Web Analytics
More
    Reklāma

    Seriāls “Ugunsgrēks” joprojām topā un citas tendences, ko ņemt vērā televīzijas pakalpojumu sniegšanā Latvijā

    Šis raksts ir tapis sadarbībā ar Tele2.

    Jaunākie raksti

    Mobilo sakaru operators “Tele2” sevi dēvē par daudzpakalpojumu uzņēmumu. Tas nozīmē, ka bez telekomunikācijām uzņēmums iesaistījies vēl vairākās citās jomās, sniedzot klientiem plašu un dažādu pakalpojumu klāstu. Viena no šīm jomām, protams, ir televīzija, piedāvājot “Go3”. Kādas ir televīzijas skatīšanās tendences Latvijā? Cik aktīvi klienti izmanto iespēju skatīties televīzijas saturu internetā un, vai patiešām saskatāms klasiskās televīzijas noriets, sarunā atklāj “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

    “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts

    Cik daudzi šobrīd Latvijā skatās lineāro un nelineāro televīziju?

    Televīzijas attīstības tendenču  kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

    Reklāma
    Advertisement

    Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir nozīmīgs satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

    Pirms dažiem gadiem noskaidrojām, ka tikai lineāros jeb klasiskos televīzijas kanālus skatās zem 50% Latvijas mājsaimniecību. Vairāk kā 20% lieto tikai OTT (over-the-top) risinājumu jeb televīziju skatās, izmantojot internetu, piemēram, “Go3”. Savukārt atlikušie 30% mājsaimniecību ikdienā skatās gan lineāros kanālus, gan televīzijas saturu patērē internetā.

    Pašlaik video satura patērēšana ir ļoti izplūdusi. Proti, cilvēki skatās pārraides tiešraidē, taču vienlaikus aktīvi izmanto arī iespēju konkrēto pārraidi vērot arhīva sadaļā un bez reklāmas pauzēm. Tādējādi cilvēks it kā skatās klasisko televīziju, bet daļēji to patērē VOD formā. Turklāt ar kādu no aplikācijām konkrēto saturu ir iespēja skatīties ne tikai TV ekrānā, bet arī telefonā, planšetē vai datora monitorā.

    Ir kādas klientu grupas, kuras izteikti vairāk skatās klasiskos kanālus un kuras biežāk vēro televīziju internetā?

    Skaidrs, ka vecāka gadagājuma cilvēki mēdz biežāk skatīties klasiskos kanālus. Savukārt jaunieši biežāk izmanto SVOD (subscription video on demand) pakalpojumus – par konkrētu samaksu mēnesī skatās dažādus seriālus un filmas.

    Raugoties no “Tele2” pozīcijām, godīgi sakot, mūs maz interesē, cik daudz cilvēku skatās klasisko televīziju un cik daudzi patērē SVOD. Iemesls tam ir vienkāršs – “Tele2” piedāvā “Go3” pakalpojumu, kas ietver kā klasiskos kanālus, tā SVOD, gan arī TVOD (transactional video on demand) jeb filmu noma par vienreizēju samaksu, gan sporta pārraides.

    Piemēram, ja klients skatās “Viens pats mājās”, teikšu godīgi – mums nav liela starpība, vai šī filma tiek skatīta klasiskajā televīzijā sestdienā 21.00 vakarā, paņemta no arhīva vai atrasta SVOD bibliotēkā. Mums kā pakalpojuma sniedzējam galvenais ir nodrošināt klientiem foršu saturu, ko var ērti skatīties. “Tele2” gadījumā piedāvājam OTT televīziju, kur svarīgākais ir, lai klientam interesējošais saturs būtu pieejams, neatkarīgi no tā, vai tās ir filmas, seriāli, sporta pārraides, vietējais saturs vai pārraides klasiskajos kanālos. Tas, kādā veidā klients to skatās, faktiski kļūst otršķirīgi.

    Kāds ir “Tele2” ieguvums, piedāvājot tieši “Go3” pakalpojumu?

    Viena no ļoti izteiktām tendencēm Eiropā un pasaulē ir veidot daudz un dažādas partnerības. Protams, arī tādā valstī kā Latvija, kur ir salīdzinoši maza skatītāju auditorija var taisīt savu atsevišķu televīzijas pakalpojumu biznesu. Taču, vai no tā būs kāda jēga un pievienotā vērtība, ir strīdīgs jautājums.

