Nupat apskatījām lētāko (vienu no lētākajām noteikti) jauno mašīnu Eiropā Dacia „Sandero Stepway”, kas pie klientiem ieradusies ar daudziem uzlabojumiem. Rumāņu autoražotājs izmēģinājis spēkus arī elektroauto ražošanā, radot „Spring” modeli. Tāpat kā „Sandero”, arī šis ir lētākais modelis savā segmentā, proti, „Spring” ir lētākais jaunais elektroauto Eiropā. Īpaši svarīga piebilde – auto apskatu publicējam jau šobrīd, taču ar Dacia pārstāvjiem esam vienojušies, ka mašīnu izmēģināsim arī mūsu 1000 kilometru braucienā, kad laikapstākļi būs tam piemēroti. Ko tad šis 20 tūkstošus eiro vērtais elektroauto spēj, par to turpmākajās rindkopās.
Tehniskās nianses un izskats
Tā kā šis ir pilnīgi jauns auto Dacia modeļu piedāvājumā, šoreiz iztiksim bez apjomīgas vēstures sadaļas, tā vietā uzreiz ķeroties vērsim pie ragiem. Rumāņu autoražotājs sen zināms kā uzņēmums, kas ražo lētas, vienkāršas mašīnas, bez jebkādiem liekiem, mašīnu sadārdzinošiem štruntiem. Šis būtībā ir auto, kur ieraugām, cik lēts patiesībā var būt normāls, pilsētai domāts elektroauto, kurā var sasēsties vismaz četri cilvēki. Jā, varam atrast tādus „brīnumus” kā Citroen „ami” un vēl šis tas, taču neceļas roka tos saukt par auto.
Dacia savu modeļu izstrādē sadarbojas ar Renault un arī „Spring” nav nekāds izņēmums vai rumāņu pašu izstrādāts aparāts. Arī šis auto savu dzīvi sāka uz Renault projektētāju galdiem – Dacia elektriskā modeļa pamatā ir 2015. gadā prezentētais Renault „Kwid” modelis. Domājams, lielākajai daļai šis nosaukums pilnīgi neko neizsaka. Tas tāpēc, ka tas ir speciāli attīstības valstīm radīts modelis – sākotnēji to bija plānots piedāvāt Indijas tirgū, bet vēlāk mašīna nonāca arī Latīņamerikā. 2019. gadā sekoja „Renault City K-ZE”, kas būtībā ir tieši tā pati mašīna, tikai tā nedaudz atsvaidzināta un tajā ieliktas baterijas, kā arī elektromotors. Šis modelis tiek piedāvāts Ķīnas tirgū. Te nu mēs nonākam pie „City K-ZE” modeļa Eiropas versijas, proti, Dacia „Spring”.
„Spring” ir izmēros ļoti mazs auto un tas tiek pozicionēts tieši kā pilsētas auto – mašīnas garums ir 3,73 metri, platums 1,58 metri, augstums 1,52 metri, bet garenbāze 2,42 metri. Izmēros „Spring” ir nedaudz lielāks nekā Volkswagen „e-up!”, bet mazāks nekā Renault „Zoe”. Mašīnā ievietota 27,4kWh ietilpīga baterija – ražotājs sola, ka „WLTP City” ciklā tā ļaus veikt 300 kilometrus ar vienu uzlādi, bet klasiskajā „WLTP” ciklā pietiks 230 kilometriem. Auto pamatā paredzēts lādēt no 7,4kWh „wall-box”, taču par papildus samaksu iespējams iegādāties arī ātrās uzlādes iespējas – auto spēj lādēties ar 30kW jaudu.
Mašīna arī ir ļoti viegla, tās pašmasa ir 970 kilogrami. Tik vieglus auto šobrīd faktiski neražo, nemaz nerunājot par elektroauto, kas bateriju dēļ allaž ir smagāki nekā tādi paši auto ar iekšdedzes dzinēju. Uz priekšējās ass novietots viens elektriskais motors, kas attīsta 44 zirgspēku jaudu. Ieskrējienam līdz 100km/h nepieciešamas 19 sekundes, savukārt maksimālais ātrums ir 125km/h. Tas nav elektroniski ierobežots, mašīna vienkārši nespēj pabraukt ātrāk.
