“Bite Latvija”: Satversmes tiesa atzinusi, ka šī brīža regulējums ierobežo godīgu konkurenci un neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa vakar pasludināja spriedumu, ka “Bite Latvija” meitasuzņēmuma, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēja “Unistars” rīcībā savulaik bez dalības izsolēs nodoto radiofrekvenču tālāknodošanas liegums ierobežo konkurenci un neatbilst Satversmei. Kā norāda Arunas Mickevicius, IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Satversmes tiesas spriedums apstiprina “Unistars” pozīciju, ka Elektronisko sakaru likumā ietvertais ierobežojums jāmaina un nav pamata paredzēt likumā absolūto aizliegumu tālāk nodot vēsturiski bez izsoles iegūtās radiofrekvenču joslas.

“Unistars” sūdzībā Satversmes tiesai tika lūgts izvērtēt, vai Elektronisko sakaru likumā (turpmāk – ESL) iekļautaisierobežojums nodot tālāk savulaik bez dalības izsolēs saņemtās radiofrekvences atbilst vienlīdzības principam untiesībām uz īpašumu, kas ir nostiprinātas Satversmē.

“Satversmes tiesas spriedums ļoti skaidri pasaka, ka šobrīd likumā iekļautais aizliegums tālāk nodot tādas radiofrekvenču spektra joslas, kuru lietošanas tiesības komersants ieguvis bez dalības izsolēs, ierobežo godīgu konkurenci un “Unistars” tiesības uz īpašumu, kā arī iespējas brīvi veikt komercdarbību. Mēs ļoti novērtējam, ka Satversmes tiesa iedziļinājās šajā lietā pēc būtības, apstiprinot mūsu pozīciju, ka līdzšinējā norma nav atbilstoša Satversmei un nenodrošina līdzsvaru starp sabiedrības un komersantu interesēm. Proti, komersantam ir tiesības veikt uzņēmējdarbību godīgas konkurences apstākļos, savukārt sabiedrības interesēs ir efektīva radiofrekvenču spektra izmantošana elektronisko sakaru nodrošināšanā, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas ir unikāls un ierobežots valsts resurss,” saka Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors.

Tāpat ar Satversmes tiesas spriedumu ir atzīts, ka, lemjot par radiofrekvenču tālāknodošanu, neatkarīgi no tā, vai frekvences tika iegūtas izsoles rezultātā vai bez izsoles, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir jāvērtē katrs gadījums individuāli, vērtējot tālāknodošanas ietekmi uz konkurenci.

Līdz ar Satversmes tiesas spriedumu Saeimai ir dots laiks līdz 2025. gada 1. janvārim izvērtēt, vai būtu nepieciešams veikt izmaiņas Elektronisko sakaru likumā, lai efektīvāk regulēturadiofrekvenču spektra tālāknodošanu. Proti, likumdevējam ir dots laiks, lai izvērtētu, vai līdzās jau esošajam SPRK mehānismam ir nepieciešams vēl kāds līdzeklis, kas ļautu efektīvāk regulēt radiofrekvenču spektra izmantošanu, izpildītu sprieduma prasības un veiktu izmaiņas ESL.

“Esošais regulējums uzlika nepamatotu apgrūtinājumu tehnoloģiju attīstībai kopumā, kam ir vairākas negatīvas sekas. Proti, uzņēmumiem ir lielāks administratīvais slogs, tāpat arī šobrīd ESL ietvertais ierobežojums veicina konkurences ierobežojumu, jo zaudējam infrastruktūras uzturēšanas efektivitāti. Tas viss ilgtermiņā veido nepamatotas izmaksas vairāku miljonu eiro apmērā, kurus mēs labprātāk investētu tālākā tīkla attīstībā. Sabiedrības interesēs ir efektīva radiofrekvenču spektra joslu izmantošana un 5G tehnoloģiju attīstība, kam ir vislielākais potenciāls tieši godīgas konkurences apstākļos. Ņemot vērā, ka “Bite Latvija” un “Unistars” ir vienas grupas uzņēmumi, “Unistars” rīcībā esošo frekvenču nodošana “Bite Latvija” neietekmētu konkurences situāciju tirgū, bet būtiski kāpinās uzņēmuma efektivitāti un pārvaldību, to atbrīvojot no nevajadzīga administratīvā sloga,”par labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu saka A.Mickevicius.

Saeimai nerodot vēl citus mehānismus, kā efektīvāk regulēt radiofrekvenču spektra izmantošanu, saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu līdzšinējais regulējumā ietvertais ierobežojums nodot tālāk savulaik bez dalības izsolēs un bez maksas saņemtās radiofrekvences zaudēs savu spēku 2025. gada 1. janvārī.

Turpina Arunas Mickevicius: “Latvijas elektronisko sakaru tirgus attīstībai ir svarīgi, lai tajā ir vairāki spēcīgi konkurenti, kuriem ir iespēja konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar visiem vienlīdzīgi piemērojamu administratīvo slogu. Tikai tā varēs nodrošināt, ka elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstās atbilstoši mūsdienu prasībām, sniedzot iespējami lielāko labumu arī pakalpojumu galalietotājiem. Šī brīža ierobežojums skar visus tirgus dalībniekus, kuri vēsturiski bez izsoles ieguvuši frekvences, tāpēc ir īpaši svarīgi vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodrošināt pēc iespējas ātrāk.”