Siltais laiks jau kādu mirkli atpakaļ licis Rīgas ielās uzziedēt dažādu krāsu īres elektriskajiem skrejriteņiem, bet ne visi vēlas dalīt skrejriteni ar citiem. Elektro skrejriteņa iegāde var būt sarežģīta, šoreiz centīšos to nedaudz atvieglot ar padomu, kā skatīties uz sniegtajiem akumulatoru datiem.
Par skrejriteņu riepu tipiem, izmēriem, ērtībām, lietotnēm un citiem parametriem šoreiz nerunāsim. Ja vēlies uzzināt ko citu par skrejriteņiem, ieraksti komentārā!
Kas ir vatstundas (Wh)? Ar ko vatstundas atšķiras no ampērstundām (Ah)? Un ko man dod burts V (spriegums)? Beigu galā – cik ietilpīgu akumulatoru man vajadzētu izvēlēties? Šajā rakstā mēģināšu atbildēt uz šiem jautājumiem.
Elektrisko skrejriteņu datus labāk palīdzēs izprast elementāra matemātika un viena vienīga fizikas formula. Neko citu mums nevajadzēs.
Elektrisko skrejriteņu un elektro velosipēdu akumulatorus visbiežāk apraksta ar spriegumu (volti jeb V), ampērstundām (Ah) un/vai vatstundām (Wh).
Wh jeb vatstundas būs mums visnoderīgākais parametrs, kas izsaka akumulatorā esošās enerģijas apjomu. Vatstundas palīdz salīdzināt divu vai vairāku elektrisko pārvietošanās līdzekļu akumulatoru ietilpības. Jo vairāk vatstundu, jo tālāk varēsi ar elektrisko skrejriteni vai velosipēdu nobraukt (jā, zinu, šis ir ļoti vienkāršots apgalvojums).
Bet ko darīt, ja vatstundu vietā ir tikai ampērstundas un volti? Tad mums talkā nāk maza un noderīga formula no vidusskolas sākuma klasēm:
Wh = Ah * V
Un tas ir viss? Jā! Vai gandrīz jā.
Apmērstundas vari izrēķināt, dalot vatstundas ar spriegumu. Vai arī izdali Wh ar Ah un iegūsti V (V = Wh / Ah). Volti gan tiek norādīti visai reti, tas vairāk ir elektrisko velosipēdu lauciņš.
Te gan ir jāņem vērā, ka ražotājiem dažkārt patīk norādīt teorētisko maksimālo vērtību, bet daži norāda tipisko akumulatora ietilpības vērtību ampērstundās.
Dzinēja jauda
Te noteikti der pieminēt arī dzinēja jaudas, ko norāda vatos jeb ar burtu W. Eiropā mums ir visai vienkārši, jo parasti pie mums pieejami 300 W un 350 W elektriskie skrejriteņi, vismaz tā tos vērtē paši ražotāji. Elektriskajiem velosipēdiem parasti ir ap 250 W.
Jo jaudīgāks dzinējs, jo vairāk tas tērē enerģiju, bet nodrošina labāku paātrināšanos un kāpumu pārvarēšanu. Šis gan viss ir ļoti teorētiski, jo dzinēji nedarbojas visu laiku ar pilnu atdevi un te ļoti daudz ir atkarīgs no braucēja svara.
Wh ir saistītas ar dzinēja jaudu W. Wh parāda, cik W vienas stundas laikā iztukšos akumulatoru. Ja 250 W dzinējs darbojas pilnā jaudā stundu, tad vajadzēs 250 Wh akumulatoru, lai nodrošinātu dzinēja darbību. Ja šis pats dzinējs jādarbina 2 stundas, tad vajadzēs 500 Wh akumulatoru.
Bet uz jaudu W paļauties nevajag, jo dzinēji visu laiku nestrādā ar maksimālo jaudu, kā arī ražotāji bieži norāda arī īslaicīgi pieejamo jaudu elektriskajam dzinējam, kas var būt pat divas reizes lielāka par dzinēja tipisko jaudu.