Vizuāli šis auto izskatās piemīlīgs, interesants un arī mazliet neveikls – virsbūve pacelta diezgan augstu, kas rada milzīgi lielu spraugu riteņu arkās. Auto izmanto ļoti šauras 165/70 R14 riepas, kas nodrošina mazāku rites pretestību un arī patēriņu, bet šim visam komplektam liek izskatīties mazliet amizanti, bet ne slikti. Auto priekšējā daļa izskatās ļoti līdzīga citiem aktuālajiem Dacia modeļiem. Uz „spaiņa” krāsas virsbūves ļoti izceļas oranžie spoguļi. Kā izteicās kāds mans paziņa – izskatās, ka viņiem vienkārši nebija, ko likt, tāpēc paņēma pirmos spoguļus, kas trāpījās pa rokai, lai mašīnai būtu vismaz kaut kādi spoguļi. Protams, tā gluži nav un Dacia ar šādiem sīkumiem cenšas atdzīvināt auto dizainu.
Salons
„Spring” salons nebūt nav pati mūsdienīgākā vieta, kurā atrasties. Vēl pat pirms iekāpu mašīnā, ar nostaļģiskām atmiņām dabūju tieši pa pieri – šis auto izmanto veco labo aizdedzes atslēgu. Nu jau visai pavecas mašīnas izmanto keyless iedarbināšanu, savukārt elektroauto tā ir gandrīz vai kā norma. Aizdedzes atslēga liek atcerēties vecos labos laikus, kad zāle bija zaļāka un degvielas cenas stipri zemākas. Elektroauto iedarbināšana ar aizdedzes atslēgas pagriešanu, godīgi sakot, ir stipri jocīga – ja parastā mašīnā dzirdi un jūti, kad motors ir sācies strādāt, tad šeit nekā tamlīdzīga nav, jo elekroauto, protams, viss notiek pilnīgā klusumā un bez jebkāda trokšņa vai vibrācijām.
No pirmā acu uzmetiena salonā viss šķiet kārtībā, taču, kad mašīnā pasēdi ilgāk, saproti, ka Dacia dažnedažādos veidos centusies saglabāt izmaksas pēc iespējas mazākas. Salonā viscaur izmantota cietā plastmasa, kas uzreiz atgādina, kāpēc šis ir lētākais elektroauto Eiropā. Tieši tas pats sakāms par dažādām pogām, kas līdzinās gadsimtu mijā ražoto mašīnu pogām.
Svarīgākais auto salonā ir vietas daudzums. Teiksim tā, arī vietas īsti daudz nav. Atbīdījis krēslu cik vien tālu iespējams, man priekšā tāpat jūtami pietrūka vietas kājām un labais ceļgals stipri dūrās priekšējā panelī. Arī vieta galvai ir stipri viduvēja – griestos nedūrās, bet brīvi arī nejutos. Šeit jāpiebilst, ka esmu 1,93 metrus garš, tāpēc mans spriedums, droši vien, nav īsti vispārināms un īsāki cilvēki pie „Spring” stūres iekārtosies visnotaļ ērti. Tiesa, man patīk sēdēt samērā tuvu stūrei un citi, augumā īsāki cilvēki, pēc manis pat mēdz atbīdīties mazliet tālāk prom. Sēdpozīcija ir augsta un nav iespējams regulēt sēdekļa augstumu. Arī stūres pozīciju nav iespējams pieregulēt ne augstumā, ne dziļumā, tāpēc vienkārši nedaudz jāpielāgojas pašam un jāpierod pie šīs sēdpozīcijas. Jārēķinās arī ar faktu, ka blakussēdētājs priekšā sēdēs omulīgi cieši blakus.
Ņemot vērā iepriekš minēto par sēdekļu atbīdīšanu maksimāli tālu uz aizmuguri, nebūtu jābrīnās arī par manām pretenzijām par vietas daudzumu aizmugurē. Ierūmēties jau tur kaut kā var, bet tikai tāpēc, lai steidzami aizbrauktu uz veikalu, pirms televīzijā sāksies šī vakara hokeja tiešraide. Ar to es gribu teikt, ka aizmugurē vieta būs bērniem, varbūt arī īsākiem pieaugušajiem, bet no pieaugušajiem, visticamāk, nāksies dzirdēt indīgas piezīmes. Labprātīgi vai bez īpašas vajadzības tur diez vai kāds gribēs sēsties.
