Dacia “Sandero Stepway” apskats – joprojām super lēts un vienkāršs, bet modernākā veidolā

Dacia pieeja mašīnu ražošanā ir labi zināma – par ļoti pieejamu cenu radīt tehniski vienkāršu, izturīgu auto, kas nogādā no punkta A uz punktu B. Un tas arī viss. Man patika salīdzinājums ar ēdienu – šīs mašīnas bija (ir) kā maize un ūdens. Nekā lieka, tikai pats nepieciešamākais, lai mašīna tik tiešām no vienas vietas tiktu uz citu. Sadarbība ar Renault turpina nest augļus rumāņu ražotājam un jaunais „Sandero Stepway” ir mēģinājums saglabāt ļoti atraktīvo, pieejamo cenu, vienlaikus piedāvājot labāku kvalitāti un aprīkojumu.

Īsumā par vēsturi

„Sandero” modeļu līnija dienasgaismu ieraudzīja 2007. gada beigās, kad jaunais modelis tika prezentēts Frankfurtes auto izstādē, bet 2008. gada sākumā Cīrihē tika prezentēta šī modeļa Eiropas versija. Pirmās paaudzes „Sandero” izstrādāja Renault tehnoloģiju centrā, sadarbojoties ar inženieriem Brazīlijā un Rumānijā. Jau no sākuma šis modelis bija iecerēts kā Dacia versija par „supermini” hečbeku, bet tā tuvākais radinieks allaž bijis populārais Renault hečbeks „Clio”, kas vienmēr bijis viens no savas klases labākajiem auto.

Arī „Stepway” versija šim modelim bijusi jau no paša sākuma. Nu, labi, ne no paša sākuma, jo pirmās paaudzes „Stepway” versija bija pieejama no 2009. gada vasaras. Tāpat kā 2021. gada modelī, arī paši pirmie „Stepway” bija paaugstināti „Sandero” ar pāris atšķirīgiem dizaina elementiem – plastmasas arkas, jumta stieņu komplekts dažādu mantu pārvadāšanai, augstāks klīrenss. Visādi citādi tas pats „Sandero”.

Pirmās paaudzes modeļa dzīves cikls nebija diez ko ilgs – Eiropā vien četrus gadus vēlāk ieradās otrās paaudzes „Sandero” hečbeks un drīz pēc tam sekoja arī paaugstinātais „Sandero Stepway”, lai gan citviet pasaulē vēl vairākus gadus turpinājās pirmās paaudzes modeļa ražošana. Modernāks dizains, citi dzinēji, bet joprojām ļoti lēts un pieejams auto. Nonākot tirdzniecībā Lielbritānijā, šis modelis apzināti tika reklamēts kā lētākais auto Lielbritānijā. Tā sākumcena bija zem 10 tūkstošiem mārciņu un arī labākās komplektācijas bija pa kabatai lielai sabiedrības daļai – cena bija ap 13-15 tūkstošiem mārciņu. Šo mārketinga triku, protams, varēja izmantot ne tikai Lielbritānijā, bet arī citviet Eiropā, jo konkurēt ar „Sandero” cenām faktiski var tikai citi Dacia modeļi.

Iespējams, labākais mārketinga triks šim modelim gan bija pilnīgi cits – tas saistīts ar pasaulslaveno britu televīzijas raidījumu „Gāzi Grīdā”. Viens no raidījuma vadītājiem Džeimss Mejs „ziņu” sadaļā humoristiskā un uzspēlētā stilā ik pa brīdim informēja par šī modeļa jaunumiem, abiem pārējiem vadītājiem tematu allaž apraujot un pievēršoties citām, nereti desmitiem reižu dārgākām mašīnām. Vienā no sērijām raidījuma vadītāji ar trim superauto viesojās Rumānijā, kur „Sandero” iegādājās kā dāvanu Mejam. Mašīna toreiz tika sasista, kad tai uztriecās kravas auto. „Kapteinis Bremze” intervijās ir izteicies, ka viņam tiešām patīk „Sandero” un tā vienkāršums.

Regulāra pieminēšana „Gāzi Grīdā” noteikti nenāca par sliktu „Sandero” pārdošanas rezultātiem, šim modelim Eiropā ātri iegūstot klientu simpātijas – 2018. un 2019. gadā Dacia pārdeva vairāk nekā 200 tūkstošus šī modeļa mašīnu. Arī Covid-19 iespaidā pavadītais 2020. gads tirdzniecības rādītājus drastiski nesamazināja – 167 tūkstoši pārdotu auto Eiropā.

