošas GNU sistēmas bezmaksas komponents, ko noder GNU corelibs, čaulas utilītas un būtiski sistēmas komponenti, kas ietver pilnu OS, kā definējis POSIX. Daudzi datoru lietotāji katru dienu, paši to neapzinoties, izmanto modificētu GNU sistēmas versiju. Savdabīgā notikumu pavērsiena dēļ GNU versiju, kuru mūsdienās plaši izmanto, bieži sauc par “Linux”, un daudzi tās lietotāji nezina, ka tā pamatā ir GNU sistēma, ko izstrādājis GNU projekts. Linux patiešām ir, un šie cilvēki to izmanto, taču tā ir tikai daļa no viņu izmantotās sistēmas.
Jā, kaut kā tā. Es te mēģinu runāt vienkāršā valodā. Lietotājam vulgaris, kas pat varbūt varētu lietot kādu Linux paveidu, jau tā pagrūti saprast, kuru no visiem simts distributīviem viņam izvēlēties. Linux komūnai ir jākļūt vienkāršākai un saprotamākai.
Esmu arī ik pa laikam paspēlējies ar dažādiem distributīviem un grafiskajām vidēm… bet tas vienmēr ilgst līdz brīdim kad savajagās kaut ko no Microsoft ekosistēmas, un tajā brīdī saproti ka lai arī ir forši, bet bez Microsoft tas nav pilnvērtīgi.
Sakiet, kuras ir tās “Microsoft ekosistēmas” funkcijas, kuru dēļ būtu jāturpina lietot windows?
Internet Explorer. Vai vecs Firefox Portable
Latvijā ražotās desktop grāmatvedības sistēmas.
Esmu pēc dabas mazliet alternatīvists, bez tam mani piesaista Linux filosofija kā tāda. Taču allaž esmu sēdējis un joprojām sēžu uz Win, jo…
– eksperimentu mīlēšanas periods ir sen cauri, tagad vajag lai viss darbojas un neko vairāk; nav arī laika priekš tādām lietām,
– ir virkne profesionālā softa (ĢIS, CAD, dažādas fizikālo procesu modelēšanas progas), kas tiek vai savulaik ir tikušas lietotas, un kas iet tikai uz Win,
– OpenOffice teksta redaktora nesavietojamība ar sarežģītākas struktūras tekstiem (tabulas, attēli, textboxi utml.), kas taisīti wordā,
– nepieciešamība būt savietojamam ar kolēģiem un pasūtītājiem,
– darba devēja uzspiestie komunikācijas instrumenti (Outlook, Teams, pēdējā laikā arī OneDrive, no kura cenšos, cik varu, atkratīties),
– no otras puses – darba devēja sniegtās iespējas bez maksas tikt pie win, office, CAD un modelēšanas programmatūras.
Paldies par izklāstu, man ir stipri līdzīga pieredze. 👍
Ar Fedoru dzīvojam jau padsmit gadus. Man ir parasti dzelži. Laikam tāpēc atjauninājumi neko nesalauž. Ja ir luste, var mēģināt Fedora Silverblue, kas ir immutable sistēma. Tad var tikt atpakaļ vajadzīgajā vēsturiskajā punktā. Šo es lietoju skolēnu datoros un esmu apmierināts kā zilonis :)
Neierasti lasīt, ka tu ir vecs, bet nu laiki mainās. Jauneiba, quo vadis?
Es vispār par immutable sistēmām biju kādā vakarā aizdomājies. OK, ikdienas lietošanā varbūt tas nav tik ērti, bet skolās, vecvecākiem vai kaut kādiem eksperimentiem noteikti var pamēģināt.
Audio problēmu risināšanai var izmēģināt aivietot pulseaudio ar pipewire. Veiksmi!
Mana pieredze, pirms 7 gadiem ar Linuxu bija uz budžeta klases dzelžiem. Ja no kompja vajag pārlūku, offisu un kaķu video un tā kaste ir spējīga pacelt windows 7 vai 10, tad tā kaste kustēsies patīkamāk ar Windows.
Ja neskaita Ubuntu pārbāzto GUI, tad visi pārējie Mint, Debian, Xubuntu, 3 augstākminētās funkcijas veica līdzvērtīgi viens otram un štruntīgāk par Windows. Pēc manas aizvēsturiskās pieredzes, varu teikt, ja uz kompja neiet Windows, tad nekas jēdzīgs no Linuxa arī nav gaidāms. Tas ir no lietotāja vulgaris skatpunkta.
Šaubos vai kaut kas ir mainījies, jo 5 gadu periodā, kamēr mēģiņāju iedraudzēties ar pingvīniem, mainījās tikai pingvīnu vārdi.
Es ar Linux sāku ņemties 1999. Gadā… Man arī bija tieši slackware Linux, daudz kas toreiz nedarbojās, grāmatas nebija un nebija arī interneta ka tāda… Un uz mana toreizējā datora ar 80386 25MHz procesoru un 4MB RAM un VGA videokarti kuras videoatmiņas bija tikai 256KB grafisko vidi vispār nevarēju palaist .. viss bija Text režīmā… Bet tad dabūju jau vēlāk Pentium 133 ar 16MB RAM un videokarti kurai bija 2MB videoatmiņas, varēju palaist Linux Mandrake ar grafisko vidi… Protams HDD man nebija liels 1GB un abas sistēmas tun reizē nevarēju uzlikt… Bet tad intensīvi dzīvot uz Linux Mint es sāku dzīvot 2013. Gadā kad biju pārcēlies uz dzīvi Vācijā un man nomira winxp un tam arī beidzās atbalsts, internetā tas vairs īsti lietojams nebija… Tad arī pārgāju pilnībā uz Linux Mint … Un kopš tā laika ir tikai Linux… Teikšu godīgi, esmu pieradis Linux vidē, un ja man jāpiesēžas pie Windows 10 vai 11 datora, man rodas priekšstats ka Microsoft būtu jāaizliedz ražot OS vispār….. Linux vidē jums nav vajadzīga antivīrusu programma, var droši lietot internetā, nav visādi uznorstosi logi ka tas ir lietojot Windows internetā nepareizajam lapās…. Linux darbojas uz relatīvi veciem dzelžiem ko Windows 11 vispār neatbalsta… Un… Read more »
Es te mazliet, tā teikt, pamanīju mākslīgā intelekta āža kāju! Nu neticu, ka šādu eseju sarakstīs linux fans!
Kāpēc ne? Ko rakstītu Linux fans?