Daudzviet pasaulē elektriskie skrejriteņi izmainījuši cilvēku pārvietošanās paradumus pilsētā, ļaudīm izvēloties šos rīkus un savas mašīnas atstājot mājās. Pasažieru pieplūdums traumu punktā pēc kritieniem gan ir nelāga elektrisko skrejriteņu blakne, bet tas nav šo mazu transportlīdzekļu vienīgais trūkums un par to aizliegšanu domā Francijas galvaspilsētā Parīzē.
Šobrīd Parīzē strādā trīs elektrisko skrejriteņu operatori – Lime, Dott un Tier, kas pa visu pilsētu piedāvā vairāk nekā 15 tūkstošus skrejriteņu. Visiem šiem uzņēmumiem februārī noslēgsies līdzšinējās darbības atļaujas un pašvaldība ļoti nopietni apsver iespēju to nepagarināt.
Kā jau iepriekš minēju, cilvēkiem ar šiem transportlīdzekļiem arvien biežāk gadās iekulties nelaimes gadījumos, kas beidzas arī ar nāves gadījumiem – 2021. gadā Francijā konstatēti 24 nāves gadījumi, kas saistīti ar šo transportlīdzekļu lietošanu. Šogad līdz šim ziņots par 337 negadījumiem, turklāt jāņem vērā, cik daudz mazāku starpgadījumu nekur netiek piefiksēti.
Viens no Parīzes mēra vietniekiem Dāvids Beljārds, kurš atbildīgs par transportu Parīzē un ir zaļās partijas biedrs, norāda, ka šo rīku radītie riski, īpaši drošības apdraudējums, nu jau aizēno ieguvumus.
Ne tikai Parīzē spriež, ko un kā labāk iesākt ar elektriskajiem skrejriteņiem. Bieži vien atbilde ir tehnoloģijās – konkrētās zonās ierobežots ātrums. Tāpat apsvērti arī citi risinājumi, piemēram, obligāta drošības inventāra lietošana un citi, taču fakts paliek fakts – šai nozarei trūkst regulējuma un neprasmīgs braucējs apdraud ne tikai sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus un gājējus. Pat prasmīgam braucējam maza ķibele vai mirkļa uzmanības zudums var beigties ar nepatīkamām sekām.
virsrakstā gan derētu iestarpināt vārdu “īres”.
Jā, tā būtu precīzāk. Paldies, salabots!
Pietiktu jau samazināt ātrumu, vienlaikus izņemot šo braucamrīku vadītāju traumu gadījumus no apdrošināšanas segtās med. palīdzības.
Fantastiski jau ir tas, ka tik nestabilu verķi ar iespēju iznomāt nesagatavotiem cilvēkiem ļāva padarīt par publisku izklaidi. Un vēl paliek traumas un nāves gadījumi, kad no drāzelētājiem cieš gājēji. Tur vajadzētu paraugprāvas, lai drāzelētājiem piespriež maksāt uzturnaudu vai daudzmiljonu kompensācijas tuviniekiem.
btw, nepajautāju, kad sen biji iekomentējis, ka vienu uzdrāzēju, kurš tev uzbrauca, esi noķēris, jo jamais nogāzās, un nodevis policijai. kā tu viņu aizturēji no aizbēgšanas?
Mēs vairāki gājēji bijām, sastājāmies apkārt un es bļāvu ka sāp (neko daudz nepieliekot klāt). Ar varu neturējām. Braucamais bija privāts, to gan mēs turējām savās rokās ar tekstu, ka nost neņemam, bet drošības pēc palīdzēsim turēt. Bija citi gājēji, uzreiz pasaucu vienu pārīti kas gāja garām, lai apstiprina ka redzēja un iedod tel#
Tumsā, lietū, vienatnē, kad uzjājas no muguras un laižas – droši vien būtu citādāk.
AIZLIEGT.
Rīgā gan visiem domniekiem un satiksmes policijai pie vienas vietas, kas notiek ar satiksmi uz ielas. Drīz jau gājējiem būs jālūdz, lai kaut kur ielas pašā maliņā izveido šauras taciņas, kur tie varētu pārvietoties neapdraudēti. Vecākus cilvēkus un bērnus atsevišās Rīgas vietās jau labu laiku grūti vadāt, jo brauc visos virzienos krustām šķērsām gan bļaustoties, gan pīpinot mopēdveidīgie, skrejriteņveidīgie, arī riteņbraucēji, ar dēļiem un citi aparāti. Katram jaunietim jau tagad tiek ieaudzināta patvaļa, likumu ignorēšana un sabiedrības interešu “piekāšana”, tas protams atstās iespaidu cilvēku attieksmē un pienākumu apziņā šiem augošajiem pusaudžiem, kuri jau visās sētās baros izklaidējas smēķējot no “mazas bērnu kājas”…
Patiesībā lielākās problēmas tiešām sagādā nomas skrejriteņi. Savu skrejriteņu īpašnieki pārsvarā brauc atbildīgāk.
Nomāt skrejriteni vajadzētu ļaut cilvēkiem ar vadītāja apliecību, tas atrisinātu daudzas problēmas, kas saistītas ar CSN nezināšanu!
Tad jau nebūtu ieņēmumu, jo cilvēki ar AV apl pārsvarā brauc ar auto? Nu un paši AV tos noteikumus zin diezgan aptuveni)
“Aptuveni” ir daudz vairāk, kā apaļa nulle.
Nulle dabā vispār ir reti sastopama, vienmēr kautkas salasīsies aiz komata.
Kopš kura laika papīrīts par it kā CSN zināšanām kaut kādā veidā ierobežo bīstamu braukšanu? Piemēram pieminēsim, teiksim paspēšanu vēl pa sarkano, ko piekopj 4riteņu ordas.
4riteņi spēlē spēlīti dzeltens/sarkans (sods būs vai nebūs), bet divriteņi izliekas ka visas krāsas ir zaļas un rullē pofigā, jo zina, ka soda nebūs! Atšķirību jūti?
Ja krustojumā satiksies divritenis ar četrriteni, kā tu domā, kurš cietīs vairāk?
Neticu, ka esam nonākuši līdz šai vietai) Kad esmu ārpus auto, šķērsojot ielu vēl esmu spējīgs novērtēt vai droši iet pāri negaidot zaļo (ņemot vērā reedzamību, pārskatāmību, auto tuvošanos). Kad braucu ar auto, neģībstu ieraugot gājēju kas iet pāri ielai pietiekamā attālumā no manis un gāzi grīdā nespiežu, lai sodītu nekrietneli kas izdomājis ka tam nav jāgaida, kamēr ceļš būs tukšs abos virzienos līdz apvārsnim.
Tēma ir pārāk plaša, bet jāsāk būtu ar CSN un satiksmes ētikas mācīšanu skolā, laigājēji apzināti nevilktos pāri ielai teju vai rāpus ar domu “nav tramvajs, gan apbrauks”, gan arī skūteristi apjēgtu, ka šķērsām novietots braucamais traucē gājējiem un riteņbraucējiem, gan AV nejustos svarīgāki satiksmes dalībnieki tikai tāpēc, ka auto ir lielāks un smagāks par gājēju/velo/skūteri.