Jaunais „Sandero Stepway”

Pirmais iespaids par „Sandero Stepway” bija krietni savādāks nekā pats gaidīju vai domāju, dodoties uz salonu pēc mašīnas. Pašai mašīnai vizuāli nav nekā super iespaidīga vai dramatisku detaļu, tas ir parasts krosovers, taču auto izskats manā prātā negāja kopā ar cenu. Ar to es gribu teikt, ka šī mašīna neizskatās tik lēta, cik tā ir patiesībā. Droši vien nopietnu ietekmi uz uztveri šeit atstāj „Y” stilā veidotie LED dienasgaismas lukturi, kas auto piešķir krietni mūsdienīgākus vaibstus. Priekšējo lukturu izskats liek domāt, ka Dacia inženieri iedvesmu smēlušies no Audi „Q” sērijas jaunāko modeļu lukturu dizaina, kombinējot ar „Volvo” lukturiem, līdz sanācis šis galarezultāts. Asākas līnijas, plastmasas detaļas un jumta stieņi rada nopietnāka, agresīvāka auto iespaidu. Nevajag iedomāties, ka ar šo „Sandero Stepway” var doties iekarot visus meža ceļus, bet vizuālais tēls noteikti ir gājis līdzi laikam.

Pievēršoties tehniskām detaļām, jaunais „Sandero Stepway” ir par diviem centimetriem garāks nekā iepriekšējais modelis (tagad 4,10 metri), 8 centimetriem platāks (1,84 metri) un trīs centimetriem zemāks (1,59 metri). Parastais „Sandero” ir par centimetru īsāks un 8 centimetriem zemāks, saglabājot tādu pašu platumu. „Stepway” versijā iegūstam 21 centimetru lielu klīrensu, kas ir tikai par centimetru mazāk nekā atsevišķām „Land Cruiser” versijām.

Šis modelis veidots uz Renault izstrādātās „CMF-B” platformas, nomainot novecojušo platformu, kas tika izmantota iepriekš. Šo jauno bāzi izmanto arī aktuālie „Clio”, „Captur” un „Arkana”, kā arī „Nissan Juke”. Tas no Renault ļauj saņemt visas jaunākās un svarīgākās drošības/braukšanas palīgsistēmas.

Ņemot vērā faktu, ka „Sandero Stepway” būvēts uz aktuālās Renault platformas šī izmēra mašīnām, ļoti daudz tehnoloģiju ir aizgūtas tieši no francūžu krājumiem. Sāksim ar dzinējiem, jo te izvēle ir pavisam vienkārša. Pieejams tikai viens dzinējs – 1.0 litru trīscilindru benzīna dzinējs, taču dažādās versijās. Mazjaudīgāko „SCe 65” jeb 65Zs versiju (atmosfēriskais motors) iespējams nokomplektēt tikai ar 5-pakāpju manuālo pārnesumkārbu un tam vajadzēs 16,7 sekundes, lai mašīnu iekustinātu līdz 100km/h. Tālāk seko „TCe 90” turbodzinējs – 90Zs jaudīgo motoru iespējams sakomplektēt ar 6-pakāpju manuālo ātrumkārbu, bet par papildus samaksu nopērkams arī CVT variators. Visbeidzot, nopērkams arī „TCe 100 LPG” dzinējs – kā liecina tā apzīmējums, tam ir 100Zs jauda, to šobrīd var sakomplektēt tikai ar 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu un tam ir jau no rūpnīcas uzstādīta gāzes iekārta. 2022. gada vidū tiks piedāvāta arī 5-pakāpju manuālā pārnesumkārba.

Iekāpjot mašīnas salonā, mazliet pārņem sajūta, ka esmu iekāpis kādā no Renault mašīnām nevis Dacia. Tā, protams, nav slikta lieta, lai arī francūžu ražojumi tomēr nav premium klase. Pēdējā pusotra gada laikā esmu braucis ar visiem aktuālajiem Renault modeļiem gan rakstot testu apskatus, gan sanācis pabraukt arī privātā kārtā, tāpēc šo mašīnu sajūtu jau sen esmu noķēris un atēdies.

Mašīnas aprīkojuma līmenis šeit ir kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar iepriekšējās paaudzes „Stepway” modeli. Labi, mēs izmēģinājām dārgākās komplektācijas modeli, par kuru dīleris vēlas saņemt vājprātīgus 15 tūkstošus eiro, bet nebūsim piekasīgi.

Tātad, salons. Te Dacia krietni parakņājušies Renault rotaļlietu kastē – visas stūres pogas ir pilnībā pārņemtas no francūžiem. Tieši tas pats attiecas arī uz mūzikas sistēmas kontroles pogām un arī klimatkontroles svirām, kas ir identiskas aktuālajiem Renault modeļiem. „Sandero Stepway” salons arī vairs nav pliks, pelēks un nabags kā baznīcas žurkā – autoražotājs centies iekļaut dažādus vizuālos sīkumus, piemēram, oranžie akcentiņi ventilācijas atverēs vai oranžās šuves sēdekļos. Uz priekšējā paneļa un durvīm izvietots apdares elements ar mīkstu auduma materiālu līdzīgi kā „Škoda Enyaq”. Te, protams, varam diskutēt, cik jēgpilni tas ir, īpaši jau nu uz durvīm. Mana prognoze, ka audums tur ļoti ātri paliks netīrs un īpašnieks par to drīzāk spļaudīsies nevis priecāsies. Beigu beigās šādi sīkumi salonu kaut nedaudz atdzīvina, lai arī tiem ne vienmēr ir ļoti praktiska jēga.