Atgriežoties priekšējā sēdeklī, vadītājam priekšā novietots daļēji digitāls instrumentu panelis. Tā vidū ir 3,5 collu TFT displejs, kurā atainots ātrums un galvenā informācija par auto, savukārt malās grafiski attēlots jaudas/rekuperācijas līmenis (rekuperāciju nav iespējams regulēt) un baterijas uzlādes līmenis. Enerģijas daudzums baterijās redzams arī procentu izteiksmē displejā. Pret šo risinājumu kopumā nekādu pretenziju nav, jo tas ir skaidri nolasāms un gana informatīvs. Tāpat atradīsim arī vecās paaudzes Dacia multimediju sistēmu, kas izskata ziņā ir vienkārša un izskatās ļoti novecojusi, taču strādā veikli, nodrošinot bezvadu savienojamību ar viedtālruni, navigāciju un citas galvenās funkcijas.
Braukšana
Jau iepriekš rakstīju, ka šim auto ir tikai 44Zs jauda un ieskrējienam līdz 100km/h nepieciešamas 19 sekundes – to, protams, jūt arī braukšanā pa ceļiem, šo nekādi nevar nosaukt par ātru auto. „Spring” tiek pozicionēts kā pilsētas auto, tāpēc 100km/h sasniegšana tam drīzāk būs izņēmuma gadījums nevis regulāra nodarbe. Attiecīgi, paātrinājums pilsētas ātrumos ir pilnīgi saprātīgs – līdz 50km/h mašīna ieskrienas aptuveni 5,8 sekundēs. Tas, protams, nav ļoti ātri, taču visā visumā ir pilnīgi pietiekami, lai pārvietotos tieši pilsētā.
Gāzes pedālim šeit faktiski ir viena pozicīja, proti, gāzi grīdā. Tas nav tāpēc, ka mašīnai ir pārāk maz jaudas un visu laiku jābrauc ručkā. Nē, gāzes pedāļa gājiens vienkārši ir ļoti īss, tāpēc, gribot negribot, pedālis diezgan regulāri atspiedīsies pret grīdu. Braucot pirmos kilometrus ar šo mašīnu, regulāri biju pārsteigts, ka gāze jau iespiesta grīdā, lai gan tas nebija vajadzīgs un to pat necentos izdarīt. Pēc kāda laika pie tā pierod.
Tā kā auto ir izmēros mazs, tad manevrēšana pa pilsētas ielām ir ļoti vienkārša un ērta, „Spring” ļaujot izspraukties cauri arī šaurākām vietām. Tā kā auto izmēģinājām ziemīgos laikapstākļos, tad ielu malas bieži ir pilnas ar sniegu – vietās, kur vasarā bez jebkādām problēmām samainās divas mašīnās, ziemā abiem auto ir jāsabremzējas un jāmanevrē, lai viens otram tiktu garām, nenolaužot spoguļus. Ar „Spring” šie stūrēšanas vingrinājumi nesagādā itin nekādas grūtības. Lai arī mašīna aprīkota ar mazām, šaurām riepām, uz ceļa auto turas stabili un droši. Stūre ir ļoti viegla un precizitāte nav diez ko augsta, taču pilsētas ātrumiem ir pietiekami. Arī braukšanas komforta līmenis kopumā ir pieņemams, taču vienlaikus jūtama lielāka daļa ceļa negludumu.
Intereses pēc ar šo mašīnu izmetām līkumu arī ārpus pilsētas. Teiksim tā, bija labāk nekā gaidīju. Protams, braucot uz 100km/h bija krietni dzirdams pretvēja un riepu troksnis, bet ar blakussēdētāju var sarunāties normālā balsī. Arī ūdens šalkoņa, braucot pa slapju ceļu, ir labi dzirdama. Snieguma ziņā „Spring” iekļāvās šosejas satiksmē, nerodoties sajūtai, ka mašīna tiktu spīdzināta, braucot šādā ātrumā.