Cik daudz ir daudz?
Pieļauju, ka elektriskie skrejriteņi pamatā tiks izvēlēt, ņemot vērā to cenu. Vienkāršākie un lētākie elektriskie skrejriteņi tikuši pie aptuveni 200 līdz 300 Wh akumulatoriem. Šādi skrejriteņi ir cenās ap 400 eiro, bet, protams, atrodami arī dārgāki. Šādi lētākie elektriskie skrejriteņi parasti ir ar 100 kg kravnesības (tavas dibennesības) ierobežojumu.
Pieļauju, ka pie mums populārākie elektriskie skrejriteņi varētu būt cenā ap 500 eiro, te jau var atrast akumulatorus virs 350 Wh. Te arī parasti elektriskie skrejriteņi pieejami ar lielāku kravnesību, kas ir ap 120 līdz 130 kg.
Tālāk nāk elektriskie skrejriteņi, kuru cenas ir virs 650… 750 un vairāk eiro. Šī kategorija man ir visai liels noslēpums, jo te jau sākas visādi bezceļu pārvarēšanas solījumi. Teikšu godīgi, ka šādus elektro skrejriteņus uz ielas esmu redzējis burtiski pāris reizes. Dažādi veikali gan tos reklamē biezā slānī.
Ļoti jaudīgajos un dārgajos velosipēdu modeļos ir arī akumulatori tuvāk pie 1000 Wh, bet te cenas ir pavisam citas un sniedzas pāri 2000 eiro.
Nevajag arī piemirst, ka lielas ietilpības akumulatori ir smagi un tos nāksies ilgāk uzlādēt, kad būsi izbraucis akumulatoru sausu. Parasti elektrisko skrejriteņu akumulatori uzlādējas četru līdz sešu stundu laikā.
Neliels ieteikums – ja lādēsi skrejriteni tikai mājās vai tikai darbā, tad nav nozīmes, vai barošanas bloks ir iebūvēts skrejritenī, vai tas ir pie elektrības vada. Ja grasies skrejriteni lādēt gan darbā, gan mājās un vadāt uzlādes vadu līdzi, tad būtu jāskatās uz skrejriteņa modeli, kam barošanas bloks ir iebūvēts. Tādējādi būs ērtāk vadāt apkārt vieglāku vadu vai arī iegādāties lētāku papildu uzlādes vadu atstāšanai darbā. Tiesa, šādi skrejriteņi ar iebūvētu barošanas bloku būs smagāki un parasti arī šāda tehniskā nianse ir dārgākiem skrejriteņu modeļiem.
Drošība un likumu zināšanas var noderēt!
No Ceļu satiksmes likuma: elektroskrejritenis – ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu.
Vienmēr paturi prātā, ka velosipēdistiem un elektro skrejriteņu vadītājiem, kuri pārvietojas pa ietvi, ir jāpalaiž gājēji. Gājējus nedrīkst apdraudēt, gājējiem uz ietves ir priekšroka. Tāpat jāatceras, ka uz ietves jābrauc gājēju iešanas ātrumā.
Nepiemirsti par pietiekami spilgtu apģērbu! Un to tev pateiks jebkurš auto vadītājs – elektro skrejriteņu vadītāji ir salīdzinoši maz redzami, tie ir zemāki par velosipēdistiem, arī elektro skrejriteņu lampiņas ir mazākas un zemāk izvietotas. Un skrejriteņi pārvietojas daudz ātrāk par gājējiem. Paturi prātā, ka ar velosipēdu vai elektro skrejriteni aizliegts braukt alkohola reibumā, kas pārsniedz 0.5 promiles. Šo vienmēr ļoti uzsver elektro skrejriteņu īres pakalpojumu lietotnes.