Turpinot par priekšējo paneli – tur atradīsim 8 collu skārienjutīgo ekrānu multimediju sistēmai, kas ir milzīgs lēciens uz priekšu, ja salīdzinām ar iepriekšējo paaudzi. Ekrāns, protams, ir ļoti vienkāršs un askētisks, te nesagaidīt kaut kādas smalkas animācijas, fantastisku izšķirtspēju vai krāsas, taču pieejamas visas galvenās funkcijas. Tikai tas, kas patiešām vajadzīgs. Dacia piedāvātā sistēma neliek sarkt, tālu neatpaliekot no vidējā līmeņa, kas vispār šobrīd ir pieejams. Patīkami pārsteidza, ka pieejams bezvadu savienojums ar Apple CarPlay/Android Auto. Jā, kāds varbūt pasmiesies, kas tad tur īpašs, taču jāsaprot, par kādu automašīnu un cenu kategoriju mēs te runājam. Ekrāna kreisajā stūrī pielikts viedtālruņa turētājs. Godīgi sakot, lielu uzticību tas neviesa un, iespējams, ka tas ātri vien varētu salūzt, taču vismaz jaunā mašīnā telefons tur iekārtojas gana ērti, savukārt aizmugurē ir USB pieslēgvieta telefona lādēšanai. Ļoti vienkāršs, bet strādājošs risinājums.

Kad savos apskatos runāju par materiālu kvalitāti mašīnās, tad, lielākoties, var piemērot vienu un to pašu – vietās, kur pieskarsies biežāk ir patīkamāki, mīkstāki materiāli, bet citur cietā plastmasa. Tas mazliet variē no cenu kategorijas un klases, bet lielā jēgā atbilst lielākajai daļai jauno auto, bet ne šim „Sandero Stepway” – te gandrīz visur izmantota cieti, plastmasīgi materiāli, izņemot iepriekš minētās auduma daļas. Tas ir kompromiss, kas jāpieņem, lai auto būtu par tik draudzīgu cenu. Uz tausti materiāli tiešām nav nekādi patīkamie, bet salonā nekas negrab un arī pa grants ceļiem viss ir klusu. Ik pa brīdim pat vairākas reizes dārgākās mašīnās kāda plastmasas detaļa tomēr atgādina par sevi, braucot pa sliktākas kvalitātes ceļiem. Nesenākie piemēri ir „Nissan Qashqai” un „Ford Puma”.

Sēdekļi gan attēlos, gan dzīvē izskatās itin sportiski un formīgi, taču patiesībā tie ir ļoti vienkārši – sānu atbalsts nebūt nav tāds, kā varētu šķist pēc sēdekļu formas, bet sēdēšana kopumā ir ērta. Arī te Dacia pacentusies ar vizuālo noformējumu. Braukšanas pozīcija izvietota augstu, savukārt stūres regulācijas amplitūda ir gana plaša, lai iekārtotos ērti. Gariem cilvēkiem vietas priekšā ir pietiekami, arī aizmugurē vietas ir krietni vairāk nekā citos auto par puslīdz līdzīgu cenu. Vietas tur gluži vienkārši ir gana arī pieaugušajiem.

Braukšana

Diez vai kāds pirks pilnīgi jaunu mašīnu par padsmit tūkstošiem eiro, cerot sagaidīt fantastisku braukšanas dinamiku. To šeit, protams, arī nesagaidām. Mēs izmēģinājām 90Zs versiju ar CVT variatoru, kas sprintu līdz 100km/h veic 14,2 sekundēs. Braucot pa ceļiem nešķiet tik lēni, taču asāku manevru veikšana, piemēram, uzbraukšana uz noslogotas Ventspils šosejas no mazākas nozīmes ceļa, prasa zināmu apdomu un aprēķinu, lai aizmugurē braucošais nesāktu mētāties ar lāstiem. Braucot prātīgi un nemēģinot izpildīt bembistu cienīgus manevrus, „Sandero Stepway” bez grūtībām iekļaujas satiksmes plūsmā.