Svarīgākais jautājums jebkuram elektroauto ir tā sniedzamība ar vienu uzlādi – pilnībā uzlādēts, auto solīja 112 kilometru sniedzamību. Gods kam gods, „Spring” tik daudz tiešām arī spēja nobraukt. Protams, jāpiebilst, ka mēs auto izmēģinājām dažās no aukstākajām janvāra dienām līdz šim, kad gaisa temperatūra naktī noslīdēja zem -10 grādu atzīmes un arī dienā svārstījās ap -7 grādiem. Vienvārdsakot, normālā ziemā. Ja daudzi citi auto melo par nobraukuma atlikumu, tad „Spring” šajā ziņā bija tiešām precīzs, nobraucot tik, cik solīts. Domājams, ka vasarā auto tiešām spēs nobraukt arī 200 un vairāk kilometrus, vismaz pilsētā noteikti. Mašīnas baterijām nav nekādas smalkas termoregulācijas sistēmas, tāpēc to iesildīšana ziemā noteikti prasīs laiku. No Āgenskalna aizbraucām līdz Ādažiem un atpakaļ, apzināti cenšoties braukt neekonomiski, lai pēc iespējas vairāk uzsildītu auto un iztērētu baterijās uzkrāto enerģiju, kas ļautu izmēģināt uzlādes spējas. Auto uzsila un elektrību tiešām iztērējām, taču ātrā uzlāde nebija diez ko ātra – mašīna lādējās ar pieticīgu 10kW jaudu.
Cena
„Spring” izpelnījies „lētākais jaunais elektroauto Eiropā” titulu – konkrētais auto maksā 20 tūkstošus eiro, kas faktiski nozīmē maksimālo iespējamo komplektāciju, kurā ietilpst kruīza kontrole, atpakaļskata kamera, gaisa kondicionieris, elektriski nolaižami logi un multimediju ekrāns. Principā tikai pats vajadzīgākais. Ņemot vērā Latvijas valsts subsīdiju elektroauto iegādei 4500 eiro apmērā, šo auto pie dīlera šobrīd iespējams iegādāties par 15 500 eiro.
Nobeiguma vārdi
Dacia „Spring” ir tik vienkāršs, cik vien pilnīgi jauns mūsdienu auto spēj būt, taču tas kvalitatīvi izpilda savu funkciju. Šis auto domāts braukšanai pa pilsētu, savukārt izbraucieni ārpus pilsētas tam ir ārkārtas gadījums. Manuprāt, šis ir gana labs (noteikti lēts) risinājums otrajam auto ģimenē, kuru izmantot, lai bērnus vestu uz skolu vai dotos ikdienas gaitās pilsētas robežās. Elektroauto izslavēto dinamiku šeit nesagaidīt, taču tam ir citas mašīnas un citi ražotāji. Liels pluss ir kaut vai tas, ka „Spring” ziemā nemelo par sniedzamību, tiešām nobraucot tik, cik solīts, kas raisa uzticamības sajūtu, bet tas elektroauto kontekstā nav maz. 100-110 kilometriem ar vienu uzlādi ar šo mašīnu ziemā nevajadzētu būt problēmām, bet pilsētas transportlīdzeklim neko vairāk īsti nevajag – tas ir pietiekami žigls tieši pilsētas ātrumos un viegli manevrējams, tāpēc pelnījis, lai to vismaz apskatītu, ja tiek meklēts tieši pilsētas auto.
Ja auto nekad īsti neizbrauks ārpus pilsētas, tad kāpēc tam ir jābūt paaugstinātam burbulim?
Tāpēc, ka pie Maximas apmalēm, vai Rīga plaza stāvvietu metāla atdurēm dāmas salauž savu zemo mašīnu bamperus!
Cik vispāŗ ir palikuši “pilsētas” auto ražotāju piedāvājumos? Reāli jau visi modeļi principā ir pieejami kā krossoveri un citus īsti arī pārāk nereklamē. Un ne bez iemesla, jo cilvēki pērk.
Nevis cilvēki pērk, bet cilvēkiem saļečī, ka viņiem tādi būtu vajadzīgi. Nebūtu tās paaugstinātās kastes, gan top ātrums būtu lielāks, gan uzrāviens ar mazākiem diskiem UN gaisa pretestības būtu labāks.
Ērtāk iekāpt un iecelt bērnus.
Augstāk sēžot tālāk redz, kā likums ir lielāki atpakaļskata spoguļi, mazākas iespējas uzsēsties ar vēderu uz sniega risām, lielāks amortizatora gājiens padara komfortablāku braukšanu pa lielpilsētas bedrogradu, mazākas iespējas nolauzt bamperu pret apmalēm vai kupenām, nav jāsēž ar pakaļu uz grīdas un kas nav mazsvarīgi, bagāžnieka mute neierobežo bagāžas pārvadāšanu, kaut vai tos pašus bērnu ratus ir daudz ērtāk iekraut un izkraut. Kā universāls ģimenes auto, krosoveram ir daudz priekšrocību.