    “Tele2” piedāvā produktu, kuru rada jomas profesionāļi, kuri prot gan iepirkt, gan radīt paši savu vietējo saturu, jo tam vienmēr būs pievienotā vērtība. Protams, sadarbības ietvaros ir atrunāti finansiālie nosacījumi un zinām savus finansiālos ieguvumus, piedāvājot “Go3” pakalpojumu. Vienlaikus arī mūsu klienti ir ieguvēji, jo nodrošinām viņiem vienu no populārākajām OTT televīzijām Latvijā, kas ietver ļoti kvalitatīvu saturu. Līdz ar to “Tele2” ir svarīgs ne tikai finansiālais izdevīgums, bet arī tas, lai klientiem vienuviet būtu iespēja saņemt pēc iespējas vairāk produktu un pakalpojumu. Kā uzņēmumam, kas kotējas biržā, “Tele2” ir būtiski, lai gadu no gada būtu stabili ieņēmumi, patstāvīga izaugsme un apmierināti klienti.

    “Go3” ir pakalpojums, kas pieder īpašniekam, kura paspārnē atrodas arī jūsu tiešākais konkurents. Kā “Tele2” raugās uz šo situāciju?

    To varētu dēvēt par tādu interesantu laulību. Taču, nopietni runājot, šajā sadarbībā vienkārši esam ļoti uzmanīgi. Mēs runājam tikai par ļoti konkrētām lietām, ne pa labi, ne pa kreisi. Iespējams, ja mūsu partneris būtu kāds atsevišķs un ar mūsu darbības jomu tieši nesaistīts uzņēmums, šī sadarbība būtu brīvāka.

    Ņemot vērā, cik maza ir Latvijas auditorija, kā Tu raugies uz ieguldīšanu specifiska, lokāla satura radīšanā?

    Lokālajam jeb vietējam saturam viennozīmīgi ir būtiska nozīme, kā arī pievienotā vērtība. “Tele2” ir izvēlējies lokālu saturu ražot ar mūsu partnera rokām.

    Ja paskatāmies uz mēģinājumiem klasiskajā televīzijā radīt kanālus, kuros ir tikai Holivudas studiju piedāvājums – tas vairs nav nekas unikāls. Šādā veidā būs grūti atšķirties no citiem satura piedāvātājiem. Piemēram, tās pašas studijas var iegādāties jebkurš cits kanāls vai SVOD bibliotēka. Savukārt, runājot par lielajiem milžiem kā “Netflix”, “Amazon”, “Disney” vai “Apple” – tie ražo paši savu unikālo saturu un tādā veidā atšķiras no citiem.

    Vai televīzijā atsevišķa nozīme un specifika ir tieši sporta saturam?

    Sportam vecajā Eiropā ir ļoti būtiska nozīme – tik liela, ka pilnīgi var izšķirt satura radītāja eksistenci. Piemēram, ir milzīga atšķirība, vai klientam Lielbritānija piedāvā vai nepiedāvā skatīties Premjerlīgas spēles. Vienlaikus jāatzīst, ka Baltijā absolūti vienīgā lieta, kas ir mainījusi spēles noteikumus, ir Eirolīga basketbolā Lietuvā. Visam pārējam ir savs salīdzinoši neliels fanu loks. Līdz ar to, lai arī cik Anglijas futbola premjerlīga nebūtu forša, tam klientu skaitam, kuri regulāri šīs spēles skatās Latvijā, proporcionāli ir grūti kompensēt investīcijas, kuras tiek maksātas par tiesībām. Te piebildīšu, ka sporta tiesības ir ļoti dārgas.

    Kādi ir video straumēšanas servisu izmantošanas paradumi kopumā un kādas interesantas tendences var novērot saistībā ar “Go3” pakalpojumu?

    Pārsteigums vai nē, bet pēc pētījumu kompānijas “Dataxis” datiem “Go3” ir abonentu skaita ziņā populārākais OTT serviss Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas šīs valstis padara par unikālu un interesantu tirgu, jo citviet Eiropā iecienītākais video straumēšanas pakalpojums paliek “Netflix”.