Noteikti atceries, ka ar velosipēdiem un elektro skrejriteņiem drīkst pārvietoties pa veloceļiem, ietvēm (pa ietvi ar velosipēdu drīkst braukt, ja ir ļoti, ļoti bail, bet pēdējos gados gājēji it nemaz nav laimīgi par velosipēdistiem uz ietves un to aktīvi arī izrāda), priekšroku dodot gājējiem un nepārsniedzot gājēja pārvietošanās ātrumu. Atsevišķās vietās elektro skrejriteņi it kā drīkstot pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, bet es šādu vietu Rīgā nespēju iedomāties.
Ar velosipēdu drīkst pārvietoties pa brauktuvi kopā ar mašīnām, savukārt ar elektro skrejriteni drīksti braukt tikai pa brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Tātad ārpus apdzīvotām vietām ar skrejriteni satiksmē līst nedrīkst.
Ar elektro skrejriteni aizliegts braukt, neturot stūri, vest pasažieri, braukt, turoties pie cita transportlīdzekļa, un pārvadāt kravu, kas apdraud citus. Elektro skrejriteņa maksimālais ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h.
Pasažieru vešana ir viens no biežāk redzētajiem pārkāpumiem jauniešu vidū, par to arī var nākties skaidroties ar policiju.
Piedalīties ceļu satiksmē ar elektro skrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektro skrejriteni personai vecumā no 14 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektro skrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas. Te arī jāpatur prātā, ka jaunietim velo vadīšanas apliecības iegūšana ir nevis ķeksīša pēc, bet tā palīdz izprast ceļazīmes, luksoforu signālus un citus likumus uz ceļa.
Daudzās skolās tiek piedāvāta iespēja par nelielu samaksu iemācīties ceļu satiksmes noteikumus un pēc tam uzreiz skolā kārtot eksāmenu. Apliecība pēc tam tiek izsūtīta uz skolu. Apliecību bērns saņem pēc pāris nedēļām vai tad, kad bērnam ir iestājušies 10 gadi (testu var kārtot ātrāk, bet apliecību saņems pēc desmitās dzimšanas dienas).
Nu nav tā, ka motora jauda nozīmē, ka tas vairāk tērēs enerģiju. Lielāks motors pamatā nozīmēs labāku termālo veiktspēju un attiecīgi ļaus darbu ar lielākām strāvām. Tas pamatā cels uzrāvienu, kur visu nosaka tieši maksimālā motorstrāva. Dienas beigās braukšanas dinamiku diktēs tieši kontrolieris – tā paātrinājuma līknes un strāvasspēja. Lai rēķinātu baterijas Wh no Ah un U, jāizmanto bateriju nominālais, nevis maksimālais spriegums.
Diemžēl daļu no noderīgākajiem parametriem ražotāji neuzrāda un nākas iztikt ar to, kas ir.
Ja ražotāji cieš klusu, tad paliek viņu soģi – apskatnieki, kas izurbinās katru blusiņu un pastāstīs, ko specene noklusē!
Piekrītu. Pats braucu ikdienā ar ultron. Viņam ir divi x 1200 w motori. Praktiski ja izslēdz vienu no motoriem nav gluži tā ka uzreiz tu iegūsti garāku distanci. Un ja kontrolieris ir no svara. Ir eco režīms kas ir uz 24 km h limitēts. Tas ja ir risks ka kāds grib piepisties par ātrumu.
Un tad ir turbo režīms. Pirmais ātrums līdz 35 kmh 2. Līdz 45 kmh un 3. Līdz 65 kmh.
Artis drīzāk varēja pastāstīt kā skatoties uz voltmetru rēķināt procentos atlikušo baterijas tilpumu.
Ja pilns aķis ir 41V un 36V tukšs,tad 5V jādala ar100.Attiecīgi ja ir 37V tas nozīmē ka ir palikuši 20%.
Pilns aķis ir 6.72 V
Ja 67,2V ir pilns tad 57,6V it tukšs.
67.2V-57.6 un rezultātu dalīt ar 100 lai izteiktu kapacitāti procentos ?
Pareizi.
