Meklē alternatīvu “Twitter”? Strauji augošā decentralizētā lietotne “Mastodon” ir viena no tām

Pēdējo dienu laikā ziņu medijos liela uzmanība tikusi atvēlēta Īlona Maska jaunākajam pirkumam – “Twitter”. Viņš to plāno iegādāties par 44 miljardiem ASV dolāru, kļūstot par vienīgo platformas īpašnieku un tādējādi padarot to par privātu kompāniju. Masks norādījis, ka šis pirkums tiks veikts nevis ekonomiskos nolūkos, bet gan ar mērķi veicināt vārda brīvību šajā mikroblogošanas vietnē.

Par to, vai šis solis bija nepieciešams un tik tiešām veicinās pozitīvas pārmaiņas, viedokļi dalās. Vieni par to priecājas un atbalsta Īlonu. Otri, savukārt, izrāda diezgan lielu skepsi, pat gatavi uzreiz kravāt mantas un meklēt citas alternatīvas, kur apmainīties ar viedokļiem. Un tieši šeit sākas diskusija – vai “Twitter” vispār ir kāda jēdzīga alternatīva?

Lai arī “Twitter” popularitātes ziņā neviena mikroblogošanas vietne pagaidām nepārspēj, dažas līdzīgas lietotnes ir pieejamas. Viena no tādām, kas, pateicoties nesenajiem notikumiem, tieši šobrīd piedzīvo ļoti strauju popularitātes bumu, ir “Mastodon“. Dažas stundas pēc tam, kad tika paziņots par “Twitter” iegādi, “Mastodon” pievienojās vairāk nekā 30 000 jaunu lietotāju. Kopumā platformā šobrīd reģistrējušies ap pieciem miljoniem lietotāju, un, domājams, tuvākajā laikā to skaits turpinās kāpt.

Decentralizēts tviteris

Īsos vārdos “Mastodon” ir atvērtā pirmkoda sociālā platforma, ko 2016. gadā radīja Eugēns Ročko (Eugen Rochko). Uzreiz jāuzsver, ka vizuāli un funkciju ziņā tā ir ļooooti līdzīga “Twitter”. “Mastodon” darbojas gan web, gan iOS un Android platformās, ļaujot ikvienam izveidot lietotāja kontu, publicēt ierakstus, tostarp arī attēlus, video, kā arī sekot citiem lietotāju profiliem un brīvi komunicēt ar tiem visā platformā. Ieraksta garums ir ierobežots līdz 500 zīmēm, un tie līdzīgi kā citos sociālajos tīklos parādas hronoloģiskā secībā no jaunākā uz vecāko.

Taču galvenais, kas atšķir “Mastodon” no citām līdzīgām platformām un sociālajiem tīkliem – tā ir decentralizēta. Vēl vairāk – “Mastodon” ir šobrīd lielākais decentralizētais sociālais tīkls. Decentralizēts nozīmē, ka to nedarbina viens serveris, bet gan vairāki, un katram no tiem ir savs īpašnieks. Līdz ar to pēc būtības “Mastodon” nevar bankrotēt, to nevar pārdot kādam izsalkušam uzņēmumam, kā arī to nevar bloķēt vai kā citādi ierobežot valdība.

Tīkls iekš tīkla

Tā kā “Mastodon” ir atvērtā pirmkoda platforma, tā dod iespēju ikvienam palaist, izpētīt, pārbaudīt, kopēt, modificēt, izplatīt un atkārtoti izmantot “Mastodon” pirmkodu. Tas dod iespēju lietotājiem izveidot pašiem savu serveri, uz kura radīt un darbināt savu “Mastodon” privāto versiju jeb tīklu, ko man gribētos saukt par kopienu. Pašreiz “Mastodon” izveidoti vairāki tūkstoši šo privāto tīklu jeb kopienu, kurās dalībnieku skaits svārstās no 5 līdz 10 000.

Kopienas vadītājs savā tīklā var uzstādīt savus noteikumus, pie kuriem jāpieturas ne tikai pašam, bet arī citiem lietotājiem, kuri tai pievienojušies. Ja salīdzina ar to pašu “Twitter”, šis variants izskatās krietni labāk, jo nav “jādejo pēc kāda liela uzņēmuma stabules”. Tāpat arī par datu izmantošanu reklāmas un mārketinga nolūkos nav jāsatraucas.

