Kaitīgo izmešu samazināšana jūrniecībā ir tikpat aktuāls temats kā centieni samazināt izmešus sauszemes transportam. Francūžu autoražotājs Renault cenšas nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, savas elektriskās mašīnas piegādājot ar buru kuģi. Ja plāns realizēsies, tad Renault mašīnas šādi tiks piegādātas pa visu pasauli.
Renault uzsācis sadarbību ar citu Francijā bāzētu uzņēmumu Neoline, lai samazinātu Renault radīto oglekļa nospiedumu – Neoline piedāvātais risinājums samazina to nospieduma daļu, kas attiecas uz mašīnu piegādi ar parastajiem, ar degvielu darbināmajiem kuģiem.
Neoline pārstāvji apgalvo, ka brīžos, kad kuģi uz priekšu dzen tikai vējš burās, tas par 90% samazina kaitīgo izmešu daudzumu salīdzinot ar parastajiem kuģiem. Kuģim plānots izmantot 50 metrus augstas buras.
Abi uzņēmumi vienojušies, ka 2024. gadā sāksies pirmie testu braucieni, Renault mašīnas no ostām Francijas rietumos piegādājot uz Ziemeļameriku. Renault ar savu zīmolu Ziemeļamerikā nav tirgojuši mašīnas jau kopš 1987. gada, bet jau ilgāku laiku tiek baumots par iespējamo francūžu atgriešanos un šāds plāns mašīnas ar kuģi transportēt uz Ziemeļameriku baumas atkal pastiprinājis.
Neoline apgalvo, ka uz viena kuģa iespējams aizvest 300-400 mašīnas, kas ir daudz mazāk nekā uz parasta auto transportēšanas kuģa. Arī pašu mašīnu iekraušana prasot ilgāku laiku.
Ierosinu, ka tālāk pa sauszemi uz dīlercentriem auto varētu piegādāt vēršu vilktos kravas pajūgos.
Vējš strādā bez barības, atšķirībā no vēršiem.
Parastu naudas taupīšanu (pašizmaksas samazināšanu) tagad marketologi sauc par oglekļa pēdas mazināšanu.
Vai tad tas nav mērķis, lai zaļākas tehnoloģijas kļūtu par finansiāli izdevīgākajām?
Īsti tas tā nestrādā! Ja paveras vēsturē, tad agrāk jau visa kuģniecība pamatā balstījās uz vēja spēku un bija zālāka par zaļu! Attīstoties tehnoloģijām buras aizstāja tvaikoņi, bet tvaikoņus dīzeļi, kas ļāva ceļu starp eiropu un ameriku veikt īsākā laikā, palielināt kravu apgrozījumu un gūt lielāku peļņu. Šobrīd degviela ir tik dārga, ka sāk atmaksāties lēnāka preču kustība, bet par zemāku cenu. Nav gan vēl zināms, kas būs ar apkalpi, jo buriniekam tomēr vajag vairāk apkalpes, ja vien buru vietā neizmanto kaut ko līdzīgu lidmašīnas spārnam ar augstu automatizācijas pakāpi.
Agrāk vajadzēja simtiem matrožu lai buras pacelt vai nolaist, vai samainit virzienu burai.
Tagad to var izdarīt ar viena mazā pirksta spiedienu uz pogu.
Vai vispār autopilots visu izdara.
Atšķirība ir?
Kur tad tur būtu naudas taupīšana? Tāpat tur nāks dzinējs iekšā, lai piesegtu vēja iztrūkumu. Mašīnas vedīs mazāk, vienas mašīnas piegāde beigās izmaksās dārgāk.
Nekur šajā rakstā nav minēts, ka izmaksas būs mazākas. Dzīvot zaļi ir tikai un vienīgi dārgāk.
Dzīve patiltē ir lēta, bet vai laba? Šķiet, nebūtu jāpierāda, ka pieķēzam planētu arvien vairāk un ātrāk.
Naudas taupīšana ir šajā teikumā : “Neoline pārstāvji apgalvo, ka brīžos, kad kuģi uz priekšu dzen tikai vējš burās, tas par 90% samazina kaitīgo izmešu daudzumu” (lasi par 90% tērē mazāk degvielas). Sadedzinātā degviela=izmeši=nauda.
Vēl pirms 2 gadiem neviens nerāvās likt saules baterijas uz Jumta, jo elektrība bija lēta un investīcijas atmaksājās 10-15 gadu laikā. Šobrīd visi liek baterijas, jo pie šā brīža cenām investīcijas atpērkas ļoti ātri. Neviens uzņēmējs neliek baterijas, jo tas ir zaļi. Baterijas liek, jo excel saka, ka tur var ietaupīt (nopelnīt).
Nelieto vārdu baterijas. Praktiski neviens neliek baterijas ar saules paneļiem.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Saules_baterija
Baterija ir vieta kur uzkrāt enerģiju un patērēt vēlāk. Doma jau ir skaidra. Reti kurš atļaujas iztērēt tūkstošus, lai pie tīkla pievienotu bateriju, kur uzglabāt enerģiju.