Jums liekās ka ir ok postēt to kā ne tikai pārkāpjat ceļu satiksmes noteikumus, bet arī apdraudat sīkā veselību & zobus?
Malači lol
Diemžēl daudzi veikali pat tirgo tos gadzetus kur sīkajiem turēties. Nosodu un vienmēr rakstu agresīvus komentārus tiem lohiem kas tā vadā bērnus. Bet nu ko padarīt.
Diy ceļusargs! Es nesaprotu, kā tie gādīgie sencīši nesaprot, ka kritiena brīdī iesmērēs savu šekuma augli asfaltā.
Šis video tapis vēl pirms elektro skrejriteņi tikai oficiāli iekļauti likumos. Bet esat acīgi gan!
video tapis pirms veselā saprāta ieviešanas?
Kāds sakars likumiem ar loģisko domāšanu? Bērnu vest uz elektro Scooter ir augstākā mērā idiotisms.
un ar ko tas atšķiras no velosipēdiem atļautajiem bērnu sēdeklīšiem?
sēžot sēdeklītī pie straujas bremzēšanas, priekšā nav truba pret kuru zobus izdauzīt ;)
Kàdà sakarà strauja bremzèšana, ja neesi pilnìgs àpsis tad tàda opcija NAV nepieciešama… paredzi satiksmi un brauc.
Ja valda šāds uzskats pārvietojoties satiksmē, tad tas varētu izskaidrot mūsu ļoti skumīgos negadījumu ciparus.
Kàds tad uzskats valda? Paļaujies uz aizsardzìbas lìdzekļiem, aiztais acis un mauc? Ja tà, tad tas tiešàm izskaidro ciparus.
Manupràt tas pat CSN ir. . SATIKSMI ir jàprognozè/jàparedz. Varbùt nav, taču śàdi piedaloties satiksmè man personìgi negadìjumu nav bijis!!!
Un vispār Artis te raksta visu un nezin ko par tiesībām un tā.
Bet ir aizmirsti svarīgi pamatlikumi.
1. Ekipējums , ķivere ar žokļa sargu , ja bez viziera tad ar brillēm , jo ja tev sejā trāpa smiltis no fūres sacelta vēja tad nav forši , obligāti cimdi der arī lētie 15 EUR no aļika ar Delma un pirkstu kauliņu aizsargiem , jaka ar muguras sargu , un iespējams arī ceļgalu un elkoņu sargi.
2. Ja ir vēlme braukt ātri un tu to nedari Biķernieku trasē tad ir perfekti jāzin ceļš lai pat naktī zini kur ir bedres. Brauciena laikā nekāda mūzika austiņas un sarunas. Ir jākoncentrējas uz ceļu un to vai no sānielas neizbrauc auto.
3. Ir jāzin savs bremzēšanas ceļš ir jāzin kā no ātruma kas ir tikt līdz nullei lai var nolekt no scootera , jo pat uz velo celiņa gadas šķēršļi.
Izklausās, ka tu arī pie auto stūres ķiveri velc.
pie auto stūres ir gaisa spilveni un metāla rāmis, ja vien būsi piesprādzējies, tu es diezgan nopietni aizsargāts. Pie kritiena ar elektroskrejriteni (to piedzīvot ir ļoti vienkārši un jo ātrāk traucies, jo vienkāršāk) pat salīdzinoši nelielā ātrumā visbiežākā trauma ir tieši žokļa lūzumi un palikšana bez zobiem (un protams smadzeņu satricinājums), jo tev atrodoties stāvus, apstājas pamats, kas nozīmē, ka ar visu ātrumu, vēl pat paātrinoties galva traucas un triecas pret asfaltu. Ar elektrostāvdrāzi grūtāk ir rokas salauzt nekā iedzīvoties nopietnā sejas ķirurģijā, attiecīgi cimdi ir pat mazsvarīgi, bet pilnā ķivere ir pat ļoti vēlama.