Interesanti, ka lielākajā daļā gadījumu šie “Mastodon” privātie tīkli jeb kopienas tiek kopfinansētas, kas nozīmē, ka dalībnieki var ziedot naudu summu tās uzturēšanai. Tāpat savu finansējumu sniedz arī “Patreon donations” un citi.

Pievienojies kādai no vairākiem tūkstošiem kopienu vai izveido savu

Lietotāji “Mastodon” platformā var brīvi izvēlēties, kurai kopienai vēlas pievienoties un ar kuriem lietotājiem komunicēt. Pašreiz radīti vairāki tūkstoši kopienu, aicinot diskutēt par tādām tēmām kā tehnoloģijas, mūzika, aktīvisms, LGBTQ+, videospēles, ēdiens un citām. Tomēr lielākā daļa kopienu nav fokusētas uz kādu konkrētu tēmu, bet apspriež dažāda veida jomas un vispārīgas lietas, kalpojot kā čatošanas un brīvā laika pavadīšanas vieta.

Lietotājiem ir iespēja izveidot gan kopienas, kurās var brīvi pievienoties, gan privātas. Kopienās, kurās iespējams brīvi pievienoties, lietotājs var reģistrēties un tūlītēji iesaistīties tās aktivitātēs, publicēt tajā ierakstus utml. Savukārt, lai pievienotos privātām kopienām, nepieciešams ielūgums vai tās vadītāja apstiprinājums.

Būtiski, ka katrai no šīm kopienām ir ne tikai savs serveris un vadītājs, bet arī īpašs rīcības kodess, pakalpojumu sniegšanas noteikumi, konfidencialitātes opcijas un regulēšanas politika, ko nosaka tās vadītājs.

Sākam lietot

Lai pievienotos kādai no kopienām, lietotājam vispirms vajadzētu ielūkoties kopējā “Mastodon” platformā. Tur iespējams iepazīties ar to, kā šis sociālais tīkls darbojas, ar ko atšķiras no citiem. Saraksts ar visām kopienām atrodams šeit. Lai pievienotos kādai no tām un kļūtu par dalībnieku, nepieciešams reģistrēties, norādot savu lietotājvārdu, e-pasta adresi un paroli. Savukārt atkārtoti pievienojoties grupai, vajadzīgs norādīt tikai e-pasta adresi un paroli.

Kad esi reģistrējies, profilam vari droši pievienot īsu aprakstu jeb BIO par sevi, titulbildi. Protams, kā gan bez profila vizuālās identitātes? Lietotājam ir iespēja pievienot parastu profila bildi vai avatāru (unikālu statisku vai animētu attēlu).

Patīkami pārsteidza, ka “Mastodon” atbalsta lielu skaitu valodu, kopumā 82, ieskaitot arī latviešu valodu. Domāju, ka noteikti ir lietotāji, kuri to spēj novērtēt un izmantos iespēju platformu izmantot savā dzimtajā valodā.

Pie iestatījumiem vēl jāatzīmē, ka iespējams izvēlēties ne tikai valodu, bet arī motīvu – tumšu, augsta kontrasta vai gaišu – un daudzas, daudzas, daudzas citas pārvaldības iespējas.

Kad reģistrēšanās bijusi veiksmīga un profils “uzbūvēts”, lietotājs var sekot līdzi attiecīgās kopienas diskusijām sadaļā “Vietējā”, kā arī iepazīties ar saturu “Mastodon” apvienotajā ziņu lentē sadaļā “Federētā”. Savukārt sākuma sadaļā vari redzēt visus ierakstus, ko publicējuši profili, kuriem seko. Kas attiecas uz privātām ziņām – iespējams brīvi komunicēt ne tikai ar attiecīgās kopienas dalībniekiem, bet arī ar visiem pārējiem platformas lietotājiem.

Lietojamība ir ļoti vienkārša, ja esi reģistrējies vienā kopienā. Taču līdz ko vēlies pievienoties kādai citai, vajadzīgs atkal reģistrēties, norādot citu paroli. E-pasts paliek tas pats. Arī lietotājvārds katrai kopienai būs nedaudz citādāks, galā pieliekot tās nosaukumu – @lietotājvārds@domēns jeb kā manā gadījumā – @Keitija@indieweb.social.

Šāda pieeja man šķiet diezgan haotiska, jo gribētos, lai visas kopienas, kurām esmu pievienojusies, atrastos vienuviet. Taču tā kā katra no tām radīta uz sava servera, citu variantu nav.

