Cietā diska diskdziņu (HDD), kā tos dēvē latviski, tirgus piedzīvojis kārtējo kritumu, kas pēdējā gadā laikā bijis pat vairāk nekā 30% liels, kas, protams, nav tik liels pārsteigums, jo tirgus arvien vairāk pārslēdzas uz SSD tipa atmiņām.
Vecajā HDD tirgū šobrīd vairs palikuši tikai trīs lielie spēlētāji – Seagate, Toshiba un WDC. Joprojām gan šo cieto disku pieprasījums ir stabils, taču gadu no gada tas sāk samazināties visos tirgos un produktu veidos. Ar to domāts HDD pieprasījums gan uzņēmumu datoriem, gan personālajiem. Taču tik un tā, pagājušajā gadā biznesa segmentā tika pārdoti 19 miljoni HDD tipa atmiņu.
Personālo datoru tirgū attiecīgi pārdoti 13 miljoni 3.5 collu cietie diski, kas ir par 30% mazāk nekā vēl gadu iepriekš, bet 2.5 collu cietie diski realizēti 11 miljonus reižu, kas ir pat 40% kritums. Šie dati gan ir par šī gada otro ceturksni, līdz ar to ļoti precīzi. Šobrīd HDD tipa cietie diski tiek vairāk izmantoti datu kopiju uzturēšanai, jo datoros tiek izmantotas SSD tipa atmiņas. Vismazākais piedāvājuma kritums bijis Seagate, kura apjomi kritušies aptuveni par 30%, bet vissmagāk skarta Toshiba, kuras HDD pieprasījums krities aptuveni par 40%.
Zinot attiecīgos zīmolus, kur viens viņu produkts kļūst mazāk populārs, to viņi var kompensēt ar citu pārdošanas apjoma pieaugumu. Tā kā nevarētu teikt, ka šis ir finansiāls zaudējums, bet vairāk tīri skaitlisks kritums uz novecojušu tehnoloģiju.
Disku saukt par “atmiņu”.
Mūdienu IT sasniegums!
Jocīgi.
Kas tad tālāk? Varbūt tad īsto atmiņu varētu saukt par procesoru. Vadu par bezvadu. Kāpēc ne?
vai tad tas viss nav pateicoties pseidožurnālistu portāliem, LZA Terminoloģijas komisijai un populārākajam, vārdā nenosauktam, IT ziņu blogam? veseli ēduši, tā teikt ;>
Kā būtu korektāk? HDD tipa atmiņas iekārta vai ierīce?
tā kā LZA nav iztulkojis elementārāko no datorterminiem, tad atliek tikai improvizēt
cietais disks. tikai, lūdzu, ne ārzemju latviešu piedāvātos cietnis un mīkstnis.
Nu, vispār: cietā diska diskdzinis :)
No offence, stulbākais jaunvārds ko esmu dzirdējis. :D
Šis jau nav pie manis. LZA Terminoloģijas komisija izdomā šos latviskojumus un konkrētais nav nekāds jaunums.
nu, nevajag to esesiešu retoriku – es tikai pildu LZA TK pavēli lietot viņu izgudrotos terminus
p.s. Interesanti – terminus cilvēki gatavi lietot “jo tādi tie ir izdomāti un apstiprināti”, bet braucot ar auto, ar zinātāja seju skaidro ka jābrauc ar vismaz +10km/st “jo visi spidometri melo uz leju”))
Nekādas pavēles, es pats izlemju kā saukt konkrētas lietas. Es uzskatu, ka valoda ir jākopj un jāmēģina tā lietot korekti. Attiecīgi, gan Kursorā, gan ikdienā cenšos izmantot oficiālos latviskotos jēdzienus un nosaukumus, ja tos uzskatu par derīgiem. Šis ir tas gadījums.
> Disku saukt par “atmiņu”
Pēc būtības jau disks ir (pastāvīgās) atmiņas veids. SSD gadījumā vēl jo vairāk, ņemot verā, ka tas faktiski ir NAND atmiņa.
Taču japiekrīt, ka par “atmiņu” latviešu valodā parasti sauc/domā (nu vismaz personīga pieredze) nepastāvigās/brīvpieejas atmiņas veidus – (D)RAM u.t.t. (jebšu veidus, kuri visu pazaudē pēc elektrības pazušanas). Arī angļu valodā nav nācies redzēt, ka kaut kur tiktu lietots “memory”, ja runa ir par diskiem (un ne diska komponentēm).
Manuprāt, lietot “cietais vai magnētiskais” disks bez liekvārdības ir vienkāršākais veids, lai visi būtu mierā. Tāpat “SSD disks” ir (LZA) apstiprināts termins https://termini.gov.lv/kolekcijas/97/skirklis/454914
2022.g. kad cilvēki nespēj līdz galam izlasīt tvitera ierakstu, “magnētiskais” ir vienkārši par garu. Un ikdienas lietošanai būtībā jau vienalga, magnētiskais, optiskais vai kvazipipsofoniskais.
Disks liekas tik īsi un saprotami, bet ņemot vērā valodas izmaiņas un “bŪlciņu” paaudzes domāšanas specifiku, visdrīzāk, ka ar laiku par disku aizmirsīs. Cerams, ka neuzvarēs kaut kāds klajš idiotisms, piem. “glabnis” (no glabāt) vai tamlīdzīgi.
Piefiksēju idejas :)
a kāds koments pa lietu arī būs?
šis viss ir OFFTOPIC
Tu kāds moderators būtu? )) offā jau arī notiek interesantākais
19 miljoni HDD tipa iekārtu … tāds liekas būtu korektāks
Jā, šobrīd nekā sakarīgāka datu uzglabāšanai nav. Pašu rakstāmie CD-R dimžēl pēc 10g. ir ļoti daudz kļūdaino frgmentu.Par CD-RW vispār nerunāsim. Flaškas jau pēc 5g. neveras vaļā. HDD vēl var nolasīt pat 20g. vecus. Tiesa ar ar savienojumiem jāiespringst.
Arī lentām nav nekādas vainas. Ja apjomi pārsniedz mājas lietotāja ierastos apjomus.
Tad jau esi uz lētāko disku un ātrako ‘dedzināsanas’ ātrumu iededzinājis un vēl turējis saulainā vietā vai vietā kur diskus nemitīgi aiztiec/skrāpē, kā piemēram ikdienas disku mapē u.t.m.l….
Vēl nesen – gada sākumā norausīju putekļus no sava cd-r disku ‘kūkas’ bilžu/failu backupa un backupoju papildus vietā. Šī disku kūka kopā ar citam lietām stāv tā teikt mājas ”arhīvā” – koka pūrē kas stāv ēnainā vietā. Šī pūre vaļā vērta nebija toč 10 gadus.
Pirmais disks ar bildem ierakstīts 1995g, pēdējie jau DVD diski 2011g. No visiem diskiem(kopumā 20gab) dabūju informāciju ārā bez kļūdam.
Lieki teikt, tika pirkti kvalitatīvākie diski ko tolaik varēja dabūt(verbatim, maxell, sony) un rakstīts uz zemāko pieejamo rakstīšanas ātrumu.