Pasaulē, ko šobrīd vislabāk raksturot kā strauji mainīgu un pārmaiņas mīlošu, uzvarētāji noteikti ir tie uzņēmumi, kuri aktīvi seko līdzi produktu un pakalpojumu attīstības tendencēm un to izmantošanas paradumiem. Šo pavisam droši var attiecināt uz mobilo sakaru operatoru “Tele2”, kas sevi dēvē par multipakalpojumu sniedzēju un ir lietas kursā par telekomunikāciju nozares attīstības virzienu. Kāds tas ir? Kādas ir telekomunikāciju jomas tendences? Kā Latvija izskatās uz citu valstu fona un kādus pakalpojumus “Tele2” piedāvā saviem klientiem, atklāj “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.
Kas ir mainījies telekomunikāciju nozarē, kopš sāki strādāt “Tele2”?
Telekomunikāciju nozarē darbojos no 2004. gada, bet“Tele2” – no 2015. gada. Atceros pašus pirmsākumus, vēl pirms pievienojos “Tele2”, kad attiecībā uz zvaniem un SMS maksājām par vienībām un baidījāmies, ka tik kādu minūti nonorunātu pa daudz. Manuprāt, esam jau aizmirsuši, ko nozīmē tāds termins kā uzpīkstināšana. Reiz runāju ar vienu Ukrainas kolēģi un spriedām, cik forši būtu, ja būtu bezlimita minūtes un cik tāds pakalpojums vispār maksātu. Nospriedām, ka tas droši vien ir kaut kas nereāls. Izrādās, ka nē.
“Tele2” pievienojos laikā, kad pilnvērtīgi bija uzsākta 4G darbība. Manuprāt, līdz ar 4G parādīšanos mobilo sakaru operatori kļuva par pilnvērtīgiem interneta tirgus spēlētājiem. 4G ļāvis gan internetam telefonā, gan mobilajam mājas internetam kļūt par plaši izmantojamiem produktiem. Domāju, ka 4G bija ļoti liels izrāviens telekomunikāciju nozarē.
Vēl viena lieta, kas ir mainījusies – datu patēriņš. Līdzīgi kā ar zvana minūtēm, kad maksājām par vienībām, tas pats agrāk attiecās arī uz datu patēriņu. Tagad joprojām daudzi izvēlas limitētus datu plānus, bet ļoti strauji aug to klientu skaits, kuri vēlas bezlimita datu plānu. Šāda izvēle, iespējams, nav tikai tāds racionāls apsvērums, bet savā ziņā dod drošības sajūtu.
Tāpat var novērot, ka mobilo sakaru operatori gan pasaulē, gan Latvijā meklē jaunus biznesa virzienus un piedāvā papildu pakalpojumus. Piemēram, apdrošināšana, mākoņrisinājumi, kiberdrošība, videospēles, televīzija. Respektīvi, mobilo sakaru operatori, t.sk. “Tele2”, sen vairs nav vienkārši SIM karšu tirgotāji, bet piedāvā arvien plašākus pakalpojumus, izmantojot savu lojālo klientu bāzi. Jaatzīmē, ka mobilo sakaru uzņēmumiem ir ļoti augsts klientu uzticamēšanās līmenis, augstāks ir tikai bankām.
Kā “Tele2” un pārējie Latvijas operatori piedāvāto pakalpojumu ziņā izskatās uz Eiropas un pasaules fona?
Manuprāt, izskatāmies labi. Nav tādas vienas formulas, pēc kuras mobilo sakaru operatori iet, risinājumi ir dažādi. Katrā valstī ir vidēji trīs līdz četri operatori, kas faktiski noklāj iedzīvotāju skaitu. Neteiktu, ka esam unikāli un ne arī atrodamies kaut kur stipri priekšā. Manuprāt, visi mobilie spēlētāji pasaulē meklē tās lietas, kas būtu piemērotas, un pievieno tās savam pakalpojumu klāstam. Jāsaka godīgi, ka šobrīd nav tāds vienas unikālas lietas, kas būtu ļāvis mobilo sakaru nozares spēlētājiem atrast jaunu pagrieziena punktu savā biznesā, kā tas bija ar mobilā interneta ienākšanu ikdienā.
Te gan arī jāpalūkojas uz to, kāda ir īpašnieku struktūra konkrētajiem nozares uzņēmumiem, jo tas arī nosaka to, kā uzņēmumi attīstās. Proti, ir starpība vai uzņēmums ir biržā kotēts uzņēmums vai tas pieder, piemēram, kādam vienam īpašniekam. Brižā kotētiem uzņēmumien, kāds ir arī “Tele2”, ir svarīga prognozējamība un izaugsme gadu no gada. Mēs vienmēr savus lēmumus balstām uz to, cik lieli būs ieņēmumi no investīcijām jeb ROI (return on investment), kā arī cenšamies maksimizēt ieguvumus no izmaksām, kas saistītas ar klientiem. Tāpat uzmanīgi attiecāmies pret aktivitātēm, kas nav tiešā veidā saistītas ar ieguvumiem klientiem.