Pārvaldi saturu, ko patērē

“Mastodon” atstāj iespaidu, ka ir ļoti fokusēta tieši uz lietotāju privātumu, drošību un pielāgotu saturu. Viena no funkcijām, kas to pierāda, ir iespēja uzlikt filtrus, atzīmējot vārdus un frāzes, ko nevēlies redzēt savā ziņu lentē. Ja šī funkcija šķiet pazīstama, tad, visticamāk, to būsi pamanījis “Twitter”.

Savukārt, ja savā ziņu lentē vēlies ierobežot konkrēta lietotāja radīto saturu, to var panākt ar “apklusināšanu” jeb mute. Ja ar to nav gana, kā jau citos sociālajos tīklos ir pieejama arī lietotāja bloķēšana un iespēja ziņot par to kopienas vadībai.

“Mastodon” arī piedāvā efektīvus pārvaldības rīkus kopienu vadītājiem, kas ļauj cīnīties ar lietotājiem, kuri publicē aizskarošus, ar vardarbību saistītus ierakstus. Par šādu saturu droši var ziņot arī kopienas dalībnieki.

Privātums un drošība pirmajā vietā

Tāpat kā citi sociālie tīkli arī “Mastodon” domā par lietotāja privātumu, tāpēc dod iespēju izveidot arī privātu kontu. Gluži kā, piemēram, “Twitter”, praktiski tas nozīmē, ka jaunie sekotāji netiks automātiski akceptēti un par to arī informēs atbilstoša ikona. Pie šī vēl gribas piemetināt – lietotājs arī var izlemt, ar ko kopīgot savus ierakstus – ar visiem, tikai sekotājiem vai tikai tiem profiliem, kas ir pieminēti ierakstā.

Vēl lielāku drošību sniegs iespēja pieteikties “Mastodon”, izmantojot divfaktoru autentifikāciju, kas nozīmē, ka lietotājam pie profila informācijas jānorāda arī tālruņa numurs. Līdz ko lietotājs atzīmējis, ka vēlas izmantot šo iespēju, automātiski tiks uzģenerēts QR kods, ko noskenējot un ievadot atsūtīto ciparu virkni, tiks aktivizēta divfaktoru autentifikācija.

Lietotāja ērtībām arī tiek piedāvāta automātiskā ziņu dzēšana. Ieraksti tiek dzēsti tiklīdz tie sasniedz noteiktu vecuma slieksni. Pēc noklusējuma “Mastodon” piedāvā divas nedēļas, taču iespējams izvēlēties no vienas nedēļas līdz pat diviem gadiem.

Cik populāra varētu kļūt šī “Twitter” kopija?

Tuvojoties pamazām nobeigumam, jāsaka, ka vismaz interfeisa un piedāvāto iespēju ziņā “Mastodon” ļoti gribētos saukt par īstenu “Twitter” copy-paste. Lai arī tas “Mastodon” šajā ziņā padara mazāk unikālu, no otras puses, nodrošina vieglāku pāreju no “Twitter”, kas, pieņemu, daudziem šobrīd ir aktuāli.

Odziņa, ar ko “Mastodon” patiešām spēj iekārdināt daudzus – tā ir decentralizēta, atvērtā pirmkoda sociālā platforma, kas iezīmē pāreju uz lietotnēm, rīkiem, ko nekontrolē uzņēmumi vai valdības, bet gan paši lietotāji. Tas dod arī zināmu sirdsmieru, jo tavi dati, tev nezinot, nenonāks kādas kompānijas rokās, kas tos ar prieku un eiro zīmēm acīs izmantotu mārketingā.

Kopienas pašreiz piedāvā saturu daudzās jomās, taču, ļoti iespējams, ar laiku saturs kļūs vēl plašāks un daudzveidīgāks, jo uz “Twitter” rēķina varētu gūt lielu popularitāti. Tomēr domāju, ka, neskatoties uz to, ka Īlons Masks vada “Twitter”, arī daudzi negatīvi noskaņotie turpinās lietot šo sociālo tīklu. Kā ir ar Tevi? Vai Tu apsver izmantot “Mastodon” vai arī turpināsi lietot veco, labo “Twitter”?

Ja nespēj izlemt, lūk, zemāk kodolīgs ieskats, kas ir “Mastodon” un ko tā piedāvā.