    Tāpat būtiski uzsvērt, ka OTT pakalpojumu lietotāji Baltijā ir izvēlīgāki un rūpīgāk izsver, kādus video straumēšanas pakalpojumus iegādāties un kādu saturu skatīties. To pierāda uzņēmuma “Deloitte” dati, kas liecina, ka, piemēram, ASV vidēji viena mājsaimniecība abonē 4 video straumēšanas servisus, kamēr Eiropā – vidēji 2,5 pakalpojumus. Savukārt Baltijas valstīs situācija ir vēl citādāka, kur viena mājsaimniecība vidēji abonē 1,5 video straumēšanas servisus. Līdz ar to no šī visa var secināt, ka gan Baltijas, gan Latvijas klienti novērtē “Go3” sniegto saturu, uzskata to par kvalitatīvu un savām vēlmēm, gaumei atbilstošāku nekā, piemēram, “Netflix”.

    Runājot par Latvijas skatītāju paradumiem, iecienītākā ierīce, uz kā klienti visbiežāk vēlas skatīties “Go3” saturu, ir telefons. Tam seko lielie ekrāni – gan televizori, gan projektori. Runājot par skatītāko saturu, visvairāk (vērtējot stundu skaitu) caur šo platformu skatās klasiskos kanālus, pēc tam seko seriāli. Neapšaubāms līderis seriālu kategorijā ir “Ugunsgrēks”, kam seko “Viņas melo kabāk”.

    Kādu attīstību televīzijas jomā saredzi tuvāko dažu gadu laikā?

    Manuprāt, ir trīs būtiskas jomas, kur pārmaiņas ienāks visstraujāk: saturs, satura formāts un ekrāns. Runājot par saturu, manuprāt, liela nozīme būs satura dažādībai, kas ietver gan Holivudas studiju filmas un seriālus, gan arī vietējo saturu.

    Kas attiecas uz satura formātu, skaidrs, ka klasisko kanālu skatīšanās laiks samazināsies. Dažkārt aizdomājos par to, kas notiks ar lineārajiem kanāliem, kad tie ar reklāmām vairs nespēs atpelnīt satura ražošanu. Vai tie transformēsies, piemēram, par “Spotify” tipa pakalpojumu vai tiks apvienoti atsevišķi raidījumi? To pašreiz grūti pateikt. Vienlaikus domāju, ka vismaz tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā klasiskie kanāli neizzudīs.

    Runājot par ekrāniem, agrāk bija populāri teikt: “Man mājās nav televizora”. Cilvēki sāka biežāk atteikties gan no televizoriem, gan klasiskajiem televīzijas kanāliem, un bija vērojams, ka arvien vairāk satura tiek patērēts datorā. Taču šeit, manuprāt, vispār ir vērts padiskutēt, ko mēs saprotam ar tekstu “man mājās nav televizora” – vai tas nozīmē, ka tev nav lielais ekrāns, vai arī tu neskaties lineāros – klasiskos TV kanālus. Proti, tas, ka tev mājās nav televizors jeb lielais ekrāns nenozīmē. ka netiek patērēts televīzijas saturs. Iespējams, tas tiek patērēts citās iekārtās. Piemēram, saskaņā ar Nielsen datiem ASV gandrīz 90% VOD lietotāju saturu skatās TV ekrānā. Parādoties “Netflix” un citām video straumēšanas platformām, cilvēki saprata, ka tomēr daudz foršāk filmas un seriālus ir skatīties uz liela ekrāna ar augstāku izšķirtspēju. Vienlaikus šobrīd var novērot, ka arvien aktuāla ir šī “staigāšana” no viena ekrāna uz otru, klientam izvēloties skatīties saturu tajā ierīcē, kurā attiecīgajā situācijā tas ir visērtāk.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    12 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    Vigo
    17.03.2023 12:51

    Njā… ja “Ugunsgrēks” ir cilvēkiem topā, tad nav jabrinas par vėlešanu rezultātiem.

    Gmb
    17.03.2023 13:05

    misene

    Krotow
    17.03.2023 13:13

    Go3 popularitāti var skaidrot ar Bite klientu skaitu, kuri sākuši izmantot operatora piedavāto interneta televīziju. Kas ir tieši Go3.

    Ugunsgrēks un melotājas topā – tad jau klienti vairumā ir mājsaimnieces, kam televizors pa dienu tiek automātiski ieslēgts fona trokšņa radīšanai lai aizpildītu galvā esošo tukšumu.

    Pēča
    17.03.2023 14:34

    Interesanti, ka visi vadošie runa par ‘VOD’ konceptu kaut kā to ieviešot, kā arī sazin kādas gudras runas par krieviju un krievu saturu, bet neviens negrib pacelt jautājumu, kapēc 80% ne krievijas kanālu viņu servisā ir rietumeiropas reģiona jeb reklāmas, kanāla saturs ir pamata krievu valodā un tikai konkrēti raidījumi pārslēdzas uz angļu jo tev tā opcijās ir iestatīts..