Respektīvi biznesa modeļi un stratēģijas ir dažādas, bet mūsu pieeja ir diferencēšana. Proti, mēs izmantojam ārpakalpojumus, ja vien tas iespējams un nekaitē klientu apkalpošanai, kā arī izmantojam un veicinām dalīto pakalpojumu centru (Shared Services Center) izmantošanu. Mēs apzināmies, ka neesam profesionāļi visās jomās, tādēļ fokusējamies un veidojam partnerības, lai attīstītu jaunus produktus un pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj mums maksimāli novirzīt resursus mūsu pamatbiznesam, lai ieguvēji būtu mūsu klienti.
Kā, Tavuprāt, valsts lielums, iedzīvotāju skaits ietekmē pakalpojumu pieejamību, inovācijas, mobilā tīkla kvalitāti?
Latvija ir ne tikai maza, bet arī diezgan plakana valsts, bez augstiem kalniem, kas atvieglo mobilo pakalpojumu ieviešanu. Tomēr piekrītu, ka valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu iespējams vienkāršāk atrast jaunas nišas, kur darboties, jo potenciālo klientu skaits būs lielāks. To var attiecināt gan uz B2B, gan B2C segmentu, kur klientiem var piedāvāt specifiskākus, interesantākus pakalpojumus. Piemēram, Latvijā ir ļoti maz lielo uzņēmumu, kam būtu vajadzīgi šie specifiskie risinājumi un par kuru ieviešanu viņi spētu samaksāt. Līdz ar to valstīs ar mazāku iedzīvotāju skaitu biežāk jāpieturas pie standartizētiem risinājumiem, kas būs aktuāli lielākam klientu lokam. Tieši standarta risinājumi biznesa segmentā ir tas, kur “Tele2” fokusējas, piedāvājot pakalpojumus, kas ir nepieciešami vairumam klientu.
Kā “Tele2” izstrādā pakalpojumus? Kādas tehnoloģiju tendences ņemat vērā?
“Tele2” sevi pozicionē kā multipakalpojumu uzņēmumu, jo mēs klientiem piedāvājam gan mobilos sakarus, gan mājas internetu, televīziju, apdrošināšanu, e-komerciju u.c. Mūsu mērķis nav atdarināt stārtapus vai inovēt pašiem. “Tele2” fokuss ir būt gataviem iekļaut savā pakalpojumu klāstā veiksmīgos un inovatīvos produktus un piedāvāt tos saviem klientiem ērtā un saprotamā formātā. Tie ir produkti, kuri sevi ir pierādījuši un, pēc kuriem klientiem jau ir radusies nepieciešamība. Ja redzam, ka ir pieprasījums pēc kāda produkta, mums ir sava vīzija par sadarbības formātu un absolūti nebaidāmies no jaunām partnerībām.
Kā nosakāt, kad klientam kaut ko vajag un kad saprotat, ka šo produktu vajag piedāvāt?
Faktiski visi jaunie risinājumi no sākuma parādās ASV, pēc tam Lielbritānijā, Skandināvijā un tad pie mums. Sekojam līdzi, ko piedāvā lielās valstis un cik tas labi aiziet. Tad skatāmies uz mūsu mērogiem un mēģinām saprast, vai konkrētais produkts būs interesants Latvijai. Tālāk aprēķinām, cik aptuveni izmaksā šo produktu radīt pašiem, izvērtējam arī partnerības izveidi. Pēc tam jau notiek pakalpojuma izstrāde un tas nonāk pie klientiem.
Vai tā ir taisnība, ka 5G ieviešana nemaz tik strauji neiet uz priekšu?
Kad parādījās 4G, tas daudziem radīja saprotamu pienesumu. No 3G sniegtajiem 3 Mb/s interneta ātrums pēkšņi varēja pieaugt līdz 100 Mb/s. Šādā veidā ļoti liels klientu loks lieliski varēja apmierināt savas vajadzības, un tas bija reāli sajūtams ieguvums ikvienam. Ja runājam par 5G, tā galvenie ieguvumi ir latentuma jeb aiztures samazinājums un iespēja datus nodot reāllaikā. Saistībā ar to bieži vien tiek minēti šie spilgtie piemēri kā attālinātas operācijas, pašbraucošie auto, gudrās pilsētas, kur 5G tehnoloģijai būs ļoti liela nozīme. Ticu, ka agrāk vai vēlāk tas būs, bet ne kā uz burvju mājiena.
Ja 4G lielākais ieguvums – ātrāks internets – bija uzreiz un jebkuram acīmredzams, tad šobrīd gala patērētājs bieži īsti neizprot, kur ir tā 5G pievienotā vērtība. 5G sniegtais latentuma samazinājums ir ļoti vērtīgs tādos ilgtermiņa risinājumos un B2B sektorā. Līdz ar to tā ieviešana notiek pakāpeniskāk. Savukārt vienkāršam gala patērētājam tas vairāk nozīmē to, ka tiek atslogots 4G tīkls un tiek pievienota lielāka kapacitāte. Daudzi eksperti gan uzskata, ka pēc diviem, trim gadiem sāksies 5G otrais attīstības vilnis, kad parādīsies vairāk 5G risinājumu, tostarp IoT jomā.