Ou milzīga cena, priekš šī auto, izmēriem, veiktspējas. Salasot visas detaļas jau ar pārlieku uzcenojumu 10k maksimums, ja gribas ābolu vai samsungu kostplejot tad ok 12k, viss limits.
2reiz neekoliģiskāks par jebkuru benzīnieku. Cerams āboli un samsungi un citi no šādiem klauniem nemācīsies, jo tad 14 ābolu droši var tirgot pa 3k samsungu 22 ultra par 3500k
Nešaubies ne mirkli ka tāds brīdis pienāks. Arī inflācija palīdzēs.
🤦🏼
Kas tad Jonijam nepatika? Galva sāp?
🤦🏻♂️ “2reizes neekoģiskāks par jebkuru benzīnnieku” izņemot ja ar to brauc.
Bezsakaru par āboliem un samsugniem nesapratu. Dacia ražo lētākos iekšdedzes un nu arī lētākos elektroauto. Īsti lēts ņemot vērā sniegumu gan viņš nešķiet, tomēr te ir viss kas pilsētā nepieciešams un par šo naudu pat lietoti EV ir grūti atrodami.
Ieliesim tātad ar karoti.
Šīs konkrētās dacītes izmaksas , kvalitāte pieejamie parametri par šo naudu ir pārspīlēti dārgi, nesamērīgi dārgi, vietas tajā praktiski nav, distance nekāda, drošība viduvēja un par to prasa 20k, lai gan limits būtu 10k.
Sakars ar ābolu un samsung ir tāds – ja viņi tāpat kā dacijas ražotāji, uzliktu saviem produktiem absolūti nesamērīgas cenas.
Par 20k var nopirkt normālu mašīnu, pietiekami lielu ģimenei un nezināt bēdu.
Neekoloģiska, jo paskaties no ka un kā iegūst elektrību, cik labi videi ir sadedzināti/aprakti akumulātori, kā arī elektro auto ražošana kopumā ir kaitīgāka videi nekā benzīneka saražošana.
Tas ka dacīte ražo lētus benzīniekus ok, taču cena šim ir neadekvāta pilnīgi neatbilstoša, saturam kastē.
Par cenas adekvātumu var spriest pēc dažādas metrikas. Kas zin, var būt budžeta auto ražotājiem populāra metrika varētu būt pēc pārdošanas apjomiem. Citiem vārdiem, laiks rādīs. Budžeta EV pircējam savukārt ir jāizvēlas starp šo vai vecu Leaf, iMiev, var būt Zoe. Alternatīvas starp jauniem EV par šo cenu pagaidām nav, tā pat kā Dacia motivācijas piedāvāt mašīnu par Jūsu aplēsto komponenšu pašizmaksu + godīgu peļņas tūkstoti pa virsu. Par EV neekoloģiskumu pat slinkums atbildēt. Ir aprēķini izmešu daudzumam auto dzīves cikla laikā. Un pie reizes, atrodi kādu faktisku eksistējošu EV akumulatoru aprakšanas vai sadedzināšanas poligonu. Ja atrodi, dod ziņu – būs daudz gribētāju atpirkt, lai nav jāpūlas ar rakšanu nabagiem. Papēti cik % no EV ielādētās enerģijas tiek iegūts no fosilā kurināmā un kāda ir šo elektrostaciju efektivitāte salīdzinot ar naftas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi par degvielu, atkārtotu transportēšanu un visbeidzot sadedzināšanu motorā. Visu var atrast, visam ir aprēķini. Jebkura jauna auto ražošanas procesā tiek radītas emisijas, EV gadījumā ievērojamas, taču sava 200-300tūkst. Km dzīves cikla laikā EV tos kompensē ar izmešu samazinājumu ekspluatācijā, turpretī iekšdedzes motors tikai krāmē klāt. Pēc pāris gadiem EV jau ir izgājis uz 0, bet benzīnnieks/dīzelis tikai ražo papildus. Degviela, ko lej bākā nesākas ar DUS… Read more »
Es domaju ka BMW i3 aomeram 2017 gada ar 30t km un spidometra būs daudz baudāmāks pirkums.
Pilnīgi noteikti. Tiesa atrast viņus par 14K nav tik viegli un ja atrod, tad tā nebūs 30K nobraukusi mašīna.