“KĀDA IR ATŠĶIRĪBA STARP SAULES PANEĻIEM UN SAULES BATERIJĀM?
Saules baterijas ir papildu saules enerģijas parka sastāvdaļa, kas nodrošina enerģijas uzkrāšanas risinājumu. Saules baterijas ir savienotas pārī ar saules paneļu sistēmu. ”
Vikipēdija jau noteikti nav pareizas valodas speciālists.
tavs avots? interneta raksts?
latviešu sarunvalodā reti izmanto tehniski pareizo “šūnu” vai “elementu”, bet visu grūž zem “baterijas”. “saules panelis” ir jaunvārds, bet tas nenozīmē, ka lietot “saules baterija” tagad ir aizliegts.
[edit] baterija nav “kur uzkrāt enerģiju un patērēt vēlāk”, tas ir elementu kopums. artilērijā arī ir baterija :)
Tev laikam sajuka “baterija” ar “akumulatoru”.
Jā, kā pareizi ziņo digitalk, baterija ir elementu kopums. Akumulators arī parasti nav viens elements, bet tie veido bateriju, tāpat kā saules panelis, kas ir 0,5V elementu kopums un arī var tikt nosaukts par bateriju.
Tas ir tik PR stilā runāt. Ietaupa līdz 90% konkrētā brīdī pie konkrētiem apstākļiem. Bet kaut kā tu izvairies saprast to, ka līdz tam viss izmaksā dārgāk. Pat rakstā ir uzrakstīts, ka iekraušana un izkraušana aizņems laiku. Laiks=nauda.
Un saules paneļi atpelna kur? Arī tikai pie specifiskiem apstākļiem. Jo vairāk patērē elektrību mājās, jo vairāk var domāt, ka atpelnīs 10-15 gadu laikā. Ja patērē maz, tad paneļi nekad neatpelnīsies salīdzinot ar elektrības cenām.
Nav jāfilozofē, bet excel failā ir jāsarēķina visus plusus un mīnusus.
Ja auto piegādes laiks tagad ir robēžās no 6-12 mēnešiem kopš pasūtījuma, tad vēl viens vai divi mēneši klāt transportam pāri okeānam nav tik traki.
Teorētiski varētu uztaisīt milzīgu ar saules paneļiem apkarinātu elektro dirižabli un vest pa gaisu. Būtu ātrāk kā pa ūdeni, arī bez izmešiem. Tiesa pats lidaparāts būtu ļoooti dārgs.
Nu (kāds) nepamēģinās, nezinās vai tas reāli ir iespējams un racionāli – pārējiem, ja ne vairāk, tad interesanti paskatīties.
Līdzīgi, piemēram, sakarā ar Maskatvitterepopeju nesen lasīju rakstu par citiem viņa projektiem un konkrēti “haiperlūpu” – lai arī teorētiski (gandrīz) viss ir skaisti, viena pati nianse, ka, lai normāli apstātos pieturā, nepieciešami ~30km, padara visu pasākumu daļēji bezjēdzīgu utt.
Haiperlūps bija domāts kā PR, lai atturētu no dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanas.
Es domāju tad jau security team arī drīkstēs tikai bez izmešu transportu izmantot.
Tas nozīmē kuģis ziņo ka milzīgā ātrumā viņiem tuvojas pirāti un viņiem atbild pēc nedēļas buru kuģis ar drošibas personālu ieradīsies.
Neparvelti senos laikos ar buram aprikoja koka kugus, nevis metala korpusa kugus.
Senos laikos nebija kuģu ar metāla korpusu.
Par cik seniem laikiem ir runa? Manuprāt 1870tie gadi ir pietiekami seni. :)
19. gs. beigas bija buru kuģu noriets, kad tika būvēti arī buru kuģi ar dzelzs korpusu.
Iemesls arī zināms – cilvēki mācēja apstrādāt koku, materiāla pietika, darbaruku un prasmju – arī.
Metalurģija vēl nebija gatava lieliem verķiem un nebija arī vajadzības pēc metāla kuģiem, es gan nezinu droši, bet pēc sajūtas koka kuģim tomēr butu jābūt vieglākam par metāla – ņemot vērā ka tas pats tērauds tika izmantots, ne vieglāki sakausējumi. Un ja vējš ir vienīgais dzinējspēks, tad vieglāks korpuss tomēr ir priekšrocība (lai gan apzinos, ka tur ļoti liela nozīme korpusa formai, plūdlīnijām utt.)
Vai tvaika dzinējs bija tas, kas pavēra ceļu metāla kuģa korpusam – vienlaikus gan ugunsdrošības apsvērumu dēļ, gan kā pastāvīgas jaudas avots? Metāla korpuss vienlaikus arī vairāk piederās kara kuģim, jo artilērijas attīstība gāja pa priekšu.
> kas pavēra ceļu metāla kuģa korpusam
militāristi un dzelzs/tērauda tūlītēja pieejamība, atšķirībā no koka, kurš ilgi jāžāvē.
Jura nezelo nevienu, kas ir vieglpratigs.