Kādus pakalpojumus “Tele2” attīsta un piedāvā IoT jomā?
“Tele2 IoT” grupas līmeņa uzņēmums nodrošina IoT pakalpojumus ne tikai Baltijā. Tas ir arī viens no lielākajiem Eiropas spēlētājiem IoT jomā. “Tele2 IoT” slēdz sadarbību ar dažādām globālajām kompānijām, piemēram, “Audi”, savus IoT risinājumus integrējot automašīnās. Latvijā “Tele2 IoT” lielākie klienti šobrīd ir “Latvenergo”, “Mapon” un “Hansab”. Jāsaka arī, ka pašreiz IoT risinājumi vairāk interesanti ir tieši lielajiem uzņēmumiem. Tāpat “Tele2 IoT” piedalījās pie risinājuma izstrādes vienam no automašīnu koplietošanas zīmoliem Latvijā.
Dzirdēts, ka ārzemēs operatori mēdz nodalīt infrastruktūras daļu no mobilo sakaru biznesa. Latvijā pat nav iespējas koplietot torņus. Kā Tu to komentētu?
Ja runājam par tīkla koplietošanu, piemēram, Skandināvijā tas ir ļoti izplatīti. Tur arī “Tele2” koplieto tīklu ar “Telia” un “Telenor”. Latvijā šādai praksei tika likti šķēršļi, līdz ar to pie mums vēl joprojām ir trīs atsevišķi tīkli.
Saistībā ar infrastruktūras sadali ir dažādi risinājumi. Piemēram, “Tele2” gadījumā mums ir mūsu tīkls, ar ko darbojamies. Taču ir operatori, kuri ir atdalījuši savu infrastruktūru un pievienojuši to atsevišķam, sev piederošam uzņēmumam. Ir arī tādi gadījumi, kad operators pārdod savu infrastruktūru investoriem, kuri mēģina radīt kādu pievienoto vērtību. Manuprāt, ir vēl pāragari spriest, vai tas ir tikai trends vai ilgtermiņa virziens.
Kāda ir “Tele2” klientu aktivitāte, skatoties pa vecuma grupām?
Viens mūsu klients, kuram ir interneta pieslēgums telefonā, vidēji patērē aptuveni 20 GB un šis patēriņš laika gaitā pakāpeniski aug, jo, kā zināms, mūsdienās telefonā ar mobilā interneta palīdzību var paveikt gandrīz visu.
Tas, ko mēr redzam no saviem datiem, tad seniori ir tā vecuma grupa, kurā visstraujāk palielinās mobilā interneta lietošanas apjomi telefonos. Liels lēciens bija brīdī, kas sākās Covid-19 izraisītā pandēmija. Absolūti lielākais vairums senioru lieto mūsu “Zelta Zivtiņa” piedāvātos priekšapmaksas un pēcapmaksas tarifu plānus, jo zem “Zelta Zivtiņa” zīmola esam izveidojuši tā saucamos senioru tarifu plānus.
Līdzīgi arī jauniešiem esam izveidojuši specializētos tarifu plānus. Nav, protams, arī nekāds pārsteigums, ka skolēni un jaunieši biežāk izvēlas bezlimita tarifu plānus, ņemot vērā viņu mobilā tālruņa lietošanas paradumus un sociālo tīklu lomu sabiedrībā.
Runājot par vidējo paaudzi – no 25 līdz 45 gadiem, – tur situācija ir ļoti dažāda. Ir klienti, kuri faktiski ir maksimāli digitalizējuši visu savu ikdienu, t.sk. iepirkšanos, bet ir arī tādi, kuriem vēl joprojām ir svarīgs klātienes efekts. Savukārt klienti 45+ vecuma grupā biežāk dod priekšroku klātienes apkalpošanai.
Kādas izmaiņas, Tavuprāt, tuvāko gadu laikā sagaidāmas “Tele2” un industrijā kopumā?
Kas attiecas uz “Tele2”, domāju, ka piedāvāsim aizvien vairāk dažādus pakalpojumus klientiem ērtā, saprotamā un pazīstamā formā. Jebkuru produktu, kas ieinteresēs vairāk nekā “14 cilvēkus”, apsvērsim ieviest un piedāvāt. Sekosim līdzi 5G tendencēm. Šis būs tas laiks, kad, visticamāk, sāksies 5G otrais attīstības vilnis, kas “Tele2” ļaus sniegt jaunus produktus un pakalpojumus. Nav arī izslēgts, ka darbosimies segmentos, kuri nav tieši saistīti ar mūsu pamatbiznesu.
Runājot par industrijas attīstību kopumā, arvien vairāk bāzes staciju tiks aprīkotas ar 5G tehnoloģiju. Noteikti turpinās augt bezlimita tarifu plānu izmantošanas apjomi. Domāju, ka pienāks brīdis, kad dzīvosim bezlimita pasaulē. Nesaku, ka tas notiks tuvāku divu gadu laikā, bet kaut kad nākotnē noteikti. Katrā gadījumā klienti no mobilo sakaru industrijas spēlētājiem varēs sagaidīt arvien vairāk jaunu pakalpojumu.