Ok, piedāvājums, esi gatavs Tu ar savu ģimeni izpeldēties ekoloģiskajā enerģijā? Mucā ar kodoldegvielas atkritumiem, kuri vēl simtiem gadiem un tūkstošiem būs zaļi”?
Esi gatavs izpeldēties, izmērcēt tajos ēdienu un vēl padzerties :)? Ja jā cepuri nost piekritīšu Taviem argumentiem.
Jeb pieskariet leģendārajai ziloņa kājai (zaļā enerģija) tikai 30 sekundes ar visu ģimeni? :)
Pateikšu gan laikus priekš Tev būs NEIZMIRSTAMA BAUDA, IZJŪTAS, SAJŪTAS Taviem atrastajiem aprēķiniem par ekoloģiju :).
Vēl viens mājiens “taviem ekoloģijas aprēķiniem” Pripjatijā neražo naftu, nekurina ogles…kā Tev patīk šī zaļās enerģijas pilsēta?
Ja esi uz iepriekš piedāvātajiem eksperimentiem gatavs – respect, nogādāšu Tevi uz šīm procedūrām :)
Elektroauto ražošanā radītos izmešus tas atsit pirmajos 30 – 50k kilometros salīdzinot ar ICE. Turpretī ICE dzīves laika kļūst tikai “netīrāks”.
Kā jau te minēja, degviela nerodas benzīntankā un degvielas dzīves cikla izmeši parasti netiek rēķināti ICE ekspluatācijā. Būsi pārsteigts cik daudz elektronereģijas un arī visu peltā kobalta nepieciešams , lai saražoto degvielu.
Dacijas mazā baterija , un auto niecīgais svars būtiski samazina pārsniegtos izmešus. Iespējams jau pēc padsmit tūkstošiem būtu sasniegts nulles punkts. Šeit gan jāpierēķina Tālis ceļš no Ķīnas , jo mašīna netiek ražota Rumānijā.
Augstāk piedāvājums tātad arī Tev eko gudriniek :). Tāpat uzzini, kā izgatavo baterijas un iegūst nepieciešamo to ražošanai, cik kvadrātkilometri dēļ tā zemes ir atindēti uz nākošajiem gadiem 500 :) EKO.
Zinu, ka degviela nav tikai stacija :) to pasaku saviem bērniem stāsti, toties zinu, kā iegūst “zaļo” enerģiju un sekas tam, ko ar kaifu izbaudīs mūsu bērnu bērni!
Sasmīdināji. Īpaši labs par kvadrātkilometriem atindētas uz gadiem 500 zemes. Visi litija sāļu tvaicēšanas lauki pasaulē nespēs radīt pat nelielu daļu no tā piesārņojuma ko jau radījusi un turpina radīt naftas, gāzes un akmeņogļu ieguve. Cik miljoni tonnu naftas un blakusproduktu ir noplūduši no sūknēšanas platformām, tankkuģiem, naftasvadiem, pārstrādes rūpnīcām. Kā izskatās vide apkārt naftas ieguves laukiem? Melna eļļaina zeme varavīksnes krāsās visos virzienos līdz pat horizontam, upes kuru krastos nekas vairs nedzīvo, izņemot tos pašus bērnus, ko piemini. Pie tam kopš nafta tiek iegūta ar iežu šķaidīšanu (fracking), saindēti tiek gruntsūdeņi tādā dziļumā, kādā tie nespēs pašattīrīties tūkstošiem gadu. Bet lūdzu, turpini sašust kādu piesārņojumu radīs pāreja uz elektromašīnām. Lielākā problēma izrādās ir tieši tas litijs, kas nepieciešams akumulatoru ražošanai nevis visa tā nafta, kas tiek sūknēta, pārstrādāta un sadedzināta jau simts gadus bez apstājas, nu jau vidēji pa 10 Miljoni tonnu dienā. Arī svētdienās un Ziemassvētkos. Kamēr lasīji šo komentāru, tika pārstrādāti vēl >7 tūkstoši tonnu naftas. Kā domā cik uz šī fona sastāda akumulatoru litija ieguve dienā, gadā? Visu jau pasaka uzruna “eko gudriniek” – laikam nebūsi te uztrāpījis pareizai auditorijai ar stāstiem par litija ieguves šausmīgo skādi planētai. Es neapgalvoju, ka litija pārstrāde ir ekoloģiska un… Read more »
Nenolec no tēmas, esi gatavs pierādīt zaļumu “eko” vai nē? Kodoldegvielas atkritumos esi gatavs papeldēt?”pie ziloņa kājas 30 sek pastāvēt”? Atbildē jā/nē?