Es ar electro Scooter sāku braukt kad Rīga viņi bija labi ja 10 uz visu Rīgu. Ir jau trešais Scooter audzējot jaudu. Pie lielākām jaudām nāk lielāka atbildība. Ir bijusi arī avārija. Mašīnai spārns salocīts un Scooter nācās metināt motora rāmi jo bija no trieciena plaisas. Tādēļ arī jādomā par drošību.
Pat no 25 km h nokrītot uz asfalta šortos traumas var būt diezgan bloody.
Esmu kritis ar elektroskuteri, atsitoties pret ietves malu, salauzu vie īgi šortus. Laikam jau, ja jēli kauli vajag arī hokeja vārtsarga aizsarga komplektu
Ķivere un cimdi ar slaideriem/plaukstu fiksatoriem ir obligāti. Es nedomāju, ka ar boltu obligāti vajag fullfeisu, bet brilles noder pamatīgi. Man pašam 1x putns iedirsa brillē un bez brillēm braucot nedēļas laikā miežagraudā iedzīvojos.
Es neesmu braucis ar īres Scooter es domāju man būtu grūti pierast pie sveša Scooter bremžu sistēmas. Jo ir starpība kad bremzē ar vienu vai divām bremzēm vēl nejauši bremzes vietā piespiedīšu gāzi. Ir gadījies veikala aizmirst izņemt centrālo atslēgu un nejauši uzspiest gāzi un pēdējā brīdī noturēt lai scooter ejot ratā pusi veikala neizdemolē.
Par aizsardzības līdzekļiem tiešām der padomāt! Paldies par piebildi!
Diemžēl esošais Scooter regulējums ir rakstīts lai atbalstītu nomas Scooter biznesu nevis domātu par drošibu. Tādēļ arī ķiveres nav obligātas. Un smieklīgi ir teksti ka ārpus pilsēta uz šosejas nevar ar Scooter. Tikmēr šosejas velo var vēja tunelī aiz fūres braukt 70 km h
Ja uz ceļa būs bedre, ko aiz fūres nepamanīsi, ar 70 kmh arī zoda sargs nepalīdzēs.
Aiz 30kmh pilnā ķivere un cietie sargi ir obligāti. Uz domāju, ka uz 70kmh nosargās, ja labi nofiksēti. Galu galā moto krīt vēl lielākos ātrumos.
Ir redzēts, kā velosportists mauc aiz bulku vāģa, bet uz ceļa izgriež neuzmanīgs opis, rezultātā bulku vāģis bremzē, bet velosipēdists ar galvu izsit bulku vāģim pakaļējo logu.
Tajā pat laikā Visrīgas pedalizatori apgalvo, ka ķivere radot maldīgu priekšstatu par drošību un notrulinot maņas!:)
Nesaki viņiem to priekšā. Lai māte evolūcija rūpējas par veselā saprāta izdzīvošanu.
Ir tomēr atšķirība starp to, ka 0.01% cilvēku spēj to uzmīt, bet ar elektro aparātu maxxx speed pogu uzspiest prot jebkurš.
Jebkurš spēj uzmīt līdz 30-45kmh. Ar to pilnīgi pietiek, lai smagi savainotos. Es pats ap 1000km mēnesī nobraucu ar esk8 un teikšu, ka braukšanas kultūra vissmagāk pieklibo tieši lielai daļai veloļaužu un īres skūteristu. Neesmu redzējis, ka gaismas neievēro, vai brauc agresīvi euc, esk8 vai jaudīgie skūteristi. Pēc skata zinu, ja cilvēkam ir sargi, tad braukt prot un par viņu nav jāuztraucas.
Un cik procentu ir personiskie Scooter jaudīgāki kā 2 kW ? Pret īres Scooter daudzumu Rīgas ielās. Es būtu gatavs likt moča līmeņa tiesības ar tiesībām pārvietoties pa visurieni + ja brauc pa ielu izvirzītās prasības par ekipējumu ar noteiktiem drošības CE sertifikātu līmeņiem. Kaut kas no tā nav pārbaudes laikā tad piķo lielu administratīvo. Elektro scooter ir nākotne. Bet likums ir soli atpakaļ.