Mēģinot spiest pedāli grīdā, motors atbildēs ar ļoti skaļu rēkoņu it kā to spīdzinātu, tāpēc no tā varbūt vajadzētu izvairīties. Lielas jēgas gāzēšanai tāpat nav. Gāzes pedāļa nospiešana apmēram līdz pusei ir pilnīgi pietiekama, lai bez raizēm iekļautos satiksmes plūsmā, neskatoties uz to, ka CVT variators šeit nav ļoti ašs vai atsaucīgs. Šosejas apstākļos motors ir adekvāti kluss, neuzkrītoši darbojoties kaut kur fonā. Kas attiecas uz skaņas izolāciju, „Sandero Stepway” nevar nosaukt par ļoti klusu auto, bet tas ir kaut kur pa vidu līdzīga izmēra vai cenas kategorijā. Katrā ziņā labāk nekā gaidīju, ņemot vērā cenu.

Balstiekārtas regulējumi ir izteikti orientēti uz komfortablu braukšanu un auto labi tiek galā ar ceļa nelīdzenumiem, līgani un savākti tiekot cauri arī izdangātākam grants ceļam. Tas nedaudz atsaucas uz vadāmību – virsbūves svārstības līkumainākos ceļos ir jūtamas, taču nekas pārāk traks. Izmēros līdzīgais un tehniski radniecīgais „Captur” ar šo niansi tiek galā mazliet labāk. Tiesa, vienā momentā gan pats sevi nedaudz sabaidīju, mazliet par ātru iebraucot līkumā, kā rezultātā mašīna vairāk nekā gaidīts sasvērās. Tā gan bija vienīgā tāda reize, „Sandero Stepway” kopumā atstājot savākta auto iespaidu.

Vadāmība pilsētā manai gaumei bija pārāk viegla un nenoteikta, savukārt šosejas ātrumos stūre kļūst smagāka, kas arī vadāmību padara prognozējamāku un jūtami precīzāku. Protams, nav jau nekāds sporta auto, bet šosejas režīmā vadāmība ir pilnīgi adekvāta, neradot kādas nepatīkamas izjūtas vai pārsteigumus.

Gan nosaukumā ietvertais vārds „Stepway”, gan arī iepriekš pieminētais 21 centimetru lielais klīrenss liecina par šīs mašīnas draudzību ar grants ceļiem un dzīvi Latvijas laukos. Jā, piebraukt lauku mājai tiešām nav absolūti nekādu problēmu pat lietainā laikā. Arī kādu maķenīt nelīdzenāku meža ceļu izbraukt var bez lieka satraukuma par aplauztām detaļām un apdauzītu mašīnas apakšu, taču pārāk aizrauties gan nevajadzētu – šis auto ir aprīkots tikai ar priekšpiedziņu, tāpēc nevajadzētu sagaidīt tādas pašas bezceļu spējas kā iepriekš apskatītajos „Isuzu D-Max” vai „Jeep Gladiator”.

Cena

„Sandero Stepway” joprojām var lepoties ar godājamo „lētākais jaunais auto konkrētajā valstī” titulu. Viens no lētākajiem noteikti, ir taču arī citi Dacia modeļi… Pati lētākā komplektācija „Essential” ar 90Zs motoru un 6-pakāpju manuālo pārnesumkārbu maksās 12 900 eiro. Prognozējams, ka lielākā daļa klientu izvēlēsies nedaudz piemaksāt, lai par 15 tūkstošiem eiro iegādātos „Comfort” komplektācijas auto ar 90Zs dzinēju un CVT variatoru. Par šo naudu saņemam pat ļoti daudz – LED priekšējie lukturi, aklās zonas brīdinājums, 8 collu multimediju ekrāns, kruīza kontrole, klimata kontrole, atpakaļskata kamera un parkošanās sensori. Aprīkots ar TCe 100 LPG motoru, lētākajā versijā „Stepway” maksās 13 270 eiro, bet dārgākajā 14 100 eiro. Nopērkamas arī šādas tādas papildus opcijas, taču tās auto sadārdzinās nebūtiski.

Nobeiguma vārdi

15 tūkstoši eiro par jaunu auto, protams, ir smieklīgi maz. Turklāt iespējams nopirkt arī lētāk. Labi, pašu lētāko variantu droši vien varētu arī nepirkt, bet „Comfort” pakotnes auto ir padevies ļoti solīds – par savu naudu saņemsiet tiešām daudz aprīkojuma. Jā, mašīna ir diezgan gausa, salonā nav smalku materiālu un tā tālāk. Šī ir mašīna cilvēkiem, kuriem galvenais ir nokļūt no vienas vietas otrā, savukārt viss pārējais ir pakārtots galvenajam mērķim. Dacia jaunajā modelī spēja saglabāt mašīnas ļoti pieejamo cenu, uzlabojot dažādas nianses un aprīkojot auto ar visām svarīgākajām palīgsistēmām, tāpēc par prasīto cenu tas ir pat ļoti solīds piedāvājums.