Izskatās neesi redzējis, kā iegūst baterijām nepieciešamo…āfrikā bērni, bez spec apģērba plikām rokām to dara, ja nezināji, zin cikno viņiem pēc tam gūst dažādas slimības un sabojā veselību? Diezin vai. Par sabojāto augsni ir daudz pētījumu ņem palasi, tad nerunāsi muļķības. Neesmu teicis, ka nafta nenodara neko zemei, taču ja ūdens tilpnē tiks nafta, to attīrot vēl to varēs lietot, taču ja tajā būs kodolatkritumi, šis ūdens nebūs lietojams gadiem.
Kā jau teicu – esi gatavs apliecināt savu pārliecību par žaļo enerģiju? Vai pēc peldes kodolatkritumos jeb pastāvot pie “zilona kājas” 30s izdziestot arī būti gatavs apliecināt sevis teikto :)? Domāju dūša Tev nepietiks!
Kamēr – zaļā enerģija tiešām nebūs zaļa, tā nebūs pat par procentu labāka par naftu! Tu pat nespēj iedomāties cik būs nepieciešams saražot elektrōibu, ja pasaulē visus esošos iekšdedzes dzinējus aizvietotu ar elektro, atklāšu TEV “zaļajam” noslēpumu tik daudz enerģijas NEKAITĪGI dabai NAV iespējams saražot.
Ieteiktu paskatīties, kā Tu tiec pie indijas riekstiem..
Ieteiktu iet uz turienes, kur izlīdi ;)
BTR, tev gan laikam grūta dzīve. Kur tuvumā ir kāda kodolstacija? Mums elektrību dod Daugava, vējš un saule.
Ņemot vērā kā kāpušas elektrības cenas, un kāps vēl, šaubos, ka tas ir izdevīgs pirkums. Neteikšu, ka maksā lēti, ar visu valsts atlaidi.
Degvielas cenas arī nav stāvējušas uz vietas. Kāpušas cenas arī eļļai, filtriem, bremžu klučiem, apkopēm kā tādām. Kāpj arī ceļu nodoklis iekšdedzes motoriem. Ikdienā ar visu augsto elektrības cenu, braukšana ar EV joprojām ir lētāka un pie benzīna cenas 1.5EUR/litrā turpinās būt lētāka pat ja elektrība maksās 0.69EUR/kWh.
Daļēji degvielas cenas pacēlās kopā ar elektrības cenām (ar ko darbina iekārtas naftas pārstrādes rūpnīcās). Daļēji – lielās politikas dēļ – OPEC grib vēl pēdējo reizi uzvārīties. Vēlāk degvielas cenu augšā turēs sarūkošā uzpildes infrastruktūra. Tā ka cerība tikai uz labākām baterijām ;)
Labi ka vismaz par nobraukumu nav melojuši. Tiesa 110 km ziemā un 19 sekundes līdz 100 – ar tādu uz ceļa ārpus pilsētas ir bail braukt. Man nākamnedēļ dienas laikā būs 2x vairāk jānobrauc.
Izklausās, ka šim nav tie divi elektroauto lielie plusi par ko būtu vērts maksāt vairāk – dinamika un klusums.
Dinamika parasti nāk komplektā ar lielu akumulatoru. Un tur cena aizlido mākoņos. 20-25 k€ vērta “parasta” ielas/šosejas iekšdedzes hečbeka elektriskais analogs šobrīd maksā 36-45 k€. Plus pieejams tikai SUV variantā, kur lētajā galā arī bagāžnieka praktiski nav. Par to riepas jau maksā ui jopt.
Vispār Nissan Leaf ar subsīdiju var dabūt sākot no 25K…
Vai sākot ar 25K ?
Jā. Uzzvani un painteresējies.
Sākot ar 22900 šķiet šobrīd bija akcija kopā ar atbalstu.