Nu gan salīdzināji savu stāvdrāzi(nosaukums vien ko izsaka) ar velo. Cik vienam lieli ripuļi un cik otram? Skrejriteņa mazajiem ripulīšiem mazākā plaisiņa un mācies lidot
Bērnībā neesi ar divriteni lidojis? Man jau liekas ka stāsts no tēmas, braucu ar vienu roku, ēdu saldējumu, nospiedu priekšējo bremzi un noķēru asfalta slimību ir klasika! :)
Cik km esi pats uz skrejriteņa nobraucis? Es uz sava skeita ar 8″ ratiem īzī braucu pāri dzelzceļa pārbrauktuvēm. Ceļi, protams, mums mēdz būt burvīgi, bet bedrēs es biežāk pārsitu riepas nekā kaut kur lidoju.
Nav nemaz tie 10 – 14 collu riteņi tik maziņi. Un ar Scooter arī var lekt līdz ar to ja laicīgi pamani bedri tu viņai pārlec pāri. Tādēļ ir jāzin ceļš.
Traumatisms ieviesīs izmaiņas CSN. Vēl ne līdz galam noregulēts lauciņš ir vietas, kur drīkst un kur nedrīkst atstāt tos drāzējus. Uzskatu, ka visi divriteņu transporta līdzekļi ir jāatstāj speciālās stāvvietās, laukumos un uz ietvēm vai trotuāriem, ja to novietošana ir paralēli vai perpendikulāri, atbilstoši noteikumiem, un ievērojot brīvo attālumu ne mazāku kā 1.5 metri starp transporta līdzekli un šķērsli. ZB tie drāzēji, kas nomesti trotuāriem pa vidu. Speciālajos vai saistošajos noteikumos katrai pašvaldībai jānosaka šo transporta līdzekļu stāvēšanas noteikumi vai tādi ir jāiestrādā CSN (tas par tiem 1.5 m)
Pašvaldība lobē scooter īres biznesu. Risinājums būtu nomas servisi vai nu aiziet no tirgus vai uzliek dockatacijas kur scooter ir jāatstāj. Rezultātā izpaliks problēma kas ir tagad. Un nevajag dirst ka bolt nav naudas. Skrejriteņu izīrēšana ir zelta bedre.
Minēšu, ka regulējums pat varētu būt līdzīgs kā šobrīd motocikliem. Starpība, ka motociklam reāli var uzlikt sodu, kas ir iekasējams.
Pašlaik problēma tik daudz nav likumā, kā tā ievērošanas kontrolē. “Mazo” satiksmi neviens tik pat kā nekontrolē – bariem braukā “Brēmenes muzikantā” (esmu redzējis arī trijatā) un velo-sekcijas gaismas tik pat kā neviens neievēro. Tieši tāpēc arī zeļ likumdošana, kas šķietami strādā tāpēc, ka viskautkas ir aizliegts un braucēji izliekas, ka ievēro un policija izliekas, ka kontrolē.
Elektriskajam skrejritenim vairāk piestāvētu termins ‘strāvdrāzis’ :D
Nākamais visatļautības priekštata iemesls ir stāvdrāzēju nepietiekama uzraudzība un kontrole. Ne to lietošanas aplikācijas, ne policija neuzrauga un nekontrolē jauniešus. Kā tad tur beigās bija ar A kategoriju, traktorista tiesībām (tehnikumā studējošais) vai 18+? Dragā un mauc pa divi viens aiz otra bez jēgas un sajēgas, brauciena beigās nometot to drandoļetu gājēju ceļam pa vidu..
Ar cimdu, ko izmanto savākšanai aiz sava suņa, pastum nostāk to nevietā nomesto stāvdrāzi – pēc kāda laika serviss beigs tēlot Nezinīti uz Mēness un ignorēt problēmu, un sāks kontrolēt novietošanu.