    Nerunājot par to ka jau 20 gadus nespējam piemeram national geographic vai discovery piedavāt latviešu valodas tulkojumu(tikai subtitri) :D Bet reklāmas gan! Tās ir latviski!

    Jo drošvien šāda licence maksā 2x lētak. Un te beidzas visa bļaustīšanās par un ap krievijas tēmu. -_-

    Nemaz nerunajot par normalu 1080p vai 4k kanālu klāstu, tas mūsejiem ir tikpat talu, kā līdz Mēnesim :D

    Last edited 1 year ago by Pēča
    Biteme
    17.03.2023 17:30
    Reply to  Pēča

    Gribās globālo saturu, saglabājot lokālos ieradumus? Subtitri taču ir pilnīgi OK, izņemot cilvēkus kas tos nevar lasīt dēļ redzes vai jau kad netur līdzi ātrumam.
    Vienkārši vajag paskaitīt, cik cilvēku Latvijā skatās NG vai DSVR, cik maksātu ieskaņošana un cik turpinātu skatīties pēc ieskaņošanas iekļaušanas cenā. Visi grib sviestmaizi, bet maksāt piekrīt tikai par maizi un sviestu – desu dodiet par velti)

    digitalk
    17.03.2023 22:09
    Reply to  Biteme

    tad kāpēc Go3 nav angļu subtitru? tie tak ir pieejami jau gatavi! tas nemaz nerunājot par filmām, kuras ir gan ieskaņotas, gan titrētas latviski. tāpēc, ka tas maksā naudu, bet peļņu alkatīgais TV3 Gruppen nesamazinās, tāpat kā liks skatīties nepārtinamas piespiedu reklāmas, lai pelnītu vēl vairāk.

    Biteme
    17.03.2023 23:21
    Reply to  digitalk

    Nevaru atbildēt par iemesliem. Zinu tikai to, ka izrāvu radinieku no Go3 izplatītāja ķetnām, par ko viņš ir pateicīgs vēl šobaltdien.

    Pēča
    29.03.2023 09:47
    Reply to  Biteme

    Vecāka gada gājuma cilveks kas angliski mak tikai yes un no. Ja 100% jalasa LV subtitri, tad viņs jau filmu nemaz neredz… Skatās tik apakšā un lasa subtitrus. ;) Tur tā problēma!

    Kompromiss protams ir krievu valodas tulkojums, bet šeit ir grāvis abās pusēs.. jo gribam būt eiropeiski neatkarīgi un beidzot pamest to mūsu sapīgo vēsturi, bet iebraucam otrā grāvī jo redz atkal profesionala multi tūlkošana, maksā naudu un acīmredzot neviens negrb uzņemties šo, jeb ir pārak liels risks… Atstājot vienkārsi krievu tulkojumu lai tie kas nemāk angliski varētu skatīties.

    Ieva
    17.03.2023 18:12

    Cik interesanti, ka Rosts kā jau vienmēr slavējas un runā gudri par pakalpojumu, kas nav viņa pārziņā un ko Tele2 nemaz nevar ietekmēt, tikai pārdot ar uzcenojumu. Ja šis nebūtu reklāmraksts, tad gribētos profesionāla žurnālista sameklētu viedokli par citiem Latvijā pieejamiem pakalpojumu sniedzējiem un salīdzināt vai tiešām Ugunsgrēks ir topa augšgalā.

    grh
    17.03.2023 22:53

    Slavenais GO3 joprojām nav pieejams uz Apple TV?
    Gadi skrien, bet attīstība uz priekšu neaiziet.

    Roberts
    18.03.2023 14:12

    Tele 2 dažas dienas atpakaļ reklamēja fb kaut kādu dīvainu chartu par interneta ātrumiem kur optika nezkāpēc tika minēta ka ātrums līdz 6 gbi. Ka dsl ātrums līdz 100 mbit.
    Ja pareizi atceros tet optikai ir līdz 10 gbit.

    grh
    18.03.2023 22:05
    Reply to  Roberts

    un vienam cilvēkam vajag vismaz 20-40mbps. 100mbps pietiekot ap 3-4 cilvēkiem un citi meli :D
    Tas nekas, ka dažā labā uzņēmumā padsmit cilvēki sēž uz TET 20Mbps DSL un visi nez kāpēc izdzīvo

    Reklāma