Pamēģināju pagajušā vasarā šo pašu 20K versiju, mani secinājumi:
– tikai 44zs motors, bet dinamika pa pilsētu pilnībā pietiek;
– Pedāli turēju visu laiku grīdā kur varēju, nobraucu 50% baterijas kas bija 100km, kas domājams ir labs rezultāts;
– dzīvē reāli mazāks izmērs nekā bildēs
– slikta skaņas izolācija, vai precīzāk teikt nav vispār
– durvis krakšķ un veras kā lētam auto kas ražot pirms 30 gadiem, sajūta ka sēdi mocī ar plasmasas bruņām un esi pasargāts no lietus, un tikai
– NCAP testos 1 zvaigzne https://www.euroncap.com/en/results/dacia/spring/44197
– pa zemes ceļu pamatīga plastmasai grabēšana, asfaltā viss labi
– audio bomba, iespējams pat JBL Clip ir labāks
Istenībā ļoti labs variants. Izskatās arī ok. Un at atlaidi sanāk lētāk ka piemēram tas pats benzīna yaris.
Yaris ir daudz reizes drošāks x10 padomātu vai savus tuvākos sēdināt tādā iekšā. https://www.euroncap.com/en/results/dacia/spring/44197
Ko nozīmē – neprecīza stūre? Vai tā ļurkājas, negriežas reizē ar riteņiem?
Vadāmība nav tikai pats stūres mehānisms, lai gan arī pastiprinātāja regulējumam ir sava nozīme. Izsvarojums, piekares īpatnības un regulējums – tas viss atsaucas uz stūrēšanas sajūtu. Protams, jo lētāks auto, jo mazāk tas viss tiek noslīpēts, no otras puses – daudzi cilvēki to nejūt, tāpat kā dzerot Optima līnijas tēju viņiem viss liekas OK. Protams, auto brauc uz priekšu un labāk lai cilvēki brauc lētākos jaunos auto, nevis drīpelē vecos, kūpošos auto kas jaunībā bija dārgi un glauni.
Šīs ziemas riepas uzlika auto dīleri?
Tiešām kaut kur 50e/gb Sailuni skaitās rūpnīcas rekomendējošā riepa?
Un kā tad tu domā tā cena rodas ? Ne jau ar mihelin vai continetal…..
Cik tad maksā maza izmēra riepa?
Nevis ko spej eiropas letakais elektro auto dacia, bet gan cik chigani spejigi ko salikt kopa. Lai kads butu tas auto, visu nosaka kas liek kopa.
No kaimiņu portāla:
Tam Spring nav Parking režīma – tikai D, N un R. Kad atstāj stāvētēšanai, tad jāliek N (ja pamet D vai R, tad auto paliek snaudošā režīmā) un jānovelk roķene…
Bet! Roķene ir uz trumuļiem, un auto dīleris vismaz godīgi atzinās, ka mīnusos viņiem tā roķene piesala un trumuļi bija ar āmuru jādauza, lai dabūtu vaļā.
Trumuļi ir pluss elektroauto gadījumā. Vismaz vasarā, kad tur nav kam aizsalt.
vispār jau ziemā uz nakti nedrīkst atstāt rokasbramzi novilktu. it sevišķi nestabilos laika apstākļos. dienā +, bet naktī – grādi. to kādreiz mācīja autoskolās.
bet tagad to iemāca servisa izcenojums.
Kāpēc uz nakti būtu rokasbremze jānovelk? Pārkingā ieliec un miers. Nav mums te kalnu un auto nekur neaizripos.
Bet cik var saprast no komentāra, tad esošajam superauto tāda P nemaz nav.
trumuļu bremzes ir tikai veids kā palielināt peļņas procentu.
Ne tikai. Disku bremzes uz elektroauto rada vairāk problēmu nekā ieguvumu. Elektroauto bremzēšana lielākoties notiek ar “motoru”.
Disku bremzes uz elektroauto nedara neko. Un uzrāvienā vēl nokrīt no auto jumta.
Kad ta būs tas solītais 1000km testa brauciens?
Ar lielu interesi paskatītos..
Ar komandu izrunājām un izlēmām, ka ar Dacia Spring neveiksim 1000km testu. Šis auto ir paredzēts un spējīgs normāli pārvietoties tikai pilsētās un attiecīgi nebūs nekādas jēgas pie tā stūres pavadīt pilnu diennakti, lai par to pārliecinātos paši :)
Bet kā tad bez piedzīvojumiem – stopēšanas uz lielceļa un gulēšanas bagāžniekā naktī?
To es izbaudīju ar Nissan eNV200. Paldies, pietiek! :)